 |
| skautu kempings |
Tik ļoti patīk nakts orientēšanās, ka atradu vēl vienu iespēju nedēļu pirms britu nakts čempionāta, piedalīties nakts-o sacensībās/treniņā. Šovakar devos uz Coventry pilsētu, kur
OD klubs rīkoja sacensības ar nosaukumu ''After Dark'' :) Sacensību centrs skautu nometnes kempingā, kas pirmajā mirklī nešķita nekas neparasts, bet vēlāk distances laikā gan varēju pārliecināties par savdabīgo apvidu un tā ''iemītniekiem''. OD klubs ir vienīgais man zināmais, kas savus o-pasākumus rīko ar emitiem. Labi ka arī man viens emit no
Meridiāna laikiem ir saglabājies, tā ka šonedēļ varēju atgriezties savās jaunību dienu atmiņās, jo trešdien atzīmējos ar kontrolkartiņu, bet šodien ar emit. Neierasti ja ir pierast pie sportident, un man kā kreilim tā atzīmēšanās ar emit vienmēr ir bijusi neērta, jo kontrolpunktu licējs punktus vienmēr ir nolicis tā, ka ērtāk ir atzīmēties no labās puses. Tā ka uz atzīmēšanos vien savākšu atkal vairākas liekas sekundes. Šovakar interesants distances formāts, kādu šķiet iepriekš neesmu skrējis! Pavēles distance 6.4 km ar 30 kp, bet ar izvēles iespējām, jo ir 60 minūšu kontrollaiks. Tātad šīs sauc par ''Score'' sacensībām, kur katram kontrolpunktam ir 10 punktu vērtība, bet ar vienu lielu BET. Kontrolpunktos ir jāatzīmējas augošā secībā, kas nozīmē, ka ir jāatzīmējas visu laiku augušos numuros, izlaižot kādu mazāko, nevar pēc tam atgriezties tajā, ja esi paņēmis jau kādu lielāku numuru.
 |
šovakar vairākkārt saskrējos
ar šiem meža iemītniekiem |
Tātad pavēles distancē viss skaidrs - 1. 2. 3. 4. 5. utt. līdz pat 30. kp, bet ja jūti ka nevarēsi visus punktus paņemt stundas laikā, tad var veikt izvēli, piemēram - 1. 3. 6. 7. 11. utt. galvenais lai punktus ņemtu pieaugošā secībā. Tā kā distances garums pa līniju ir 6.4 km, tad, protams, ka es esmu apņēmies veikt pavēles distanci ar visiem 30 kontrolpunktiem, ko vajadzētu paspēt izskriet stundas laikā. Pirms starta jau lasīju ka kartes mērogs būs vien 1:4000 (sprinta mērogs), bet tā īsti tajā nebiju iedziļinājies. Tikai pēc pirmajiem etapiem distancē sapratu un apjautu, kas te šovakar sagaidāms. Ļoti īsi etapi krustām šķērsām pa visu karti, jo mežs un distances apvidus ir vien aptuveni 1 kvadrātkilometra (varbūt vairāk, jo attālumus nemāku noteikt) platībā. Izskatās ka būs jautri! Un bija arī, jo sākumā karte bija jālasa ļoti aktīvi, kā arī ar skriešanas ātrumu nevarēja atslābt. Apvidus skrienams un kontrollaiks arī neļauj atslābināties. Katru etapu būtu grūti aprakstīt, jo tie ir tik daudz un salīdzinoši īsi, bet pāris spilgtākos aprakstīšu. Vispirms jau pārsteigums uz pie 1. kp, kad vēl kārtīgi nebiju ieskrējies un jau biju punktā (jāpiešaujas pie mēroga). Uz 2. kp devos tā kā taustoties, it kā pa taisno, it kā ar rezervi pa takām, jo bija jāaprod ar apvidus īpatnībām. Reljefa nav, jāorientējas tikai pēc takām, grāvjiem un zaļajiem krūmu puduriem.
 |
| turp un atpakaļ neskaitāmas reizes |
Uz 4. kp devos pa taku cauri vietai (pie mazā dīķīša), pa kuru šovakar sanāks skriet vēl vismaz 5 vai 6 reizes. Savukārt uz 5. kp beidzot tā pa īstam sāku skriet pa taisno, nepaļaujoties tikai uz takām. Ar nelielu neprecizitāti nonācu punktā, bet tas deva vajadzīgo pārliecību, ka var skriet pa taisno. Bet uz 10. kp tomēr neriskēju doties ''pa taisno'', šoreiz labāk drošais variants apkārt. Pirmā apļa noslēgumā uz 14. kp jau varēju doties uz atmiņu, jo nu jau biju krustām šķērsām izskrējis tās centrālās krustceles. Otrais aplis iesākās ar pamatīgiem dubļiem un saraustītu tempu uz 16. kp. Bet uz 18. kp šķiet pirmo un vienīgo reizi šovakar mazliet pazudu. Jau pirmajā aplī jutu ka mežā ir vēl kāds bez orientieristiem, jo kaut kur 8. kp rajonā uzskrēju virsū vairākām teltīm un apdzēstam ugunskuram, bet tagad te pie 18. kp beidzot aci pret aci satiku skautus, kuri tad arī man mazliet nojauca virzienu.
