Category: AOM 2014 1.day
Map/area: El Portil (Sevilla)
Organiser: SUN-O
Country: Spain
Discipline: H21B
Vakar vakarā ilgi mocījos ar bezmiegu. Galvenais iemesls tam bija domas par to, vai šorīt skriet vai neskriet. Daudz domāju vai man to vajag, vai ir vērts riskēt ar veselību, vai gūšu jebkādu gandarījumu no šā skrējiena. Cik daudz argumentu bija neskriet, tik pat daudz argumentu bija - ka jāskrien. Uz Spāniju atlidoju taču ne tikai atvaļinājumā, bet arī piedalīties sacensībās. Skriet taču varu lēni un bez riska satraumēt potīti, galvenais jau nebūs uzrādītais rezultāts, bet gan gandarījums par veikto distanci kārtīgā apvidū, un arī distance būs pietiekami īsa, lai to varētu arī nosoļot nevis skriet. Tātad šorīt biju pilnā gatavībā startēt. Viesnīcā ēdot brokastis, mazliet nesaplānoju vajadzīgo laiku, kas vajadzīgs lai aizbrauktu līdz sacensību centram. Sacensību centrā nonācu vien ~15 minūtes pirms savas starta minūtes. Labi ka jau vakar biju izņēmis numuru un saģērbties paspēju viesnīcā, tā ka atlika naski doties uz starta vietu, lai nenokavētu starta minūti. Steigā aizmirsu paņemt GoPro kameru, tāpēc šoreiz video no distances izpaliks. Starta vietā ierados 3 minūtes pirms sava starta, tā ka atlika mazliet laika arī izstaipīties un savilkt ciešāk potīti nostiprinošās saites. Aptuvenais mērķis distancē - censties skriet ar tādu rezervi, lai traumētā kāja neizjustu pārāk lielu slodzi, un orientējoties visu uzmanību veltīt kompasam, jo tā kā šādā piejūras (okeāna) apvidū reljefa formas ir visai minimālas, tad jācenšas virzīties pa līniju. Startā virziens uz 1. kp sakrīt ar pāris jaunkundzēm, tāpēc dodos viņām līdzi kāpu zonā. Punkta vieta ''peldoša'', bet bez problēmām. Uz 2. un 3. kp tikai virziens, un arī 4. kp virzienā ar orientieri uz lielo ceļu. 5. kp pa taciņu, 6. kp īsais etaps, bet uz 7. kp jāpiemet precīzs izejas virziens no 6. kp, un tad tikai pa līniju. Diemžēl ne visai veicas ar virziena noturēšanu un gandrīz nonāku uz mazā ceļa. Aptuveni 20 sek. šajā lociņā pazaudēju.Uz 8. kp atkal tik virzienā, bet uz 9. kp mazliet uzmanīgāk. Vispirms pa ceļu lejup no kalna (skatos katru soli kur lieku) un pēc tam caur krūmājiem jātiek precīzi cauri. Sanāk ļoti labi. Etaps uz 10. kp izskatās viens no atslēgas punktiem šajā distancē. Ja varētu paskriet, skrietu apkārt pa ceļu, bet tā kā nevaru, tad došos pa taisno cauri zaļajam. Izmantoju maksimāli dzelteno tīrumu no 9. kp, pēc tam virzienā pāri ceļam, un ar nelielu loku klajuma kontūru uzgāju veiksmīgi. Splitos gan salīdzinoši daudz zaudēju šajā etapā (+0:55), bet tas tikai uz skriešanas variantu pa ceļu. 11. kp easy, bet 12. kp ir otrs šīs distances atslēgas punkts, uz kuru mazliet tomēr pa daudz laiku pazaudēju. It kā gāju precīzi virzienā, bet aizaugušajā izcirtumā tomēr novirzījos nedaudz pa labi, tā izmetot lieku loku. Šo punktu izcēlu kādai mazai spānietei, kura man pēc tam, vismaz trīs reizes, angliski sirsnīgi pateicās :) Distances pēdējie četri kontrolpunkti man diemžēl bija visnepatīkamākie, jo jāorientējas gandrīz nemaz nebija, tikai jāskrien ar pēc iespējas lielāku ātrumu. Uz 13. kp tik pa meža taku, bet uz 14. 15. un 16. kp tikai vienkārši taisnā virzienā pa ielu. Šajos etapos noteikti daudz laiku pazaudēju tikai un vienīgi uz skriešanas ātruma rēķina. Finišā biju nedaudz pārsteigts par savu rezultātu - 26:10, biju domājis ka distancē nāksies pavadīt vismaz pusstundu, bet jāsaka godīgi, distance bija ļoti ļoti vienkārša. Nebija sevišķi daudz vietu kur kļūdīties, vien pāris vietās vajadzēja precīzāk noturēt virzienu. Tādas īstas kļūdas arī nemaz nepieļāvu, vienīgi uz 7. un 12. kp mazliet lielākus lokus veicu, nekā būtu vēlējies. Tamdēļ apmēram 1 minūti varu pieplusot pie rezultāta. Pēc finiša rezultāti nemaz neinteresēja, galvenais bija, kā jutīsies kāja pēc veiktā skrējiena. Finišā sagaidīja patīkams pārsteigums - finišējot varēja atspirdzināties ar zemenēm un minerālūdeni, kā arī iestiprināties ar kādu banānu un pat saņemt enerģijas dzēriena bundžiņu. Lūk tas ir finiša serviss!!! Ja šādi rūpējas par dalībniekiem, tad vispār nekādu iebildumu nevar būt par dalības maksām. Padzēries un uzkodis, devos taisnā ceļā uz mūsu lielo limuzīnu - Opel Zafira (ar tik lielu opeli vēl nebija nācies stūrēt) un atpakaļ uz viesnīcu. Pēc dušas un fizioterapijas vingrojumiem, bija jāsaprot vai varēšu veikt vēl kādu skrējienu šeit Spānijā, vai nevarēšu. Pēc pastaigas gar okeānu un laiskas izlaišanās pie TV ekrāna, skatoties olimpiādi spāņu valodā, sapratu ka nav nemaz tik traki ar to potīti. Potīte protams mazliet sāpēja pēc skriešanas slodzes un nedaudz arī bija uzpampusi, bet izskatās ka vakarā, lēnām varēšu noskriet arī sprinta distanci. Tikai pašā vakarā pēc sprinta finiša, beidzot uzzināju šodienas rezultātus. Ar rezultātu 26:10 biju ieņēmis 5. vietu no 24 dalībniekiem! Mute bija vaļā un dilemma priekšā - ko darīt ar rītdienas garo distanci?!?
Garās distances garums rītdien paredzēts 7.6 km, kas šobrīd ar manu traumu ir krietni par garu priekš manis, bet šodien ieņemtā vieta īsajā distancē liek mēģināt pacīnīties par vietu uz pjedestāla kopvērtējumā. Zinot ar kādu ātrumu skrēju un to ka varēju arī tīrāk veikt distanci, biju vairāk kā izbrīnīts par šo 5. vietu. Tas ka zviedrs būs pārliecinošs līderis, par to nebija šaubu jau pirms starta, jo nenākas pārāk bieži redzēt, kad kāds zviedrs startē B grupā! Otrajā vietā esošais spānis ir 3 minūtes priekšā, bet 3. un 4. vietā esošie orientieristi vien divas un pusotru minūti priekšā. Tā ka ir visai reāla iespēja uzkāpt uz pjedestāla, ja rītdien izdodas tīrs reiss un ja kāja iztur līdz galam. Rīt no rīta, tīri pēc sajūtām, izlemšu - skriet vai neskriet. Tātad vakarā starts sprinta distancē, kuru veikšu pilnīgā kruīza ātrumā, vairāk kā tūrists ekskursijā pa pilsētas ielām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru