Sutton Coldfield (Birmingham)

Category: COBOC Night Street Event

Map/area: Sutton Coldfield (Birmingham)

Organiser: COBOC

Country: England

Discipline: Long

Results

Jātver katra iespēja patrenēties tumsā pirms Britu čempja. Šovakar devos Birmingham ielās, lai meklētu laternu stabus. COBOC kluba nakts treniņš. Ar šāda tipa kartēm jau iepriekš biju skrējis pa Leeds ielām, tā ka nekas jauns, un arī lampu stabus meklēju ne pirmo reizi, Leedsā gan pārsvarā bija jāmeklē sarkanās pasta kastes un jāveic izvēles distances ar kopējo startu. Šovakar piedāvājumā 5 km pavēles distances ar 14 kontrolpunktiem, tātad kā jau pilsētā, pie distances garuma var pieskaitīt vēl vismaz 50% klāt. Pirmie 3 punkti pret kalnu, un uz 2. kp neliela aizkavēšanās satiksmē, bet jūtu ka šovakar skrienas ļoti viegli, tāpēc jāuztrāpa uz pareizā ritma un neiespringstot tik jāturpina. Uz 4. kp aptuveni 30 sek. kļūda, jo tumsā neredzēju kā pārskrienu pāri dzelzceļa tiltam, mazliet aizskrēju pa tālu. Uz 5. un 6. kp labi aizripoju, bet 7. un 8. kp nāca mazliet grūtāk, pret kalnu neiet tik raiti kā gribētos. Uz 9. kp interesants etaps, ilgi domāju kurš variants ir īsāks. Izskatās ka pa kreiso pusi ir īsāks gabals, tomēr izlēmu skriet pa labo pusi, tur mazāk līkumošanas un vienkāršāk, arī pret kalnu sanāks mazāk skriet. Uz 11. kp gan šķiet ka pieļāvu varianta kļūdu, kaut gan grūti tā pēc acumēra pateikt, pa kuru pusi ir īsāks attālums, katrā ziņā pa manis izvēlēto skrējās eleganti lejup no kalna. Pēdējie punkti arī visai interesanti, skrienot ik pa laikam jāieskatās kartē, vai pa pareizo ieliņu skrien. Uz finišu šī vakara jautrākie piedzīvojumi, beigas izlēmu veikt pa mazo taciņu nevis ielu, un izrādījās ka tas ir parks, kur dubļos tā pa skaisto sasmērēju botes :( Visu distanci tik feini pa ieliņām un beigās tādos sūdos! Parkā saskrējos arī ar vientuļu lapsu, kura gan, mani ieraugot, uzreiz laidās prom. Finišēju ar rezultātu 43:55 un biju ātrākais starp nedaudzajiem orientieristiem, 1. vieta no 7 dalībniekiem. Sanāca foršs vakara treniņš, jo tika noskrieti 7.45 km un arī ātrums optimāls priekš orientēšanās treniņa (~5:10-5:20), ņemot vērā ka pie katra no 14 kontolpunktiem nācās apstāties vismaz uz 10 sekundēm, lai kontrolkartiņā ierakstītu laternas staba numuru. Priecē arī salīdzinoši zemais pulss (159 bpm), jo citreiz skrienot tas vienmēr ir virs 170, tā ka distancē liekais svars tiek ņemts arvien mazāk līdzi.

Calke Park (Burton on Trent)

Category: EMOA League Event 2013

Map/area: Calke Park (Burton on Trent)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Green

