Map/area: Nordeķi (Rīga)
Organiser: OK Ozons
Country: Latvia
Discipline: M45
3.2 km 18 kp - 18:56 - 30/37
Orientēšanās sprintos sanāk tik reti uzskriet, ka jāizmanto katra iespēja tajos startēt. Man vairāk patīk tas fakts, ka var orientēties pilsētā, nevis tieši pati sprinta distance. Ja esi meža orientierists, tad o-sprintā ir pilnībā jāpārslēdzas uz savādāku kartes lasīšanu un jālauž savs ierastais orientēšanās stils. Pie katras iespējas, kad jāskrien kāds taisnāks posms, tad jācenšas kartē jau plānot etapus uz priekšu, lai punktos nav jabremzē. Kā arī bieži vien jāskatās piekļūšanas vieta nākamajam punktam, nevis jāuzsāk ierastā kustība virzienā uz punktu. Jo ja esi sācis jau skriet uz nākamo punktu, un tikai pēc tam pamani, ka cits ceļa variants ir īsāks, tad īsti vairs neko nevari mainīt, jo zaudēsi tāpat laiku, skrienot kaut kur atpakaļ. Ar Jāņa Tamuža rokrakstu jau iepriekš biju iepazinies, zināju ka viņš pat vienkāršā apvidū būs saplānojis etapus ar vairākiem līdzīgiem ceļu variantiem vai ar ''lamatām'', kad pirmajā acumirklī izskatās, ka esi izvēlejies īsāko variantu, bet tad pirms punkta ieraugi, ka jāapskrien lieki metri ap māju vai sētu, lai piekļūtu punktam. Jāsaka uzreiz, distancē pieļāvu ļoti daudz kļūdu. Vienkārši nemāku ātrumā lasīt karti uz priekšu. Bet apstāties un bremzēt arī nedrīkstu, jo man tas skriešanas ātrums nav tik jaudīgs. Sanāk zaudēt sekundes jebkurā gadījumā, tik nezinu kur vairāk - piebremzējot un lasot rūpīgāk karti, vai vienkārši plūsmā skrienot garākus ceļa variantus. Pirmie 2 punkti tāda ieskriešanās, uz 3. kp mazliet garāks etaps, kur uz lielās ielas vajadzēja jau skatīties nākamos etapus kartē. Ko es, protams, neizdarīju!
Uz 4. kp kaut kā inerces pēc rāvu pa labo pusi, jo pirmajā acumirklī izskatījās, ka fiksi tikšu cauri krūmu spraugai un tad tik uz punktu. Grūti tagad izskaidrot, kā tie krūmi man nojauca galvu, bet kaut ko tur pārķēru kartē un vispār aiznesos uz mājas otru galu, un pat ieskrēju pagalmā. Viens no vienkāršākajiem etapiem, ja to būtu veicis pa kreiso pusi, bet es te tā vienkārši ne no kā pazaudēju pusminūti. Orientēšanās sprintā pēc šādas kļūdas sacīkste ir beigusies. Atgūt 30 sekundes ir nereāli, lai cik ātri tu lidotu, tāpēc vienkārši jāturpina distance piezemētāk. Garajā etapā uz 5. kp man plāna nebija, vienkārši virzījos punkta virzienā caur Iļģuciema iekšpagalmiem. Vienā brīdī pat pazaudēju kontaktu ar karti! Tālāk līdz 11. kp sekoja vairāki īsie etapi, kuros visos bija jāizvēlas divi līdzvērtīgi ceļu varianti - pa labi vai pa kreisi. Uz 8. kp noteikti izskrēju garāko variantu, pārējos tur pāris metru jautājums šur vai tur. Uz 12. kp atkal izskatās garākais variants veikts, jo pa augšu caur 15. kp būtu bijis vienkāršāk.
Bet uz 13. kp vēl viena pamatīga kļūda priekš sprinta. Ja iepriekš īsos etapus esi veicis pa labo pusi, grūti pārslēgties uz kreiso pusi. Virziens no 12. uz 13. kp pilnīgi ievelk ''lamatās'', jo pa kreiso pusi šķiet ka jāskrien ļoti apkārt, bet pa labo pusi tikai pēdējā brīdī pamani, ka taisnajā variantā priekšā sēta. Tad kad ātrumā jau esi nonācis līdz sētai, tad vairs neko, samierinies ar kļūdu un skrien tai apkārt. Nākamie tādi transfēra etapi, kuros variantu izvēles nav. Sprinteri var likt lietā savas ātruma dotības. Manā gadījumā vienkārši jāskrien uz finišu. Bet pirms finiša vēl tomēr jāorientējas! Lai ieraudzītu, kā nokļūt uz pēdējo 18. kp, pat apstājos uz mirkli, bet tāpat izvēlējos garāko variantu pa labās puses vārtiņiem uz skolu. Kreisās puses vārtiņus nemaz nepamanīju kartē, tik skrienot garām jau gar skolu, sapratu ka droši vien kārtējo kļūdu pieļāvu. Kopumā jau forši un ļoti interesanti salīdzinoši ātri skriet un paspēt vēl lasīt karti. Tik tas mans tehniskais izpildījums sagādāja vilšanos. Nemāku ātrumā lasīt karti un pamanīt labākos ceļu variantus. Orientēšanās spritns ir tieši tik specifisks, ka tam būtu vēlami speciāli kartes treniņi, vai vairāk par pāris sacensībām sezonā. Bet visas uzslavas Jānim par distanču plānojumu, jo to cerams katrs orientierists juta, cik precīzi un pārdomāti ir saplānoti etapi. Kāds cits ar tām pašām punktu vietām varbūt būtu saplānojis vienkāršāku distanci. Sprintā skriešanas ātrumam ir ļoti liela nozīme, bet arī tehniskajām niansēm pārdomātā plānojumā ir liela nozīme. Īsajos etapos tās varbūt ir dažas sekundes uz ceļu variantiem, kuras skrienot pat nepamani, bet līdz finišam tā var salasīties pat minūte starp vienādā tempā skrienošiem orientieristiem. Lieldienas noskrietas! Šodien Iļģuciemā skrienot nosalu, Āgenskalna tirgū paēdām un Sakuru ziedēšana Uzvaras parkā apskatīta - daļa nezināmās Pārdaugavas iepazīta.
1 komentārs:
Paldies par komplimentiem. Cenšos jau kaut kā sarežģīt dzīvi sportistiem... Tādā vienkāršā apvidū nevar atrast baigo "āķi", tāpēc arī distanču plānošanai ir citi uzdevumi, piemēram, likt dalībniekiem "kasīt " sekundes daudzos līdzvērtīgos etapos vai mainīt etapu garumu ritmu un cerēt, ka sportisti nenolasīs uz priekšu un sapīsies meistarībā paši.
Ierakstīt komentāru