Bowden Housteads (Sheffield)

Category: SYO Regional Middle Distance Event

Map/area: Bowden Housteads (Sheffield)

Organiser: SYO

Country: England

Discipline: Brown

Results

Šonedēļ biju plānojis atpūsties no skriešanas, bet tā kā svētdien nebija ko īsti darīt, tad nolēmu aizbraukt uz Sheffield, kur notika vidējās distances sacīkstes. Tā kā ir gabals ko braukt no manas puses, tad izvēlējos ekonomisko variantu, uz Jorkšīru devos ar vilcienu un riteni. Ekonomiskāk tas bija, bet ne komfortablāk, jo braucot ar velosipēdu no stacijas uz sacensību centru, pamanījos gan salīt līdz ādai, gan pārsalt. Tāpēc pirms starta galvenais bija sasildīties (labi ka reģistrācija skolas telpās) un tikt pie sausākām drēbēm. Vidējās distances man patīk, jo viņas, kaut arī skrienamas, vienmēr ir tehniskas ar daudz kontrolpunktiem, un tāpēc vairāk sanāk lasīt karti, kaut vai ja tā būtu ļoti vienkārša. Loģiski ka pieteicos garākajā distancē - Brown (var teikt elite), jo 5.2 km distanci ar 27 kp nav nekādu problēmu pieveikt, vienīgi līderiem gan droši vien zaudēšu daudz. Dalībnieku sastāvs Brown distancē visai spēcīgs, SHUOC studenti pilnā sastāvā, starp kuriem ir vairāki dažādu distanču Anglijas čempioni. Kā jau pēdējā laikā ierasts, pirms starta iesildos visai formāli, jo kājās vēl joprojām nejūtu nekādu vieglumu, nākas paļauties uz to, ka distancē gan jau ieskriešos. Etaps uz 1. kp ļoti vienkāršs, sāku lēnām un bez steigas, apmēram tā kā iesildoties. Uz 2. kp jau virzienu noskatīju ceļā uz 1. kp. Tālāk jau seko mazliet tehniskāki etapi, un uz 3. kp uzmetu ~30 sek. kļūdu, vienkārši aizskrēju pa tālu gar nogāzi. 4. un 5. kp galīgi viegli, bet uz 6. kp pats sev sataisīju problēmas. Nevarēju uzreiz izlemt kā doties uz punktu, tāpēc peldēju taisni virzienā, kas šoreiz nebija labākais variants, jo izcīnījos cauri gan purviņam, gan zaļajam, gan pat mazai izgāztuvei cauri. Vēl aptuveni 30 sekundes varu norakstīt. Jāmēģina detalizētāk lasīt karti. Uz 7. kp pārskrējiens pa pļavu, kur saprotu ka šodien atkal neesmu skrējējs, vienkārši nevaru paskriet un viss. Bet garajā etapā uz 8. kp, šķiet pieļāvu šodien būtiskāko kļūdu. Nekad nevajag mainīt plānu etapa vidū, kā es to izdarīju, un izstiepu savu etapa ceļu divtik garāku.

Etapu uzsāku ar mērķi doties pa kreiso pusi un šķērsot šoseju pa tuvāko tiltiņu un pēc tam gar 9. kp, bet noslidinoties pļavā pa kalna nogāzi lejā, izsecināju ka punktu vienkāršāk un drošāk būs ņemt no labās puses, tāpēc devos pa taku gar 4. un 5. kp uz tālāko tiltiņu. Varētu būt ka aptuveni 1 minūti pazaudēju dēļ šīs plāna maiņas un pamatīgā līkloča. Ideāli būtu bijis, ja uzreiz vilktu atpakaļ no pļavas pa mazajām taciņām gar 3. kp un tad uz tālāko tiltu, jo gar 9. kp tur tas apvidus tāds peldošs. Pašu punktu paņēmu ideāli, un arī uz 9. kp teicami trāpīju. Ceļā uz 10. kp mani pa 2 min. panāca veterāns Paul Bradbury, un ļoti lielā ātrumā aizgāja garām, jāmēģina noturēties vismaz līdz punktam līdzi. Izdevās, punktu paņēmu cieši astē. Arī uz 11. kp devos pa Paul izvēlēto variantu. Skrien viņš ātri, bet taktika gan viņam jocīga, bieži apstājas lai salasītu karti, un pēc atzīmēšanās punktā, ļoti lēnu iesāk nākamo etapu. Tāpēc, lai arī mūsu skriešanas ātrumi ir nesalīdzināmi, viņa paužu dēļ, man ļoti brīvi izdodas turēties viņam aizmugurē. Sekoju viņam un sekoju protams arī kartei līdzi, jo tieši pie 13. kp vīram kaut kas samisējās un punktu man nācās paņemt pirmajam. Tālāk seko četri īsie etapiņi, un tā kā nu es esmu priekšā mūsu duetam, tad uz nākamajiem punktiem ātruma toni nosaku es. Ar virziena precizitāti problēmu nav un skriešanas ātrums arī patīkams, tamdēļ šiem īsajiem etapiem izskrienu cauri vienā mirklī, un pļavā pie 17. kp ļauju Paul sevi apdzīt. Savu darbiņu padarīju, tagad viņa kārta pārņemt vadību. Diemžēl pēc atzīmēšanās punktā, viņam atkal mega pauze, jo jāgriež karte otrādāk un jāturpina distances otrā daļa. Tad nu etapu uz 18. kp iesākam manā vadībā, bet etapa vidū veterāns platiem soļiem aiziet man garām. Nākamais etaps uz 19. kp tāds visai piņķerīgs, jo zaļais pa vidu, un te mūsu duets izjuka. Līdz pat finišam nezināju, kurš no mums būs pirmais finišā, jo distances turpinājumā mūsu ceļi vairs nekrustojās. Redzot ka Paul atkal sāk domāt sev vēlamo variantu, es ātrumā izlēmu, ka zaļajam cauri nelīdīšu, bet ar pilnu ātrumu (kāds nu man tas ir) došos apkārt pa takām un punktā nonākšu ļoti drošā veidā.

Izskatās gan ka šāds lēmums nebija tas labākais, jo skrienot pēc tam uz 21. kp, pārliecinājos ka zaļais nav nemaz tik briesmīgs, un bija arī iespēja izskriet viņam cauri, tikai nav zināms cik precīzi būtu trāpījis punktā. Uz 20. kp galvenais uziet mazo taciņu starp krūmājiem un tad jau nekādu problēmu uz punktu. Pie punkta ieraugu vēl vienu SYO tērpā tērptu orientieristu, bet tas nav mans kompanjons, tāpēc etapu uz 21. kp uzsāku ar domām - nez kurš no mūsu saderīgā dueta ir priekšā. Zaļš ir zaļš, tāpēc uz 21. kp loģiski dodos pa takām, kas šajā etapā ir krietni izdevīgāk nekā uz 19. kp. Uz 22. kp kārtējais pārskrējiens pāri gaisa tiltam pār šoseju. Nāk virsū baigais plīsiens, jo prognozēto uzvarētāja laiku jau esmu pārsniedzis par vairākām minūtēm :) Daudz vairs nav palicis, bet tie pēdējie etapiņi tādi īsi un peldoši. 22. kp paņemu ideāli un arī 23. kp samērā labi, bet ar ļoti lielu piesardzību, jo punktam varēja mierīgi aiziet arī garām šajā jaunaudzītē. Arī 24. kp tā visai drebelīgi tiek paņemts (līderim gan jau daudz zaudēju tik īsā etapā). Uz 25. kp galvenais ir virziens un tad jau tās krūmu pudura kontūras pašas nāks pretī, un arī etaps uz 26. kp īss, bet ar precīzu virzienu, jo šādā mežā ar krūmu puduriņu apskriešanu, var ātri noiet no kursa. Kas izskatās ka ir noticis arī ar vienu no maniem konkurentiem, kuru esmu noķēris par 2 min. un kurš izskatās visai apmulsis punkta meklējumos. Tas ir Joshua Cooper, kuru atceros no iepriekšējiem gadiem šeit Jorkšīras klubu rīkotajos mačos. Viņu gan par tādu īstu konkurentu toreiz neuzskatīju, dēļ viņa neizteiksmīgajām orientēšanās prasmēm, bet paskriet puisis var, tāpēc pēdējo etapu uz 27. kp uzticēju viņam. Tipisks skrējēju etapa veikums - apkārt pa takām, neredzot ka etapa vidū varēja krietni ātrāk nonākt punktā. Nu neko pats jau vien iesēdos viņam astē :) Finišēju ar rezultātu 46:58, kas ir krietni virs vēlamā. Biju rēķinājies, ka distancē pavadīšu apmēram 40 minūtes. Pie ideālas etapu realizācijas, uz kļūdu rēķina, varētu nomest nost ~ 3 minūtes, pārējās 4 minūtes paliek uz kāju. Mežs bija pielijis un vietām ļoti dubļains, kas manu smagnējo skriešanas soli padarīja vēl smagāku. Esmu jūtamā neformā, un nav tādu īstu variantu kā izkļūt no bedres. Vēl septembrī solīts bija patīkami raits, bet tagad tāds galīgi nekāds, vajadzētu kādu nedēļu atpūsties, bet kā tu iepauzēsi, ja sezona iet pilnā sparā :) Tātad šodienas distancē ieņēmu 16. vietu no 42 dalībniekiem, kas nav nemaz tik peļami, un būtībā, ja būtu noskrējis ar sevis prognozēto rezultātu, tad būtu vien pāris vietas augstāk rezultātos, jo pirmais desmitnieks ir ar skaistu atrāvienu, kurā ir arī daži skaļi uzvārdi. Uzvarēja Kris Jones (Anglijas sprinta čempions), otrais Oli Johnson, kura vārds vispār komentārus neprasa (vairākkārtējs Anglijas čempions), un 3. un 4. vietā abi spēcīgākie Anglijas juniori - Gardner un Crickmore. Šādu džeku dēļ vien ir vērts atkal atgriezties Jorkšīras klubu rīkotajos mačos, kur tiešām vari izanalizēt un salīdzināt savas spējas ar nopietniem konkurentiem, nevis kā manā Midland reģionā, kur pārsvarā sanāk skrieties ar veterāniem. Žēl ka tiešām nevarēju paskriet ātrāk, jo zaudēt savam iepriekšējo gadu konkurentam Chris Lambert galīgi nav forši :) bet savu šodienas kompanjonu distancē Paul Bradbury tomēr uzvarēju! Ieskatoties splitos, tieši uz 19. kp, kur mūsu sadarbība izjuka, viņš ir pamatīgi uzracis. Vēl viens interesants un man neizskaidrojams fakts, no mana bijušā kluba AIRE vispār neviens pārstāvis nebija ieradies uz šīm sacensībām. Dīvaini, jo es agrāk, kad dzīvoju Leeds pusē, regulāri braucu uz SYO rīkotajām sacensībām Sheffieldā.
Atpūta nesanāks arī nākamnedēļ, jo jāstartē kārtējā LEI ziemas līgas posmā, kurā pēc aizvadītajiem trīs posmiem mana pozīcija kopvērtējumā vēl ir cerīga uz uzvaru.