 |
| tumsā nevarēju saprast kas tie tādi |
Tādi savdabīgi jaunieši - sēdēt tumsā mežā pie teltīm un kurt ugunskurus, bet, iespējams, ka labāk šādi pavadīt brīvo laiku, nekā klīst pa ielām vai sēdēt pie datora. Nākamais pieminēšanas vērtais etaps ir uz 22. kp, kuru cenšoties skriet virzienā, veicu diezgan neprecīzi, un labi ka līdzās bija vēl viens orientierists. Uz 23. kp atkal cauri ugunskura dūmiem :) un pļavā pie 23. un 24. kp sāku skatīties pulkstenī! Laiks it kā vēl daudz, bet pēdējie etapi tādi visai gari, kas gan šajā mērogā ir mānīgs priekšstats, tāpēc nevarēja atslābināties un jāturpina līdz galam. Etaps uz 26. kp izskatās garš un samērā sarežģīts, bet ja vairākkārt esi skrējis gan pa centrālo taku, gan gar mazo meža dīķi, tad atlika tikai maukt uz atmiņu cauri pirmā apļa 10. kp, un tikai beigās noorientēties precīzi uz punktu.
 |
| slavenais dīķītis :) |
Toties uz 27. kp pavisam cits stāsts. Tā kā 16. un 18. kp paņēmu ļoti nepārliecinoši, tad arī etaps uz 27. kp gar šo punktu rajoniem izvērtās tāds nedrošs. Daudz ''taustījos'' un mēģināju sevi noorientēt uz pareizo pusi, līdz kamēr nonācu uz vēlamās takas. Būtībā varēju tik skriet virzienā, sevi lieki nešaustot, jo pret to taku būtu atmeties jebkurā gadījumā, laikam jau sagurums atkal darīja savu. Un ja tā paanalizē šo etapu, tad vēl labāk būtu bijis skriet atpakaļ pa to pašu taku, pa kuru skrēju uz 26. kp, un cauri 30. kp vēsā mierā ieskriet 27. kp. Pie 27. kp pulkstenis rādīja 51 minūti, bet man vēl jāpaņem 3 punkti. Nav neiespējami, jo uz 28. kp tikai skriešanas vaina, pēdējo 30. kp jau sen biju piefiksējis kur tas ir, jo skriets garām neskaitāmas reizes, atlika tikai veiksmīgi paņemt 29. kp. Diemžēl uz 29 .kp pieļāvu kļūdu! No 28. kp pārskrienot pāri mazajai pļaviņai, piemetu kompasu, lai virziens būtu precīzs, kaut arī pret grāvi būtu atdūries pat bez precīza virziena. Bet tas, kā novirzījos tik ļoti pa kreisi, man nav izskaidrojams, jo attapos pie grāvīšu sazarojuma, kas ir krietnu gabalu prom no punkta. Šī kļūda un virziena nenoturība manī izraisīja baigās šaubas par savām navigācijas prasmēm tumsā. Ja visu distanci veicu plus mīnus atzīstami, tad šāda te kļūdiņa iedeva nelielu paškritiku, jo britu čempī kaut kas tāds nebūtu vēlams.
 |
šajā meža nostūrī mans virziens
nesakrita ar vēlamo |
It kā daudz jau neko nezaudēju, vien kādas 30 sekundes, bet tomēr precīzs virziens tumsā ir pats svarīgākais, jo ne vienmēr var paļauties uz kādiem orientieriem, kuri tumsā var būt mānīgi. Pēc kļūdas uz priekšpēdējo punktu, nekas cits neatlika, ka vienkārši maukt uz pēdējo punktu, bez jebkādas skatīšanās kartē. Atkal izskrēju cauri skautu ''piknika'' vietai, kur elpu un acis aizsita ar dūmiem, bet tas tik piedeva episku finālu aizraujošajai distancei. Vienā vārdā sakot, distance tiešām bija super! Tik mazā platībā saplānot tik aizraujošu distanci ir jāmāk, par ko cepums OD censoņiem. Ideālāku kartes lasīšanas un virzienu maiņas treniņu pirms
Anglijas Čempionāta nevarēju vēlēties. Un protams, gandarījums arī par savu veikumu, jo izdevās izskriet visu pavēles distanci 60 minūšu kontrollaikā, jo finišēju ar rezultātu 57:19, tātad ar nelielu rezervi. Pēc rīta parkrun skrējiena, kājās loģiski ka nebija tā svaiguma, ko vēlētos, un fiziski bija jāsaņemas noturēt vajadzīgo tempu, bet tas kontrollaiks bija ļoti motivējošs. Izrādās ka tikai četri orientieristi bijām paņēmuši visus 30 kontrolpunktus pavēles secībā, jo pārējie bija izlaiduši 2, 4 vai vairākus punktus, lai iekļautos kontrollaikā. Jaunietis Felix bija ārpus konkurences mums veterāniem, jo viņš šo distanci pieveica 48 minūtēs, bet es piekāpos tikai vārda brālim Andy. Tātad man ar rezultātu 57:19 un 300 punktiem 3. vieta no 25 skautiem. Pēdējās nedēļās kilometri ir saskrieti daudz, fiziskā forma ir nedaudz pacelta, tāpēc tagad nedēļu jāatpūšas, un tad jau jācer ka nakts čempionātā izdosies tehniski labs reiss.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru