Kā jau iepriekš biju plānojis, oktobrī biju paredzējis piedalīties divos īpašos pasākumos. Mēneša sākumā piedalījos parkrun 10 gadu jubilejas skrējienā Londonā - Bushy parkrun, kopā ar vēl 1700 skrējējiem. Un šorīt piedalījos savās pirmajās velo orientēšanās sacensībās Anglijā. Pirmo un vienīgo reizi šajā orientēšanās disciplīnā biju startējis precīzi pirms 10 gadiem, kad kopā ar brāli piedalījāmies Azimuta velo-o sacensībās Smiltenes mežos. Vēl tālākā pagātnē - 2002. gadā piedalījos ZZK šosejas riteņbraukšanas sacensībās. Un tas arī viss! Ar velosipēdu sacensībās vairs neesmu startējis, bet ar riteni braucu ļoti regulāri, lai uzturētu sevi fiziskā formā tad kad ir slinkums skriet. Kaut kad iepriekš jau biju interesējies, vai Anglijā ir arī velo orientēšanās sacensības, bet tad tik tā - garām ejot, jo lai arī ritenis man bija labs, tomēr tehniski perfektā kārtībā viņš nebija, tāpēc par dalību sacensībās nedomāju. Sen jau gribējās iegādāties jaunu un kvalitatīvu riteni, un nu pēc avārijas, kad nācās atvadīties no vecā riteņa, piespiedu kārtā bija beidzot jāpērk jauns. Nav jau nekāds krutākais modelis, bet priekš manām vajadzībām ļoti labi piemērots. Vēl jau ir padomā iegādāties šosejas riteni, jo kaut kad gribētos izmēģināt spēkus arī triatlonā, bet pagaidām var iztikt arī ar kalnu velosipēdu. Kā tad es atradu šīs MBO orientēšanās sacensības? Tā kā pats vairs aktīvi neplānoju dalību orientēšanās sacensībās, tad o-kalendārā praktiski vairs neieskatos. Septembra beigās, kad bija jāsaplāno grafiks oktobrim un novembrim priekš BLC bērniem, uz kurieni un kādām sacensībām viņus vest, ņēmu un pārskatīju visas tuvējo orientēšanās klubu mājas lapas. Un pavisam nejauši WCH orientēšanās kluba mājas lapas sacensību kalendārā pamanīju MBO orientēšanās sacensības, kuras notiks Cannock Chase mežos, kuros jau vairākkārt esmu skrējis orientēšanās sacensībās. Jāpiedalās! Un tā nu šodien 26. oktobrī bija mana debija velo orientēšanās sacensībās Anglijā. Sacensību formāts interesants - izvēles distance ar 3 stundu kontrollaiku, tātad būs diezgan daudz kilometri jānomin. Ar riteni šobrīd braucu pietiekami regulāri, bet vai 3 stundām pietiks spēks! Tāpēc piegāju šim pasākumam pietiekami nopietni. Nedēļas vidū nobraucu 45 kilometru treniņu, lai kājas sajūt slodzīti. Un speciāli šīm sacensībām sapirku visādus ''pričendāļus'', lai brauciena laikā nebūtu ne par ko jāuztraucas. Tā kā speciālo velo kartes planšeti vēl neesmu iegādājies, tad atradu labu risinājumu ar pārgājienu kartes mapi, kuru ļoti ērti varēja piestiprināt pie stūres. Nopirku arī speciālo skrējēju/riteņbraucēju mugursomu, kura ļoti komfortabli pieguļas pie muguras. Somā ieliku rezerves kameru (cerams riepai ''mīksto'' tomēr nedabūšu), mazo pumpi, vējjaku, pāris šokolādes batoniņus, kompasu (kurš diez vai būs vajadzīgs) un pāris riteņa atslēgas (ja nu kaut kas atskrūvējas). Ritenim uzliku papildus pudeles turētāju (ar divām pudelēm vajadzētu pietikt 3 stundām), nopirku speciālās riteņbraucēju bikses ar ''pamperiem'' (3 stundās attiecīgo vietu var pamatīgi nospiest), ķivere jau man ir, tā ka esmu pilnā kaujas gatavībā pēc 10 gadiem atgriezties uz velo-o! Satraukuma pirms starta nav, jo šoreiz vienkārši jāiepazīstas un jāizbauda šī man jaunā o-disciplīna.
Dalībnieku nav sevišķi daudz (~50) un pārsvarā veterāni, kā jau tas Anglijas orientēšanās pasākumos ir ierasts. Vislielākās bažas ir par kartes mērogu (1:25000), jo ar tādu vēl nekad neesmu orientējies. Arī pati karte nav ierastā orientēšanās karte, bet gan... es pat nezinu kā šādas kartes sauc, bet nu galvenais jau ir lai visi ceļi un meža takas attēlotas kartē, un tad jau nevajadzētu būt problēmām. Ritenis aprīkots, mugursoma mugurā, GoPro kamera pie krūtīm, garmin pulkstenis ieslēgts - esmu gatavs startam! Pavisam kartē ir izvietoti 25 kontrolpunkti ar dažādu punktu vērtību (10-40), un loģiski ka visos es diez vai būšu spējīgs atzīmēties 3 stundu laikā, tāpēc startā vispirms jāsaplāno ar kuriem kontrolpunktiem sākt. Izvēlos sākt ar kartes ziemeļu daļas punktiem, jo tur vairāk sanāks braukt pa ielām un lauku ceļiem, varēšu iepazīties un ielasīties kartē, lai meža daļā uz dienvidiem jau varētu precīzi navigēt sevi tik neierastā kartē. Nu tad aiziet! Sākšu ar 5. kp, kurš ir kanāla malā. Pa grants ceļu un gar kanāla taku ripo labi, arī karte šķiet saprotama, bet attālumu gan nespēju izjust, tāpēc pie viena no tiltiem nākas apstāties un izplānot, cik tad tālu jau esmu ticis. Gandrīz jau aizbraucu kanālam pa otru pusi, kad atskārtu ka jābrauc pāri tiltam un tad tik uz priekšu gar kanālu. Punktu atradu veiksmīgi un pēc atzīmēšanās kontrolkartiņā (nav elektroniskā atzīmēšanās), varu plānot etapu uz nākamo punktu. Nākošais būs 1. kp, uz kuru tik jāmauc vispirms pa asfaltēto ceļu un tad pa lauku ceļu. Ne viss ir tik vienkārši kā izskatās. Atkal neizpratu kartē attēloto mazajā ciematiņā, un aizbraucu pa nepareizo ceļu. Pēc aptuveni 2 minūtēm nonākot strupceļā, sapratu ka kaut kas nav pareizi un jāgriež atpakaļ. Nonākot atpakaļ ceļu krustcelēs, sapratu kur nogriezu nepareizi, man jābrauc pa ceļu aiz vārtiem. Šeit satiku arī pirmos konkurentus, trīs brauca pretim no punkta, bet viens brauca uz punktu, tad nu arī centos noķert viņu, kas arī izdevās pie paša punkta. Kamēr es plānoju kā veikt nākamo etapu uz 4. kp, tikmēr sāncensis jau bija gabalā, tomēr līdz mazajam ciematiņam jau atkal panācu un pat pabraucu garām. Iespējams vajadzēja tomēr pasēdēt astē, jo etapa vidū nonācu diezgan izmisīgā situācijā - vienkārši nesapratu kur atrodos. Nogriežoties uz lauku ceļa, visu vēl kontrolēju, bet brīdī kad atdūros pie vārtiem sev priekšā, droši griezu pa labi un pa tiltu braucu pāri kanālam, un pat sāku jau braukt pa labi, it kā uz punkta pusi, bet atkal nācās apstāties un saprast ka esmu pazudis. Ilgi pētīju karti un centos saprast kur tad atrodos, līdz apjautu pie kura kanāla esmu. Atkal nebiju izjutis attālumu un punktu gribēju atrast krietni ātrāk, šādā mērogā tas ir apmēram puskilometru pirms punkta :) Tagad atlika tik izgriezt pa pareizo kanāla pusi un droši uz punktu prom. Uz tilta pirms punkta atkal pamanīju savu konkurentu, kurš brauca no tās puses, no kuras arī es biju pirms tam plānojis ierasties punktā. Punkts atradās aiz ļoti skaista tilta (noteikti būs jāatbrauc ekskursijā). Uz nākamo 2. kp es vairs priekšā nelīdīšu. Cauri nākamajam ciematiņam sekoju savam sāncensim oranžajā vējjakā un plānoju kartē etapus uz nākamajiem punktiem. Diemžēl arī uz šo punktu izmetu pusminūtes loku, aizbraucot pa lielceļu pa tālu, neaprazdams kāpēc oranžais nogrieza pa kaut kādu mazu celiņu. Pie punkta atkal bijām reizē, te es mazliet padzēros, jo braukts jau bija vairāk kā 40 minūtes, un varēja atkal kratīties pa pļavmalu ārā uz ceļa. Uz 3. kp pieļāvu vienu no lielākajām šodienas kļūdām. Atkal nevis sekoju pieredzējušajām velo orientieristam, bet uz savu galvu uz 3. kp pa lielo šoseju aizbraucu pa kreisi, jo sākumā izskatījās ka šis variants būs ātrāks. Tikai tuvojoties mazākajam ceļam pa kuru man būtu jābrauc uz punktu, atskārtu ka šis ceļš iet pāri šosejai pa augšu un es no lejas nemaz netieku uz tā tilta augšā. Vienīgā cerība, ka nākamā mazā taciņa aizvedīs mani no šosejas uz to ceļu. Ieberzos pamatīgi, kamēr tiku uz vēlamā ceļa, plus vēl etapa beigās padrebinājos kārtīgi pa pļavmalu, un kopumā šajā etapā zaudēju ~4 minūtes. Nākamais etaps uz 7. kp neizvērtās neko labāks. Sākums ideāls, pa asfaltētajiem ceļiem lejup no kalna ar iespaidīgu ātrumu, bet diemžēl pašās beigās atkal nesapratu karti. Karti biju nolocījis tieši pie paša punkta, un nez kāpēc šķita ka ceļu krustojumā jābrauc pa kreisi, jo gan jau kāds tilts pārvedīs mani pāri kanālam. Nobraucu vairāk kā kilometru, līdz sapratu ka nebūs labi. Apstājos, atlocīju karti un sapratu ka pa šo ceļu nekur netikšu, jāgriežas atpakaļ un jābrauc uz to pašu krustojumu, no kura bez problēmām jāturpina taisni un pa mazo taciņu gar kanālu uz punktu. Vēl 5:30 minūtes zaudētas. Nu cerams uz nākamo 9. kp veiksies mazliet labāk. Lielos ceļus saprotu perfekti, bet attālumu vēl joprojām neizjūtu un pabraucu mazajam meža ceļam garām (+30 sek.). No braukšanas viedokļa, vieglāko distances daļu esmu izbraucis (diemžēl ar milzīgām kļūdām), tagad jāsāk plānot, uz kuriem punktiem braukt Cannock Chase mežā, jo fiziski te būs grūti - kalni iespaidīgi.
Vispirms jāieskatās pulkstenī, atlikusi vēl pusotra stunda. Plānojot nākamos etapus, izskatās ka vēl kādus astoņus punktus varētu paspēt paņemt, tieši līdz vietai kur esmu nolocījis karti. Etaps uz 14. kp fiziski smags, jo meža ceļš ved vienīgi pret kalnu. Attālumu nu nekādi nejūtu, tāpēc vairākas reizes jāapstājas, lai saprastu kur kartē atrodos. Beigu beigās nogriezos pareizajā krustojumā, vēl ekstrēms brauciens cauri izcirtumam un punktu pie bērza paņēmu veiksmīgi. Etaps uz 11. kp galīgi nešķiet sarežģīts, bet tieši šajā etapā pazaudēju visvairāk laiku - 7 minūtes! Vispirms jau no 14. kp aizbraucu pa nepareizo ceļu, jo nepamanīju mazo taciņu papardēs. Kad biju atgriezies atpakaļ uz mazās taciņas, pa kuru visai ekstrēmi nobraucu lejā, šķita ka nu tik jāšķērso lielais ceļš un tad tik taisni pa taku uz punktu. Diemžēl aizbraucu neceļos. Vienā vietā mazā taciņa sadalījās uz divām pusēm un es aizbraucu pa kreisi, kas protams izrādījās galīgi šķērsām. Braucu un gāju, un nesapratu kādā virzienā vispār dodos, jo galīgi nekas nesakrita dabā un kartē, gandrīz vai vilku ārā kompasu, jo virziens arī nu jau pa kādiem 90 grādiem gāja prom no punkta. Jābrauc vien uz priekšu, jo jebkurā gadījumā iznākšu uz lielā meža ceļa. Nonācu ceļu krustcelēs, kur beidzot sapratu kur esmu. Biju novirzījies krietni pa kreisi, un šoreiz dēļ meža takas kura kartē nemaz nebija iezīmēta. Taisni plānotais etaps man izvērtās ļoti līkumains. Atzīmējoties 11. kp, skaidrs ka laiku esmu pazaudējis un kāds no nākamajiem punktiem būs jāizlaiž. Vispirms uzsāku virzienu uz 12. kp, bet nākamajā ceļu krustojumā plānu mainīju. Sapratu ka nokļūšanas uz šo punktu būs fiziski grūta un paņems daudz laika, tāpēc braukšu pa lielo taku uz leju, ņemt punktus tuvāk finišam. 6. kp biju ieplānojis obligāti paņemt, jo viņam 20 punktu vērtība. Pārforsējot pāri upei, pēkšņi izslēdzās GoPro kamera. Biju braucis 2 stundas un tagad zinu ka kameras baterija iztur tieši šādu laiku, tātad nākamreiz ja gribēšu nofilmēt pilnu 3 stundu braucienu, tad jāņem līdzi rezerves baterija. Nonākot līdz kārtējam ceļu krustojumam, sapratu ka ir pa spēkam arī aizbraukt līdz 8. kp un tad atpakaļ uz 6. kp. Līdz 8. kp kalna pakājei aizbraucu precīzi, godīgi uzkāpu kalnā, atzīmējos punktā un beidzot apēdu vienu enerģijas batoniņu, lai bada sajūta nepiezogas. Tālāk atpakaļ uz ceļu krustcelēm un prom uz 6. kp. Šeit gan bieži nācās sabremzēties, jo mežā ļoti daudz cilvēku pastaigājas gan ar maziem bērniem, gan visāda izmēra suņiem. Veiksmīgi ticis cauri un šķērsojis šoseju, uz punktu atkal nācās pastrādāt kārtīgi pret kalnu. Tagad ir izvēle, vai nu braukt uz finišu, vai paņemt vēl 22. un 10. kp. Izskatās ka 22. kp man laika pietiks, bet uz 10. kp gan nāksies piepūst vaigus, lai iekļautos kontrollaikā. Žēl ka kamerai izbeidzās baterija, jo posms no 6. kp lejup no kalna bija ekstrēmākais kādu jebkad esmu braucis. Maza ciņaina taciņa pa tik stāvu kalnu, ka sanāca praktiski sēdēt uz aizmugurējā rata, lai nepārrautu pāri stūres ragiem. Te nu varēju pilnībā novērtēt, ka ritenim jābūt perfektā kārtībā, jo bremzēm un priekšēja rata amortizatoriem slodze pamatīga, un gods godam mans braucamrīks šo pārbaudījumu izturēja nevainojami, jo abi no kalna uz abiem ratiem nolaidāmies kā viens vesels, man ne reizi neaizskarot zemi ar kāju. Adrenalīna devu dabūju kārtīgu, tāpēc uz šosejas varēju maukt no visas sirds. Izskatās ka arī kartē beidzot esmu ielasījies, jo ceļu krustojumos vairs nebraucu garām plānotajiem pagriezieniem. 22. kp paņemts veiksmīgi! Ko darīt ar 10. kp? Laiks it kā ir pietiekami, bet ja kļūdos kaut kur, tad risks ir pamatīgs iegūt soda punktus. Jāriskē! Pa mazo meža ceļu un asfaltēto ielu strādāju kārtīgi, un nelielo kāpumu pat ceļu ar balsi :) jo zaudēt vairs nav ko. Nonākot līdz ceļa un mazās takas krustojumam, izskatās ka visas pūles bijušas veltas. Izrādās tā nemaz nav taciņa kas ved uz punktu, bet gan maza tērcīte, gar kuru nemaz nav iespējams izbraukt ar riteni. Apsveru domu aizskriet līdz punktam, bet tas ir vismaz 1 kilometrs turp atpakaļ pa krūmājiem... nav reāli. Nu neko, būs vien jābrauc uz finišu, pa velti izmetot šo loku. Bet kā sacīt jāsaka - cerība mirst pēdējā! Pabraucot nedaudz uz priekšu pa ceļu, redzu ka pāri laukam brauc viens orientierists, tātad no 10. kp. Hmm... pļavas malā pusatvērti vārti, varbūt jāriskē un jāmauc man arī pāri laukam. Nav laika domāt - jāmauc, būs būs, nebūs nebūs. Uztrāpu uz traktora iebrauktu vagu un nu tik jāmin cik spēka uz otru lauka malu. Lai visu vēl vairāk sarežģītu, otrā lauka galā neliels kāpums, kurš pa šādu mīkstu segumu izrādās ļoti smags. Jācīnās, jo atpakaļ braukt būs vieglāk. Nometu riteni lauka malā, aizskrienu atzīmēties punktā, atpakaļ ritenim mugurā un pilnā ātrumā atpakaļ pāri laukam pa jau iebraukto sliedi. Sirds dauzās tā ka pat stūri grūti noturēt, bet vēl uz ceļa jātiek kalnā augšā. Ceļos kājās un ar vidējo zobratu paceļu šo kalniņu jaudīgi. Tālāk jāsaslēdz visi lielie zobrati un ar maksimālu ātrumu cauri pilsētiņai uz finišu. Neatslābinājos ne mirkli un finišēju pat ar 2 minūšu rezervi - ar rezultātu 2 stundas un 58 minūtes.
mazliet dubļains finišā
Kaifs pamatīgs, jo distances beigas kārtīgi uzdzina asinis :) Nepilnās 3 stundās biju nobraucis 35 km, kas nav sevišķi daudz, bet atceroties cik bieži apstājos un reizēm pat pazudu kartē, kā arī kādu kalnu nācās pacelt, tad nav jau nemaz tik peļami. Kopumā atzīmējos 13 kontrolpunktos, kas man deva 255 punktus, bet kļūdās diemžēl atstāju 23 minūtes. Izbraucu tieši to distances daļu kuru biju plānojis, un bez zaudētā laika, iespējams būtu paspējis arī paņemt 12. un 13. kp, kas man dotu vēl 30 punktus vairāk. Tas būtu maksimums, jo uz tālākajiem punktiem man nebija nekādu cerību paspēt aizbraukt. Vieta rezultātos arī nav peļama - M21 grupā ieņēmu 2. vietu no 6 dalībniekiem, interesanti ka 3. vietā vēl viens latvietis, kuru nemaz nepazīstu. Skatoties visus kopējos rezultātus, tur gan tā aina nav tik spīdoša - 27. vieta no 50 dalībniekiem, veterāni pamatīgi mani apbraukuši. Papētot kā tad ātrākie veterāni ir veikuši distanci - iespaidīgs sniegums, divi ātrākie ir izlaiduši tikai 3 kontrolpunktus, kas nozīmē, ka ir nobraukuši vismaz 50 kilometrus! Es jau vēl ''jauniņais'' šajā sporta veidā :) Mazliet vajag laiku, lai pierastu orientēties uz riteņa un attīstīt ātrumu uz meža takām. Arī pie šādas kartes tomēr ir jāpierod un tur bez sacensību pieredzes nekādi neiztikt. Tagad mājās skatoties to karti, viss it kā šķiet saprotams, bet brauciena laikā daudz ko nepamanīju kartē, kā arī attālumu vispār neizjutu, tāpēc uz pirmajiem 8 kontrolpunktiem bija tādas kļūdas, tikai pēdējos punktus paņēmu salīdzinoši tīri. Noteikti jānopērk kartes planšete, lai varu uz riteņa grozīt karti un braukt pareizajā virzienā. Bet lai vai kā, man patika un par šīm sacensībām esmu sajūsmā. Tā kā parastā orientēšanās ir pārāk riskanta manām potītēm, bet uz riteņa jūtos drošāk, tad noteikti piedalīšos vēl šādās velo orientēšanās sacensībās. Vienīgi žēl ka pašas sezonas beigās atklāju šo MBO pasākumu, jo šis bija 9. posms no 10 posmiem visa gada garumā. Novembra beigās noteikti piedalīšos šo sacensību 10. posmā, un tad jau jaunajā gadā jāplāno aktīvāk pievērsties šim sporta veidam.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru