Kārtējo LEI nakts līgas
posmu nevaru laist garām, jo nakts-o sagādā neaprakstāmu gandarījumu, tāpēc
darbā izprasīju pāris stundas brīvas no maiņas sākuma, lai vispirms uzskrietu
tumsā ar lampu, un pēc tam pa taisno uz darbu. Šajā mežā jau biju skrējis
pirms 2 gadiem arī nakts-o sacensībās, un toreiz ņēmu un
uzvarēju. Apvidus nav nekāds
sarežģītais, bet tumsā pat vienkāršā parkā būtu izaicinājums veikt tīru reisu.
Kaut arī šurpceļā mazliet nosēdēju sastrēgumos, un uz startu ierados pusstundu
vēlāk, tomēr sajūtas pirms starta bija labas, kājās patīkams vieglums, tāpēc
jāskrien cik ir iekšā, bet protams prātīgi, piedomājot par potītēm. Skrējiens
izvērtās ļoti aizraujošs, jo pavisam neplānoti startēju spēcīgā kompānijā.
Startēju divu šīs puses spēcīgu veterānu ielenkumā. 1 minūti pirms manis
startēja Andy Sykes no DVO kluba, un 1 minūti aiz manis Roger Phillips no LEI
kluba. Dienas mačos man ar viņiem būtu grūti konkurēt ar savu skriešanas
ātrumu, bet naktī visas iespējas skrieties kā līdzvērtīgiem konkurentiem. Tātad
startā uz 1. kp galvenais uzdevums bija tikt tuvāk Andy mugurai, jo naktī ļoti
labi noturēt virzienu palīdz pa priekšu skrienošā lampa. Pa takām tomēr mazliet
kļūdījos un aizskrēju nedaudz garām 1. kp. Andy skrēja ārā no punkta,
bet man vēl tas jāatrod. Ceļā uz 2. kp centos attīstīt vēl lielāku ātrumu, bet
Andy tomēr neizdevās saķert saskatāmā attālumā, toties jutu ka no mugurpuses
viens diez gan strauji tuvojas, tajā brīdī vēl nenojautu ka tas ir Roger. 2. kp
vienkāršs, no pļavas malas galvenais ieraudzīt grāvīšu sazarojumu. Atkal pamanu
kā Andy pāri pļavai jau skrien uz 3. kp. Ātri atzīmējos un turpinu centienus
noķert savu konkurentu. Uz pļavas diemžēl nākas mainīt virzienu, jo tikai
pēdējā brīdī pamanīju kartē, ka priekšā būs aizliegtais sējumu lauks. Lieks
loks pa pļavu uz taku kas ved apkārt tīrumam. Pēc mazā meža pudura mani panāk
Roger, kuru tikai tagad atpazinu. Būs laba kompānija un varbūt pa abiem
noķersim Andy. Atkal jāsaka – diemžēl, bet mūsu ātrumi uz pielijušās pļavas ir
nevienādi. Man pamatīgi grimst katrā peļķē un Roger cik ātri mani noķēra,
tik ātri arī atraujas. Labi ka noturu vismaz saskatāmu attālumu un 3. kp paņemu
vienkārši sekojot. Arī uz 4. kp tikai sekoju un brīdī kad jāšķērso upīte, pat
samazinu atstatumu starp mums. Uz 5. kp vēl viens pārskrējiens pār pļavu un ar
katru soli mans sāncensis attālinās. Nodomāju, nu neko, jāturpina skriet sava
tempā un jācer uz aizbēdzēju kļūdām. Pie 5. kp gan pats uztaisu mazu ~10 sek.
kļūdu, pie nepareizā krūmu pudura gribēju atrast punktu. Redzu kā tālumā
aizskrien divas lampas, tātad Roger praktiski ir jau panācis Andy.
 |
| distances kritiskākā daļa |
Pie 6. un 7.
kp risinājās vieni no galvenajiem notikumiem distancē, jo visi trīs pieļāvām
kļūdas. Es pats uz 6. kp ieskrēju mazliet pa ātru mežā no pļavas, kas nojauca
man virzienu, bet paveicās ka redzēju kā Andy jau dodas 7. kp virzienā, tāpēc
devos aptuvenā virzienā uz punktu. Satiku arī pretim skrienošo Roger, kurš bija
tik laipns un norādīja uz kuru pusi ir punkts. Bez Roger palīdzības iespējams
būtu aizgājis pamatīgā kļūdā. Ātri atzīmējos 6. kp un pēc iespējas ātrāk centos
skriet turpat kur abi konkurenti, bet diemžēl nemaz neuzliku virzienu uz 7. kp.
Izrādās abi mani sāncenši bija aizgājuši kļūdā uz 7. kp un nu man pašam nācās
sazīmēt atrašanās vietu, jo šie abi bija neizpratnē. Izskrēju ārā uz klajumiņa,
bet vēl īsti nesapratu kur esmu, tāpēc devos pa kreisi, kur vajadzētu būt
punktam. Pēc mirkļa atkal nonācu pie pļavas un nu apjautu kur esmu, no šejienes
punktu bez problēmām paņemt meža biezoknīša ieplakā. Pēc šurpu turpu
skraidīšanas, izskatījās ka Andy ir atkal prom, bet Roger aiz manis, tieši
tāpat kā pie 2. kp. Uz 8. kp atkal grimstošs skrējiens pa pielijušo pļavmalu,
un līdz punktam Roger jau bija panācis mani. Uz 9. kp nav ko daudz gudrot,
kross tik pa lielo taku līdz pēdējai piesaistei pirms punkta. Uz takas
iespējams ka attīstīju šovakar lielāko ātrumu, kājas pamatīgi izlocīju un tikai
pirms paša punkta palaidu Roger garām, tā teikt lai varu nedaudz atpūsties un
ļaut viņam šo punktu izcelt. Orientējas šis augumā mazais orientierists visai
labi (nez kas bija noticis uz 7. kp) un 9. kp paņēmām ļoti precīzi. Ko nevarētu
teikt par Andy, kurš bija kļūdījies uz šo punktu, un tikai tad kad mēs jau
devāmies uz 10. kp, viņš vēl nāca iekšā uz 9. kp. Uz 10. kp atkal kross pa
takām un es nespēju turēt līdzi Roger tempam, bet viens nepaliku, mums bija
pievienojies vēl viens veterāns - Robert, ar kuru tad soli solī skrēju uz
punktu. Pirms punkta neliels apmulsums, jo dzenoties pakaļ, tā īsti nemaz nebiju
sekojis līdzi kartei, bet laika izteiksmē nebūtisks zaudējums. Pie 10. kp
situācija sekojoša – Roger ir prom, es esmu kopā ar Robert, un no muguras mūs
ir panācis Andy. Etapa sākums uz 11. kp visai saraustīts, pats nevaru pieņemt
labāko variantu, tāpēc palaižu abus sāncenšus priekšā. Viņiem abiem varianti
atšķiras. Vispirms sekoju vienam, uz pēc tam otram, līdz uz lielā ceļa izšķiros
par savu vidusvariantu, kurš līdzinās Robert variantam apkārt caur 12. kp, bet
Andy dodas pāri pļavai caur 2. kp. Etapa beigās izšķīrās mūsu vietu sadale
rezultātos. Roger pie punkta bija kļūdījies un jau ķemmēja apvidu, arī es
punktam paskrēju garām, aizraujot līdzi Robert. Un arī Andy bija klāt no sava
neizdevīgākā varianta pār pļavu. Visas distances laikā būtībā pirmo reizi visi
3 bijām kopā un nu izšķīrās, kurš pirmais atradīs punktu un kā līderis dosies
uz pēdējo 12. kp. Tā kā Roger jau bija ilgāk pārmeklējis šo apvidu, tad arī
viņš pirmais atrada punktu, pēc viņa sekoja Andy, bet es vēl tikai atgriezos no
savas kļūdas, kad aizskrēju pa tālu. 12. kp un finišs vairs bija tikai
formalitāte, tāpēc mūsu secība finišā vairs nemainījās, jo lai kā arī stieptu
soli, fiziski nebiju gatavs panākt Andy, nerunājot nemaz par Roger. Katram mums
bija iespēja pie 11. kp nonākt pirmajam, tomēr katrs no mums pieļāva lielāku
vai mazāku kļūdu uz šo punktu. Mana kļūda bija, ka neizjutu attālumu un
paskrēju punkta vietai garām. Rezultāts 39:55 un 4. vieta no 15 dalībniekiem. Fantastiski
labs skrējiens, pat neskatoties uz tām kļūdiņām (kopā 4 minūtes), tieši
pateicoties mūsu trīs sāncensībai visas distances laikā. Viennozīmīgi nakts-o
ir mana favorīte starp o-disciplīnām un gandarījumu sniedz milzīgu. Tāpēc
novembrī ir plāns piedalīties pat vairākās nakts orientēšanās sacensībās, kuras
pirms pāris dienām pat nebiju ieplānojis apmeklēt.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru