pirmdiena, 2014. gada 30. jūnijs

Sportiski apjomīgais jūnijs.

Jūnijs pavisam noteikti šogad ir bijis vissportiskākais mēnesis manā izpildījumā. Kaut arī šomēnes esmu veicis tikai divus nopietnus parkrun skrējienus un vienā veicis tiesneša pienākumus, toties esmu piedalījies sešos o-skrējienos un arī ar riteni salīdzinoši daudz kilometri ir pieveikti. Pēc Endomondo datiem, skrienot un orientējoties pieveikti 42 km, un ar riteni nobraukti 114 km, viennozīmīgi lielākais apjoms šogad. Mēģināju padzīt formu uz Kāpas trīsdienām, kā arī arvien biežāk kā pārvietošanās līdzekli izmantoju velosipēdu nevis mašīnu. 8. jūnijā uztaisīju izbraucienu vairāk kā 50 kilometru garumā, aizbraucu paskatīties kā karstajā laikā cīnās Derby pusmaratona dalībnieki.
zāliena korti
Nākamajā nedēļas nogalē, pirmo reizi pa ilgiem laikiem ņēmu tenisa raketi rokā (gadus trīs noteikti nebiju spēlējis), lai pabumbotos ar mīļoto zālāju kortos. Starp citu pirmo reizi biju zāliena laukumā. Man jau patika, bet iesācējiem gan šāds laukums nav īsti piemērots. Pēc nedēļas 21. jūnijā uztaisīju kārtīgu ''maratonu'', vispirms noskrienot 5 km parkrun un tad divas sprinta o-distances. Lieki teikt ka kājas bija pilnīgā autā, bet pietika spēka arī vakarā būt uz kājām, mazliet piepalīdzēt pie Līgo svētku organizēšanas latviešiem Anglijā. Un tad jau sekoja pēdējā jūnija nedēļa ar Jāņu svinēšanu Latvijā (pat neatceros kad pēdējo reizi līgoju Latvijā), un galvenais jūnija notikums - Kāpa 2014. Sportisko mērķi gan Kāpā neizpildīju (uzvara Open100), bet ar prieku izbaudīju šos Baltijā lielākos orientēšanās sporta svētkus. Protams sekoju līdzi arī citām sportiskajām aktivitātēm - gan Baltijas un Latvijas čempionātiem orientēšanās sportā, gan tenisam Parīzē un Londonā, gan arī tā pastarpināti sekoju līdzi Pasaules Kausam futbolā, jo darba vietas loterijā izlozēju Brazīlijas komandu, tāpēc jātur īkšķi par šiem, lai es kļūtu par 50 mārciņām bagātāks. Jūlijā esmu nolēmis arvien vairāk pievērsties skriešanai. Tā kā potīte sāk funkcionēt arvien labāk, tad jāmēģina tikt vaļā no aptuveni 10 kg liekā svara. Forši jau ir skriet Open100 grupā, bet viegli tas nav, tāpēc katru nedēļu jāuzskrien pāris rīta rosmes un nedēļas nogalē protams kārtējais parkrun skrējiens.
Conkers parkrun #168 07/06/2014
tāds izskatās ''tail runner''
Nu jau trīs mēnešus ik sestdienas rītu piedalos 5 km parkrun skrējienos. Arī šis rīts nebija izņēmums, vienīgi mazliet savādāks nekā iepriekšējās sestdienas. Tā kā Kāpā esmu apņēmies pacīnīties par pjedestālu Open100 grupā, tad ir vajadzīgi pāris orientēšanās treniņi meža distancēs, lai atsvaidzinātu iemaņas ar karti mežā. Tātad šorīt biju izlēmis startēt orientēšanās sacensībās un braucienu uz kādu no tālākiem parkrun skrējieniem atliku nākamām nedēļām. Bet tā kā esmu iegājis tādā kā parkrun rutīnā, ka sestdienā bez tā nevar, tad saplānoju šo rītu tā, lai ņemtu dalību gan parkrun skrējienā, gan o-sacensībās. Fiziski protams ka nespēju vairs veikt divus kvalitatīvus skrējienus vienā dienā (pat ar stundas atstarpi), tāpēc savā ''mājas'' Conkers parkrun skrējienā uzņēmos atkal vienu no brīvprātīgā tiesneša pienākumiem - ''tail runner''. Tā kā vienreiz jau šādu pienākumu biju pildījis, tad šoreiz biju tam jau gatavs. Zināju ka būs 50-60 minūšu pastaiga nevis skriešana aiz pēdējā skrējēja (soļotāja), un šāda 5 km iesildīšanās pirms orientēšanās sacensībām būs tīri pieņemama. Pirms starta ticis pie oranžās tiesneša vestes, nolēmu ka šorīt paeksperimentēšu ar video uzņemšanu startā, jo trasē ar kameru uz galvas protams nedošos (kam gan interesētu video pastaiga).
