Februārī ļoti lielu daļu no savām sportiskajām aktivitātēm aizvadīju diennakts tumšajā daļā, kas bija pakārtotas tikai vienam mērķim. Pēc iespējas labāk sagatavoties Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionātam. Februārī pamanījos piedalīties trīs nakts-o treniņsacensībās, kuras pat pirms tam nebiju plānojis apmeklēt. DVO sacīkste bija pārcelta no decembra uz februāri, kaut gan laika apstākļi nebija neko labāki, LEI ziemas līgas posms notika darbadienas vakarā (sanāca kavēt darbu), bet OD pasākumu atradu pavisam nejauši! Tieši OD sacensības bija viskvalitatīvākās un noderīgākās nedēļu pirms britu nakts čempja, jo varēja gan izskrieties ar virziena maiņām, gan kvalitatīvi lasīt karti. Orientēšanās sports jau nesastāv tikai no orientēšanās prasmēm, ir jāvar arī skriet, un vēlams pēc iespējas ātrāk :) Tieši skriešana man pieklibo gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
parkrun tūrists
Tāpēc februārī tika saskrieta diezgan iespaidīga kilometrāža tādam kā man - sestdienas rītu skrējējam. Ik sestdienu parkrun piecītis, bez četrām nakts orientēšanās sacīkstēm vēl divas klasiskās orientēšanās distances, un pēc vienas o-distances izskrēju vēl 5 km loku pa parku. Pēc Endomondo statistikas 72 kilometrus mēnesī nebiju savācis kopš 2011. gada!!! Cerams tas būs labs ieguldījums 2016. gada sportiskajiem pasākumiem. Divreiz dienā skriet gan vairs nespēju turēt, tāpēc uz Anglijas Čempionātu neierados ar pilnīgi svaigām kājām. Pēc finiša savās galvenajās šī gada sacensībās biju mazliet vīlies, jo neizdevās pieveikt distanci ar gandarījumu. Ar ieņemto 5. vietu varu būt apmierināts, jo aptuveni tur arī sevi redzēju pirms starta, bet pievīla viena milzīga kļūda uz 23. kp, kā arī fiziski tomēr neizturēju visu distanci.
Ar riteni joprojām pārvietojos ļoti maz. Vienu nedēļu pamēģināju pabraukāt uz darbu, bet tomēr pārāk auksts ārā, lai pievērstos šai aktivitātei. Pārāk daudz vietas salst :)
skrējēji un lidmašīnas
Dienā, kad pašam bija jāpiedalās nakts-o čempionātā, aizbraucu arī uz Donnington autosacīkšu trasi pie East Midlands lidostas, kuras apkārtnē risinājās Anglijas Nacionālais Čempionāts krosā. Ja vien nebūtu šīs abas sacensības vienā dienā, tad droši vien arī es būtu izmēģinājis spēkus krosā. No malas distance izskatījās diezgan smaga, ar vairākiem kāpumiem un dubļainām vietām. Mazliet jau izskraidījos arī es tur, jo fotografējot gribējās pabūt visās trases vietās. Bildes no veču skrējiena un dāmu skrējiena var aplūkot Facebookā.
Arī pie TV ekrāna centos izsekot līdzi gan mūsu Pasaules Čempioniem bobslejā un skeletonā, gan Rastorgujeva ātrajam slēpošanas solim un neveiksmēm biatlona šautuvēs. Rūkiju zvaigžņu spēli ar Porziņģi neredzēju, bet viņa statistiku joprojām apbrīnoju. Arī jaunā latviešu tenisiste nepalika nepamanīta, kā arī mazliet uzmanības pievērsu mūsu ziemas orientieristiem. Sekojot līdzi Artūra lieliskajam sniegumam Portugālē, kur viņš starp visai spēcīgiem censoņiem izcīnīja augsto 9. vietu, mazliet bija nostaļģija, jo pēdējos 5 gadus vienmēr ap šo laiku (februāris/marts) esmu bijis atrodams Spānijā vai Portugālē. Nākamgad noteikti jāatgriežas pavasari sagaidīt siltajās zemēs! Kamēr Latvijā orientēšanās sezona vēl nav sākusies, var paskatīties vienu traku video no kādas o-distances Skandināvijā.
Tik traku distanci redzu pirmo reizi! Visi kontrolpunkti kaut kur purvos, un daudzviet pat jāpeld uz punktiem :) Šķiet pats tādu distanci diez vai gribētu skriet, bet te var redzēt kā rūdās tie spēcīgie skandināvu orientieristi!
Martam plānu ar orientēšanās sportu daudz, tāpēc var teikt, ka pēc nelielas iepauzēšanas pēc traumatiskā 2014. gada, esmu atgriezies starp orientieristiem. Vispirms jānoskrien Compass Sport kausa kvalifikācijas sacensības, kur man ielozēta pirmā minūte :) Bet marta beigās esmu paredzējis piedalīties Anglijas lielākajās orientēšanās sacensībās - JK, kuras notiks Leeds apkārtnē. Plāns ir startēt sprintā, TempO un PreO taku distancēs, kā arī... stafetēs! Stafeti neesmu skrējis kopš 2011. gada Anglijas Čempionāta. Būs interesants un atbildīgs starts, jo esmu iekļauts sava DVO kluba spēcīgā veterānu komandā, kur abi mani komandas biedri John un Richard ir vieni no spēcīgākajiem orientieristiem savās vecuma grupās!
Parkrun tūrisms turpinās - februārī izskrēju trīs jaunas trases, visas nedaudz uz dienvidiem no Birmingham, kā arī viens parkrun skrējiens savā mājas trasē. Banbury parkrun #70 06/02/2016
parks ar interesanto nosaukumu
Jau otro nedēļu pēc kārtas nevarēju izlemt, kur sestdienas rītā skriet! Ieplānojis nevienu nebiju, tāpēc nācās izvēlēties vienu no tuvākajiem vēl neskrietajiem - Banbury parkrun. Tikai mazliet vairāk par stundu jābrauc, bet 108 km attālumā, labi ka tikai pa lielajām šosejām. Laika apstākļi šorīt tādi, ka saimnieks pat suni nelaistu ārā, līst bez mitas. Banbury parkrun izvēlējos arī tāpēc, ka trases aprakstā bija minēts mīkstais segums (zāle un parastās meža takas), lai pasaudzētu kājas pirms nakts orientēšanās sacensībām šovakar, jo par asfaltu es neesmu sajūsmā. Bet ja līst lietus, tad tas nozīmē ka šādā trasē būs ļoti daudz dubļu! Parks ar visai interesantu nosaukumu - Spiceball Park :) bet pirms iesildīšanās, vispirms vajadzēja atrast tualetes. Tā kā parkā nebija ne kafejnīcas, ne labierīcības, tad nācās skriet uz pilsētas centru, uz vienu no lielveikaliem :) Lietus turpina smidzināt, labi ka vairs ne tik stipri, tāpēc pirms starta cenšos paskraidīt un iesildīties zem koku alejām. Skrējēju te nav sevišķi daudz. Starts pļavas vidū, kas nozīmē ka kājas jau uzreiz būs slapjas zālē. Jāveic trīs apļi. Pusaplis pa asfaltētu celiņu, pusaplis pa dubļainu taku gar kanāla malu, bet starts un finišs pa pļavu.
cauri peļķēm
Šis bija pirmais parkrun skrējiens, kur skrēju cauri peļķēm, jo vienkārši nebija citu iespēju. Tikai divi varianti - vai nu līdz potītēm dubļos, vai līdz potītēm ūdenī. Pirmajā aplī izmēģināju dubļu variantu, bet nākamajos divos apļos devu cauri milzīgajām peļķēm. Šorīt šausmīgi sāpēja kreisās kājas augšstilbs, kas beigās sāpi pārnesa pa visu kāju līdz pat pēdai. Laikam vakar būšu pārāk aktīvi minis pedāļus, izbraucot 10 km ar velosipēdu. Ar sāpošu kāju nav aršana, plus vēl tie dubļi un peļķes, kā arī jāpietaupās vakara nakts-o mačam, tamdēļ šorīt piecīti noripoju pavisam gausi. Rezultāts 29:38 un 64. vieta no 100 laipotājiem pa peļķēm. Trase būtībā nebija slikta, bet trīs apļi un tās peļķes neļauj ielikt vairāk par septiņi. 7/10
Kāpēc šorīt devos uz šo ļoti attālo Ludlow mazpilsētu Dienvidvelsas pierobežā? Tāpēc ka šeit šorīt atklāja pilnīgi jaunu parkrun skrējienu, kurš atrodas West Midlands reģionā. Un tā kā līdz šim esmu izskrējis visus šī reģiona parkrun, tad nevarēju laist garām arī pašu jaunāko. Tā reģionu ģeogrāfija Anglijā ir visai neizprotama, jo daži reģioni ir pavisam mazi, bet daži milzīgi. Tā nu šorīt uz Ludlow parkrun man nācās braukt gandrīz 2 stundas, tālu prom aiz Birmingham pa maziem un kalnainiem lauku ceļiem. Labi ka Didzis sastādīja kompāniju, lai nav vienam jābrauc tādu gabalu. Jau iepriekš biju iepazinies ar šīs trases aprakstu un redzējis dažas bildes. Solījās būt ļoti netipisks un smags parkrun!
