svētdiena, 2013. gada 10. marts

El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)

Category: XXV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 2.day
Map/area: El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H21B
Results
Otrā diena, saguruma kājās pēc burbuļvannām :) nav pilnīgi nekāda, vienīgi tā sāpošā pēda neļauj pilnībā baudīt atvaļinājumu. Sacensību centrs tur pat, finišs tur pat, tikai starts citur, un arī karte tā pati, bet gan jau būs saplānots tā ka nekrustosies ceļi ar vakardienas distanci. Tātad šorīt iedzīšana, distance vien 3.5 km īsa ar prognozēto uzvarētāja laiku 25 min. Nav diez cik lielas izredzes tik īsā distancē atgūt vakardienas zaudēto, atliek vienīgi cerēt uz konkurentu kļūdām un pašam protams jāveic tīrs reiss. Situācija sekojoša - es startēju kā sestais, 1. un 2. vieta neaizsniedzama, 3. vieta startē 3 min. pirms manis, 4. vieta 2:30, un tad mēs trīs praktiski kopā - 5. vieta 34 sek. pirms un 7. vieta 8 sek. aiz, par tālākajiem nav vērts domāt. Nedaudz atkal pavingroju pirms starta, ar skriešanu neaizraujos, un esmu gatavs pacīnīties plecu pie pleca ar spāņiem. Gaidot savu starta brīdi, noskatos kādā zvēra ātrumā aiznesas čalis kas startē to pusminūti pirms manis, tādu izskatās būs grūti noķert, un arī aiz manis stāvošais konkurents izskatās visai sportisks, jācer uz sadarbību. Loģiski ka startā tās 8 sek. nav pilnīgi nekas, kamēr es līdz K punktam lasu karti, tikmēr sekotājs elsojot mugurā un lieliem soļiem man jau ir klāt. Jāsaka kā ir, līdz K punktam vēl nebiju atradis kartē startu un 1. kp, tikai jau laižoties lejā no starta trīsstūra, piefiksēju virzienu uz 1. kp, un uz punktu zaļajā devos ''peldot''. Pats biju pārsteigts, cik veiksmīgi izdevās trāpīt, labi ka piefiksēju graviņu kreisajā pusē. Uz 2. kp pilnā ātrumā pāri laukam, punkts jau redzams pa gabalu. Uz 3. kp mokošs etaps pret kalnu, cenšos izlocīt pa lēzenāko vietu. Tas 1. kp nāca tādā ''bezfilmā'', ka grūti tagad saprast, esmu priekšā vai aiz saviem kompanjoniem, jo kontakta ar viņiem nav. Ieskatoties splitos, redzams ka čalis kas startēja 8 sek. aiz manis, konstanti ir turējies aizmugurē 20-30 sek. robežās, līdz uz 6. kp pieļāvis 4 min. kļūdu, bet otrs konkurents, kas startēja pirms manis ir uztaisījis 5 min. kļūdu tieši uz šo 3. kp. Tā ka no cerētās sadarbības mums nekas nesanāca, un aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, šo iedzīšanas distanci veicu pilnīgā vienatnē, saskrienoties tikai ar citu grupu pārstāvjiem. Uzņemtais skriešanas ritms ir labs, karte ir ļoti saprotama, jākoncentrējas uz savu reisu un jāmēģina vienatnē panākt to 3. vietu. Uz 4. kp lejup no kalna, vakar šai vietai ir skriets garām, tāpēc skaidri zinu kur punkts būs. Uz 5. kp nav citu variantu, kā tikai virziens, neizdodas noturēt, bet sedli ir tik izteikti, ka punkta paņemšana nesagādā problēmas. Uz 6. kp labs orientieris izskalotā grava, un tā kā mežs nav tik skrienams, tad ātrāk izloku uz to gravu, kur skriešana ir daudz labāka. Etaps uz 7. kp ļoti viegls, jo pa ceļam dažādas piesaistes, vienīgi skrienamība priekš manis ļoti apgrūtināta. Akmeņi, akmeņi un vēl reiz akmeņi! Ir vai nu baigi jāriskē, lidojot neizmežģīt potītes, vai vienkārši skriet un nedomāt par viņiem, es katrā ziņā nemāku pa tādām šķembām bez bailēm skriet, tāpēc ātrums ir tāds kāds ir. Distances sākums atkal ir izdevies perfekts, pie 7. kp splitos esmu starp līderiem - stabili trešais, pusdistance pieveikta, un tad notiek atkal tas pats kas vakar. 8. kp šajās sacensībās ir mans liktenīgais. Etaps vienkāršs - virzienā pāri ''dārzam'', tad piefiksējot mazo atklāto vietu un baltajā mežā iekšā... tieši baltajā sākās problēmas. Skrienu un redzu jau priekšā ceļu, punktā neesmu trāpījis, tātad esmu novirzījies, tikai jautājums uz kuru pusi esmu novirzījies. Loģiski izsecinot, visticamāk pa kreisi, bet skrienot loģika ne vienmēr darbojas pie 170 bpm pulsa, un protams ka vēl vairāk sāku griezt pa kreisi, cerībā trāpīt uz punktu. Kad sapratu ka ir sūdi, tad ieslēdzās arī loģika, un protams ka sapratu, ka punkts ir atpakaļ pa labi. Biju izskrējis skaistu 1 minūtes līkumu pirms punkta un nu par iedzīšanu varēju aizmirst, vairāk jāuztraucas vai no aizmugures kāds nepieķers. Labi ka uz 9. kp ceļa etaps, var kārtīgi uzskriet un aizmirst par to kļūdu. Uz 10. kp virzienā, karti īpaši nelasot, kas noved pie 20 sek. sabakstīšanās (pieskrēju pie cita punkta). Etaps uz 11. kp jau zināms, jo dodoties uz startu, sanāca iet garām šim punktam. Pa to akmeņu dārzu galīgi neskrienas. 12. kp ir šodienas otrā ''bomba'' manā izpildījumā. Etapa sākums, marķētais posms gar finišu, skrienu barā ar vairākiem citiem orientieristiem, un ieskrienot mežā atkal tā īsti karti nelasu, ļaujos plūsmai virzienā uz lielo gravu, kur gan jau punkta paņemšana problēmas nesagādās. Nonāku līdz gravai, klintiņa ir, punkts arī... tikai nav manējais. Sasodīts! Atkal nav pārliecības uz kuru pusi jābūt manam punktam, paskrienu uz augšu, nē nē te nebūs, dodos uz leju, o ir vēl viens punkts pārdesmit metru attālumā no iepriekšējā, bet atkal nav ar man vajadzīgo numuru, nu tad noteikti manam jābūt vēl uz leju pa gravu. Protams ka punkts stāv kā briedis aiz vienas no klintiņām. Esmu pazaudējis vēl 1 minūti, kas šitik īsā distancē ir vesela mūžība. Jāpabeidz vienkārši distance, cerot ka neviens nav aizgājis garām. 
Uz 13. kp neiespringstot pa gravu līdz vajadzīgajam ielociņam. Uz 14. kp uzlieku virzienu un skrienu, finišs tuvu, un domas par finišu noved pie kārtējās paviršības. Punkts pļavas malā, tāpēc līdz ko ieraugu klajumu pa labi, tā velku ārā, nepiefiksējot ka eju galīgi šķērsā virzienā. Stāvu un brīnos pļavas stūrī, nekas neiet kopā, ne dabā, ne kartē, ne kompasam īsti gribas ticēt. Pēc ~ 30 sek. piespiežu sevi noticēt kompasam, punkts pa 90 grādiem atpakaļ. Pie punkta esmu kopā ar kādu jaunekli, kurš iespējams ir no B grupas, bet vairs nav nekādas vēlmes cīnīties, jo ja nav Top3, tad kāda gan nozīme kādā vietā finišēšu. Uz 15. kp viņš aiziet pa taisno, es ar līkumu pa ceļu. Uz pēdējo 16. kp vairs nav vērts lasīt karti, jāvelk tik ārā uz finiša pļavu. Jākoncentrējas ir līdz beigām, kas atkal pierādās visā krāšņumā, virziens pilnīgi šķībs, nonāku pie 12. kp, kas nozīmē ka jāvirzās vairāk pa kreisi, tā tie liekie metri saskrienas. Šajā vietā pa leju garām aizskrien čalis saulesbrillēs, kam arī īpašu uzmanību nepievēršu, man šodienas reiss ir sačakarēts, jātiek vienkārši līdz finišam. 
Cīņa ar finiša akmeņiem un finišēju ar rezultātu 30:46, kas ir tālu no vēlamā rezultāta, kļūdās varu saskaitīt visas 4 minūtes. Pēc finiša pie manis nāk klāt puisis saulesbrillēs un grib uzsākt sarunu spāniski :) Ieskatos viņa splitu lapiņā un nosaku - jā jā Tu mani noķēri un apdzini. Tātad viens man noteikti ir aizgājis garām, nav ne jausmas kur ir čaļi ar kuriem startēju kopā. Uzēdu organizatoru sagrieztos apelsīnus, iemalkoju finiša ekstru - coca colu, un dodoties uz mašīnu redzu kā finišē čalis, kurš startēja 8 sek. aiz manis. Šodien esmu ieņēmis 9. vietu no 51 dalībnieka, bet kopvērtējumā esmu pat pakāpies uz 5. vietu no 51 dalībnieka. Kopvērtējuma 4. vietu pazaudēju čalim saulesbrillēs uz pēdējo punktu, pirmais trījnieks bija neaizsniedzams, vakardienas 4. vietas īpašnieks šodien nemaz nebija startējis, bet mani tiešie konkurenti, ar kuriem cerēju izveidot sadarbību distancē, bija vēl vairāk sakļūdījušies nekā es. Bez kļūdām abās dienās uz pjedestāla trešā pakāpiena bija reāli tikt, bet ne augstāk, jo šogad bijuši spēcīgāki konkurenti. Un tas šoreiz nebūs attaisnojošais iemesls, ka pa tiem akmeņiem nevarēju paskriet ar pilnu jaudu. Bet ja tā paņem kopumā, tad 5. vieta ir ok, jo šoreiz šīs sacensības bija kā viena no izklaidēm manā atvaļinājumā Spānijā :)
Ar mīļoto būsim jauki atpūtušies no Anglijas pelēcīgās ziemas, apelsīnus pārēdušies, labi iedeguši, tagad jāsāk domāt jau nākam pavasara galamērķis. Uz šīm sacensībām gan diez vai atgriezīšos, jo salīdzinot ar pagājušo gadu, šķiet ka organizatoriskais līmenis bija krities, man kā tūristam :) tikai ar kolu finišā vien nepietiek, gribas normāli nomazgāties, uz poda pasēdēt un normālā bufetē paēst. Tās ir ekstras kas pietrūka pirms/pēc distances, bet pašas distances, kartes un apvidus bija lieliski. Nākamgad iespējams atgriezīšos uz Portugāles O-meeting.
Tagad manā o-kalendārā neliela pauzīte, jāsadziedē sāpošā pēda, tāpat jāatpūtina viens no savilktajiem augšstilba muskuļiem, un tad jau aprīlī jāsāk gatavoties Anglijas čempionātiem sprintā un vidējā distancē.

 

sestdiena, 2013. gada 9. marts

El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)

Category: XXV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 1.day
Map/area: El Pinar - La Almudema (Caravaca de la Cruz)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H21B
Results
Jau trešo gadu pēc kārtas, martā lidoju uz siltajām zemēm! 2011. gadā startēju Portugālē, 2012. gadā Spānijā, un arī šogad atgriezos Spānijā. Ja iepriekšējos divus gadus vairāk braucu kā sportists, kad viss bija pakārtots startiem sacensībās, tad šogad uz Spāniju vairāk devos atpūsties un tikai tā garām ejot iegriezos uzskriet šajās sacensībās. Mērķis jau protams bija arī šīm sacensībām, bet pārāk neiespringu, vēl jo vairāk tāpēc ka pagājušo gadu pārsteidzoši ieņēmu 2. vietu. Bija skaidrs ka šeit B grupā skrien vēl lielāki ''svētdienas'' skrējēji nekā es, tāpēc mierīgi varu paļauties uz savām orientēšanās prasmēm, nemaz baigi nespiežot uz skriešanas ātrumu. Tātad mērķis arī šogad kāpt uz pjedestāla, kaut arī konkurenti pilnīgi nezināmi, un H21B grupa atkal ir viskuplākā ar vairāk kā 50 dalībniekiem. Šogad šajās sacensībās esmu vienīgais latvietis, tāpēc karogs ir uzvilkts tikai man :) blakus igauņu karogam (izrādās kāds igaunis arī ir te). Vakar pie kempinga pa piejūras reljefu izskrēju mazu treniņdistancīti ar pērnā gada karti, bet tas bija vairāk lai pārbaudītu kas notiek ar sāpošo pēdu. Nav labi, sāp. Bet sacensību ātrumā sāpes aizmirsīsies. No rīa jānobrauc ''tikai'' 140 km līdz starta vietai (gribējām dzīvot pie jūras nevis kalnos) un sacensību centrā ar telefona navigāciju ierodamies ļoti laicīgi. Izņemu numuru, ievērtēju kalnu fonā pa kuru noteikti vīsies distance, pabrīnos par akmeņaino pamatni finiša rajonā, pabrīdinu savus līdzjutējus ka pēc ~ 55 minūtēm lai gaida finišā (B grupas uzvarētāja prognozētais laiks esot 50-60 min.) un esmu gatavs doties uz startu. Jau ierastie pirmsstarta vingrojumi un staipīšanās, saudzējot pēdu, tikai mazliet paskrienu un pašausminos par pamatni mežā, arī tur viss ir vienos akmeņos. Sajūtas tādas it kā skrietu pa šķembu ceļu, tikai tās šķembas uz pusi lielākas, nekā uz Latvijas lauku ceļiem. Būs ļoti uzmanīgi jāskrien, jo slodze uz potītēm būs pamatīga.
Pienāk mana starta minūte, un starta tiesnesis mani aicina uz startu, nosaucot tikai vārdu, jo uzvārdu neriskē lasīt savā spāņu izrunā :) Iepriekšējos gados uztraukums pirms starta bija lielāks, šogad esmu pavisam mierīgs, jo nu jau aptuveni nojaušu kāds apvidus sagaidāms un priekš manis tas vairs nav nekas jauns. Etaps uz 1. kp viegls, tieši tāds lai ielasītos kartē. No kalna uz leju caur atklāto apvidu un ar orientieri uz balto meža puduru, kura malā klintiņa ar punktu. Skriet jau varētu no visas sirds, bet tie akmeņi... nu nē riskēt es netaisos, un zinot cik man tās potītes ir cietušas, tāpēc skrienu ļoti uzmanīgi visu laiku skatoties kur lieku katru nākamo soli, un ja vajag paskatīties kartē, tad labāk apstājos. Etaps uz 2. kp jau izskatās mazliet sarežģītāks, jo punkts zaļajā. Vispirms pa atklāto un tad virzienā gar horizontālēm līdz punkta gravai. Līdz gravai nonāku, bet punkta nav, nav īsti pārliecības vai esmu pa augstu vai zemu, varētu būt ka punkts ir uz leju, čujs nepieviļ, bet ~30 sek. pazaudētas, turpmāk uzmanīgāk jātur virziens zaļajā. Etaps uz 3. kp pavisam viegls - ārā uz dzelteno un tad pēc attāluma punktā iekšā, bet uz 4. kp beidzot izaicinošs etaps. Taisni iet nevar, jo priekšā normāls kalns, kuram otrā pusē klintis. Pa labi izskatās taisnāk, bet nesaprotu vai to punktoto augļu dārzu drīkst vai nedrīkst šķērsot, tāpēc izvēlos kreiso variantu, kurš izrādās ļoti labi skrienams gar kalna malu. Klintis varbūt vajadzēja aplocīt savādāk, bet vismaz punktā nonācu droši. 5. un 6. kp īsie etapiņi virzienā, viens skrienams, otrs ejams, abi izdodas perfekti pa līniju. Distances sākums ļoti labi veikts, kas dod pārliecību ka būs labs rezultāts. Uz 7. kp samērā garš etaps un uzreiz nevaru izlemt kā doties, var pa augšu caur 2. kp un var pa leju, kur skrēju no 3. kp, var protams arī taisni gar līniju, bet joprojām nesaprotu vai drīkst šķērsot to augļu dārzu. Izlemju doties taisni un ja nevarēs skriet cauri tam dārzam, tad došos gar malu caur 2. kp. Izskrienu gar gravu ārā pie lauka malas, hmm kaut kādi ziedoši koki, bet līdz ko ieraugu ka tur cauri jau skrien pāris orientieristi, tā nešauboties arī es dodos taisnā virzienā cauri. Izskatās ka arī uz 4. kp vajadzēja caur šejieni skriet, vienīgi akmeņi šajā augļu koku dārzā ir vēl vairāk kā mežā. Tālāk vienkārši, pa horizontāli, nolasu graviņas un punktā iekšā. Arī uz 8. kp garš etaps un vispirms izskatu visus variantus, jo pa vidu ir nenormāli daudz horizontāļu gan uz leju, gan uz augšu. Neko labāku nesaskatu, kā tikai doties taisni pa dzelteno kontūrceļu uz kura nevajadzēja nemaz lasīt karti. Līdz pusetapam viss ritēja labi un nekas neliecināja ka pieļaušu šodienas lielāko kļūdu. Kļūda sākās kalna augšā, pašam nemaz to nenojaušot. Plāns bija doties lejā no kalna gar kontūru līdz ceļam, un tad gar mazo tērcīti augšā kalnā līdz punktam. Kontūru nepiefiksēju, un uz ceļa nonācu tā īsti nemaz nezinot kur precīzi atrodos. Iztēlē viss liecināja ka esmu pa zemu un vajag nedaudz paskriet uz priekšu pa ceļu un tad jau ieraudzīšu graviņu pa kuru kāpt augšā kalnā. Paskrienot uz priekšu, tik tiešām pa kreisi bija grava, kura veda augšā kalnā, droši skrēju nost no ceļa un sāku kāpt augšā kalnā, līdz brīdim kad sapratu ka tā grava ir pa lielu nekā vajadzētu būt un arī lielais kalns nu vairs nav pa labi, bet gan vairāk tā kā pa kreisi. Maza pauzīte, kartes izpēte, un ir skaidrs, esmu aizgājis kļūdā :( punkts ir krietni atpakaļ kalnam pa kreisi. Daudz nepsihojot devos šķērsām pa horizontālēm augšā, skaidri nojaušot kur ir punkta vieta. Kļūda iespaidīga (tajā brīdī šķita pat ~ 5 min.) un par pjedestālu laikam varu aizmirst. Apskatoties splitus un garmin grafiku, sanāk ~3 min. kļūda, kas mani atmeta no 4. vietas uz 8. Šādas kļūdas mazliet uzdod pa nerviem, tāpēc nākamajos etapos gribas ātrāk atgūt zaudēto, un kā jau tas bieži notiek, sanāk iebraukt vēl lielākos mīnusos. Tieši tā arī notika uz 9. kp, virziens bija skaidrs, bet mazliet pārcentos lokot apkārt pauguram, un nonākot uz ceļa, tālumā pamanīju punktu pie koka, viss liecināja ka tas ir manējais, tāpēc virzienam vairs nepievērsu uzmanību, tik skrēju uz punktu. Liels bija šoks uz kontrolpunkta ieraudzīt nr. 76, jo man vajag nr. 90, paskatos kartē... nu jāāā, esmu klajumā pie tālākā koka, bet mans punkts ir klajumam otrā galā. Šī kļūda (1 min.) mani atmeta pat uz 11. vietu. Dzerampunktā nedaudz padzēros, temperatūra +17 un tāpat jau nedaudz svīst un kaltē. Galvā viena doma, vairs nekādu paviršību un neuzmanību, jākoncentrējas uz precīzu atrašanās vietu, kaut vai ar lēnāku ātrumu, bet precīzi zinot kur esmu. Jo uz 8. kp kļūda sākās tieši ar to, ka paļāvos ''plūsmai'' un no kalna lejā devos ''peldot''. Uz 10. kp vēl mazliet palēkāju pa labi pa kreisi, bet uz 11. un 12. kp precīzi pieturējos pie līnijas un punktus paņēmu tīri. Uz 13. kp garš etaps, var domāt variantus, bet es ja esmu uzņēmis taisnvirzienu, tad arī garajā etapā došos tik gar līniju. Sanāk mazliet palēkāt pa tiem izskalojumiem, bet tas atmaksājas, jo precīzi iznāku ārā uz pļaviņas tieši kur biju plānojis. Etapa beigas vieglas, pēc attāluma tik uz punktu. Uz 14. kp nedaudz novirzos no taisnā plāna, izskrienot uz ceļa, kur iespējams attīstīju šodienas lielāko ātrumu, pats punkts visai ekstrēms, klinšainā graviņā, kur sanāk piedomāt kā nokļūt pie punkta. Uz 15. kp atkal priekšā kaut kāda punktota pļava un nav ne jausmas ko spāņiem tas nozīmē - drīkst vai nedrīkst skriet pāri. Dabā tas ir uzarts lauks, kuram vietējie droši skrien pāri, tāpēc arī es bez minstināšanās duru pāri. Uz pēdējo 16. kp cauri ziedošam koku dārzam un tad jau finišs cik nu vēl spēks atlicis un cik potītes ļauj skriet pa tiem akmeņiem.
Līdzjutēji manu finišu ir nokavējuši, jo finišēju ar rezultātu 49:41 kas ir ātrāk nekā prognozētais uzvarētāja laiks (jau distancē ieskatoties pulkstenī, sapratu ka organiztori būs kļūdījušies ar prognozēm). Rezultāts deva mazu cerību ka varbūt būšu starp ātrākajiem, tomēr sapratu ka tās divas kļūdas man deva pamatīgus zaudējumus (~ 4 min.). Beigās ieņēmu 6. vietu no 46 dalībniekiem, kas nav nemaz tik slikti, kaut gan mērķis bija Top3. Bez tām kļūdām 3. vieta arī būtu, bet augstāk gan ne, šogad izskatās ka ir spēcīgāki konkurenti, vai arī pārāk bailīgi esmu skrējis pa tiem akmeņiem, bet potītes nebija nekāda vēlme izmežģīt. Rītdien iedzīšana, 5. un 7. vieta man ļoti tuvu, tāpēc ceru uz sadarbību ar šiem čaļiem, un cerams mums izdosies panākt trešā vietā esošo (3 min. deficīts), un tad jau varēs pacīnīties par pjedestālu un trofejām :) Tagad ekskursija uz Murcia un vakarā relaksēšanās kempinga saunā un baseinos, kā arī neiztrūkstošā ik vakara Sangria ar apelsīniem.

svētdiena, 2013. gada 3. marts

Haywood Warren (Stafford)

Category: West Midland League Event
Map/area: Haywood Warren (Stafford)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: Blue
Pēdējo sacensību laikā esmu iedzīvojies pēdas traumā, viss liecina par to ka februārī ir bijusi pārslodze, un labās kājas pēda nav izturējusi. Es ceru ka nav nekas ieplēsts, cerams tikai sastiepts, bet pēc mačiem pāris dienas nākas pieklibot. Interesantākais ir tas, ka paskriet varu (kad tā normāli ieskrienos), bet iešana gan sagādā problēmas. Pēc nākamnedēļas grandiozā pasākuma būs jāietur pauzīte skriešanai. Uz šodienas sacensībām devos tieši ar priekšnojautām par Spānijas kalniem. Jau no iepriekšējiem mačiem šeit Stafford apkārtnē zināju ka te ir lieliski meži skriešanai ar ļoti izteiktām reljefa formām, un tieši tāpēc, neskatoties ka pēda sāp, bija jāizmanto šīs sacensības kā testa skrējiens. Varēju pārbaudīt kā lasās reljefs kartē. Šoreiz atkāpos no savas apņemšanās skriet Brown distanci (pārāk gara kalnos - 9.5 km) un atgriezos Blue distancē (6.2 km). Startā jāizstāv ~10 minūšu rinda, dalībnieku šodien ļoti daudz. Kā jau ierasts Anglijā, etaps uz 1. kp pret kalnu, pamatīgs kāpums, neiespringstu un mierīgi uzkāpju. Uz 2. kp mmm perfekta ainava (domājot par Spāniju), atklāto kalnu izbaudu pa horizontālēm, nevis skrienot pa ceļu, ideāli. Uz 3. kp pa stigu atkal jāpaceļ labs kāpums. Etapi uz 4. 5. un 6. kp vienkārši konfektes, skrienu (vietām protams arī eju) un priecājos par izteiktajām reljefa formām, cenšos turēt horizontāles un piefiksēt katru ieloku. Izdodas labi. Etaps uz 7. kp vienkāršs, bet pats punkts izskatās viens no distances atslēgas punktiem - neizteikts ielociņš mazajās eglītēs. Virziens precīzs, bet nez kāpēc šķiet ka pa ceļu vajag paskriet vēl uz priekšu, lienu eglītēs iekšā un jūtu ka sākas ''peldēšana'', nav pārliecinātības un saprotu ka esmu punktam garām. Mazliet paveicās ka aiz muguras nāca vēl pāris orientieristi un punktu man izcēla, bet ~1 min. pazaudēta. Uz 8. kp caur tām pašām eglītēm, labi uztrāpu uz vienas no jaunaudžu līnijām, kura iet precīzi virzienā uz punktu. Uz 9. kp skrienamais etaps pa ceļiem un beigas gar kontūru, 10. kp jau interesantāks, vispirms jāuztrāpa uz mazo taciņu cauri zaļajam, bet pēc tam jātur virziens baltajā. Pašās beigās diemžēl esmu mazliet novirzījies, un pēc izcirtuma sanāk paskriet atpakaļ (30 sek. kļūda). Tā kā no 7. kp aiz manis ir vagons (4 orientieristi), no kuriem pamazām atraujos, tad šī kļūdiņa nedaudz uzdod asumu, jo visi atkal ir klāt. Tagad atkal sākas pasaka, tieši tas pēc kā es uz šejieni braucu, lielais reljefs. 11. un 12. kp izbaudu, ieloki lasās un mežs skrienams, man patīk :) Uz 13. kp garš etaps, varētu turēties gar līniju, tomēr izlemju celties augšā pa lēzenāko ieloku. Kalns iespaidīgs un par skriešanu varu aizmirst, bet uz ceļa gan var normāli paātrināties, vienīgi jāuzmanās, ka nesaskrienos ar MTB riteņbraucējiem, kuri brauc ar bariem pretī. Pašu punktu izceļ pensionāri. Nu jā... tālākos notikumus grūti aprakstīt, īsāk sakot, vienā mirklī sabojāju visu gandarījumu par distanci. Etaps uz 14. kp elementārs - gar 3. kp ārā uz ceļa un tad tik prom uz punktu gar atklāto kalna malu. Ja godīgi, īsti neatceros kā un kāpēc, bet vienā brīdī pārskatījos kartē un pats nesaprotu kā, bet pārķēru etapus un nu sāku skriet uz 4. kp :( It kā filma nebija pārtrūkusi un biju tik pārliecināts ka skrienu pareizi, ka ieskatoties kartē, pat izlēmu skriet nevis pa ceļu, bet gan pa taisno caur ieloku laisties lejā. Un tad pēkšņi nāca apskaidrība - es taču uz šo pusi jau skrēju uz 4. kp, apstājos... apskatos kartē vēlreiz... bļāviens... ko es esmu izdarījis!!! Stulbs un vēl stulbāks, kā lai savādāk sevi nosaucu. Esmu aizskrējis pa 180 grādiem uz pretējo pusi, un lai vēl vairāk visu sačakarētu, esmu noskrējis lejā pa normālu kalnu, kurā kāpt atpakaļ jau nu tiešām nav vēlmes. Jāmēģina glābt kas nu vēl ir glābjams, atpakaļ neskriešu, tāpēc izlemju šai atklātajai kalnu grēdai doties apkārt pa otru pusi. Pa ceļu jau labi ripo un no šīs puses pat punktu jau var redzēt pa gabalu, tikai viens liels bet, es esmu pašā kalna pakājē, bet punkts ir gandrīz pašā augšā. Kāpju un lamājos uz sevi, viens pēc otra man pretī pa kalnu lejā skrien tie orientieristi, ar kuriem kopā biju pie 7. kp. Kad nu beidzot esmu uzkāpis līdz 14. kp, punktā atzīmējos reizē ar čali no SYO kluba, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Visu distanci bija izdevies noturēties viņam priekšā un tagad ar šādu kļūdu pielaist klāt. Šis līkums man izmaksāja liekas 2:30 min. un splitos uzrādīju 74. laiku, njā... Labāk šo laiku būtu pazaudējis mazajās kļūdiņās, nekā sabojājis sev garastāvokli ar vienu šādu kļūdu. Distances beigām biju palicis bez motivācijas, tāpēc pēdējos etapus vienkārši atsēdēju aiz SYO orientierista, uz 16. kp pat uzrādot 4. ātrāko splitlaiku! Atceroties kā pirms starta sāpēja pēda, tad šodien nemaz uz kaut kādiem rezultātiem netiecos, tāpēc finišā neko daudz sev nepārmetu to kļūdu. Šodien bija labs kalnu treniņš un mācība pirms Spānijas, jo tur šādu kļūdu gan sev nepiedotu :) Rezultāts 59:02 un 24. vieta no 86 dalībniekiem. Šie Cannock Chase meži ir vienkārši lieliski priekš orientēšanās, Anglijā daudz kur ir skriets, un šis apvidus noteikti ir viens no labākajiem.
Tagad laiks atvaļinājumam Spānijā! Ja pirms gada ar čaļiem tur uzskrējām kārtīgu treniņnometni, un bija dienas kad pat es skrēju 2x dienā. Šogad dodos kopā ar mīļoto un vairāk spiedīšu uz atpūtu nevis skriešanu, ja pēda baigi nesāpēs, tad kādu dienu izskriešu kādu treniņdistancīti, bet nedēļas nogalē gan jāņem dalība XXV International Trophy Murcia Costa Colida sacensībās, kurās pagājušogad izcīniju 2. vietu. Tātad šogad mērķi tie augstākie!

sestdiena, 2013. gada 2. marts

The Outwoods (Loughborough)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: The Outwoods (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Noslēdzošais LEI ziemas līgas posms. No rīta nevarēju izlemt, vai doties uzskriet piecīti Conkers parkrun skrējienā, vai doties uz šīm sacensībām, beigās aizbraucu uz abiem pasākumiem. Conkers parkrun skrējienā gan nepiedalījos kā skrējējs, šoreiz padarbojos ar fotoaparātu, un centos noķert kadrā ik vienu no 256 skrējējiem (jauns dalībnieku rekords). Pēc tam turpināju ceļu uz Loughborough, uz šo mežiņu. Ārā jūtams feins pavasaris, saulīte silda labi, būs patīkami izskrieties, jo mežs arī izskatās visai foršs. Diez ko nopietni gan šo maču neņēmu, jo kopvērtējumā, lai arī esmu ieguvis visvairāk punktus, uzvarēt nav reāli, to mistisko handikapu formulu dēļ. Mierīgais skrējiens beidzās jau pie 2. kp! Uz 1. kp ideāli, bet uz 2. kp pilnīgs ''čau''. Kļūda sākās ar to, ka pie 1. kp biju panācis jaunekli kurš startēja pirms manis, un no 1. kp viņš man skrēja pretī. Ātri atzīmējos 1. kp un metos ķert viņu, pavirši uzmetot skatu etapam uz 2. kp, lieki piebilst ka virzienu vispār neuzliku. Pļava, lielā taka, mazā taka, un jāsāk celt augšā kalnā... kaut kas neiet kopā, uzlieku kompasu, khmm... jauki jauki, esmu pa 90 grādiem aizskrējis citā virzienā un nu uz punktu sanāk skriet pavisam uz otru pusi. Grūti atcerēties, kad pēdējo reizi šādu kļūdu pieļāvu. Kad nu virziens nostabilizēts, piedzīvojumi turpinās, punktam paeju garām ~ 20 metrus pa vienu horizontāli zemāk, un tikai pēc sētas stūra piefiksēju ka ir pa tālu. Jau pašā distances sākumā esmu pazaudējis 3 minūtes, mazliet nopietnāk jāpieiet tai lietai :) Uz 3. kp kalnā augšā un pa taciņu, uz 4. kp atkal nodemonstrēju savu ''meistarību'' un iestādu vēl vienu lieku minūti. Tā vietā lai skrietu apkārt pa lielo taku, izdomāju doties pa tasino caur zaļo, pa mazo raustīto taciņu... taka nav skrienama un beigās vispār pazūd kaut kādā jaunaudzē. Vēl joprojām nevaru piespiest sevi koncentrēties distancei, uz 5. kp vēl klāt ~30 sekundes, pa taciņām tik peldu, līdz attopos ka atkal pa 90 grādiem eju prom no punkta. Laikam pavasaris galvā :) Uz 6. kp uzrādu vienīgo ātrāko splitlaiku, un beidzot sāku iejusties distancē. Uz 7. kp garš pārskrējiens, tā kā šodien uz nekādu ātrumu nespiežu, tad uz lielās takas pret kalnu mierīgi varu iepazīties ar distances turpinājumu, lai vairāk tādas muļķīgas kļūdas nepieļautu. Uz 7. kp labs orientieris grāvis, uz 8. kp no takas virzienā, mazliet gan pa daudz aploku kalnu, lai tiktu pie klints. Uz 9. kp iespējams vajadzēja doties pa taisno, bet krūmi atbaidīja, un lai neko nesarežģītu, devos apkārt pa taku. Uz 10. un 11. kp laba attāluma izjūta, punktos eju precīzi no takām. Uz 12. kp etapa sākumā ieberžos zaļajā, bet tur labāka varianta nebija kā tikt laukā. Uz 13. kp mazs līkums kamēr tieku ārā uz ātrgaitas takas, no kalna lejā kārtīgi atlaižu un nu esmu pļaviņā, pa kuru vajadzēja skriet uz 2. kp. Tagad varu novērtēt cik milzīgu kļūdu pieļāvu uz 2. kp. Opā, uz 13. kp arī sākas piedzīvojumi, tuvojos punkta rajonam un redzu ka četri orientieristi jau ''ķemmē'' apkārtni, punkta neesot. Pieskrienu arī es pie vienīgā ielociņa un tik tiešām punkta nav. Nozagt viņu nevarēja (mežā ļoti daudz cilvēki ar suņiem pastaigājas), jo visi punkti ar trosēm ir pieslēgti pie kokiem, tāpēc izlemju pacelt mazliet uz augšu pa horizontāli. Kādu gabaliņu uz priekšu redzams kontrolpunkts, izskatās ka tas ir mikroieplakā, pieskrienu klāt - ir, punkta numuri sakrīt. Punktu licējam arī laikam pavasaris galvā :) ka tik rupji kļūdījies (~100 metrus). Distances pēdējie četri kontrolpunkti ļoti vienkārši, tik pa takām. Pie 14. kp panācu vīru kurš 13. kp neatzīmējās, samainījāmies ar frāzēm, ka 13. kp nebija, es viņu ''iepriecināju'' ka bija gan, tik nepareizā vietā. Pie 16. kp maza džungļu cīņa zaļajā un tad jau finišs augšā kalnā. Rezultāts 42:29, kļūdās 6 minūtes, 10. vieta no 33 dalībniekiem. Ne tas labākais izpildījums, bet šādos mazajos mačos jau var atļauties ''ākstīties''. Tā kā baigi saguris nebiju un laiciņš ideāls, tad lēnām izskrēju vēl vienu aplīti pa mežu, atrodot 3 jaunus geocaching slēpņus.