Sherwood Forest (Mansfield)

Category: Midland Championships & Robin Hood Trophy

Map/area: Sherwood Forest (Mansfield)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: M21S

Results

Midland Championships (Vidzemes Čempionāts) - šīs bija galvenās ziemas/pavasara sacensības, kuras biju sev izvirzījis kā mērķi uz ko gatavoties, lai redzētu ko spēju parādīt nopietnās sacensībās un pietiekami nopietnā (savas meistarības) konkurencē. Anglijas A līmeņa sacensības, tātad nekādas krāsu (Brown, Blue vai Green) distances skrienoties ar veterāniem, bet gan kā pienākas, cīņa savu gadu un meistarības grupā. Pieteicos startēt M21S grupā un cerēju ka būs man ierastā 6-7 km garā distance, bet uzzinot distanču parametrus... es biju uz pauzes - 9.5 km! Tātad pa mežu salasīsies visi 10-11 km, un lieki piebilst ka neko tik garu sen neesmu skrējis, skaidrs ka pirmkārt būs cīņa pašam ar sevi un tikai tad ar konkurentiem. Tā kā pēdējā laikā slinkojis neesmu un visai regulāri cenšos skriet (neko garāku gan par 7 km neesmu skrējis), tad cerams ka pietiks spēka, bet galveno uzsvaru likšu uz tīru tehnisko izpildījumu. Starta minūte ielozēta viena no pēdējām un visi esam izmētāti ar ļoti lieliem intervāliem, labi ka pa vidu startē arī dāmas (W21L) un jaunskungi (M18L un M20L), kuriem ir tā pati distance kas mums M21S, tad cerams ka izdosies saskrieties arī ar kādu (ne)tiešo konkurentu mežā. Iesildoties un skrienot uz startu, sajūtas ir labas, vakar speciāli izlaidu Conkers 5km parkrun, lai šodien būtu svaigāks, tāpēc visa uzmanība kartei un tik jāskrien. Uz 1. kp sanāca ideāli ieskrieties, šķiet vieglākais pirmais punkts kādu jebkad esmu ņēmis, jo pēc noskrietiem ~80 metriem, punkts jau bija tālumā redzams atklātajā vietā pie koka. Pamatne (sakaltušas papardes un daži rožaugi) nav tā skrienamākā, bet paskriet var, tāpēc uz 2. kp uzmetu tik virzienu un skrienu visai atbrīvoti. Pēc sētas pārvarēšanas, viss uzsvars uz precīzu virzienu, caur krūmiem jātur tik pa līniju. Pa ceļam piefiksēju citu kp pie saknes un ideāli trāpu arī uz savējo punktu pie saknes. Sākums ir labs, skrienas labi un ar karti ideāls kontakts. Etaps uz 3. kp ļoti viegls - ārā no džunglīša, nedaudz pa ceļu un punktā iekšā. Uz 4. kp nevienas piesaistes, tikai ar kompasu caur krūmājiem. Izdodas precīzi, punktu gan mazliet izcēla citi orientieristi. Uz 5. kp vai nu jādodas tikai taisni, pamatne neizskatās diezko skrienama, vai arī jāvirzās uz dzelteno kontūru, beigās nerealizēju ne vienu ne otru variantu, it kā skrēju uz kontūru, bet galu galā cīnījos caur sakaltušajām papardēm. Splitos diezgan daudz laika (~30 sek.) esmu šeit pazaudējis savam grafikam, kaut arī nekļūdījos. Uz 6. kp maucamais etaps, tā kā tās gaiši brūnās pļavas (pamatnē virši) nav neko skrienamas, tad tikai apkārt pa takām. Etaps garš, bet nu centos turēt ātrumu zem 5 min/km, un loģiski ka mazliet besīti uzsita, tāpēc uz 7. kp sanāca nedaudz gausāks etaps. Kā jau tas vienmēr notiek, ja solis kļūst lēnāks, tad sākas nevajadzīga skatīšanās kartē un kaut kādu variantu filozofēšana :) Nevajadzīgi līkumi etapa vidū. Uz 8. kp nekļūdījos, bet virzienu neizdevās noturēt, vai nu nemāku noturēt taisnu virzienu vai mans vecais kompass jau ir sasniedzis zolīdu vecumu. Pēc garmin grafika te pazaudēju ~20 sek. vienkārši ne no kā. Agrāk tā nebiju aizdomājies, bet tik tiešām, šādos virziena punktos it kā nekļūdoties, tāpat pa visu distanci var salasīt iespaidīgu pazaudēto laiku. Uz 9. kp no diviem variantiem izvēlos kreiso variantu, punktu izceļ citi orientieristi. Uz 10. kp īsais etaps un es jau nezin kuro reizi tieši šādā etapā pieļauju kļūdu. Labi ka laika izteiksmē īsajā etapā nav lieli zaudējumi, bet nu 1 minūti zaudēt tik īsā etapā ir nepieļaujami. Kļūda sākās jau pie 9. kp, jo pirms manis punktā ieskrēja kāda no elites dāmām, kaut ko nopurpināja ka tas nav viņas punkts un skrēja tālāk, un es ātri atzīmējoties 9. kp sekoju tik viņai, jo izskatījās ka viņa iet taisnā ceļā uz manu 10. kp. Pēc brīža abi esam pie nākamā punkta, dāma atzīmējas, bet nu man jāpurpina, jo esmu pie punkta ar numuru 118, bet