neierasts parkrun meža posms
Trase vīsies pa meža ceļiem un šaurām takām, un ar pamatīgiem kāpumiem. Kā jau ierasts, šādos jaunajos atklāšanas parkrun skrējienos daudz ''parkrun tūristu'' ar dzeltenajiem apsējiem, tāpēc būs iespēja klātienē iepazīties, nevis socializēties tikai Facebook domu biedru grupā. Man jau ļoti patīk parkrun meža trases, bet šī jau ar pirmajiem metriem izrādījās kārtīgs pārbaudījums. Vispirms startā nācās spraukties garām lēnākajiem skrējējiem, un tad kad tiku pie brīvas trases, tad bija klāt arī pirmais nelielais kāpums, pēc kura savukārt sekoja stāvs lejup skrējiens pa meža ceļu.
Didzim ar nav viegli
Pēc kura atkal līkumaina meža taka augšup kalnā. Ritmu tā arī nenoķēru, kad sekoja atkal posms pa lielo meža ceļu augšup un tad tik pat strauji uz leju. Visekstrēmākais posms bija apļa tālākajā galā, jo tur vispirms bija jāveic pāris ļoti asi pagriezieni caur dubļiem, pēc kuriem sekoja ''kāpiens'' kalnā pa ļoti šauru meža taku. Pašā augšā pat bija tik stāvs, ka šķita būs jāsāk soļot. Pirmais aplis pieveikts, vēl priekšā tāds pats otrais. Trasīte ne pa jokam smaga. It kā patīkami skriet pa mežu, tik pat kā orientēšanās distancē, bet rīta piecītim šķiet tomēr stipri par grūtu šāds pārbaudījums. Lieki piebilst, ka te uz nekādiem spožiem rezultātiem nevarēja cerēt neviens. Pirmie skrēja ap 19 minūtēm (ierasts ka citos parkrun līderim ir 16 minūtes), arī Didzis, kurš parasti skrien ap 20-21 minūtēs, šeit skrēja ilgāk par 26 minūtēm, bet man rezultāts pāri pusstundai!
tūristi kurus iepriekš biju ''saticis'' tikai Facebook
Viennozīmīgi smagākā parkrun trase kādu līdz šim esmu skrējis! Rezultāts 30:50 un 72. vieta no 139 kalnos skrējējiem. Neapskaužu tos vietējos skrējējus, kuriem katru sestdienas rītu būs jāskrien šādā trasē, jo pats es noteikti te negribētu tik bieži atgriezties. Ik pa laikam var pārbaudīt savus spēkus, bet rīta rosmes skrējienam šī trase galīgi neder. Trasēm, kuras nepatīk, parasti lieku piecinieku, bet Ludlow parkrun novērtēšu ar seši, jo skriet pa mežu man joprojām sagādā baudu. 6/10
Stratford parkrun paliks ļoti spilgti atmiņā. Vēl viens jauns parkrun skrējiens West Midlands reģionā, šoreiz Šekspīra dzimtajā pilsētā Stratford pie Avon upes! Jau visu nedēļu Facebook domu biedros virmoja sarunas par to ka uz šejieni dosies ļoti daudz parkrun tūristi, par ko savukārt bija nobažījušies skrējiena organizatori. Viņi vēl jauna un nepieredzējusi komanda, tāpēc būs jācenšās sagatavoties pēc iespējas labāk. Pēc skrējiena kāds bija saskaitījis, ka pavisam šorīt te skrēja 62 parkrun tūristi (tie kas ir skrējuši vairāk kā 20 dažādās parkrun trasēs)!
patīkams skrējiens
Tik daudz vēl iepriekš nebiju ne redzēji, ne saticis vienā vietā tūristus ar mūsu dzeltenā apsēja atpazīšanās zīmi. Arī vietējie un tuvākās apkārtnes skrējēji šorīt bija ieradušies ļoti kuplā skaitā. Un var teikt ka šis bija viens no masveidīgākajiem parkrun atklāšanas skrējieniem kādā no pilsētām. Pavisam kopā šorīt skrēja 450 skrējēji! Organizatoriem būs ko iespringt :) Kā jau ierasts (man šis bija 6. atklāšanas parkrun) pirms skrējiena oficiālas uzrunas un apsveikumi, pat pilsētas mērs mūs uzrunāja, kopēja bilde, un tikai 9:17 startējām.
gar Avon upi
Parks ļoti mazs, bet patīkami skaists gar upes krastu, un galvenais ka pilnīgi līdzens, tāpēc jāskrien būs trīs apļi. Tiešām milzīgs paldies un visu cieņu organizatoriem par tik liela skrējēju pūļa savaldīšanu tik mazā teritorijā. Vakarā esmu paredzējis piedalīties nakts orientēšanās sacensībās, bet tā īpaši šorīt netaupījos. Skrēju brīvi pēc sajūtām. Jo vairāk skrējēju, jo interesantāk skriet, var apdzīt, var pasēdēt astē, var pavariēt ar tempu.
jaunkundze finišā mani apsteidza :)
Startā uzņemto tempu gan nevarēju noturēt, tāpēc uz beigām arvien gausāk, bet vienalga noskrēju sev tīkamajās 27 ar pusi minūtēs. Trīs minūtes ātrāk nekā pagājušās nedēļas Ludlow kalnaino meža parkrun. Ar rezultātu 28:03 ieņēmu 272. vietu no 450 Šekspīra cienītājiem. Interesanti ka skrējienā piedalījās arī pilsētas mērs, kurš gan distanci nosoļoja savā uzvalkā un pārgājiena zābakos, bet vienalga ļoti kolosāls iespaids. Trases trijos apļos pa asfaltētiem parka celiņiem nav gluži manas favorītes, bet šim Stratford parkrun došu deviņi, par atmosfēru kas valdīja gan pirms skrējiena, gan pēc finiša, kā arī lieliskā organizatoru komanda. Izskatās ka šis būs ļoti populārs un iecienīts parkrun, tā ka varbūt vēl kādreiz te paviesošos, gan izskrienot parkrun, gan pēc tam vairāk apskatot vēsturisko pilsētu. 9/10
Vispār jau šorīt manos plānos nebija skriet, jo vakarā svarīgs starts Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionātā. Bet tā kā nevienas brīvas vietas vairs nebija starp brīvprātīgajiem tiesnešiem manā ''mājas'' Conkers parkrun, tad nācās vien tā lēnām un mierīgi noskriet piecīti. Pa ceļam no stacijas paķēru vēl vienu tūristu Andrew, kurš Conkers parkrun skrēja pirmo reizi. Čalis galīgi nav no skrējēju biedrības, esot mūziķis - spēlē čellu. Kā viņš pats saka - skrējējs nav, bet aktīvs parkrun tūrists gan. Savu vietējo Milton Keynes parkrun noskrējis ~70 reizes un pabijis aptuveni 60 dažādās parkrun trasēs. Interesants tipiņš un visu cieņu, jo pirms 3 gadiem piecīti skrēja 44 minūtēs, bet tagad ripina pa 25 minūtēm! Es pats šorīt noripoju 31:08 minūtē un ieņēmu apaļu 300. vietu starp 406 aktīvistiem. Lai cik lēnu skrietu, tāpat jau nedaudz sadzinu kājas, bet cerams vakaram šī rīta rosme noderēja!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru