ceturtdiena, 2015. gada 30. aprīlis

Aprīļa tūrisms.

Atskats uz aprīli atkal jāsāk ar taisnošanos sev - arvien mazāk laika paliek sportam, un par rakstīšanu blogā esmu vispār aizmirsis. Tā arī vēl neko neesmu uzrakstījis par marta sacensībām (ieskaitot Spāniju), un arī par aprīli ir pilnīgs klusums šajā blogā. Nav jau tā ka neesmu sportojis aprīlī, vienkārši ir tik daudz citu darīšanu, ka rakstniecībai neatliek laika :) Kaut gan par Spāniju ir pieejams raksts no manis angļu valodā - http://derwentvalleyorienteers.org.uk/newstrack/Newstrack%20Apr%202015.pdf
(17.-20. lpp.). Aprīļa sākumā kopā ar savējiem devos uz Skotijas pierobežu, kur Lancaster Universitātes teritorijā uzskrēju orientēšanās sprinta distanci JK sacensību ietvaros. JK ir lielākās (~3000 dalībnieki) orientēšanās sacensības Anglijā. Nākamajā dienā pirmo reizi izmēģināju piedalīties taku orientēšanās Pre-O distancē, kura gan šķita diezgan garlaicīga, bet ieskatoties rezultātos, sapratu ka tādam pasākumam jāpieiet nopietnāk, ja ir vēlme konkurēt ar šā sporta veida meistariem. Vismaz vienreiz nedēļā uzkāpju uz sporta riteņa, lai izmestu 20-25 km loku caur vietējajiem ciematiņiem. Un mēneša vidū ņēmu dalību kārtējā Midlands MBO velo orientēšanās posmā, kurā ieņēmu pārsteidzoši augstu vietu, neskatoties uz drausmīgo kļūdu uz 1. kp. Dēļ sāpošā cirkšņa, ar skriešanu īpaši neaizraujos šobrīd, bet nu katru sestdienu parkrun piecīti tāpat noskrienu. Visās četrās aprīļa sestdienās izskrēju kādu jaunu parkrun, kā jau īstam tūristam pienākas. Un mēneša beigās pamanījos pat piedalīties Azimutā Brantos! Ja jau neplānotas (varbūt arī plānotas) brīvdienas Latvijā, tad kāpēc gan neuzskriet pa jaunības dienu takām. Tieši tāpēc arī maiju iesākšu visai sportiski ar dalību Ilvēs Igaunijā, kā arī pēc nedēļas uzskriešu Anglijas Čempionātā sprintā un vidējā distancē, nu jau zem sava jaunā segvārda :) Maijā ir doma arī nomīt simtnieku ar velo, tā ka sports ir un būs, bet ierakstus blogā par saviem sportiskajiem piedzīvojumiem gan nevaru solīt. Nelielu atskatu uz parkrun skrējieniem gan esmu apņēmies rakstīt katru mēnesi. Lūk aprīļa parkrun piecīši:
Barrow parkrun #181 04/04/2015
Šobrīd vistālākais parkrun skrējiens no manas mājvietas. Barrow in Furness pilsēta būtībā atrodas nekurienē, uz mazas pussalas Anglijas ziemeļos. Uz šejieni atbraucu tikai tāpēc ka piedalījos JK orientēšanās sacensībās. Piektdienas vakarā noskrēju o-sprintu un šorīt parkrun piecīti ar visai stīvām kājām. Priekšrocība šim parkrun bija tāda, ka viesnīca kurā dzīvojām, atradās vien 5 minūšu gājienā no parka. Pati trase gan visai nepatīkama, līdzīga ka Sheffield Castle trase, vairākos apļos pa asfaltētajiem celiņiem un ar kalniem augšā lejā. Rezultāts 29:20 un 91. vieta no 145 ziemeļniekiem. 5/10
