 |
| Sence Valley finiša kalns |
Darba dienas vakars nav tas brīvākais laiks, kad es varētu mierīgi doties uz orientēšanās sacensībām. Bet ja tik ļoti patīk nakts orientēšanās un vēlme skriet ir lielāka par atrašanos darba vietā, tad darbs var pagaidīt :) Vēlreiz un vēlreiz jāizsaka liels paldies Leiceter orientēšanās klubam, kurš organizē šīs nakts treniņsacensības viņu ziemas līgas ietvaros. Šī bija pēdējā iespēja (var jau būt ka nākamnedēļ vēl kaut kur ir kāds nakts-o) pirms Anglijas Nakts Čempionāta vēl nostabilizēt savas prasmes tumsā, tāpēc nevarēju laist iespēju garām. Kaut kad iepriekš jau biju skrējis šajā
meža parkā, un cik atceros apvidus tāds pazaļš, bet ar bagātīgu ceļu tīklu un arī pāris labiem kāpumiem. Tumsā tie zaļie būs labs pārbaudījums! Stāvā sajūsmā biju jau par etapu uz 1. kp - virzienā cauri mazajām eglītēm jātrāpa uz klajumiņu. Etaps nav garš tāpēc virzienu nav grūti noturēt, bet attāluma sajūta gan jānoķer. Kad biju veicis pietiekamu attālumu, bet punktu nemanīju, nācās pietupties un pa eglīšu apakšu mēģināt izgaismot apkārtni. Biju mazliet pa kreisi no punkta. 2. un 3. kp ļoti vienkārši, tik jāpiebilst ka pie 3. kp upes malā sajutu spēcīgu saltumu, jo temperatūra šovakar tuvu nullei. Uz 4. kp salīdzinoši garš etaps, kur jāizlemj pa kuru pusi doties ezeram. Izvēlējos skriet pa labo pusi, ar domu noskriet gar 8. kp. Visai zaļajā mežā pirms punkta kaut kas nojuka ar virzienu, tāpēc nemanīju ne 8. kp, ne arī īsti nesapratu savu atrašanās vietu pie kontūras. Drošības pēc nedaudz paskrēju uz kreiso pusi, un kad pārliecinājos ka punkta uz šo pusi nav, tad devos pareizajā virzienā. Krosa etaps uz 5. kp, pēc kura sekoja šķiet šīs distances atslēgas punkts. Diemžēl uz 6. kp pazaudēju daudz laika, tā īsti nekļūdoties. Vienkārši manis izvēlētais variants ''pa taisno'' izrādījās šausmīgi lēns. Izrādījās ka dzeltenie ir galīgi aizauguši ar rožaugiem un avenājiem, bet mežs patiešām bija zaļš.
 |
| pa taisno ne vienmēr ir ātrāk |
Vislabāk būtu bijis skriet pa taciņu caur 9. kp, vai uzreiz doties uz grāvīti (kuru gan kartē uzreiz nepamanīju) un gar to doties uz punktu. Labi ka šīs ir treniņu sacensības, kurās ir iespēja šādos etapos eksperimentēt. Uz 7. kp tikai ceļa varianti, bet uz 8. kp atkal būs jāpārbauda savs virziens. Neteiktu ka baigi labi tas izdevās, bet punktā nonācu ar aptuveni 10 metru novirzi, vienīgi etapa vidū kaut kādus neizteiksmīgus līkločus veicu gar un pār upīti. 9. kp atrašanās vieta jau nojaušama, vien jātrāpa uz sīko taciņu. Uz 10. kp galvenais tikt veikli cauri zaļajam un tad tik pa ceļu, bet 11. kp pilnīgs bērnu punkts. 12. kp no sākuma izskatījās tāds ''indīgs'', bet tie grāvīši bija tik izteikti, ka grūti kļūdīties. Uz 13. kp vispirms pa taku kalnā augšā un tad pāri pļavai līdz grāvja līkumam. Diemžēl tajā pļavā pazaudēju aptuveni 1 minūti! Vispirms nemanīju to grāvīti kreisajā pusē, un pēc tam ļoti nepārliecinoši šaustījos līkločos punkta virzienā pa aizaugušo pļavu. Ļoti muļķīga kļūda. Uz 14. kp skaidrs ka pa taisno caur zaļo būs grūti, tāpēc tikai kreisais vai labais variants. Izvēlos labo variantu, kurš sakrīt pēc tam ar virzienu uz 15. kp. Tā mazā meža taciņa nav pati skrienamākā, bet punktā nonāku precīzi, un arī uz 15. kp varu doties atpakaļ pa to pašu taciņu, kartē neskatoties. Uz pēdējo 16. kp pa dubļainu mežmalu un arī finiša kalns jāatstrādā no sirds, jo jau pie 13. kp jutu ka man tuvojas divas lampas, tāpēc līdz finišam negribēju lai mani panāk. Tie izrādījās abi brāļi Tebbutt, kuri droši vien distanci veica kopā. Atceros ka AIRE laikos naktī ik pa laikam skrējos ar brāļiem Field, bet ar šiem jauniešiem tāda īsta kontaktcīņa vēl nav bijusi. Šovakar startēju kā otrais un pirmo orientieristu apsteidzu jau pie 3. kp, bet finišēju gan kā pirmais, jo brāļi mani tā arī nepanāca, kaut gan vecākais Euan finišēja vien kādas 10 sekundes aiz manis. Distance nebija no sarežģītākajām, bet pietiekami interesanti saplānota, lai varētu izbaudīt. Fiziski kalni nāca grūti un uz beigām arī lampa jūtami blāvāka palika. Sen nebiju skrējis gandrīz stundu tumsā, tāpēc labi ka tagad pārliecinājos, ka ilgākam skrējienam lampas stars var palikt pavisam vājš. Anglijas Čempionātā, kur startēšu M35L grupā, to 9 km garo distanci droši vien nāksies skriet krietni ilgāk par stundu, tāpēc noteikti jāņem līdzi rezerves lampa. Šovakar ar rezultātu 58:02 ieņēmu 6. vietu no 19 orientieristiem. Kļūdās un dažos nepareizos variantos varu sakasīt kādas 3 minūtes, bet fiziski augstāk par 4. vietu nebūtu spējis tikt. Pārliecība ir laba par savām nakts-o prasmēm, ja vien varētu mazliet uzdzīt fizisko formu līdz februāra beigām.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru