Pinares de Punta Umbria (Sevilla)

Category: AOM 2014 Model Event

Map/area: Pinares de Punta Umbria (Sevilla)

Organiser: SUN-O

Country: Spain

Discipline: Training

imitēju treniņskrējienu

Jau ceturto gadu pēc kārtas atgriežos Spānijā (pirmajā reizē gan tā bija Portugāle), lai pavasarī izbaudītu orientēšanos visai vasarīgos apstākļos. Šoreiz gan uz Spāniju devos ar lielām bažām, vai vispār startēšu sacensībās, jo pirms nepilnām 3 nedēļām tā izmežģīju potīti, ka pēc slimnīcas apmeklējuma, šķita ka skriešanai varu pielikt punktu uz visiem laikiem. Jebkādas sportiskās aktivitātes uz kājām šajā laikā izslēdzu pilnībā (turpināju vien apmeklēt svaru zālīti un baseinu), un uzsāku kārtīgu atveseļošanās procesu. Vienu nedēļu pat darbā nācās ņemt slimības lapu, ārsts izrakstīja vairākas pretsāpju un traumu ārstējošas zāles (dienā apēdu 10 tabletes!), kā arī uzsāku aktīvu fizioterapijas kursu. Fizioterapeite gan iegrozīja un iemasēja potīti pareizajā vietā, gan iedeva veselu vingrojumu kompleksu katrai dienai, kuru nācās cītīgi pildīt. Pilnīgs atlabšanas process tika noteikts 6 nedēļas, bet kā zināms man pēc 3 nedēļām bija jāstartē Spānijā. Novembrī/decembrī piesakoties uz AOM 2014 sacensībām, loģiski ka nevarēju paredzēt, ka iedzīvošos kārtējā potītes izmežģījumā. 

Tāpēc ierodoties Spānijā un pirms apmešanās viesnīcā, saņemot četras Sun-O treniņkartes, īpaši neapsvēru domu, kādā no viņām uzskriet treniņu. Īstenībā atveseļošanās pagaidām ritēja necerēti veiksmīgi, bet tāpat nevarēju saņemties riskēt un skriet. Ilgi un daudz domāju vai vispār skriet, bet tā kā dalības maksa bija samaksāta un sacensību apvidi tepat vien blakus Punta Umbria pilsētai, tad izlēmu pirms sacensībām tomēr pamēģināt vienā no treniņkartēm paskriet. Izvēlējos ''Pinares de Punta Umbria'' karti, jo tā bija tepat pāris kilometrus no viesnīcas okeāna krastā, un pēc visiem sacensību aprakstiem, apvidus bija ļoti identisks sacensību rajoniem. Šajā kartē bija arī oficiālā Model Event distance, kuras garums man gan bija pa garu - 6.8 km, tāpēc nolēmu izskriet distances sākuma un beigu daļu pa mikroreljefu un kāpu zonu, lai labāk izprastu apvidus specifiku, jo baltā meža daļa ar neko īpašu nevarētu pārsteigt. Punktus biju iecerējis apmeklēt secībā no 1.- 7. kp un pēc tam no 17. - 24. kp. Šorīt (11:00) saulīte okeāna krastā sildīja labi (ap +20 grādi), tāpēc skriet būs patīkami. Skrēju ar savu GoPro kameru, lai vēlāk būtu interesanti paskatīties kāds tad izskatās okeāna piekrastes mežs, tāpēc beigās būs apskatāms arī video, kuru gan šoreiz nācās apgriezt pie 6. kp, jo Garmin pulkstenim izbeidzās baterija, un līdz ar to uzskatāma GPS ceļa vairs nebija ko pievienot pie video. Pulkstenis būs droši vien lidojuma laikā lidmašīnā kaut kur uzspiedies un ieslēdzies, labi ka tas atklājās tagad, nevis jau sacensību laikā. 

Protams ka jau viesnīcā uz traumētās potītes uzliku speciālu nostiprinošo potītes atbalstu, ar kuru gan nav sevišķi ērti skriet, jo kāja praktiski nelokas, bet toties potīte ir pamatīgi nostiprināta un cerams arī droša pret izgriešanos. Skrējienu uzsāku jau no mašīnu stāvvietas uz starta vietu. Skrēju ļoti lēnu un nedroši, bet bija patīkami atkal skriet, kaut arī visai neierastā solī, jo viss spēks un atbalsts tika likts uz kreisās kājas, būtībā skrēju uz vienas kājas, ar vienu soli uz priekšu un traumēto kāju pieliekot klāt. Loģiski ka sāpes bija jūtamas, bet ne tik traucējošas, ka būtu jāgriežas atpakaļ uz mašīnu. Lēnām paskriet varēju, nu jāpievēršas orientēšanās iemaņu atgūšanai. No sākuma gan daudz neko no kartes nesapratu, jo nebiju aizskrējis līdz pašam starta trīsstūrim, tāpēc virzoties uz 1. kp, pašam neaptverot biju nonācis pie 20. kp. Arī uz 2. kp nevarēju īsti uztaustīt kartē attēloto, tāpēc nācās ļoti bieži skatīties kartē. Uz 3. un 4. kp beidzot sāku aprast ar karti un nu jau darboties arī ar kompasu, kas Anglijas kartēs praktiski nav vispār jāizmanto. Uz 5. un 6. kp varēju sevi pārbaudīt kā izdodas vadīties pēc kompasa un vai izdodas noturēt virzienu. Kaut skrēju ļoti lēnu, virziens tomēr sagādāja problēmas. Nākamie (7. 17. 18. un 19. kp) punkti bija labs pārbaudījums kartes lasīšanai. Atkal ļoti daudz nācās skatīties kartē un labot savu virzienu, sanāca labi paskolot sevi, piefiksēju to, ka labāk šajā apvidū ir uztverami ieloki un ieplakas, tāpēc pauguru formas labāk neizmantot kā orientierus. Pie 20. kp pārliecinājos ka 1. kp sākumā nebiju apmeklējis, uz 21. kp sevišķi neiespringu to atrast kāpās, jo šķita ka viņa tur vairs nav. Bet uz 23. un 24. kp atkal sanāca lieliski apgūt orientēšanos pēc reljefa. 

Secinājums cerams būs noderīgs - šeit ļoti labi orientēties var pēc ieloku formām. Nonākot atpakaļ pie mašīnas, salīdzinošs atvieglojums. Pēc 40 minūšu aktīvas kustēšanās uz kājām, iesvīst īsti nesanāca tik lēnu skrienot, bet traumētajai kājai slodze bija bijusi pamatīga. Sāpes ir, bet izskatās ka šādā lēnā tempā varu izturēt aptuveni pusstundu garu skrējienu, kas liek skatīties ar gaišām domām uz priekšu. Tātad rītdien es sacensībās ņemšu dalību! Jo pirmā distance ir vien 3.3 km īsa, tāpēc nevajadzētu būt problēmām izturēt līdz finišam. Viss uzsvars būs uz precīzu orientēšanos, un tad jau redzēs vai uz vienas kājas varu konkurēt ar spāņu B grupas pārstāvjiem. Tagad laiks relaksēties pie baseina un saulē, esmu nopelnījis arī kādu vīna glāzi, un vakars ar mīļoto Valentīndienas noskaņās.