Redz kā, nu jau otro reizi šomēnes piedalīšos orientēšanās sacensībās! Ne tik aktīvi kā agrāk, bet ik pa laikam tomēr paviesojos starp orientieristiem, tā ka nekur jau nepazudīšu no šī sporta veida. Vienīgi mežā gan mani galīgi nevelk atpakaļ, bet te Anglijā ir lieliska alternatīva - urban orientēšanās sacensības pa pilsētas ielām. Ja citviet ir ierasts ka pilsētu kartēs rīko sprinta distances, tad Anglijā dažādu līgu un pasākumu ietvaros organizē kārtīgas 4 līdz 10 km garas distances. Tātad šoreiz ņēmu dalību York City Race. Jorkā nu jau esmu skrējis vairākkārt, kad vēl pārstāvēju Leeds orientēšanās klubu AIRE, tāpēc pilsēta un skaistā vecpilsēta ļoti zināma un iepazīta. Tieši Jorkas vecpilsēta arī piesaista te atgriezties vēl un vēl, jo orientēšanās šādās šaurās ieliņās, kuras ir pārpildītas ar tūristiem, ir ļoti aizraujoša. Pāris dienas iepriekš gan vēl šaubījos, vai doties pāri pus Anglijai uz šo pasākumu, bet tā kā laika prognozes bija pozitīvas (bez lietus), tad sēdos tik iekšā vilcienā un devos ceļojumā uz Jorkšīru. Šobrīd mana sportiskā forma ir tāda kāda nu ir, tāpēc neesmu gatavs ņemt dalību garākajā distancē. Jāskrien ar baudu! Tāpēc pieteicos B distancei, kura ir vismasveidīgākā šādos pasākumos, jo veterānu īpatsvars starp Anglijas orientieristiem ir diezgan pārliecinošs. Pirms starta satiku vienu no AIRE līderiem Paulu, kurš protams skries garāko A distanci, ejot pamazām formā uz LČ un Kāpu. Kamēr Pauls pirms starta aktīvi iesildījās, es iesildīju vienu citu vietu :) Apmeklēju McDonalds restorānu... nevis lai iestiprinātos ar kādu čīzburgeru, bet gan lai atvieglotos :) Pēc ''biznesa'' burgeros, arī es izskrēju nelielu loku pa ieliņām, mazliet pastaipījos, kājas jutās labi, un biju gatavs startam. Diemžēl starts nebija gatavs man! Kā jau minēju, B distance šajos urban pasākumos ir vismasveidīgākā, un tieši tāpēc startā izveidojusies pamatīga rinda. Pauls jau startējis A distancē, bet man vēl kādi 20 cilvēki priekšā, kas nozīmē ka vismaz 20 minūtes jāgaida līdz savam starta brīdim. Varētu jau tā pastāvēt saulītē, tikai viens bet, man vilciena atpakaļ biļete ir nopirkta konkrētā laikā, tāpēc nebūtu vēlams to nokavēt. Jo ilgāk stāvēju rindā, jo vairāk sāku domāt, vai nepāriet uz blakus rindām (A vai C), kuras bija krietni īsākas. Izturēju un nostāvēju šo rindu, klausoties citu orientieristu stāstos par vakardienas sacensībām (kaut kur tepat Jorkšīrā bija notikušas vēl kādas urban sacensības). Kad nu beidzot bija tā laime startēt, protams ka par jebkādu gatavību nevarēja būt runa, pēc šādas stāvēšanas visa iesildīšanās bija kaķim zem astes, tāpēc etaps uz 1. kp kļuva kā iesildīšanās skrējiens. Saldais ēdiens jau uz 1. kp - cauri tirgus laukumam. Kāda tirgotāja auto man mazliet nojauca virzienu un es gandrīz pazudu tirgū, labi ka uz mazo ieliņu krustojuma spēju noorientēt savu atrašanās vietu, bet pārdesmit sekundes zaudētas. Uz 2. kp izvēlos variantu pa kreisi lielai ēkai, bet šķērsieliņā nākas apstāties. Samulsināja tas, ka gar mājas stūri uzgāja gājēju celiņš augšā uz otrā stāva līmeni. Atceros ka vienu gadu tieši tur augšā bija kontrolpunkts. Tā ciešāk jāieskatās kartē un leģendā, lai varētu turpināt virzību uz priekšu. Punkts tomēr mājas apakšā. Uz 3. kp garš un interesants etaps. Vispirms divi varianti kā šķērsot kanālu, mazliet ģeometrisku aprēķinu un šķiet ka pa tālāko tiltu būs ātrāk. Tuvojoties tiltam, sāku plānot pa kuru no mazajām ieliņām lai skrien uz punktu, un pamanu pirms punkta divas treknas melnas strīpas. Skaidrs kas tas ir! Tas ir Jorkas lielais mūris, kurš apvij apkārt vecpilsētu, tāpēc ātri jāsaskata apkārtvarianti. Daudz neķīmiķoju un skrienu pa lielajām ielām. 4. kp tāds caurskrienamais, arī 5. kp nekas īpašs, vienīgi gandrīz apjuku starp garāžām.
cik variantu uz 9. kp?
Arī nākamie trīs etapi uz 6. 7. un 8. kp tādi vienkārši, bez lielām izvēles iespējām, bet etaps uz 9. kp izskatās ir šodienas atslēgas punkts. Etaps garš un ar 101 variantu! Pa taisno tur nu nekādi, jāņem vai nu pa labi caur 2. kp, vai pa kreisi kaut kur gar 6. kp rajonu. Ir arī pāris varianti tuvāk līnijai pa mazajām ''backstreet'', bet tur būs pamatīgi jālasa karte. Tā kā neesmu nekāds ņiprais skrējējs, tad lielos apkārtvariantus atmetu, skriešu ''taisni''. Pārskrienu divus tiltus, paceļos un nolaižos pa pietiekami garām trepēm, lēnām izlokos caur iekšpagalmiem un tumšām ieliņām, līdz nonāku uz lielās ielas. Arī te vēl mazliet rēbuss jāparisina, jo pie punkta nemaz tik brīvi netiek. Labi ka atceros no iepriekšējā skrējiena, ka gar kanālu gāja ietve gandrīz cauri veikaliņiem, kuru kartē ar pelēko krāsu gandrīz nevar pamanīt. Veiksmīgi tieku garām visiem gājējiem šajā šaurībā un tad jau tikai atliek pārskriet stāvlaukumu un atzīmēties punktā, Jorkas cietokšņa pakājē.
cietoksnis
Grūti pateikt vai mans variants bija ātrākais, iespējams bija īsākais, bet ar ļoti daudz bremzējošiem pagriezieniem un zigzagiem. Uz 10. kp beidzot gaidītais etaps pāri upei, jo bez šādiem etapiem te Jorkā neiztikt, galvenais ātri izanalizēt pa kuru no lielajiem tiltiem būs ātrāk. Variants pa kreisi ir krietni labāks. Skrēju sev ierastajā un vēlamajā tempā, tā komfortabli, ne pa ātru ne pa lēnu, bet uz 10. kp pamanījos pieļaut neuzmanības kļūdu, kāda gadās tikai ja skrien ātri un neatliek laika paskatīties kārtīgi kartē. Pirms paša punkta nepamanīju mazo atstarpi sētā, tāpēc izmetu pietiekami lielu līkumu, lai zaudētu vismaz pusminūti. Uz 11. kp tikai viens variants, bet 12. un 13. kp atkal caurskrienamie. Ja bija etapi kurus gaidīju, tad no šāda etapa, kāds bija uz 14. kp, baidījos. Nepatīk man tik gari pārskrējieni. Jāsaka atkal - labi ka Jorka ir pietiekami iepazīta, pēc pāris skatieniem kartē, uzreiz sapratu kur punkts atrodas, un te galvenais vispirms pa pēc iespējas īsāko ceļu aizskriet līdz lielajam tiltam, un tad cauri parkam uz ieliņu kura aizved tieši līdz punktam. Bija protams varianti arī skriet gar upi, kā arī skriet uz tālāko dzelzceļa tiltu, bet tie man šķita garāki, tāpēc skrēju vienkārši uz atmiņu cauri parkam, karti īpaši nelasot. Diezgan pārsteidzoši, ka līdz šim visu distanci biju skrējis vienatnē, zinot cik daudz dalībnieku skrien manu distanci. Protams ka orientieristus sastapu katrā etapā, bet tā pa īstam ar nevienu kopā nesanāca skriet. Laikam visi kas startēja pirms manis, būs aizbēguši no manis, bet tie kas startēja aiz manis, vai nu atpalikuši, vai apskrējuši mani pa citiem variantiem. Bet pie 14. kp beidzot saskrējos ar diviem veterāniem, kuri startā stāvēja pirms manis, kā arī ar dāmu kura startēja tieši aiz manis. Tad nu etapu uz 15. kp iesāku sekojot viņiem un kartē ieskatījos tikai parka pļavā. Punkts visticamāk būs aiz mūra sētas, kuru nav iespējams šķērsot. Bet pirms punkta ir pelēkas krāsas sēta, kuru pēc noteikumiem (man ir aizmirsies) - drīkst vai nedrīkst šķērsot. Tā kā uz galvas ir kamera un video pēc tam būs pieejams publiskai apskatei un arī pārējie orientieristi skrien apkārt, tad tomēr nerāpos viņai pāri, kaut arī tāds neliels palēciens vien būtu jāveic, lai ietaupītu vismaz 30 sekundes, skrienot apkārt mūrim. Distances beigu daļa ļoti labi zināma, kā sacīt jāsaka - saldais ēdiens pa vecpilsētas šaurajām ieliņām. Te galvenais būs nesaskrieties ar kādu no tūristiem vai angļu atpūtniekiem (Anglijā šodien brīvdiena - spring bank holiday). Uz 16. kp galvenais uzdevums ir nepaskriet garām mazajai ieliņai cilvēku burzmā. Starp cilvēku masām, cenšos nepazaudēt pa priekšu skrienošo jaunkundzi, un punktā nonāku sekmīgi. Arī uz 17. kp sekoju savai sāncensei, uz lielā pils laukuma gan viņa pazūd starp cilvēkiem, bet punkts zināmā vietā. Arī 18. kp rajonam jau iepriekšējos gadus esmu skrējis cauri, bet tieši šai mazajai ''backstreet'' nebija nācies skriet cauri. Pie punkta aromāts tāds, ka ātrāk atzīmēties punktā un prom no šejienes. Nez vai organizatoriem vajadzēja likt punktu tādā vietā, kur tuvējo krogu un bāru apmeklētāji nāk pārstrādāt dažādās alus šķirnes.
tiec nu cauri šādam ''mežam''
Uz 19. kp šķiet bija vissarežģītāk nokļūt. Etaps pats vienkāršs, bet lai to veiktu, nācās izmantot visdažādākās manevrēšanas tehnikas :) Cilvēku tik daudz uz ielām, un tieši tagad nez kāpēc šķiet ka visi pārvietojas kā auni, neskatoties vispār uz kuru pusi iet. Pašam šādi pastaigājoties pa pilsētu, neesmu piefiksējis ka cilvēku plūsma ir tik haotiska, bet laikam jau tā arī ir, jo neviens jau negaida ka kaut kur no aizmugures vai sāniem kāds nesīsies pilnā ātrumā (vai manā gadījumā ar pilnu masu) tev garām. Vienā no līkumiem gandrīz atrāvos ar kādas kundzītes elkoni, bet tirgus laukumā divas reizes iekļuvu sastrēgumā, kad bija jāmaina izvēlētais virziens. Man kā skrējiena baudītājam tas bija pat interesanti, bet tie čaļi kas A grupā gāja uz rezultātu un ar sportisko niknumu, diez vai bija iepriecināti par šādiem šķēršļiem distancē. Pēdējais etaps uz 20. kp salīdzinoši vienkāršs, galvenais tikt ārā no tirgus, un tad jau taisnvirziena finišs pilnā ātrumā un bez žēlastības ja kāds gadītos ceļā :) Man patika, finišā bija tieši tas gandarījums pēc kura braucu uz šejieni! Distance bija tieši tik gara, lai es nepiekustu, tieši tik dinamiska, lai man būtu interesanti, un tieši tik patīkama (bez kalniem), lai man nebūtu grūti un nelamātu sevi par to ka nevaru paskriet :) Finišēju ar rezultātu 47:40, kas deva man 59. vietu no 101 dalībnieka. No sportiskās puses, protams ka rezultāts necils, bet ne jau es te sacensties braucu. Skrēju dūšīgi, cik nu varēju, neapgrūtinot sevi ar baigām ātruma īpašībām. Priecē ka distanci veicu vienmērīgi, tikai pāris reizes pasoļojot un tikai garajā etapā uz tilta mazliet paslinkojot, bet tā noskrēju visu distanci (7.2 km), kas man šobrīd ir pietiekami garš attālums. Priecē ka arī kļūdas bija visai minimālas, bet tas gan droši vien izskaidrojams ar nelielo skriešanas ātrumu un to ka pilsēta un karte ir ļoti pazīstama (atmiņa vēl darbojas). Sākumā gan bija jūtams ka pietrūkst pieredzīte ar karti, tāpēc pirmie etapi tādi saraustīti. Tamdēļ nākammēnes būtu vēlams uzskriet arī kādu meža distanci, lai Kāpā nepazūdu ar karti rokā. Uz vilcienu paspēju, kājas jūtas lieliski (distances laikā gan labā kāja sāka tirpt, jo potītes aizsargu biju savilcis pa ciešu), nogurums ir, bet patīkams, tā ka viss notiek, jāplāno nākamais orientēšanās sacensību pasākums. Droši vien ka atkal kāds no pilsētas o-skrējieniem, bet mežā varētu ieskriet Latvijā, kādā Magnētā vai Meridiānā vai Azimutā. O-sportu baudu, bet ir arī sportiskais mērķis Open100 grupā!
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru