 |
tāds izskatās ''bestwood''
(tulk. ''labākais mežs'') |
Šogad plānā ir startēt visos
East Midlands līgas posmos un, protams, garākajā distancē. Šodien jādodas Nottingham virzienā uz mežu ar ļoti daudzsološu nosaukumu - Bestwood! Izrādās ka te jau pirms pāris gadiem
esmu skrējis un šis mežs palicis atmiņā ar lielajām reljefa formām. Tas nosaukums Bestwood gan neattaisnoja savu skanīgumu, jo neko labāku par tipisku angļu lapkoku un rožaugu mežu te neredzēju. Nevarētu teikt ka kājās būtu svaigums pēc vakardienas kalnainā
Ludlow parkrun skrējiena, bet kā ir tā ir, jābauda orientēšanās distance savā komfortablajā tempā. Šoreiz pa ļoti ilgiem laikiem uzvilku pulsa jostu, lai redzu kā tad sirds uzvedas pie slodzēm kalnos. No sacensību centra dodoties uz startu, sajūtas kā pirms lieliem mačiem, jo uz startu jādodas apmēram pusotru kilometru. Tas ļauj kārtīgi iesildīties. Diena patīkami saulaina, bet jūtams februāra saltums. Jau uz 1. kp var izbaudīt lielās reljefa formas, labi ka uz leju jāskrien. Punkta mikro ieplakai gan paskrienu mazliet garām (~40 sek.). Uz 2. kp izvēlos ceļa variantu, jo mežs ar rožaugiem šķiet neskrienams. Arī uz 3. kp taku variants aplokot lielo reljefa formu, kalnā gan uzkāpu par augstu garām punkta bedrei. Nācās apskatīt kartes mērogu! Nu jā 1:7500, tāpēc eju punktiem garām, tātad jāpiešaujas pie mazākiem attālumiem, lai turpmāk šādas kļūdas izslēgtu. Etaps uz 4. kp pavisam vienkāršs, tik jānoripo lejup no kalna. Bet uz 5. kp gan būs labs pārbaudījums - garais etaps pāri visai kartei vairāk kā kilometra garumā.
 |
| garais etaps uz 5. kp |
Izvēlējos kreiso variantu, šur tur pa takām, šur tur pa taisno, kas tomēr bija kļūda, jo labais variants bija krietni vieglāks. Pēc 4. kp negribējās kāpt atpakaļ kalnā, tāpēc aizskrēju kreiso variantu, kaut gan pa labo pusi pēc kāpiena kalnā būtu jāmauc tik pa ceļu un punktā nonāktu tieši tāpat kā no kreisās puses. Grūti aprēķināt cik zaudēju laiku šajā etapā, bet varētu būt kādas pāris minūtes. Uz 6. kp atkal jāuzkāpj kalnā, bet uz 7. kp tik pa ceļiem, kur beigās jāatrod bedre zaļajā. Etapi uz 8. un 9. kp vienkārši, bet etaps uz 10. kp izvēršas ļoti interesants. Vispirms jāskrien pa ceļu, kur gan sanāk sabremzēties, jo pa priekšu jāj sešas jātnieces zirgos. Man ir neliela bijība no tik lieliem lopiem, tāpēc garām skrienu ļoti uzmanīgi un ar distanci :)
 |
40 sekundes zaudētas
uz nelīdzenas vietas |
Bet pirms punkta pieļāvu 40 sekunžu kļūdu, ieraujot ielokā pie punkta, kurš otrajā aplī būs 21. kp. Uz 11. kp ūdens bedri sekoju līdzi vairākiem tālumā redzamiem orientieristiem, kuri izskatās skrien otro apli, un tātad šis punkts man būs arī otrajā aplī. Pēc atzīmēšanās 11. kp, sanāk apstāties uz kādām 20 sekundēm, jo nemanīju ka pirmajā aplī ir jāņem vēl 12. kp, bet es jau griezu karti otrādāk un sāku meklēt kur tad kartē ir tas 12. kp. Nepatīk man šāds variants, kad distance ir divās kartes daļās, bet tik garu distanci ir neiespējami saplānot tik mazā apvidū, tā lai neizmežģītu acis, ja etapi būtu krustām šķērsām pa visu karti. Tāpēc jāsamierinās ar šādu variantu, kad pusdistanci izskrien ar vienu karti, bet otru pusi ar otru karti, kur daudzi etapi pārklājas jau no pirmā apļa. Uz 12. kp samērā garš etaps, kur sanāca skriet pa ceļu, pa kuru būtu varējis skriet uz 5. kp. Beigas sīkajā reljefā, bet punkts jau manāms pa gabalu. Beidzot varu griezt karti otrādāk :) Otrā distances daļa sākās ar 13. kp, kurš bija 4. kp no pirmā apļa, tik no šīs puses ne tik pārredzams, jo uz punktu jānāk no lejas. Etapu uz 14. kp veicu diezgan tizli, ne ta īsti pa takām, ne īsti pa taisno. Ar improvizētu līkumošanu kaut kā tiku tajā kalnā augšā. Pie punkta mani panāca kāds garmatains orientierists, ar kuru kopā veicu etapu uz 15. kp, bet uz 16. kp viņš no manis aizbēga kā no stāvoša. Šajā etapā uznāca pamatīgs plīsiens, kalni bija darījuši savu, un kājas palika arvien nepaklausīgākas. Etaps vienkāršs, bet pats punkts kaut kādā čūskulājā. 17. kp jau manīju pirmajā aplī, tāpēc, kaut ar līkumu, tīri uz atmiņu. Arī 18. kp jau biju skrējis garām, tamdēļ vienkārši vajadzēja atrast labāko variantu, kā ātrāk nokļūt līdz tam. Uz 19. kp jau pavisam lēns paliku, un gaidot otro elpu īsajā etapā uz 20. kp, galīgi nevajadzīgi izpēros cauri purvam, tā pazaudējot 30 sekundes tik īsā etapā. Uz 21. kp šķiet atguvu otro elpu, jo ceļa posmu centos sparīgi veikt, bet pie paša punkta jau šodien biju pabijis. Arī 22. un 23. kp gandrīz uz atmiņu, jo redzēju kā citi orientieristi veica šos etapus, kad pats vēl skrēju tikai pirmo apli. Distances beigās jāveic īsi etapi, izskrienot no centrālā apvidus uz nelielu meža pleķīti pirms finiša.
 |
distances lielākā kļūda
pie kā vainojams sagurums |
Šķiet sagurums ņēma virsroku uz 25. kp, jo pieļāvu visai muļķīgu 1 minūtes kļūdu uz vienu no pēdējiem punktiem. Neizpratu zaļo rododendru izvietojumu kartē un dabā. Jo lielāks sagurums, jo biežāk skatos kartē, tā cenšoties sevi atturēt no žiglākas skriešanas. Tāpēc pēdējie etapi pavisam lēni un prātīgi, it sevišķi uz 28. kp. Finišā jūtams atvieglojums, ka distance beigusies, jo pa tādiem kalniem sen nebija nācies skriet. Kājas bija galīgi stīvas un droši vien vēl pāris dienas jutīšu sekas, kā muskuļos smeldz. Bet gandarījums tāpat ir, jo beidzot baudu garās distances pa visu naudu, nevis skrienu kaut kādas īsās Green distances (4-5 km). Šodien sanāca pieveikt 9 km ar aptuveni 300 metru kāpumu. Rezultāts 1:23:44 un 12. vieta no 20 garākās ''bestwood'' distances orientieristiem. Kļūdās atstāju 3:30 minūtes, iespējams arī garajā etapā pāris minūtes tika pazaudētas, bet visvairāk jau, protams, zaudēju uz fizisko. Kaut arī baigi sevi nespiedu, par ko liecina arī pulss, jo augstāk par 165 bpm tā arī neuzdzinu, tomēr spēka nepietika visai distancei. Jāsabalansē spēki un jāturpina skriet garās distances!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru