Pēc tik īsas rīta distances, kājās nejutu pilnīgi nekādu sagurumu, izņemot protams smeldzīgās sāpes potītē, tāpēc ne mirkli nešaubījos, ka šovakar lēnām noskriešu arī sprinta distanci. Tā kā šīs bija Pasaules ranga (WRE) sacensības, tad 1 stundu pirms starta nācās ierasties, tā sauktajā, karantīnas zonā, no kuras laukā varēja tikt tikai pāris minūtes pirms sava starta. Šāda līmeņa sacensībās B grupas nav, ir tikai elites grupa, kura lielā dalībnieku skaita dēļ (160-170 dal.) bija sadalīta superelitē un elitē. Man protams vieta vienkāršajā elites grupā :) Nav ne jausmas ko Pasaules un Eiropas čempionātos elites dalībnieki dara šajās karantīnas zonas, kur pēc dzirdētā, esot jāpavada pat vairākas stundas. Tā kā nevienu pazīstamu orientieristu šeit nemanīju, tad man tā stunda šajā nožogotajā Punta Umbria skolas pagalmā pagāja lielā garlaicībā. Būtu vismaz telefonu ar mūziku paņēmis līdzi, jo iesildīties dēļ potītes nevarēju, varēju vien mazliet pastaipīties un pavingrot. Lai nebūtu tik liela garlaicība, devos tuvāk Somijas izlases sportistiem, lai pavērotu kā viņi iesildās pirms sprinta. Starp citu pārsteidzoši daudz skandināvu elites pārstāvju startēja šajās sacensībās, jo man šķita ka AOM sacensības nekotējas tik augstu kā POM vai MCO sacīkstes nākamajās nedēļās. Pirms paša starta manīju vienu no brāļiem Skujeniekim Ozona formā, kā arī divus orientieristus Ausekļa formās, tā ka neesmu nemaz vienīgais latvietis šajās sacensībās.
Beidzot pēc ilgās gaidīšanas bija pienākusi arī mana starta minūte. Šoreiz GoPro kamera bija kaujas gatavībā, jo gribējās iemūžināt par piemiņu šīs spāņu pilsētas ieliņas. Pats gan nekādā kaujas gatavībā nebiju, skriešu vienkārši ''just for fun'', galvenais nepiedzīt un nesatriekt potīti uz cietā seguma. Pēc šāda lēna skrējiena, nekādu distances analīzi neveikšu, vienīgi varu pateikt, ka distance ļoti patika. Praktiski uz katru kontrolpunktu bija vismaz divi līdzvērtīgi varianti, kas skrienot ar pilnu ātrumu, droši vien skrējienu padarīja ļoti azartisku. Tiem kas skrēja ar maksimālo ātrumu, bija ko piedomāt šajās šaurajās spāņu ieliņās. Es pat, lēnām skrienot, pieļāvu pāris variantu kļūdas, veicot vairākus lielākus līkumus kādā no etapiem. Distance tiešām bija fantastiska. Skrienot uz vienas kājas, šo distanci pieveicu ar rezultātu 25:30, kas man pat ļāva izvairīties no pēdējās vietas. 81. vieta no 83 :)
Ja godīgi, nevajadzēja tomēr startēt šajā sprintā, jo finišā sāpes kājā bija ļoti spēcīgas, un potītes rehabilitācijai šis skrējiens galīgi nenāca par labu. Kā nu ir tā ir, uzņēmu vismaz skaistu video, kurā redzami ļoti daudzi orientieristi darbībā pa pilsētas ielām, kā arī gandarījums bija feins par šādu distanci. Šobrīd par kādiem 80% esmu pārliecināts, ka rītdienas garo distanci neskriešu pilnībā. Startēt startēšu, bet ļoti iespējams ka veikšu tikai pusdistanci vai pat vēl mazāk. Šobrīd ir pienācis brīdis kad jāizvēlas starp sportiskajiem rezultātiem un veselību. Domājot par nākotni, veselība tomēr ir pirmajā vietā, un gan jau savas sportiskā ambīcijas apmierināšu citviet. Ar interesi jāgaida rītdiena, ko pa nakti atkal būšu izfilozofējis!
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru