Beacon Hill (Loughborough)

Category: LEI Winter League 2013/2014

Map/area: Beacon Hill (Loughborough)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Green

Results

No rīta paspēju aizbraukt uz Conkers parkrun, šoreiz gan ne kā dalībnieks, bet gan kā atbalstītājs Klāvam, kurš gribēja piecīti paskriet zem 20 minūtēm. Tas viņam ar uzviju arī izdevās (rezultāts 19:00) un man par pārsteigumu, finišā viņu sagaidīju kā ceturto ātrāko.

Pats, lai nebūtu jāsalst drēgnajā rītā, izskrēju nelielu rīta rosmīti, un jutos ļoti labi, arī kājas klausīja un nebija pēdējā laika smaguma. Tāpēc ar cerībām devos uz LEI ziemas līgas 4. posmu.

Šajā mežā jau biju skrējis pirms gada, apvidus bija samērā patīkams, kaut arī ar lielu kāpumu (viena no augstākajām vietām Leicestershirā). Vienīgi pirms starta biju nedaudz vīlies, ka distance tik īsa - tikai 3.9 km, gribējās vismaz 5 kilometrus, bet nu nekas, rītdien arī plānota dalība vēl vienās sacensībās. It kā pirms starta biju pietiekami motivēts, ar pilnu atdevi veikt distanci... bet līdz ko startā tiku pie kartes, tā sākās brīnumi. Vispār nevarēju sakoncentrēties, un jau uz 1. kp gandrīz aizskrēju citā virzienā. Nekādi nevarēju ielasīties kartē un punktu paņēmu ļoti nepārliecinoši (~40 sek. iezaudēju). Uz 2. kp etaps pa ceļu, kur praktiski karte nav jālasa, tāpēc ļoti vienkāršs pārskrējiens. Arī uz 3. kp etapa sākums tik pa ceļu, bet kā vajadzēja doties nost no ceļa, tā sākās viena muļķība pēc otras. Vispirms cerēju uz ''cūceni'' uzskriet punktam virsū, neizdevās. Pēc tam devos līdzi vīram, kuru biju noķēris par minūti, bet arī viņš te raka, tāpēc abi bijām vienlīdz apjukuši. Šo vietu ļoti labi atceros no pagājušā gada mačiem, toreiz te nebija nekādu problēmu noorientēties, bet šoreiz vispār neko te nesapratu.

Un arī īsti nesapratu, kas man jāmeklē (brūnais krusts) - vai nu zaru būda, vai sakne. Izmetu vēl vairākus lokus turp atpakaļ, un beidzot kad pamanīju, ka viens jaunietis pilnā ātrumā dodas virzienā uz 4. kp, sapratu ka viņš tikko nāk no 3. kp. Pirms brīža biju jau bijis netālu no punkta, tikai to nepamanīju, paslēpts labi aiz egļu zariem. Gandrīz 4 minūtes pazaudētas, garastāvoklis galīgi švaks, bet nu jācīnās. Nākamos četrus punktus ņēmu ļoti lielā steigā, jo mērķis bija noķert to vīru, kuru jau pie 3. kp biju panācis. Izdevās ļoti labi ieskriet visos punktos, vienīgi uz 5. kp tāds neliels loks.
Un pie 7. kp jau gandrīz biju panācis savu konkurentu, tāpēc nākamajā garajā etapā uz 8. kp bija doma viņu apskriet. Redzēju ka viņš aizskrien vairāk uz leju, kaut kur caur 4. kp, bet man bija plāns vispirms ātrāk tikt uz ceļa un tad gar pļavas malu virzienā uz punktu.
Viss ritēja pēc plāna līdz mirklim, kad atjēdzos vietā, kur biju paredzējis doties pa taciņu gar pļavas malu. To ko ātrumā kartē biju noturējis par taciņu, reāli gan kartē, gan dabā izrādījās sēta. Nezinu ko tajā brīdī domāju, bet pieņēmu visstulbāko lēmumu. Atpakaļ uz pļavu negribēju skriet, un arī uz priekšu apkārt pa ceļu neskrēju, bet gan devos taisni iekšā rozēs, cerībā ka gan jau nebūs tik traki kā izskatās. Pēc aptuveni pusotras minūtes (tik ilgi cīnījos to mazo gabaliņu caur rožaugiem) varēju lamāt vien sevi. Kāpēc neskrēju pa ceļu? Nav ne jausmas!

Sen taču vajadzētu būt mācībai, ka zaļi svītrotajam jāskrien apkārt. Konkurentu kuru biju cerējis apskriet, sastapu pirms 8. kp, kad viņš jau bija ceļā uz 9. kp. Tāpēc arī nākamajos divos etapos sevišķi neiedziļinājos kartē, bet gan turpināju pakaļdzīšanos. It kā nekļūdījos ne uz 9. kp, ne uz 10. kp, bet abi etapi tika veikti ar ļoti neizteiksmīgiem līkumiem, jo bija iespēja ciešāk skriet pa līniju. Lai nu kā, līdz savam ķeramajam biju pietuvojies aptuveni 50 metru attālumā, un varēju justies droši, ka prom no manis viņš vairs netiks. Prom netika, un arī es klāt netiku, jo etaps uz 11. kp sanāca pret kalnu, un tas Bekona kalns bija pietiekoši stāvs, lai es nevarētu viņā uzskriet. Soļoju pa taku un jutu, kā pamazām mans konkurents attālinās. Atzīmējoties 11. kp, biju jau pazaudējis kontaktu ar viņu, tāpēc uz 12. kp atkal devos lielā steigā, nenoprecizējot virzienu uz punktu. Lielajā steigā pa ātru nolaidos no kalna uz ceļa un nedaudz apmulsu, jo nesapratu kur precīzi atrodos. Labi ka tālumā atkal pamanīju orientieristu, kuru tā arī neizdevās noķert visas distances garumā. Diemžēl viņš jau bija ceļā uz pēdējo punktu, neatstājot man nekādas cerības viņu panākt. Tā kā startēju 1 minūti aiz viņa, tad uz pēdējo 13. kp pret kalnu centos cik nu vien varēju, lai atstatums starp mums nepieaugtu vairāk par minūti, jo domājot par līgas kopvērtējumu, ir svarīgi ieņemt kaut vienu vietu augstāk. Finišā biju vairāk kā vīlies, rezultāts milzīgs - 41:22, kļūdās salasītas gandrīz 8 minūtes, un rezultātu tabulā tikai dalīta 8. vieta no 46 dalībniekiem. To konkurentu sejā nepazinu, bet izskatās ka tas ir Alastair Paterson, ar kuru dalu 8. vietu, tātad starp mums saglabājās status quo no starta līdz finišam :) Tagad tā izanalizējot savas darbības distancē, jāsecina ka tomēr pārāk nenopietni piegāju šīm sacensībām. Iemesli ir daudz, bet visi ir subjektīvi. Vispirms īsais distances garums ļāva atslābt, pēc tam milzīgā kļūda uz 3. kp iespaidoja turpmākās darbības distancē, un arī nemitīgā pakaļdzīšanās priekšā skrienošajam konkurentam, iespaidoja manus lēmumus un variantu izvēles, kuri bieži vien bija ļoti sasteigti un nepārdomāti. Kopvērtējumam nekādus dižos punktus nebūšu nopelnījis un izskatās ka par uzvaru šķiet nesanāks pacīnīties. Jānotur Top3. Labi ka nākamie posmi ir nakts posmi, tajos cerams nebūs problēmu ar koncentrēšanos.