Graves parkrun #153 11/04/2015
Šo Graves parkrun apmeklējumu biju jau laicīgi ieplānojis, jo šis viņiem bija 3 gadu jubilejas skrējiens. Ļoti interesants skrējiens un parks. Skrējiena atmosfēra lieliska ar mūziku startā/finišā, ar jubilejas kostīmos tērptiem skrējējiem un ļoti interesanto trasi, kura vijās cauri fermai. Skrienot varēja aplūkot gan cūkas, gan ēzeļus, gan ragainus lopus :) Šī bija piektā parkrun trase Sheffield pilsētā kuru izskrienu, un jāsaka ka visinteresantākā, tieši dēļ atmosfēras un tiem zvēriem. Nu esmu izskrējis visas parkrun trases Sheffield pilsētā! Kā jau Sheffieldā, trase protams ar kalniem, kuri man visai grūti nāk, bet kopumā pozitīvs rīts. Arī vietējās ziņās iekļuvu kā īstens parkrun tūrists. Rezultāts 28:44 un 77. vieta no 148 fermeriem. 7/10
Rotherham parkrun #101 18/04/2015
Arī šis bija jubilejas skrējiens šim Rotherham parkrun, bet atšķirībā no Graves parkrun, te nekas neliecināja par svētku atmosfēru. Tāds parasts standarta parkrun skrējiens ar tik pat standartisku trasi trīs apļos apkārt parkam. Patīkami ka beidzot jūtams pavasaris, kad narcises parkā zied un kokiem lapas plaukst. Sāk palikt arvien karstāki tie sestdienas rīti. Viegls skrējiens pa ceļam uz Leeds tropisko pasauli. Rezultāts 27:36 un 44. vieta no 67 narcisiem. 7/10
Market Harborough parkrun #1 25/04/2015
Pavisam jauns parkrun skrējiens, kurš notika pirmo reizi. Diemžēl šis skrējiens paliks atmiņā ar negatīvu notikumu, kad organizatori nokļuva neapskaužamā situācijā jau pašā pirmajā skrējienā. Bet visu cieņu viņiem par profesionalitāti un attieksmi. Trasē jāskrien trīs apļi, un jau pirmajā aplī viens no skrējējiem saļima ar sirdstrieku. Nebija patīkami katrā nākamajā aplī skriet garām vietai, kur tiesneši un mediķi cenšas atdzīvināt nokritušo skrējēju. Bet kā jau minēju, viss notika ļoti profesionāli, un trešajā aplī viņš jau bija ambulances mašīnā, bet pēc finiša klāt jau bija helikopters, kurš viņu nogādāja slimnīcā. Pēc pēdējām ziņām, par laimi izdevās glābt viņa dzīvību. Tāpēc šorīt tas skrējiens tāds pasmags, gan dēļ šī atgadījuma, gan arī dēļ komplicētās trases, kurā bija ļoti daudz pagriezienu (pat viens U pagrieziens), un nepārtrauktās seguma maiņas, sākot ar asfaltu un beidzot ar zāli. Rezultāts 28:04 un 67. vieta no 111 līdzjūtīgajiem skrējējiem. 8/10

trešdiena, 2015. gada 29. aprīlis

Lejas Prieņi (Smiltene)

Category: Azimuts 2015 5. kārta
Map/area: Lejas Prieņi (Smiltene)
Organiser: OK Azimuts
Country: Latvia
Discipline: VC (4. distance)
Pavisam neplānoti (bet varbūt plānoti) aprīļa beigās bija jālido uz Latviju sakārtot dokumentus un uzvārda maiņu. Otrdienas naktī darbu pabeidzu 4 no rīta, uz lidostu devos pussešos no rīta, lidmašīna 7 no rīta, Rīgā ielidoju 11 no rīta, visādas formalitātes, un Valmieras pasu daļā biju pulksten 15:00. Visu paspēju un nokārtoju, un tā kā šodien trešdiena, tad izlēmu arī aizbraukt uz Azimutu. Tātad gulējis praktiski nebiju kopš otrdienas rīta, cik nu lidmašīnā pasnaudu. Tāpēc par kaut kādiem ātrumiem un distanču garumiem varēju pat nefilozofēt. Ņēmu dalību VC grupā, kuras 3.8 km arī būs pietiekoši daudz pa Brantu džungļiem. Branti nav gluži tā vieta, kur gribētos atgriezties uz orientēšanās sacensībām, bet kurš ir izgājis Brantu skolu, tas var sevi pilnībā saukt par orientieristu. Jaunībā ļoti daudz sanāca rūdīties pa Brantu mežiem. Pēc tik daudz gadiem, arī šoreiz Branti ar neko nepārsteidza - tie paši purvi, džungļi un aizaugušie izcirtumi. Varēšu vismaz kārtīgi karti palasīt. Skrēju mierīgi un prātīgi. Orientēšanās nekādas lielās problēmas nesagādāja, pāris reizes pat pats pabrīnījos, kā tik precīzi izdevās noturēt virzienu. Vienīgi distances vidusdaļā mazliet atslābu un uz 50. kp lieki pārcēlu lielo pauguru, kā arī uz 39. kp vairākas reizes pazaudēju kontaktu ar karti. Gluži līdz galam neizpratu kartē attēloto, bet nu kaut kā ''aizpeldēju'' līdz tam punktam. Beigās distance pat šķita ļoti vienkārša, bet tāda nu ir tā C grupa, kurā ar rezultātu 39:49 mierīgi uzvarēju. Salīdzinot visus šās 4. distances rezultātus, izrādījās ka arī esmu 1. vieta starp 11 orientieristiem un orientieristēm (Pasaules skolēnu čempionāta medaļniecēm). Bija labs kartes treniņš pirms Igaunijas skarbajiem mežiem.

svētdiena, 2015. gada 19. aprīlis

Foxton (Leicester)

Category: Midlands MBO 2015 Round 3
Map/area: Foxton (Leicester)
Organiser: MMBO
Country: England
Discipline: 3 Hours Score
Foxton Locks kanāls kalnā
''Vidzemes kalnu riteņu orientēšanās'' 3. posms - latviskā versija šim pasākumam, kas mani piesaista, jo patīk gan orientēties, gan braukt ar riteni. Sacensību centrs Foxton ciematiņā, kurš izceļas ar savām Foxton Locks kanālus savienojošām slūžām, kur laivas un baržas pa kanālu ar vairāku vārtu palīdzību tiek paceltas kalnā, vai nolaistas lejup no kalna. Vieta un pats MBO pasākums patīkams, bet izprast topogrāfisko karti startā gan sagādā problēmas. Uz 1. kp pazaudēju 17 minūtes!!! It kā braucu pareizā virzienā un arī ceļus kartē piefiksēju, bet attālumu gan neizjūtu šādā mērogā.
mistika uz 1. kp
Tāpēc sanāca pazust kartē un pabraukt punktam garām vien kādus 3 metrus no tā, jo tajā brīdī nesapratu ka esmu jau punkta rajonā. Sapratis ka no kanālmalas un lauka malas man nesanāk atrast savu atrašanās vietu kartē, brauc atpakaļ uz ceļa un mēģināju no otras puses, no kuras perfekti iebraucu punktā un arī vietā, kurai pirms brīža biju pabraucis garām divas reizes. Sākums neveiksmīgs. Ticis gar lauka malu atpakaļ ārā uz lielā ceļa, kurš veda gar cietumu teritoriju, ieslēdzu mazliet lielāku ātrumu, cenšoties atgūt zaudēto. Pie 11. kp atkal bakstīšanās, jo nevaru punktu uzreiz pamanīt, labi ka nu jau esmu ielasījies kartē. Šādus kontrolpunktus - oranžbaltas metāla plāksnītes ir daudz grūtāk pamanīt nekā tradicionālos orientēšanās lukturus. Pēc 11. kp devos uz 10. un 15. kp pusi, bet nebiju vēl izlēmis kādā secībā ņemt punktus, jo tur vairāki ceļu varianti, un grūti izlemt kurš labāks. Izvēlējos sākt ar 15. kp un braukt pretēji pulksteņa rādītāju virzienam, kaut arī varēju sākt ar 10. kp un veikt šo loku uz pretējo pusi. Kļūda pie 13. kp, bet kopumā izbraucu šos punktus labi pa optimālajiem variantiem. Vienīgi nevar saprast vai 8. kp vajadzēja ņemt pēc 13. kp, vai atpakaļceļā no 27. kp, kad sanāca atkal braukt tik pat kā garām šim punktam. Ja no 10. kp sanāca labs ''downhills'', tad no 9. kp tikpat traks kāpiens atpakaļ kalnā, kas ļoti atņēma spēku. Te nācās apjaust, ka mans izvēlētais plānojums man nebūs pa spēkam. Pēc 27. kp biju plānojis doties uz 7. un 5. kp (varbūt arī 6. kp) un tad tikai uz 4. kp. Bet jutu ka tad būs problēmas iekļauties kontrollaikā, tāpēc pa taisno gar jau paņemto 8. kp devos uz 4. kp.
pazuda taka uz finišu
Posmi uz 3. un 2. kp pa superīgu lauku ceļu, kas deva iedvesmu tā veiklāk mīt pedāļus. Diemžēl pēc 2. kp nevarēju atrast pareizo taku pāri pļavai atpakaļ uz finišu. Sanāca kādu gabaliņu pabraukt pa bezceļu un finišēt ar 10 minūšu deficītu. Iespējams, ka bez šīs kļūdas tāpat būtu mazliet pārtērējis 3 stundu kontrollaiku, bet tās muļķīgi zaudētās 17 minūtes uz 1. kp gan jūtami pietrūka. Tāda kļūda pašā sākumā gan fiziski, gan mentāli izsit no ritma. Bez šīs muļķības būtu gan spēkus ietaupījis, gan vairāk punktus savācis, kas pat būtu devis 5. vietu. Bet arī ar 10. vietu varu būt apmierināts, jo tik augstu velo orientēšanās mačos vēl nebiju bijis. Rezultāts 3h10m un 235 punkti man deva 10. vietu no 28 orientieristiem uz velosipēda.
mani spēkrati - Ford un MTB