Results

Vēl vakar bija ziema ar sniegu, bet šorīt jau pavasaris bez sniega! Lietus pa nakti visu sniegu bija izkausējis, un šodien varēs skriet bezsniega apstākļos, bet noteikti pa dubļiem, jo Anglijas mežos sūnu vietā ir dubļi pēc lietavām. Kājās mazliet jūtams stīvums, bet visvairāk jūtu savas traumētās potītes šorīt, vakar pa sniegu pamatīgi izļodzītas un šodien būs ļoti grūti paskriet. Pa ilgiem laikiem pat vienu potīti nosaitēju. Tas ka neskriešu ierasto Blue distanci, kuras garums ir 6-7 km, bija skaidrs vēl neizkāpjot no gultas, tāpēc šodien pieteicu dalību Green distancē, kurā startē tikai veterāni un pa kādam jaunietim, bet distances garums man ideāls - 4.8 km. Sacensību centrs interesantā vietā, vēsturiskā Abatijā ar tai pieguļošo parku un pļavām, kurās ganās neskaitāmi daudz aitas un aiz žoga briežu dārzs, vasarā noteikti būs jāatbrauc izstaigāt visu šo pilsdārzu, bet šoreiz jāpacīnās ar sevi, dubļiem un veterāniem :) Lai kā pirms starta būtu izstaipījis kāju locītavas, jau uz 1. kp ir skaidrs ka normāli paskriet nevaru, potītes sāp un ļogās katra uz savu pusi, un nekādu normālu atspērienu izdarīt nespēju. Šādā stīvā solī arī skrēju visu distanci. Uz 1. kp neliels līkumiņš, tā īsti nemaz neiedziļinoties kartē, kas un kā tur uzzīmēts, mērķis pļava labajā pusē un tad jau punkts. Startā tiku brīdināts, ka visas sētas ir aizliegts pārvarēt un jāšķērso tikai atļautajās vietās vai pa vārtiņiem. Distancē 2 reizes šo noteikumu pārkāpu, par ko droši vien pienākas diskvalifikācija, bet cerams ka organizatori nelasa manu blogu :) Etapā uz 2. kp izdarīju pirmo pārkāpumu, uzsākot virzību prom no 1. kp, priekšā bija sēta, kurai visai brīvi pārlecu pāri un tikai pēc tam ieskatoties kartē, sapratu ka laikam nedrīkstēju to darīt, bet ko nu vairs, atpakaļ taču neskriešu un nekādu bojājumu tai stiepļu sētai neizdarīju. Pāri pļavai sekoju vienam veterānam, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, un pirms mežiņa atkal sēta ar vārtiem priekšā, tā arī nesapratu vai mēs tur drīkstējām skriet vai nē. Skriešanas ātrums ir tik niecīgs, ka arī uz 3. kp es vienkārši nespēju paskriet garām šim onkulim, arī uz 4. kp pusetapu kūņājos viņam astē, līdz beidzot tieku garām. Šo 4. kp jau redzēju braucot parkā iekšā, tāpēc virziens skaidrs. Uz 5. kp kā pa diedziņu, tikai mazliet samulsu ka kartē nav iezīmēti lielie koki, jo šajā etapā paskrēju garām vismaz 4 milzīgiem ozoliem. Uz 6. kp pļavā gandrīz aizgāju kļūdā, labi ka piemetu virzienu ar kompasu. Uz 7. kp cīņa pa rožaugiem un beigās pirms punkta apjukums. Par kļūdu to šķiet nevar nosaukt, jo punkts bija novietots neprecīzi, pēc garmin ceļa punktā esmu atzīmējies ārpus kp aplīša. Uz 8. kp pa ceļu un dubļiem, tādiem dubļiem, ka atpakaļ uz 9. kp labāk izvēlējos cīnīties pa maliņu caur rožu ''plantāciju''. Uz 10. kp mans otrais pārkāpums šajā distancē, etapu šķērso akmens sēta, kurai kāpt pāri nedrīkst, lai nesabrucinātu vēsturiski sakrautos akmeņus, tāpēc jāskrien apkārt. Biju jau uzsācis skrējienu gar mūri uz tālākajiem vārtiņiem, līdz pēkšņi ieraugu, ka mūrī izgāzies pamatīgs caurums un pēc pēdām dubļos redzu ka šajā vietā daudzi orientieristi jau ir skrējuši cauri. A ko es... izlavierēju arī es cauri sagāztajiem akmeņiem un dodos uz punktu, bet nu skaidrs ka atļautais etapa garums te tiek pamatīgi saīsināts un ja organizatori skatīsies splitos, tad negodīgos ātri varēs izskaitļot, tāpēc no skriešanas pārgāju uz soļošanu, lai nebūtu pārāk aizdomīgs splitlaiks. Bet nu kad ieskatās splitos uz šo 10. kp, parādās visai jautra aina, man ir ātrākais splitlaiks un ļoti izteikti var redzēt tos dalībniekus kuri ir skrējuši apkārt, un kuri ir izskrējuši caur šo caurumu sētā. Manā gadījumā tas varbūt neizskatās tik aizdomīgi, jo visi splitlaiki ir pa augšdaļu, bet nu tiem kas ir 30-tajās un 50-tajās vietās, un šajā etapā splitlaiks pēkšņi ir starp ātrākajiem, tas ir tā aizdomīgi :) Intereses pēc paskatījos routegadget un splitus arī Blue un Brown distancēm, tur situācija tieši tāda pati, ir pāris aizdomīgie sētu etapi, un Brown distancē vispār ir tik daudz ''lauzto'' etapu, ka tur gribot negribot jāpārkāpj noteikumi. Redzēs vai organizatori koriģēs rezultātus, bet es galīgi nejūtos vainīgs, ne uz 2. kp mierīgi pārlecot pāri tai sētai, ne uz 10. kp izskrienot cauri caurumam sētā. Arī 11. kp jau braucot šurpu redzēju ceļa malā, tikai tagad skrienot atkal bija pārsteigums, ka kartē ir iezīmēts ir tikai šis koks, jo pa ceļam nācās paskriet garām vēl vairākiem lielajiem kokiem. Uz 12. kp nedaudz pabiedēju aitas un kamēr kartē skatījos pēdējo punktu numurus (startā leģendas bija beigušās), tikmēr novirzījos no taisnās līnijas uz punktu. Pat ar šādu skriešanas ātrumu nespēju izskriet distanci bez kļūdām. Uz 13. kp pieļāvu 40 sek. kļūdu, biju iedomājies ka punkts būs pie mazas klintiņas, bet izrādījās ka tur ir pamatīgs caurums (ieplaka) zemē, kuru skrienot no šīs puses nemaz nevarēja pamanīt, un tā aizskrēju garām, līdz pie ceļa sapratu ka esmu pa tālu, un punktu ar lielu pārsteigumu (kā nevarēju pamanīt tik lielu klinti) paņēmu no pretējās puses. Pēdējais 14. kp tikai tāds mazs pit stopiņš uz finišu. Finišā kājas vienos dubļos, pāris kilogrami klāt gan pie biksēm, gan apaviem :) Devos nolasīt identu un opaaa... startēju viens no pēdējiem, ja ne pēdējais, un šobrīd esmu uzrādījis ātrāko rezultātu Green distancē! Tā neko, kas būtu ja būtu skrējis ar svaigām kājām, tad droši vien neskrietu šo distanci :) jo normāli skrienot, rēķinu ka uz katru kilometru pa 1 minūtei mierīgi var nomest, tā ka rezultāts būtu pat zem 30 minūtēm, bet tagad ar rezultātu 35:49 pašam par lielu pārsteigumu ierindojos 1. vietā no 80 dalībniekiem. Piedodiet pensionāri, bet es tiešām šodien nebiju gatavs skriet kādu garāku distanci :)

Ollerton Pit Wood (Mansfield)

Category: NOC Night Event

Map/area: Ollerton Pit Wood (Mansfield)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Long

Results

Britu nakts čempionāts tuvojas, bet šogad tā arī vēl nav sanācis uzskriet kādu treniņu tumsā, tāpēc izlēmu šovakar doties uz šo visai attālo NOC treniņmaču. No rīta paspēju uzskriet Conkers 5 km parkrun skrējienā, šoreiz gan vairāk centos skriet kā rīta rosmi, bet, naktī svaigi uzsnigušā sniega dēļ, sanāca skriet ar visai lielu piepūli. Vakarā pamatīgs atkusnis, bet nu mežā sniega vēl gana, tāpēc droši vien atkal sanāks skriet pa pēdām, kaut gan dalībnieku šajā pasākumā ļoti maz. Garākā distancīte tikai 4.7 km, bet nakts treniņā jau laikam neko garāku arī nevajag. Gandrīz sakļūdījos jau uz 1. kp, jo skrienot virzienā pa mežiņu, pamanīju ka kreisajā pusē jau esmu paskrējis garām sētai, ātri pārbaudu mērogu... opā 1:5000, būs problēmas ar attāluma izjušanu. Uz 2. kp praktiski tikai pa pēdām, 3. kp nav vērts pieminēt :) uz 4. kp neizskatās ka būtu izdevīgi skriet kaut kur pa taisno, tāpēc loku apkārt pa taciņām. Labs downhils pa sniegu, un tieši pa to pašu nogāzi atpakaļ augšā uz 5. kp. Oho uz 6. kp garais etaps, vienīgi šādā mērogā viņš nav nemaz tik garš, un atkal praktiski tikai pa taciņām. Sajūtas tādas, it kā skrietu bērnu distancīti, distančnieks jau nu varēja kaut kā labāk izpausties, lai cik tā karte būtu nabadzīga ar orientēšanās elementiem. Naktī gadās pieļaut kļūdas arī tik vieglā distancē, uz 7. kp kaut kā šķita ka esmu jau pietiekamu attālumu noskrējis pa ceļu, tāpēc jāgriež iekšā mežiņā. Jo dziļāk mežā, jo vairāk koku :) Uztaisīju spēcīgu līkumu, tā ka pat sanāca apjukt, vai vispār esmu pie pareizā grāvīša. Aptuveni 1:30 zaudēta. Uz 8. kp nedroši, bet precīzi. Uz 9. kp šī vakara nagla! Startā jau brīdināja, ka kaut kur distance vedīs cauri melnu aitu aplokam, un šis 9. kp atradās tieši pie šo melno velnu bara. Tumsā uz balta sniega fona melnās aitas ar spīdīgajām acīm izskatījās ļoti iespaidīgi, mazliet pat uzsita bailes, jo nevar zināt kā šie vella lopi reaģē uz skrienošu prožektoru. Uz 10. kp pat bija doma skriet atpakaļ ārā no aploka, un skriet apkārt, bet nu lēnām uzsākot virzību uz punktu, un vairākas reizes atskatoties atpakaļ, sapratu ka neviens dzīvnieks neseko. 11. un 12. kp atkal taku punkti, vienīgi skrējās gan arvien smagāk un smagāk, jo kūstošais sniegs bija pārvērties pamatīgā putrā, un bija tāds iespaids, it kā visu laiku skrietu pa purvu, kājas piedzina pamatīgi. Uz 13. kp atstāju vēl vienu lieku minūti, tā īsti kartē neskatoties, kāpu atpakaļ kalnā pa pēdām, kaut gan tur mierīgi varēja pa taisno doties caur eglītēm. 14. kp bērnu punkts. Etaps uz 15. kp vienkārši iespārda, garais, bet bez izvēles iespējām tik pa ceļu, un kad etapā uz 16. kp paskatījos kur ir finišs... vispār apskrējās dūša skriet :) Šķiet tik garu etapu līdz finišam (600 metri) vēl nekad iepriekš nebiju skrējis, distances plānojums vienkārši ''izcils''. Šis taču bija orientēšanās nevis skriešanas treniņš! Nu labi, šādā kartē jau neko daudz arī neizvērtīsies ar plānojumu. Rezultāts 42:05 un 6. vieta no 10 dalībniekiem. Īsti nekāds nakts-o treniņš nesanāca, bet nu varu atzīmēt, ka šodien esmu veicis divus skrējienus, jūtos kā profesionālis :))) Kājas gan piedzinu pa to sniega putru, un izskatās ka rītdienas sacensībās būs jāskrien kāda īsākā distance.

Charnwood Forest South (Leicester)

Category: EMOA League Event 2013

Map/area: Charnwood Forest South (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Blue