man vajag nr. 72, tur kartē viss tik sīks, ka ātri ieskatoties, izsecinu ka esmu purviņā pa labi un manam punktam jābūt pa kreisi. Kļūda! Biju kreisajā purviņā! Apskrēju feinu loku ap visām mikro ieplakām. Uz 11. kp garais etaps, bet es vēl nespēju atjēgties no šīs muļķīgās kļūdas, sāku virzīties uz 11. kp, bet īsta plāna vēl nav kā veikt to etapu, tāpēc bez domāšanas tik dodos uz ceļu, kurš precīzi ved uz punktu, bet ar visai lielu līkumu. Tagad mājās skatoties karti, iespējams ka vajadzēja doties pa taisno caur 6. kp, laika izteiksmē tas varbūt nebūtu stipri ātrāk, bet tuvāk gan, un iespējams ka pietiktu vairāk spēka distances beigu daļai. Tieši pirms 11. kp mans pulveris izbeidzās, pēc skrējiena pa ceļu, mežā uznāca tāds plīsiens, ka pārgāju uz soļiem, ieskatījos pulkstenī, nu jā 7 km pieveikti, un organisms dod signālu ka pietiek skriet, a man līdz finišam vēl normāls ''klucis'' priekšā. Etapa sākumā uz 12. kp, tieši pēc atzīmēšanās 11. kp, šķiet ka pazaudēju aptuveni 1 minūti, jo mazliet koma nāca virsū un diezgan nesakarīgi virzījos uz priekšu, nespējot izlemt pa kurieni skriet uz 12. kp. Šis bija fiziski grūtākais etaps šodien, tik draņķīga sajūta, tu skrien pa ceļu, jau ar galvu kartē praktiksi esi izdomājis kur un kā skriet, tikai ir viens bet... tu nevari paskriet. Jūtu ka labais augšstilbs arī sāk protestēt, bet jācīnās, zināju ka tā būs, un tieši tagad ir tas mirklis kad sākas cīņa ar sevi. Labi ka nogriežoties pa vārtiņiem, etaps iet mazliet lejup, var mazliet atbrīvotāk uzskriet un griežoties nost no ceļa, jūtu ka būs otrā elpa. Punktu paņemu bez problēmām, no sākuma gan nesapratu vai zaļie krustiņi kartē ir krūmu puduri vai lielie ''mirušie'' ozoli. Uz 13. kp devos bez kartē skatīšanās, jo jau skrienot uz 12. kp piefiksēju kur viņš aptuveni atrodas. 14. kp ļoti viegls, kājas stīvas, bet kaut kādu ātrumu vēl turu (nu jau vairs tikai zem 6 min/km nevis 5 min/km). Uz 15. kp negatīvi pārsteidzu pats sevi, ātrums nav liels, ir gan laiks karti apskatīt, gan mierīgi virzienu uzlikt kompasā. Mežs klajš, tik skrienu un punktam būtu jābūt redzamam jau pa gabalu. Es uz pauzes... ieraugu punktu pie lielā koka aptuveni 70 metrus pa labi no sevis... Kā? Skrēju pilnīgi taisni un šitāda novirze, izskatās tik tiešām ka kompass būs savu mūžu nokalpojis, neatceros pat vairs kad viņu pirku, bet 10 gadi ir noteikti. It kā kļūda uz punktu tā nav, bet savas padsmit sekundes tāpat zaudētas. Tā viņas krājās :) Distances beigas ļoti vieglas, praktiski visi punkti no ceļiem un pie izteiktiem objektiem. 16. kp pie viena no ''miroņiem''. Īstenībā baigi interesanti, ka mežs pilns ar šādiem lieliem nokaltušiem ozoliem. Tie ozoli ir milzīgi! Nez vai tā pasaka par Robinu Hudu ir patiesa, īstenībā vajadzēs paskatīties filmu vai atkal izlasīt grāmatu, lai varētu iztēloties kādi notikumi te Šervudas mežā ir risinājušies, un ja jau tas stāsts ir patiess, tad ir labais, sanāk ka iespējams skrienu pa tām pašām vietām, kur entos gadus atpakaļ skraidīja bagāto zaglis zeķbiksēs. 17. kp tikai tāds ķeksīša pēc, 18. kp jau bija redzams no ceļa, bet uz 19. kp sakļūdījos, aizskrēju līdzi jaunkundzei pie cita ozola (punkta). Uz pēdējo 20. kp tik pa taciņu, un finišā uzvarēju cīņu ar diviem pensionāriem :)

Jāsaka kā ir, distance būtībā bija diezgan viegla, bet stipri pa garu priekš manis un gan jau vēl pāris dienas nevarēšu normāli pastaigāt. Prieks ka izdevās veikt visai tīru reisu, tik tā kļūda uz 10. kp lec laukā un beigās liekais līkums uz 19. kp, bet visumā ļoti labs veikums. Ja vēl paņem tās novirzes taisnajos virzienos, tad maksimums 2 minūtes varētu atmest no rezultāta. Un fiziski noskrēju tieši tik ātri cik esmu spējīgs šobrīd veikt tik garu gabalu (pēc garmin 11.23 km). Gandarījmus ir gan par rezultātu 1:12:38, gan par izcīnīto 4. vietu no 12 savas (M21S) grupas pārstāvjiem, gan arī ieņemto 4. vietu distancē, nepalaižot priekšā nevienu junioru (M18L un M20L), ne ātrāko dāmu (W21L). Tātad vienu no februāra ''main event'' esmu aizvadījis godam, vēl priekšā divi - Britu Nakts Čempionāts un Compassport Cup kvalifikācija.