sestdiena, 2015. gada 4. aprīlis

Haverigg Dunes (Barrow in Furness)

Category: JK 2015 PreO
Map/area: Haverigg Dunes (Barrow in Furness)
Organiser: DEE
Country: England
Discipline: Novice
Lieldienu šūpoles ar
skatu uz jūru
Beidzot izmēģināju arī es taku orientēšanos, kura pamazām paliek arvien populārāka. Latvijai pat ir savs Pasaules Čempions šajā sporta veidā! Žēl ka sastrēgumu dēļ vakar nesanāca debitēt Tempo-O sacensībās, kurās arī ir jānosaka precīza kontrolpunkta atrašanās vieta, bet šajā disciplīnā uz ātrumu. Šodien sacensības Pre-O taku orientēšanās jeb precīzā orientēšanās. Man, protams, nav ne jausmas kas un kā te jādara, tik zinu ka nebūs jāskrien. Labi ka startā ir vairāki pensionēti tiesneši, kuri apstāsta noteikumus, un kur un kā kas jādara. Uzdevums skaidrs - pa taku jāiet līdz pirmajam kontrolpunktam, no kura jānosaka tālumā redzamo kontrolpunktu/ karodziņu precīza atrašanās vieta. Karodziņi dažviet var būt pat pieci, un tad nu jāizdomā kurš varētu būt visprecīzāk novietots, piemēram, ielokā, un tad jāieraksta kontrolkartiņā tavuprāt pareizā atbilde. Pēc vakardienas sprinta Lancaster Universitātes teritorijā, naktsmājas mums bija Barrow pilsētā, pie kādas runīgas itālietes, kura savu vīra māju bija pārtaisījusi par ''Bed&Brekfast'' viesnīcu. Viesnīcas atrašanās vieta ideāla, jo no rīta vajadzēja tik pāriet pāri ielai, lai nokļūtu parkā, kurā notika parkrun skrējiens.
Lake District kalnos
Parkrun skrējienā jutu vakardienas sprinta distanci kājās, arī trase bija diezgan grūta ar vairākiem kāpumiem trīs apļos, tāpēc labi vien bija, ka nebiju pieteicies uz klasiskajām orientēšanās sacensībām, jo trīs skrējienus 24 stundu laikā nebūtu varējis pieveikt. Bet taku orientēšanās gan bija tieši laikā. Pēc pastaigas pa pilsētu un vējaino jūras krastu, devāmies cauri kalniem uz pussalu, kur notiks taku-o pasākums. Apkārtne šķita kā nekurienes vidus, pat neticējās ka arī te cilvēki dzīvo, jo bijām nonākuši tādā Anglijas nomalē, ka varētu salīdzināt ar vistālāko Latgales miestu. Distance būs jūras krasta lielajās kāpās, kur vienā pusē jūra, bet otrā pusē fonā lielie kalni, kuros kaut kur notiek JK vidējās distances sacensības. Bija pat doma aizbraukt paskatīties klasiskās orientēšanās sacensības, jo tajās startēja daudzi Pasaules līmeņa elites orientieristi, bet beigās izlēmu nemocīt mašīnu pa kalnainajiem ceļiem.
mēģinu noteikt kurš kp
tālumā ir pareizais
Tātad beidzot debija taku orientēšanās Pre-O distancē. Distances garums 1.8 km, 14 kontrolpunkti un 96 minūtes kontrollaiks. Tas distances garums un kontrollaiks izsauca vieglu smīnu, jo šķita ko gan tik ilgi var darīt tik īsā distancē. Bet jāpiemin fakts, ka šajā orientēšanās disciplīnā var piedalīties arī orientieristi ar kustības traucējumiem un pat ratiņkrēslos, tāpēc visu cieņu tiem kas organizē šādus pasākumus. Par pašu distanci man grūti ko komentēt, jo tā nopietni šai lietai nepiegāju. Distancē devos kopā ar Ivetu un Edvīnu, uz ko tiesneši norādīja, ka pie kontrolpunktiem nedrīkstam sarunāties, lai netraucētu citiem koncentrēties un man pašam bez citu palīdzības jāpieņem pareizās atbildes. Pirmajiem trīs kontrolpunktiem izgāju cauri ar smīnu, jo viss šķita elementāri. Parastajā orientēšanās skrējienā ja kontrolpunkts ir novietots ielokā, tad lielu nozīmi nepievēršam cik precīzi tas atrodas uz horizontālēm, bet taku-o izrādās ka katra novirze no precīzas atrašanās vietas ieloka vidū ir kļūda. Nevarēju saprast ko viens kungs gados tik ilgi pēta un mēra ar kompasu pie 2. kp. Izrādās, viņš centās precīzi noteikt kurš no četriem kontrolpunktu karodziņiem ir precīzi deguna dienvidu daļas augšā. Es leģendām vispār nepievērsu uzmanību, un tikai pie 4. kp sapratu ka nav jau nemaz tik vienkārši noteikt pareizo kontrolpunkta karogu.
nav ne jausmas
kurš kp ir visprecīzākais
Tāpēc pie turpmākajiem kontrolpunktiem centos uzkavēties ilgāk un kārtīgāk mēģināt noteikt un izvēlēties pareizo karogu. Tas bija tāds sava veida orientēšanās šahs, kur vairāk piemērots karšu zīmētājiem vai kontrolpunktu izvietotājiem, jo viņiem tomēr katrs sīkums kartē jāzin un jāredz precīzi. Tādam parastam ierindas orientieristam šis sporta veids varētu šķist garlaicīgs, jo nav tik ierastās orientēšanās dinamikas, kad tev pēc iespējas ātrāk jānokļūst no viena punkta līdz otram. Bet brīžos kad esi traumēts, vai ir brīvs brīdis starp orientēšanās sacensībām, tad nav nemaz tik slikti nodarbināt smadzeņu šūniņas šajā o-šahā, un mēģināt atrisināt kontrolpunktu rēbusu. Es diemžēl pārāk nenopietni piegāju šim pasākumam un pareizi noteicu tikai 5 kontrolpunktu atrašanās vietu no 14 kontrolpunktiem. Precīzs biju tikai 3. 7. 10. 13. un 14. kp, kas deva man 19. vietu no 25 dalībniekiem. Visā visumā pasākums patika. Zinu ka vēl kādreiz pamēģināšu, tikai tad nopietnāk pieiešu tai lietai, jo nav nemaz tik vienkārši kā sākumā šķiet.

piektdiena, 2015. gada 3. aprīlis

Lancaster University (Lancaster)

Category: JK 2015 Sprint
Map/area: Lancaster University (Lancaster)
Organiser: SROC
Country: England
Discipline: M35

Gandrīz 10 gadus dzīvoju Anglijā, bet tā arī ne reizi nebiju piedalījies JK daudzdienu orientēšanās sacensībās, kuras var pielīdzināt Kāpas sacensībām Latvijā vai Oringen Zviedrijā vai jebkuras citas lielās daudzdienu sacensības kādā citā valstī. JK sacensības parasti notiek Lieldienu brīvdienās, un tad nu šogad mūsu Lieldienu brīvdienās iekļāvu šo sacensību apmeklējumu, bet ne gluži kā orientierists. Nepieteicos uz klasiskajām orientēšanās sacensībām, bet gan debitēšu taku orientēšanās distancēs. Kā arī, protams, sestdienas rītam ieplānoju jaunu parkrun skrējiena apmeklējumu. Šogad JK notika Lancaster pilsētas apkārtnē un Lake District kalnos, kas robežojas ar Skotiju, tā ka samēra tāls brauciens no mājām Burtonā. Plāns bija sekojošs - piektdien dalība Tempo-O distancē un sprinta distancē, bet sestdien Barrow parkrun skrējiens un Pre-O taku distance. Diemžēl sastrēgumi uz M6 šosejas ieviesa korekcijas manos plānos. Izskatījās ka visa Anglija pa šo šoseju dodas Lieldienu brīvdienās uz Skotiju vai Lake District kalniem. Plānoto 2 stundu vietā, mašīnā nācās pavadīt vairāk kā 4 stundas, un Lancaster Universitātē nonācu vien 30 minūtes pirms starta slēgšanas sprinta distancei. Dalību Tempo-O distancei biju nokavējis, tagad vajadzētu paspēt uz sprinta startu. Labi ka organizatori bija pretimnākoši, un starta laiku pagarināja par pusstundu, tā ka man atlika laiks gan numuru izņemt, gan pārģērbties, gan līdz tualetei aizskriet. Loģiski, ka pēc tik ilga pārbrauciena pirms starta, svaiguma nebija nekāda. Labi ka sprinta distancē jāpavada vien aptuveni 20 minūtes, tad jau cerams enerģija pietiks. Šogad šīs sacensības ar savu dalību pagodinājuši vairāki Pasaules klases orientieristi, jo vasaras beigās Skotijā notiks Pasaules Čempionāts, un elites orientieristi izmanto katru iespēju iepazīt britu salas apvidu un pilsētu specifiku. Kopumā vairāk kā 3000 dalībnieki no 26 valstīm, varētu pat salīdzināt ar Skotijas 6 dienu sacensībām, kurās piedalījos 2007. gadā. Kad es ierados sacensību centrā, lielākā daļa dalībnieki jau bija finišējuši, redzēju vairākus elites orientieristus atsildoties, kā arī daudzi jau devās prom. Sprintā man parasti patīk startēt elites grupā, lai varu salīdzināt cik tālu man līdz ātrākajiem čaļiem, bet šoreiz biju pieteicies savā M35 veterānu grupā. Pirms starta mazliet iesildījos, un sajūtas nemaz nebija tik sliktas, paskriet varēšu. Startā vien pāris orientieristi, kuri arī bija kavējušies sastrēgumos, tā ka distancē no visiem 3000 dalībniekiem satikšu vien dažus. Etaps uz 1. kp pavisam īss, galvenais neaizskriet garām. Uz 2. kp trīs līdzvērtīgi varianti, kas liecina ka distance būs interesanta pa Lancaster Universitātes teritoriju. Izvēlējos kreiso variantu bez sarežģītas orientēšanās.
nepiedodama kļūda
Uz 4. un 5. kp arī ļoti intersanti etapi, kur jāizvēlas labākais variants no vairākiem iespējamiem. Pirmā distances daļa aizskrējusi vienā elpas vilcienā, jo apvidus un distance tik interesanta, ka nav laika atslābt, un arī temps pietiekami ātrs. Pārskrējienos uz 8. un 9. kp atlika laiks apskatīt distances turpinājumu, kurš arī solījās būt ļoti aizraujošs. Diemžēl uz 11. kp pieļāvu milzīgu kļūdu. Iespējams sāku pagurt un kājas vairs netika līdzi manai o-tehnikai. Izskrienot starp kopmītņu mājām, pazaudēju precīzu kontaktu ar karti, un aizskrēju pa labi gar lielo ēku, kaut gan punkts bija uz otru pusi. Tikai tad kad biju noskrējis gandrīz pusetapu jau uz 12. kp, sapratu ka kaut kas nesakrīt, un 11. kp esmu pamatīgi garām. Vēl pāris sekundes lai aptvertu kur esmu nonācis, un tad ar dusmu grimasēm atpakaļ uz 11. kp, jo šī bija nepiedodami liela kļūda. Pazaudēju pusotru minūti šajā etapā, kas sprintā ir mega kļūda, un pēc šādas kļūdas cerības par pieklājīgu vietu rezultātu tabulā var aizmirst. Vismaz uz 12. kp varēju doties kartē neskatoties, jo pusetapu jau biju izskrējis turp atpakaļ. Viegli nav pēc tādas kļūdas saņemties, tāpēc etapus uz 13. un 14. kp veicu visai saraustīti. Skrienot uz 15. kp jau sāku just ka zūd jauda. Visi nākamie punkti tika ņemti, cenšoties uzķert otro elpu.
apmaldījos tuneļos
Bet uz 20. kp nevis noķēru otro elpu, bet gan atkal pamatīgi kļūdījos. Ātrums nemaz nebija tik liels, lai tā pārķertu tuneļus starp celtnēm, bet ieskrējiens strupceļā izmaksāja man aptuveni 30 sekundes. Pēdējos punktus jau ņēmu visai piesardzīgi un finišā ieskrēju ar jūtamu spēku iztrūkumu.
finišā
Jāsaka kā ir distance bija fantastiska, es pat teiktu, viena no interesantākajām kādu esmu skrējis. Daudzie varianti etapos, interesantā arhitektūra, tuneļi, šaurās ieliņas un visa Universitātes teritorija kopumā bija ļoti aizraujoša priekš sprinta distances. Vienīgi fiziskā forma joprojām pēc Spānijas nav atgūta. Bez tām kļūdām būtu vien pāris vietas augstāk, jo ļoti zaudēju uz skriešanas ātrumu, it sevišķi beigās. Ar rezultātu 26:52 ieņēmu 19. vietu no 24 dalībniekiem M35 grupā. Interesanti ka elitē ātrākie bija šveicieši Kyburz brāļi, briti Fraser un Jones, kā arī dānis Bobach un soms Bostrom, kas liek jau izdarīt secinājumus par gaidāmo  Pasaules Čempionātu. Vakarpusē pēc ekskursijas pa Lancaster dodamies tālāk uz Barrow pilsētu, kur nakšņosim un man no rīta tur parkrun skrējiens, bet pēc tam dodamies kalnos un uz jūru.