Results

Arī šoziem Angliju sniegs ir pārsteidzis visai nesagatavotu, jo kā zināms, sniegs uz šīs salas nav visai bieža parādība. Šodienas sacensību organizatori jau brīdināja savā mājas lapā, lai līdz pēdējam pārbauda laika prognozes un to vai viņi nav atcēluši šīs sacensības. No paša rīta ieskatījos LEI mājas lapā, viss notiek, nav atcēluši, bet nu skats aiz loga nav iepriecinošs - kārtīga ziema, viss balts un vēl snieg. Anglijā jau sacensības neatceļ dēļ tā ka mežā sniegs būtu par daudz, bet gan satiksmes drošības dēļ, jo šeit tādu jēdzienu kā ''ziemas riepas'' neviens nepazīst, un tad nu tā pārvietošanās ar vasarenēm pa sniegotajiem ceļiem nav tā drošākā. Jo tuvāk tuvojos sacensību vietai, jo vairāk varēja nojaust, ka mājupceļš būs ekstrēms, lai kā arī kaisītu sāli uz galvenajiem ceļiem, mazās ieliņas arvien vairāk pārklāja sniegs, un jau sāka rasties šaubas, ka tik pa velti nebraucu, būs ņēmuši un atcēluši šo ziemas pasākumu. Visu cieņu organizatoriem, mačs notika, kaut sniegs turpināja snigt. Sniegs būtu tā mazākā bēda, vairāk uztrauca aukstums, jo mīnusos man galīgi nepatīk skriet, tāpēc ātri piereģistrējos sacensību centrā, divas bikses, termo zeķes kājās, divi neiloni mugurā, cimdi, cepure un prom uz startu. Mežā sniegs labā kārtiņā, krietni virs potītes, un tā kā startēju viens no pēdējiem, tad taktika vienkārša, galvenais trāpīt uz pareizajām ziloņtakām sniegā. Uz 1. kp vienkāršs etaps tikai pa takām, ja vien kāds nebūs iedzinis sliedi pa taisno caur zaļo. Uz 2. kp praktiski tikai pa ''ziloneni'' caur pļavu un zaļo, kur gan mazliet tā taka aizgāja nevēlama virzienā. Arī uz 3. kp bez jebkādas liekas orientēšanās tikai pa citu atstātajām pēdām sniegā. Var teikt līdz pat 8. kp es neorientējos, tikai ieskatījos kartē virzienu un prom pa pēdām. Tieši pēdas uz 9. kp man nojauca virzienu un šajā īsajā etapiņā pazaudēju 30 sekundes, kad biju jau punktam garām pie izcirtuma malas. Iespējams šī kļūmīte mani mazliet izsita no sliedēm un uz nākamo 10. kp pieļāvu gandrīz 2 minūšu kļūdu :( Ātri ieskatoties kartē, etapa plānojums skaidrs - pāri izcirtumam un punkts labajā pusē aiz klintīm. Vairāk nepievēršot uzmanību kartei, bet gan koncentrējoties uz ātrāku izcirtuma pārvarēšanu, sanāca pamatīgi sakļūdīties. Nebiju pamanījis kartē, ka cauri izcirtumam stiepjas dzeltens mežizstrādes ceļš pa kuru visi bija skrējuši, jo biju ļoti pārsteigts, ka nekur izcirtumā neredzēju nevienu pēdu. Tā lēkājot pa kupenām, arī izcirtumā virziens bija greizs, un beigās sanāca diezgan pamatīgs līkums pret kalnu uz punktu. Atskatoties atpakaļ uz izcirtumu, sapratu ka laiku esmu pazaudējis šeit visai daudz, tāpēc kā jau tas bieži vien notiek, uz nākamo punktu gribas atgūt visu zaudēto. Citreiz tas izdodas, citreiz tieši vēl vairāk sanāk sakļūdīties. Šoreiz var teikt, ka nedaudz izdevās atgūt zaudēto, jo lejā no kalna uz 11. kp burtiski lidoju un šajā etapā esmu sasniedzis vienīgo ātrāko splitlaiku. Uz 12. kp tik pa dubļaini sniegotu taku, uz 13. kp jau atkal pa citu pēdām sniegā, bet etaps uz 14. kp izvērtās ļoti sāpīgs. Pēc atzīmēšanās 13. kp aizķēros aiz kaut kādas saknes un slaidi nostiepos garšļaukus sniegā. Nokrist sniegā domājams ka ir visai mīksts pasākums, bet ne šoreiz... ar labās kājas ceļgalu trāpīju pret asu celmu tā līdz asinīm, orientieristam tas ar tāds sīkums vien būtu, bet... :) trāpīju precīzi pa nervu, tā ka bija diezgan skaļi un rupji jānolamājas, un uz kādu brīdi jāsastingst no sāpju šoka. Kāju salocīt praktiski nevarēju un visu šo etapu uz 14. kp veicu klibodams ejot. Pirmā doma bija, kaut nebūtu kaut ko ieplēsis tur, tāpēc uz 15. kp mēģināju uzskriet no sirds, lai sajustu kas tur ceļgalā notiek. Ar katru soli sāpes mazinājās un cerams ka būšu tikai pamatīgi apdauzījis ceļgala bļodiņu, bez tālejošām sekām. Uz 16. kp garais etaps un te nu pārliecinājos kādu kļūdu esmu pieļāvis uz 10. kp, jo etapi pārklājās un šoreiz caur izcirtumu devos pa dzelteno kontūrceļu, kurš bija ideāli skrienams. Tagad salīdzinot garmin grafikus un ceļus, uzskatāmi redzams, ka uz 10. kp esmu tur pazaudējis ~ 2 min. Etaps uz 16. kp tika veikts labi, pa taciņām jau grūti sakļūdīties :) bet pašās beigās mazliet aizrāvu garām punktam (šķiet atkal pēdas vainīgas). Tāpat arī uz 17. kp pa pēdām tika veikts nevajadzīgs līkumiņš. 18. un 19. kp nav vērts pieminēt, vien jāpiemin ka etapa laiku uz 19. kp ņēma ārā no rezultāta, tāpat kā etapu uz 7. kp, jo jāšķērso lielais ceļš, kur nav zināms kāda satiksme var aizkavēt. Tad nu te ātri saplānoju kā veikt etapus uz pēdējiem diviem punktiem, uz 20. kp tik pa taciņu un tad jau caur pļavu atkal pa citu pēdām, bet uz pēdējo 21. kp pats nesaprotu ko tur noveidoju, tā vietā lai godīgi nolaistos no kalna, es izlēmu doties pa kalna augšu caur akmeņiem, tā pazaudējot vēl vismaz 30 sek. Paskriet pa sniegu varēju labi un bija nojauta ka jābūt labam rezultātam, bet nu tā kļūda uz 10. kp un vēl vairākas sīkās neprecizitātes, atsvieda mani uz zemāku vietu nekā biju cerējis. Finišēju ar laiku 51:14, bet izņemot ārā tos divus etapus, oficiālais rezultāts sanāca 49:36 un tikai 6. vieta no 50 dalībniekiem. 

Kāpēc ''tikai'', tāpēc ka distances sākumā, līdz kļūdai uz 10. kp, visas sajūtas liecināja, ka jābūt rezultātam iekš top3. Sniegs vēl joprojām sniga un tagad galvenais bija nokļūt droši līdz mājām, mazās ieliņas klāja skaista sniega kārtiņa. Un izskatās ka rītdienas nakts mačs būs atcelts, tā ka nāksies pa nedēļas vidu iziet kaut kur paskriet. Jāmēģina atgūt atpakaļ rudens formu, jo februārī ieplānoti 3 visai nozīmīgi pasākumi. Divi A līmeņa mači (Britu Nakts un Midland čempionāti), kā arī Compass Sports kausa priekšsacīkstes.

Big Moor & The Edges (Chesterfield)

Category: YHOA Championship

Map/area: Big Moor & The Edges (Chesterfield)

Organiser: SYO

Country: England

Discipline: Short Brown

Results

Nedēļas nogalē Anglijā solīja sniegu, tāpēc šaubījos vai braukt uz šīm sacensībām, kuras notika kalnos. Izlēmu tikai no paša rīta, ka jāaizbrauc uz šo Jorkšīras čempionātu, jo kaut arī ārā ļoti auksts (-1), tomēr sniega nebija un cerams ka ļoti nesals tur kalnos. Šajā kartē jau biju skrējis 2010. gadā Ziemeļu čempionātā, tāpēc ļoti labi zināju kas sagaidāms - neskrienamais open moorland un viena pamatīga nogāze ar akmeņiem un klintīm. Vārdu salikums ''open moorland'' manī mazliet izraisa riebumu, jo pa to kalnu zāli un purviem nekāda skriešana nesanāk, bet nu kādreiz jau var arī pacīnīties pa šiem angļu ''brantiem''. Pieteicos startēt Short Brown distancē (M21S), pietiekoši izaicinoši šie 7.3 km man būs, katrā ziņā jārēķinās ka rezultāts būs krietni virs stundas. Par lielu pārsteigumu kalnos spīd saulīte un vēja nav nemaz, bet aukstums gan tāds nopietns, un gan jau purvos ūdens ir ledus auksts. Starts iekārtots atklātā ielejā, tāpēc gaidot savu starta minūti, ļoti labi varu pavērot kādā virzienā dodas pirms manis startējošie, tāpēc startā tik paķeru karti un dodos pa labi gar jau noskatīto kalna nogāzi. Mērogs 1:15000 un uz 1. kp kaut arī virzos precīzi virzienā, tomēr šķiet ļoti ilgi. Katru ielociņu un purviņu nolasu perfekti. Uz 2. kp sākas open moorland ''burvība'', paskriet pa to zāli es praktiski nevaru un punkts jāatrod pie akmens, kas šādā zālē nav tas vieglākais uzdevums. Izejas virziens no 1. kp šķībs un loģiski ka aizeju pilnīgi greizi, labi ka trāpu uz lielo akmeni labajā pusē, tagad vismaz zinu kur aptuveni ir mans meklējamais akmens. Aptuveni 1 minūte zaudēta, bet ir normāli. Uz 3. kp veiksmīgi uzķeru vienu aitu taku un līdz punktam nonāku samērā veikli un galvenais precīzi. Oho!!! Uz 4. kp normāls garais etaps (izskatās kādi 2 km). Uzreiz ir skaidrs ka pa taisno caur purvu nelīdīšu, jāloka ārā uz takas un tad tik jāmēģina skriet. Uz takas tieku veiksmīgi virsū, bet paskriet normāli nevaru, jo kājas jau ir konkrēti pārsalušas, lai kā censtos pastiept solīti, stīvums ir nepārvarams. Šķiet šādiem laika apstākļiem šie mani sarkanie Inov8 apavi ir pa plāniem. Un tad nu sekoja šodienas centrālais notikums. Skrienu un skrienu pa to taku, bet tā īsti nevaru piesieties, cik īsti tālu esmu aizskrējis pa to taku. Pierasts ir pārsvarā skriet 1:10000 mērogā, tāpēc šķiet ka nu jau vajadzētu griezt nost no takas. Pa labi no takas parādās ielociņš no kalna lejā, kartē uztveru ka esmu ticis līdz grāvītim, tātad jālaižas lejā, tad nedaudz uz priekšu un tad jau punkts būs klāt. Visu daru kā esmu ieplānojis, bet sāku just ka kaut kas nav kā vajag, sāk pazust iedomātais kontakts ar karti. Paskrienu līdzi citiem orientieristiem un nonāku pie punkta ar numuru 112., bet man vajag nr. 127, kļūda bija ka nepajautāju kur atrodamies, bet pēc savas intuīcijas sāku virzīties uz priekšu cerībā atrast savu punktu. Nonācu līdz baltajam mežiņam un grāvīšiem, kartē nekur tādu vietu nevarēju sazīmēt, skatos atpakaļ augša uz kalna nogāzi, arī tur neko atbilstošu nevaru sazīmēt. Nu ir skaidrs, esmu pilnībā pazudis, ne mazākās nojausmas kur atrodos. Izbrienu cauri kaut kādam purvam, kājas totāli pārsalušas, stāvu un domāju ko darīt, doma ir stāties laukā, neesmu vēl ticis līdz 4. kp, bet pulkstenis jau rāda 40 minūtes un vai ir vērts vēl mocīties. Sāku virzīties atpakaļ uz kalna augšu, lai no turienes dotos uz finišu. Pēkšņi pamanu, ka pa augšējo kalna taku pāris orientieristi skrien tālāk uz priekšu uz ziemeļu pusi, hmmm... vai tiešām es būtu nolaidies pa ātru lejā no kalna. Mazliet papētu vairāk karti, iespējams ka tā arī ir. Ok kalnā atpakaļ augšā nekāpšu, bet lēnām pa vienu no horizontālēm arī es paskriešu uz ziemeļu pusi. Skaidrs ka par kaut kādu cienīgu rezultāta uzrādīšanu varu aizmirst (vismaz 15-20 minūtes te ir pazaudētas), bet izstāties arī nav manā gaumē. Jo tālāk virzos gar kalna malu, jo vairāk saprotu, ka punkts ir krietni uz priekšu, nevis te kur es meklēju. Tā arī ir, nu jau atkal tiek atgūts kontakts ar karti, sazīmēju gan akmeni, gan izliektos ielociņus, un 4. kp ierodos kad pulkstenis rāda 53:06. Tagad mājā skatoties garmin ceļu, viss ir skaidrs, esmu plosījies kaut kur 6. kp apkaimē, un tas ielociņš pa kuru nolaidos lejā, ir bijusi taciņa nevis grāvītis. Jāsaka kā ir, pazudu šajā lielajā mērogā, tā ir ka skrien tikai mazajos un nemāk izjust attālumu :) Ok, doma par izstāšanos tiek atlikta, jāpabeidz vismaz pieklājīgi atlikusī distance, kaut gan motivācija ir tuvu nullei. Labi ka punktā aiz manis atzīmējas vēl 3 orientieristi (viens no viņiem vecais Aire kluba biedrs Steve Webb), tad nu vismaz tālāk kopā skrienot ar viņiem nav jāmeklē papildus motivācija. Tā arī 5. 6. 7. un 8. kp paņemam visi reizē, cits ar lielāku, cits mazāku līkumu. Uz 9. kp jaunieši mazliet atraujas, bet es turpinu sekot Steve. 

Šeit atcerējos, ka startā teica, ka klinšu punktus var ņemt arī mazākā mērogā, kurš ir kartes otrā pusē. Pagriežu kartes otru pusi, o jā, sākot no 9. kp, visi nākamie punkti ir 1:10000 mērogā, labi ka tā, jo piecpadsmitniecē tur tiešām neko nevarētu saprast. Steve laikam turpināja orientēties lielajā mērogā, jo kļuva krietni lēnāks, tāpēc es pārņemu vadību, un visai droši un precīzi paņēmu 10. kp. Tālāk gan vairs tik gludi negāja. Uz 11. kp nolaidos mazliet pa zemu, tikai pēc mūra sētas piefiksēju, ka jākāpj atpakaļ kalnā. Uz 12. kp vajadzēja pa horizontālēm celties augšā, bet es to nedaudz par vēlu izdarīju, kad biju jau krietnu gabalu garām punktam, mazliet pastāvēšanas un apkārtnes izpētes, un punkta vietas noteikšana. Uz 13. kp lēni, bet precīzi, galvenais neaizvilkt kādam citam līdzi uz citu punktu, jo te starp akmeņiem mudžēja ar orientieristiem. Uz 14. kp vēl viena kļūda, punktu sāku meklēt pa ātru, bet uz 15. kp pretēji, punkta akmeņiem paskrēju garām (grūti gan nosaukt šādu pārvietošanos par skriešanu). Uz 16. kp devos tik virzienā, bet vajadzēja uzreiz celties augšā uz taciņu. 

Kopumā šajos beigu punktos no 9. līdz 16. kp kļūdās savācu 7 minūtes un pieskaitot kļūdu uz 2. kp un to pazušanu uz 4. kp, beigās sanāk gandrīz 25 minūtes!!! kļūdās. Njā. Kādi secinājumi? Ir tikai 2 varianti šīm kļūdām - pirmais, ka netiek uzķerts precīzs izejas virziens īsajos etapos, un otrs, ka garākajos etapos reizēm aizmirstas noteikt precīzu pēdējo piesaisti. Tā kļūda uz 4. kp vispār ir... ne attāluma izjūta, ne piesaiste, ne mazākā uzticība kompasam. Katru reizi pēc distances, tik vari pabrīnīties, kā šādas kļūdas tiek pieļautas, bet tajā brīdī kad tiek veikta distance, prātu šķiet ir pārņēmis sportiskais azarts, un rodas pārāk liela pašpārliecinātības sajūta, kuru distances laikā šķiet nav iespējams apslāpēt pat ar šādām kļūdām. Rezultāts vienkārši graujošs - 1:40:29 un apkaunojoši zemā 47. vieta no 60 dalībniekiem. Vēlreiz pārliecinājos, ka open moorland apvidu es vairāk ienīstu nekā izbaudu, un kādu laiku vairs šādā apvidū nerādīšos, tad jau labāk pārvietojos pa krūmu mežu.

Pooley (Tamworth)

Category: OD Saturday Morning Event

Map/area: Pooley (Tamworth)

Organiser: OD

Country: England

Discipline: Green

Results

Kādu laiciņu atkal neesmu skrējis un lai galīgi neatlaistu, šodien uzskrēju mazā OD treniņmačā. Februārī tuvojas dažādi lielie orientēšanās pasākumi - Anglijas nakts čempionāts Šefildā un Midland čempionāts (Robina Huda trofeja) Šervudas mežos, tā kā jāatsāk atkal mazliet aktīvāk pakustēties. Garāko distanci šodien piedāvāja tik 4.3 km īsu, bet nu tieši laikā, jo neko ilgāku par pusstundu neesmu gatavs skriet. OD ir tas klubs, kurš izmanto emit atzīmēšanos, un jāsaka ka šoreiz ne sevišķi patika atzīmēties, jo distančnieks visus punktus bija salicis tā, ka man kā kreilim vienmēr sanāca lauzt roku ārā, lai iedabūtu to emitu savā vietā :) Par distanci nav īsti ko komentēt, tāda bērnu distancīte tik pa takām. Kur varēju tur skrēju, kur vairs nevarēju tur tipināju. Jācenšas tomēr katru nedēļas nogali skriet, jo organisms baigi jūt, ka nav kādu laiku skriets. Mazas kļūdiņas arī pieļāvu šajā taku-o distancītē. Uz 4. kp ~10 sek. līkumiņš, bet uz 14. kp visas 30 sek., aizkrēju vispirms līdz 17. kp, un tikai pēc leģendas piefiksēju ka numuri atšķiras. Rezultāts 31:18 un 2. vieta no 28 dalībniekiem.

Beacon Barracks (Stafford)

Category: Laurie Bradley New Years Day Trophy Score Event

Map/area: Beacon Barracks (Stafford)

Organiser: WCH

Country: England

Discipline: 60 Minute Score

Results

Tāpat kā 2012. gadā jau 1. janvārī orientējos Mežaparkā, tā arī šogad tradīcija tika ievērota, un lai arī kādā kondīcijā biju :) ņēmu un skrēju. Ja godīgi, tā īsti neatceros, kad pēdējo reizi biju skrējis pālī, viegli tas nav, ir gan grūti, gan arī ar zināmu vieglumu visas darbības notiek. Vecgada vakars un Jaungada nakts tika pavadīta tradicionāli ar rosolīti, gaļiņām, šampanieti un vēl nopietnākiem grādīgajiem, dejām klubā un jaukiem cilvēkiem. Gulējis biju precīzi 3 stundas, kad izlēmu jāceļas un jābrauc skriet. Iepriekš biju plānojis aizbraukt vai nu uz Matlock, kur DVO organizēja urban sacīkstes, vai uz kārtējo LEI ziemas līgas posmu. Skatoties uk orient kartē, cik tālu jābrauc, nejauši uzdūros saistošam pasākumam, ko rīko WCH klubs armijas kara pilsētiņā. Nav divu domu, ka jābrauc tur. Izskatās ka būs feinas sacensības, jo lai iebrauktu militārajā teritorijā, nākas saņemt caurlaidi. Patīk uzraksts pie vārtiem - don't drink and drive, bet pats esmu ar minimālām promilēm :) Cerēju ka jaungada pirmajā dienā nebūs daudz dalībnieku, visi taču būs aizsvinējušies, un varbūt pat varēs pacīnīties par uzvaru, bet nē, reģistrācijā biezs kā tirgus dienā, aptuveni 200 dalībnieku reģistrējas un gatavojas kopējajam startam 12:00. Tā kā galvā vēl mazs štīmītis, tad dodoties uz startu, aizmirsu gan identu, gan kompasu mašīnā :) tad nu lielā steigā atpakaļ uz mašīnu pēc nepieciešamajiem pričendāļiem un atpakaļ uz startu (mašīnas atslēgu nācās ņemt līdzi distancē). Starta koridorī iečekojos viens no pēdējiem, un pat labi ka tā, vismaz biju tā pūļa malā, un tieši tajā pusē uz kuru sanāca skriet. Tātad izvēles distance ar 60 minūšu kontrollaiku. Startā atplēsu vaļā karti, ātri uzmetu acis tuvākajiem punktiem, un izlēmu ka jāsāk ar augšdaļu, sākot ar 153. kp. Kā izrādījās lielākā daļa M21 pārstāvju un ātrākie veterāni arī sāka tieši šādā virzienā, un tad nu man atlika tik iesēsties astē un turēt līdzi. Pie pirmajiem 153. un 152. kp veidojās mazliet rindas uz atzīmēšanos, bet uz 151. kp jau bijām mazliet paretojušies, es atrados komfortablā pozīcijā (aptuveni kāds desmitais). Arī uz nākamjiem punktiem vienkārši sekoju līdzi, tā īsti nemaz kartē neskatoties, tikai cenšoties piefiksēt, kādā secībā punkti tiek ņemti. 155. 154. 161. (pie bildē redzamās lidmašīnas) un 166. kp non stopā ar aptuveno ātrumu nedaudz virs 5 min/km, kas loģiski man bija krietni par augstu, jo es jau parkrun skrējienos skrienu ar 4:50 min/km vidējo ātrumu, kas orientējoties man būtu tuvu maksimālajam ātrumam. Tāpēc uz 165. kp beidzot varēju pats sākt lasīt karti, jo pa priekšu skrienošie bija prom, un nu biju palicis 4 orientieristu kompānijā, kuriem visiem bija man pieņemams ātrums. Nākamais punkts kuru apmeklēju, bija 169. kp, bet tas nebija gluži mans lēmums, jo vēl joprojām turpināju sekot līdzi citiem, bet ātri apskatot tālākos etapus, izsecināju ka ir izdevīgi viņu ņemt tagad. Diemžēl tā bija kļūda, jo pēc tam bez aizķeršanās paņemot rindas secībā 172. 170. 173. un 174. kp, izrādījās ka pa taisno nemaz nevar aizskriet uz 171. kp (visur sēta priekšā). Tā nu sanāca vēlreiz skriet cauri 169. kp, tāpēc sanāk ka ~1 minūti pazaudēju uz šo neizdevīgo līkumu. Jāpiebilst ka visapkārt vienkārši mudžēja no orientieristiem, kuri skrēja visdažādākajos virzienos, un nu biju kopā pavisam ar citiem, kuri sākumu bija skrējuši savādāk, bet vidusdaļa mums sakrita. Un šķiet ka tieši citu orientieristu iespaidā pieļāvu kļūdu pēc 164. un 159. kp. Atzīmējoties 159. kp, redzu ka daži aizskrien gar māju uz kreiso pusi, un es pēc inerces tik sekoju, un izsecināju ka man jāskrien uz 155. kp. Starp lielajiem angāriem mazliet apjuku un domāju ka esmu pirms tuvākā, tāpēc jāskrien tik uz priekšu, līdz atskārtu ka ir pa tālu un es jau skrienu uz 154. kp pusi. Tagad sekoja lielākais šoks, pēc kartes visu nolasu ideāli un tuvojos 155. kp... grūti izvēlēties, kādā vārdā lai sevi nosauc :))) skaidrs ir tikai viens, ka es šajā punktā jau esmu bijis, tad kad akli sekoju sākumā līderu grupai. Ja jau reiz biju atskrējis līdz šim punktam, tad arī atzīmējos viņā un devos tālāk uz 158. kp, uz kuru jau man vajadzēja doties uzreiz no 159. kp. Pēc splitiem šī muļķība man izmaksāja 2:30 minūtes, finišā tieši šis zaudētais laiks man dārgi atmaksāsies. Pēdējais lociņš pirmajā aplī pagāja visai vienmuļi, jo šie punkti bija samērā viegli (no 163. līdz 156. kp), un ātrums arī bija diezgan krities, nu jau virs 6 min/km. Pirmo apli piebeidzu 46:45, tā ka sanāks mazliet laiks arī otrajam aplim. Karšu maiņā biju pārsteigts, cik daudz dalībnieku pirms manis jau ir nomainījuši kartes, tas misēklis ar to 155. kp būs mani tālu atmetis atpakaļ, un domājams ka daudzi arī nemaz neņēma visus pirmā apļa punktus. Saņemu 2. karti un tur ļoti vienkārši, vispirms loģiski ka jādodas uz tuvāko 200. kp, pēc tam gar tankiem turpinu uz 201. kp. Un te nu pie lidmašīnu angāriem, pēc atzīmēšanās punktā, nākas mazliet apstāties un neizpratnē skatīties kartē. Kartē praktiski nav vairs neviena kontrolpunkta, ir 203. kp aizsniedzamā attālumā, un arī 204. kp ir kaut cik tuvu, bet nu 205. un 206. kp ir ļoti tālu katrs savā kartes malā. Izlemju doties uz 203. kp un tad jāskatās pulkstenī, kā tālāk rīkoties. 203. kp atzīmējos 51:32, laiks vēl it kā daudz, drošāk būtu skriet uz 204. kp, bet var arī riskēt paspēt uz 206. kp. Te nu pārvērtēju savas spējas, jo izlēmu kopā ar vēl 3 orientieristiem doties uz 206. kp. Tas viennozīmīgi bija pa tālu ar šādu skriešanas ātrumu. Par 204. kp varēju aizmirst, tagad bija galvenais paspēt no 206. kp atpakaļ uz finišu, iekļaujoties 60 minūšu limitā. Lai kā vēl centos, pat skrienot ar tādu ātrumu kā 3. km, tomēr nepaspēju. Par katru pārtērēto minūti vai daļu no minūtes bija 10 soda punkti (aizmirsu piebilst ka par katru paņemto punktu ieskaitīja 10 punktus). Kad nu neveicās šodienas reisā, tad neveicās pēc pilnas programmas, tā vietā lai pārtērētu tikai 1 minūti, es pamanījos pārtērēt 1:01, kas nozīmē ka man atņēma 20 punktus, tātad uz 203. un vēl jo vairāk uz 206. kp biju skrējis pa velti. Tātad finišēju ar rezultātu 1:01:01 (skaists rezultāts 1. janvārī) un biju atzīmējies 28 kontrolpunktos (280 punkti), no kuriem atņemot 20 soda punktus, gala rezultātā ieguvu 260 punktus, kas ļāva ieņemt katastrofāli zemo 63. vietu no 201. dalībnieka. Kauns. Ja tā tagad parēķina, tad bez tās muļķības uz 155. kp, varēju paspēt paņemt gan 206. gan 204. kp, kas dotu man 290 punktus un vietu pirmajā divdesmitniekā. Bet beigu beigās kāda gan nozīme rezultātam 1. janvārī, galvenais ka izpildīju apņemšanos skriet pirmajā jaungada dienā, karte un apvidus bija fantastiski un orientēties bija forši, katrā ziņā hangovers bija kā ar roku noņemts. Un šķiet šie bija ātrākie 10 km, kurus esmu pieveicis orientējoties. Laimīgu Jauno Gadu!