(Šis ir Peter uzņemtais video, startā kur stāvu uz tilta ar kameru, un finišā finišēju pirms zirga.)
Tā kā starta vieta ļoti zināma, un starts ir pirms neliela tiltiņa, uz kura apmales var skaisti nostāties, tad šoreiz starta brīdi nofilmēju nevis no malas, bet gan no augšas ar speciāla statīva palīdzību. Šķiet ka video sanāca labs, varēju pat zemāk turēt, lai labāk skrējējus redzētu. Kad visa skrējēju masa bija devusies trasē, mierīgi nokāpu no tilta, pārliecinājos ka visi dalībnieki ir aizskrējuši, ieslēdzu endomondo programmu telefonā, un arī es devos trasē. Izskatās ka šorīt nebūs neviena soļotāja, jo pirmajā kāpumā visi bija uzskrējuši, un lai panāktu skrējiena astes galu, man pat nācās lēnā riksītī uzskriet kalnā un tikai tiekot uz garās taisnes, panācu divas dūšīgas dāmas, kuras pamīšus gan skrēja, gan soļoja.
melnajā kreklā - Peter, vīrs no kura arī es
iedvesmojos skriet ar kameru un ceļot uz
dažādiem parkrun tāpat kā viņš
Tā kā kamera bija līdzi, tad zināju ka pēc brīža būs iespēja nofilmēt skrējiena līderus, kuri pēc cilpas gar kanālmalu, skries pretim atpakaļ pa garo taisni uz finišu. Šķiet ka līdz cilpas krustpunktam nofilmēju vairāk kā 100 dalībniekus. Interesanti pavērot ar kādu ātrumu un azartu skrien ātrākie, jo pašam skrienot nekad jau nesanāk ar viņiem saskrieties. Filmējot un lēni soļojot, biju pamatīgi atlaidis abas dūšīgās dāmas prom, tāpēc nu atkal vajadzēja mazliet paskriet, lai viņas panāktu. Uzskrienot ''cheeky hill'' kalnā, biju panācis astes galu, kurš nu jau sastāvēja no četrām dāmām, kuras izskatījās ka sacentās viena ar otru soļošanā un skriešanā, jo neviena īsti negribēja būt pēdējā. Man jau tas patika, jo tā mēs ātrāk tiksim uz finišu. Diemžēl mani prieki bija īsi. Tuvojoties kanālmalas cilpas beigām, viena no trases tiesnesēm ziņoja, ka tikko šajā cilpā ir devušās vēl divas skrējējas, kuras esot nokavējušas startu. Forši, tātad es nemaz neesmu skrējiena astes galā! Nu neko jāstāv un jāgaida, kamēr aizgulējušās jaunkundzes izskries šo cilpu un es viņām varēšu pievienoties kā ''tail runner'', jo pēc noteikumiem man ir jābūt pēdējam skrējējam trasē. Kad nu beidzot sagaidīju abas guļavas, izrādījās ka viņas ir simpātiskas un diezgan sportiskas.
jaunkundzes kuras nokavēja startu
Abas te skrienot pirmo reizi, tāpēc aizkavējušās. Lēnām skrienot un pļāpājot, ātri vien panācām kādu citu dāmu, kuru pirms tam nebiju manījis starp dūšīgajām. Izskatījās ka viņa ir noplīsusi un uz finišu vienkārši ies. Nācās laist prom abas simpātiskās skrējējas un pievienoties šai skrējējai/gājējai. Izrādījās ka viņai ārsts esot ieteicis turpmākās pāris nedēļas neskriet (nesapratu gan kāda iemesla dēļ), tāpēc viņa tikai ''mazliet'' paskrienot kādu gabaliņu :) Starp citu, sen nebiju bijis savā ''mājas'' skrējienā, ceļojot pa citiem parkrun skrējieniem, bet šorīt pamanīju ka katram trases tiesnesim līdzi ir pirmās palīdzības aptieciņa. Pirms traģiskā notikuma Rushcliffe parkrun skrējienā, arī šeit Conkers parkrun skrējienā bija pāris gadījumi kad skrējējiem bija palicis slikti, tāpēc tagad pirmajai palīdzībai trasē ir pievērsta ļoti liela uzmanība.
pārsimts metrus pirms finiša
Citos skrējienos, kur piecītis jāveic vairākos apļos, varbūt tam nav tik liela nozīme, bet šādā vienā lielā aplī neviens starta/finiša zonā nevar zināt kas notiek trasē. Šī dāma ar kuru veicu kopā pēdējo kilometru, izskatījās pietiekami sportiska, lai zinātu - var vai nevar skriet ar ārsta brīdinājumu. Pārsimts metrus pirms finiša viņa izlēma atkal skriet, tāpēc arī man sanāca finišēt skriešus, īsu mirkli pirms jātnieces uz zirga, kura nez no kurienes uzradās aizmugurē :) Šis ''tail runner'' skrējiens bija krietni interesantāks nekā pirmajā reizē, kad arī veicu ''pēdējā skrējēja'' lomu. Jo šoreiz pat vietām sanāca mazliet paskriet nevis visus 5 km nosoļot. Laba iesildīšanās pirms orientēšanās sacensībām, kurās startēšu pēc stundas.

Highbury Fields parkrun #138 14/06/2014
starta plašumi
Par kādu no Londonas parkrun apmeklējumu vasaras laikā domāju jau krietnu laiku iepriekš, un šorīt beidzot bija tā diena, kad startēju savā pirmajā Londonas parkrun skrējienā - Highbury Fields parkrun. Kāpēc startēju tieši šajā (Londonā pavisam kopā notiek 42 parkrun skrējieni)? Tāpēc ka šis bija vistuvākais vilcienu stacijai, un lai lieki neriskētu ar apmaldīšanos šajā Londonas rajonā, jo ar vilcienu uz Londonu devos pirmo reizi. Londonā nu jau esmu bijis neskaitāmas reizes, bet šo (Euston un Kings Cross) staciju rajonu iepazinu pirmo reizi. Rīts iesākās ļoti agri! Jau piecos no rīta izbraucu ar mašīnu uz Birmingham, no kurienes pulksten sešos ar Virgin ātrvilcienu turpināju ceļu uz Londonu, un jau pēc pusotras stundas sēdos uz sava līdzpaņemtā velosipēda, lai dotos uz šā rīta izvēlēto parkrun. Jāsaka, ka šāds ceļošanas veids ir samērā izdevīgs un pat lēts, ja vilciena biļetes iegādājas laicīgi, un salīdzinoši ātrs, ja brauc ar ātrvilcienu bez pieturām. To ka vislabākais pārvietošanās līdzeklis Londonā ir velosipēds, biju jau pārliecinājies iepriekš, iznomājot Barclays riteņus. Šoreiz izripināju savu veco rumaku pa Londonas ielām :) Tā kā ar orientēšanās iemaņām un kartes atmiņu neesmu uz jūs, tad visai vienkārši un ātri nokļuvu līdz Highbury Fields parkam. Astoņos biju klāt, ar veselas stundas rezervi līdz startam. Varēju mierīgi iestiprināties ar brokastīm, atrast vietu kur pieslēgt riteni un skatīties kur tad parkā būs skrējiena starta/finiša rajons. Pulkstenis jau rādīja 8:45 un nekas neliecināja, ka te vispār notiks parkrun skrējiens. Parkā cilvēki skrien un vingro, bet nekur nemana ka kāds riktētos uz parkrun pasākumu. Labi ka pamanīju kādu skrējēju sarkanajā parkrun kreklā (katram, kurš noskrējis vismaz 50 parkrun skrējienus, dāvina šādu kreklu). Gāju viņam klāt un jautāju kur kas notiks. Saņemot apstiprinošu atbildi, ka starts būs tepat lejā, bet finišs augšā uzkalniņa pļavā, atviegloti uzelpoju, jo vienu brīdi jau tiešām šķita ka esmu atbraucis uz nepareizo parku. Beidzot sākās arī kaut kāda rosība norādītajā finiša rajonā. Desmit minūtes pirms starta! Nevienā citā parkrun, kurā līdz šim esmu piedalījies, nebiju redzējis tik novēlotas pirmsstarta darbības. Ja Londonas ielās viss notiek steigā un pat haotiski, tad te parkā viss bija pretēji. Skrējēji no visām malām parādījās arvien vairāk, bet visi arī tādi nesteidzīgi. Kad nu beidzot biju 100% pārliecināts, ka tomēr te viss notiks, varēju drošu sirdi atstāt mugursomu tiesnešu uzraudzībā un pats doties nelielā iesildīšanās riksītī un veikt ierastos staipīšanās vingrojumus. Izskatās ka te brīvprātīgie tiesneši arī būs tikai 4 vai 5, divi startā un divi vai trīs finišā, nekādu trases tiesnešu, vai tempa turētāju, kur nu vēl manis iecienītais ''tail runner''. Iepriekš apskatot un izvēloties, kurā Londonas parkrun skrējienā šorīt piedalīties, viens no plusiem šim parkrun bija tas, ka te piedalījās vairāk kā 100 dalībnieki, jo citos tuvākajos šajā apkaimē bija krietni mazāk dalībnieku, vienā pat pagājušā nedēļā bija startējuši tikai 35 dalībnieki :) Man jau labāk patīk ka ir masveidība. Iepazīstoties ar pārējo šā parkrun pieejamo informāciju Parkrun mājas lapā, ievēroju arī lielu mīnusu šim skrējienam, bet šoreiz, kā priekš pirmās reizes, labāk baudīšu skrējiena atmosfēru starp daudz dalībniekiem, nekā izbaudīšu trasi kopā ar pārdesmit skrējējiem. Tas lielais mīnuss šim parkrun bija 5 apļi, kas man ne visai patīk. Tas būtībā ir ļoti garlaicīgi, skriet un galvā skaitīt apļus. Bet nu ja jau tas parks ir tik mazs, tad pariņķos ar! Skrējēju nav protams tik daudz kā Conkers vai Coventry skrējienos, bet vairāk kā 100 būs, tas gan priecē. Startā atkal protams ka nofilmēju starta brīdi un trasē devos tikai tad, kad garām bija paskrējušas pēdējās tumšādainās skrējējas. Šonedēļ visu nedēļu nepatīkami sāpēja traumētā potīte (laikam pilnmēness iespaidā), tāpēc bažījos vai vispār sanāks kvalitatīvs skrējiens, bet līdzko ieplūdu pārējo skrējēju plūsmā, tā ieskrējos sev patīkamajā tempā. Pirmie pārsimts metri pagāja apdzīšanas manevros un tikai pirms lēzenā lejup skrējiena biju iekļāvies sava tempa skrējējos, ar kuriem (drīzāk - kurām, jo tās bija dāmas) noskrēju kopā visu skrējienu. Aplis tāds interesants, vienā parka pusē sanāk skriet lejup, bet otrā pusē tik pat lēzeni augšup, tāpēc nekādi nevarēju ieturēt vienmērīgu tempu. Uz leju ripoja labi, un savām kompanjonēm skrēju garām, savukārt kā bija jāskrien augšup, tā viņas visas atkal skrēja man garām. Pašam šķiet ka noskrēju samērā vienlīdzīgi visus apļus, bet endomondo grafiks rāda kaut kādus brīnumus, kuriem grūti ticēt. Šķiet starp Londonas mūriem bija problēmas ar gps satelīta datu precīzu notveršanu, jo vienā brīdī, kad ieskatījos pulkstenī, ātrumu rādīja 9 min/km (tur jau tad būtu jāiet nevis jāskrien), savukārt kādā brīdī esmu skrējis ar ātrumu zem 3 min/km (ar tādu ātrumu sen neesmu sprintojis). Arī distances garumu Garmin uzrādīja tikai 4.69 km (negribas ticēt ka trase būtu nomērīta par 300 metri īsāka). Bet lai nu kā ar visiem neprecīzajiem datiem, šorīt piecīti noripināju atkal savās komfortablajās 28 minūtēs. Rezultāts 28:20 un 101. pozīcija no 135 skrējējiem. Izņemot paģiraino :) Rushcliffe parkrun un ''tail runner'' skrējienus, visus pārējos skrējienus (pēc traumas) konstanti esmu veicis 28 minūtēs ar mazākām vai lielākām sekundēm. Izskatās ka esmu iegājis kaut kādā komforta zonā, no kuras bez piespiešanās ārā netikt. Jūlijā jāapņemas paskriet mazliet ātrāk, jo mazliet jau tomēr ir kauns par šādiem rezultātiem, ja zinu ka vēl tikai pirms neilga laika komfortabli skrēju ap 25 minūtēm. Varētu kādreiz pamēģināt uzskriet piecīti ar maksimālo ātrumu, bet nez vai pats to vispār vēlos. Kādu atzīmi ir pelnījis šā rīta parkrun skrējiens? Ja parks bija salīdzinoši jauks (pēc finiša pat tāda ekstra, kā dušas un pārģērbšanās telpas baseina ēkā), tad tie pieci apļi ir ļoti liels mīnuss, jo tas skrējienu padarīja ļoti vienmuļu un garlaicīgu. Bet ir arī divi plusi, kas atzīmi varētu pavilkt uz augšu. Pirmkārt, šis bija mans pirmais parkrun Londonā (turpmāk ir iecere vismaz vienreiz mēnesī apmeklēt kādu Londonas parkrun), un otrkārt, bija interesanti skriet tik multikulturālā skrējienā, jo tik daudz dažādu valodu skrējiena laikā dzirdēju pirmo reizi. Pats par sevi saprotams ka viena bija angļu, tad vēl dzirdēju franču un spāņu, kuras noteikti atpazinu, mazliet padzirdēju poļu (varbūt tā bija slovāku vai ungāru) un viena bija nenosakāma (izklausījās pēc japāņu). Un es latvietis tam visam pa vidu! Multikulturālā Londona var patikt vai nepatikt, bet tā ir interesanta. Sešinieks nopelnīts. 6/10
Video šoreiz tāds drebelīgs un vairāk vērsts uz koku galotnēm, jo kārtīgi nenostiprināju kameru uz galvas.
Beeston parkrun #12 21/06/2014
we are ready
Beidzot bija pienācis laiks apmeklēt arī ceturto Nottingham parkrun skrējienu - Beeston parkrun (nu esmu noskrējis visus četrus Nottingham parkrun skrējienus). Šis ir pavisam jauns skrējiens, jo šorīt tas notika tikai 12. reizi. Tas ka šonedēļ izvēle krita tieši šim parkrun, ir pateicoties orientēšanās sacensībām tepat netālu Nottingham Universitātē pēc pāris stundām. Tātad šorīt esmu nolēmis noskriet gan 5 km parkrun, gan pēc tam divas orientēšanās sprinta distances, lai ieliktu pamatus Kāpai nākamnedēļ. Tā īpaši taupīties šorīt nedomāju, skriešu savu komfortablo skrējienu ap 28 minūtēm. Priecē, ka dalībnieku šeit pietiekami daudz, salīdzinoši tik jaunā skrējienā, vienīgi saule gan varēja karsēt mazāk tik agri no rīta :) Jau vakarvakarā iepazīstoties ar trases informāciju, biju sajūsmā par trasi. Jāskrien viens liels aplis pa grants takām un taciņu gar upi. Uzsākot skrējienu no aizmugures, sanāca mazliet paskriet putekļu mākonī, jo grants taka bija pilnīgi sausa karstumā un pēc 200 skrējējiem mazliet pacēlās putekļi gaisā. Gar kanālmalu nedaudz sanāca uzskriet pa akmeņiem, skatoties kur likt kāju, bet tas sevišķi no ritma neizsita. Un nogriežoties uz upes takas gar pļavu, biju ticis garām lielākajam baram un varēju skriet komfortabli vienatnē, ik pa laikam panākot pa kādam skrējējam. Sajūtas bija labas un trase lieliska, bet karstums darīja savu un pēdējā kilometrā pamatīgi noplīsu. Pēc asā U pagrieziena pie kanāla mazliet atguvos un finišā pat ''nokodu'' vienu skrējēju. Rezultāts kā jau ierasts ap 28 min. - 28:22 un ieņēmu precīzi 100. vietu no 160 skrējējiem. Tas U pagrieziens nebija diez ko patīkams, bet šis mīnusiņš nav tik liels, lai šai parkrun trasei nedotu desmitnieku. Viennozīmīgi labākā parkrun trase, kādā līdz šim esmu skrējis. Noteikti vēl kādreiz te atgriezīšos, uzskriet ar maksimālāku ātrumu, bet tagad neliela atelpa un pēc 1 stundas jāskrien pirmā o-distances no divām Nottingham Universitātes teritorijā. 10/10

svētdiena, 2014. gada 29. jūnijs

Sveikuļi R (Tukums)

Category: KĀPA 2014 3. diena
Map/area: Sveikuļi R (Tukums)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: Open100
ar pāris eksemplāriem arī
es esmu meklējis ziemeļus
Šorīt jau jūtams neliels sagurums un labi vien ir ka vakar vakarā nestartēju sprintā pa Tukuma centru, kājas par papildus slodzi nebūtu priecīgas. Laiciņš arī šorīt ne tas pats labākais, pa nakti lijis lietus un tagad debesis tādas nomākušās, bet labi ka pagaidām nelīst. Lietus bija iznīcinājis piebraucamo ceļu uz sacensību centru un telšu pilsētiņu, tāpēc ar mašīnu nemaz netikām iekšā Sveikuļos. Sanāca labs gabaliņš ko iet ar kājām līdz sacensību centram un pēc tam vēl 1.6 km līdz startam. Laba iesildīšanās! Tā kā pēc vakardienas veikuma biju jau zaudējis teorētiskas iespējas pacīnīties par smagsvaru Top3, tad šodien izlēmu skriet ar kameru. Abās pirmajās dienās karstajā saulē nebija nekādas vēlmes vilkt vēl papildus svaru uz galvas, bet šodien varēju veikt brīvu skrējienu, bez domām par sportisko rezultātu un lieku nastu distancē. Aizsteidzoties priekšā notikumiem distancē, labāk gan nebūtu licis to kameru uz galvas :) Šorīt startēju kā pēdējais no Open100 grupas, laikam organizatori man atvēlējuši favorīta lomu :) Un tāpat kā vakar, 2 minūtes pirms manis startēja viens no līderiem Normunds Leiņa. Šodien prāts vairs nenesās uz viņa noķeršanu, plānā bija jauki izskrieties un pafilmēt burvīgos Latvijas mežus. Startēju vienā minūtē ar veco labo paziņu no Azimuta laikiem - Otāru Putrāli, kurš vēl joprojām ir labā sportiskā formā. Arī starts šodien patīkamāks pa stigu nevis kalnā augšā kā vakar. Var lēnām ieskrieties un izpētīt kā labāk doties uz 1. kp. Izlēmu ka jāņem ar mazu loku gar reljefa malu, gar mazajām ieplakām. Diemžēl kļūdījos. Uzņemto virzienu nojauca mežizstrādes ceļi un pie vienas no ieplakām nācās apstāties, jo īsti nesapratu kur atrodos. Punktam jābūt vai nu uz priekšu, vai pa kreisi. Mēģinot izvērtēt situāciju, pēkšņi sev priekšā ieraudzīju, pirms 2 minūtēm startējušo, Normundu. Tātad šis arī ir kļūdījies, bet spriežot pēc viņa virziena un skriešanas ātruma, varēja saprast ka viņš dodas prom no punkta, tātad punkts pa kreisi. Aptuveni 1 minūte zaudēta, bet nu ir sportiskais azarts uzjundīts. Jānoķer! Tāpēc etapu uz 2. kp uzsāku nemaz kartē neskatoties, devos tieši turpat kur Normunds, un atkal pieļāvu kļūdu, jo pats nebūtu skrējis ar tādu līkumu augšā kalnā uz taku, vairāk būtu turējies gar purvu caur 8. kp. Vēl mazliet laiks zaudēts šādā varianta kļūdā. Pašu punktu paņēmu bez problēmām. Interesantā vietā 2. kp - kalnā augšā pie maza dīķīša, jo ierasts ir ka ūdens tilpnes vienmēr atrodas ieplakās un ielejās. Uz 3. kp no kalna lejā, pēc tam virzienā šķērsojot vairākus ceļus, ar mērķi taciņas un grāvīša krustojumu. Uz izvēlēto mērķi trāpīju gandrīz perfekti, nu tik atlika pa dzelteno stidziņu aizskriet līdz punktam. Opā! Pirms punkta ieloka atkal pamanīju Normundu Leiņu, viņš devās prom no punkta, bet man vēl jāaizskrien līdz punktam. Nodomāju, nu gan ir jānoķer, jo ja tik tuvu esmu, tad atlaist nevajadzētu. 
distances kritiskā daļa
Etapa sākums uz 4. kp ved pa ceļu, cenšos pastiept soli un uzskriet nedaudz ātrāk, bet tuvāk ozonietim netieku, jo viņš skrien ar aptuveni tādu pašu ātrumu. Ceļa taisnajā posmā viņš ir manā redzeslokā, bet nogriežoties aiz līkuma, izlaižu viņu no acīm, un tieši pirms stigas, kur jāizlemj kā tālāk turpināt etapu, esmu pazaudējis viņu. Tā kā tālumā uz stigas viņu neredzu, tad droši vien arī ir devies pa taisno caur purviņu uz lielo ieloku. Džungļi te pabriesmīgi, jācīnās kārtīgi, un vienā brīdī man tas lielais ieloks neiet tādā virzienā kā es gribu. Nonāku pie kontrolpunkta, kuram nav man vajadzīgais numurs un apstulbstu. Galīgi nevaru sazīmēt savu atrašanās vietu. Vienkārši stāvu un filozofēju - kur es esmu!? Apkārt parādās arvien vairāk orientieristu, vieni turpina doties uz augšu pa ieloku, citi nāk pretī uz leju, un viens no tiem, kas skrien uz leju, ir Normunds. Nu ir skaidrs, esmu sev vajadzīgajā ielokā un punkts ir uz priekšu augšā, bet pirms tam esmu bijis purviņa gravas ielokā, tā pārprotot savu atrašanās vietu. Vēl 1 minūte klāt! Pēc atzīmēšanās 4. kp, pieļāvu lielāko kļūdu šodien. Laika izteiksmē varbūt ne tik lielu (atkal tā pati 1 minūte vai mazliet vairāk), bet taktiski gan zaudēju ļoti daudz. Atkal bija vēlme noķert savu konkurentu, un uz 5. kp devos lejā pa ieloku turpat kur viņš pirms brīža skrēja man pretim, nemaz tā kārtīgi neieskatoties kartē uz 5. kp. Ielokā aizgāju daudz pa zemu un nu otrpus gravai nācās tikpat cītīgi kāpt augšā kalnā. Plus vēl izcirtuma malā trāpīju zaļajā, tā norokot jebkādas cerības uz normālu rezultātu. Iekritu atkal uz senseno kļūdu, cenšoties sāncensi noķert tādā brīdī, kad viņš nāk laukā no punkta, bet man vēl ir jāaizskrien atzīmēties tajā. Etapus uz 2. 4. un it sevišķi 5. kp iesāku dzenoties pakaļ Normundam, tā īsti pat neieskatoties kartē, un brīdī kad biju pazaudējis viņu, pazaudēju arī kontaktu ar karti. Protams, ja uz ceļa uz 4. kp es viņu būtu panācis, tad būtu pavisam cits stāsts, bet tā kā nepanācu, tad kopumā distances sākumā biju pazaudējis 4 minūtes kļūdās, kuras pieļāvu dzenoties pakaļ. Paskriet īsti nevaru, bet sportiskais azarts pārņēma mani. Ja būtu godīgi skrējis pats savus variantus ar laicīgu etapu plānošanu, kā uz 3. kp, tad iespējams pie 5. kp būtu arī Normundu panācis. Uz 6. kp virzienu palīdzēja noturēt izcirtums, bet uz 7. kp mazliet biju pazaudējis cīņassparu pēc piedzīvojumiem distances sākumā. Pēc pieveikta pusetapa uz 7. kp skaidri zināju kur atrodos (pie mikro ieplaciņas), atlika tik nedaudz atslābināties, un es tā skaisti aizpeldēju pa reljefu uz pavisam citu ieloku, kurā protams punkta nebija. Nācās glābt un labot ko nu var, bet pusotra minūte zaudēta. Nu dūša bija galīgi papēžos. Ja pirmajās 2 dienās biju pieļāvis pa vienai kļūdai katrā dienā, tad šodien kļūdas nāk viena pēc otras. Esmu ticis līdz septītajam kontrolpunktam, bet tā tīri esmu paņēmis tikai 3. un 6. kp. Vai tiešām tā kamera uz galvas traucē? Iespējams ka kaut kādu psiholoģisko slogu viņa uzliek, atņemot pilnīgu koncentrēšanos distancei, arī tas ka kamerai biju uzlicis ūdens nedrošo korpusu, bet šodien lietus smidzināja ik pa laikam. Jeb nu vienkārši šodien ir tā diena, kad man orientēšanās vienkārši nesanāk :) Uz 8. kp galīgi neko negribējās domāt un plānot, tāpēc skrēju apkārt pa ceļiem, savācot lieku kilometrāžu, bet mazliet atpūšoties no orientēšanās. Etapu uz 9. kp veicu kopā ar vairākiem citiem orientieristiem. Punkts netika paņemts visai tīri, bet ar ļoti pieklājīgu ātrumu gan. Pēc sajūtām šķita, ka ir atnākusi otrā elpa un baigi labi skrienas, tāpēc uz 10. kp turpināju ''lidot'' kopā ar citiem orientieristiem. Diemžēl viņi bija virzienā uz pavisam citu punktu, tāpēc man pirms reljefa nācās labot savu virzienu un skriet vairāk pa kreisi. Nobīde nebija liela, bet ar to pietika lai es pārprastu grāvīšu izvietojumu dabā un aizskrietu sev nevēlamā virzienā. Atkal biju nonācis situācijā, kad nesapratu kur atrodos. Šodien tiešām nav mana diena! Tik daudz muļķīgu kļūdu sen neesmu pieļāvis, ko varētu izskaidrot ar pietiekami sarežģīto apvidu, kādā sen neesmu skrējis, bet tad būtu jābrīnās kā tad man tik labi veicās pirmajās divās dienās. Sakņu mežā bija vairāk nekā kartē attēlotas, un pēc vairāku šo sakņu apskriešanas, beidzot sazīmēju savu atrašanās vietu. Punktu biju sācis meklēt krietni pa ātru, novirzoties pa kreisi. Vēl 2 minūtes varam pieskatīt kļūdu pūrā. Labi ka etapā uz 11. kp pa vidu bija stiga, savādāk gan jau arī uz šo punktu būtu sastrādājis kādas muļķības. Uz pēdējo 12. kp pļavas kalnā nepadevos un uzskrēju līdz pat augšai. Finišam spēka nebija atlicis daudz pēc šādas 50 minūšu maldīšanās lietū, bet nu jāfinišē bija. 
mazliet izmircis
Mazliet sabojāju gandarījumu ar šodienas veikumu, bet kopumā jau tomēr bija forši arī šodien izbaudīt Latvijas mežus. Finišēju ar rezultātu 51:19 kas deva salīdzinoši augsto 5. vietu no 16 dalībniekiem, tātad citiem bija vēl trakāk gājis kā man. Splitus nav jēgas analizēt, savas kļūdas un zaudēto laiku ļoti labi redzu arī savā garmin ceļā. Kopumā tās ir 8 minūtes, kas tika pazaudētas šodienas muļķībās. Skrienot bez kļūdām, vai arī ja būtu izdevies Normundam iesēsties astē, tad šodien pat bija iespēja uzvarēt, bet tas jau ir no sērijas - kā būtu ja būtu. Pirms starta biju apņēmies veikt tādu feinu relaksētu skrējienu, bet beigās tā izrādījās kļūdām pārbagāta maldīšanās. Arī kopvērtējumā paliku 5. vietā, zaudējot veselu mūžību Kalēj Mārim. Pirms sacensībām uzstādīto mērķi neizdevās sasniegt (uzvara vai vismaz Top3), bet kopumā gandarījums bija lielisks par šīm aizvadītajām trīs orientēšanās dienām, tāpēc domājams ka šie nebija mani pēdējie orientēšanās skrējieni šogad, gan jau vēl kādās o-sacensībās Anglijā šogad uzskriešu. Interesanti ka katru dienu skrēju ar cita kluba kreklu (Azimuts 1. dienā, NOC 2. dienā, DVO 3. dienā), un tieši ar Azimuta kreklu 1. dienā nostartēju vislabāk. Veiksmei būs jāpieturas pie sava pirmā o-kluba krekla!
Latvijā visticamāk atkal startēšu nākamgad Kāpā, jo Kāpā kā jau ierasts viss bija augstā līmenī. Gan distances un apvidus baudāmi, gan arī viss serviss ap sacensībām bija lielisks. Paldies Indulim & Co par šiem orientēšanās svētkiem Latvijā, noteikti atgriezīšos arī nākamgad. Šī bija mana astoņpadsmitā Kāpa. Kopumā ļoti foršs atvaļinājums izdevās Latvijā, gan Jāņu ielīgošana, gan ekskursijas pa Vidzemi, gan sportiskā Kāpa un protams gardais latviešu alutiņš. Open100 grupā ir interesanti skriet, jo vari uzskrieties nevis ar tiem kam ātrākas kājas, bet gan ar tiem kuriem tas vezums (vēders) mežā ir jāvelk līdzi tik pat liels kā man :) Bet viegli tas nav, tāpēc jūlijā esmu apņēmies vairāk paskriet un nomest lieko svaru, lai tas skriešanas gandarījums ir lielāks. Un lai tā varēšana ir lielāka par to gribēšanu!

sestdiena, 2014. gada 28. jūnijs

Sveikuļi A (Tukums)

Category: KĀPA 2014 2. diena
Map/area: Sveikuļi A (Tukums)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: Open100
rīta rosme
Tā kā šogad laika prognozes jūnijam bija ļoti negatīvas (naktīs zem +10 grādiem), tad telšu pilsētiņā šogad nedzīvoju. Ar mīļoto rezervējām viesu namu ’’Pilsētnieki’’ Slampē. Mazliet sanāca pabraukāt ar Gačas Audi, bet vismaz izgulējāmies ar komfortu gultās un siltumā. Kaut kā neesmu adoptējies Latvijā no angļu laika, tāpēc no rītiem visai agri mostos. Un šodienas rīts sākās ar četru jaunu Geocaching slēpņu atrašanu Slampes apkārtnē jau 7:00 no rīta. Pēc tam neliela rīta rosmīte uz viesu nama batuta :) un uz sacensību centru Sveikuļos devos pilnībā atjaunojies pēc vakardienas skrējiena. Pēc vakardienas 4. vietas, vēl bija saglabājusies iespēja pacīnīties par uzvaru, bet ļoti labi apzinājos, ka ar precīzu orientēšanos vien nepietiks, ir arī jāskrien krietni ātrāk. Mēģinās piespiest sevi pastrādāt cītīgāk un tad jau redzēs vai sanāks kaut kas. Kaut arī šodien jāstartē 3 stundas agrāk nekā vakar, karstums šķiet ir pat vēl lielāks. Starta vieta šodien salīdzinoši tālu no sacensību centrā (1.6 km), vismaz varēju labi iesildīties un startā nonācu jau nedaudz iesvīdis. Šodien kaut kā garmin pulkstenis negribēja uztvert gps signālu, tāpēc nācās kādu laiciņu pastāvēt izcirtuma vidū, lai uzķertu signālus no kosmosa :) Pašsajūta laba, cerams paskriet arī varēšu. Šodien man starta minūte kaut kur grupai pa vidu, tāpēc iespējams radīsies iespēja arī saskrieties ar kādu no konkurentiem. Pamanīju ka tieši pirms manis startēja viens no Open100 līderiem Normunds Leiņa, tā ka ja pats sūdus nevārīšu distancē, tad vajadzētu pacensties noķert. Distances sākums gan nav diez ko daudzsološs, jo etaps uz 1. kp sākās ar pamatīgu kāpienu kalnā. Elpu aizsita pamatīgi. Pēc tam etapā ilgi nācās atgūties un punktu paņēmu visai nepārliecinoši. 
purvā zaudētā cīņa par pjedestālu
Ieraugot etapu uz 2. kp, uz brīdi pat mazliet apstulbu - purvi, zaļais un horizontāles. Kārtīgs garais etaps! Jāsaka uzreiz kā ir, šajā etapā es noraku visas savas cerības par vietu uz pjedestāla. Izlēmu doties pa taisno pāri purvam. Ja skatās manu ceļu kartē, nav jau tas nemaz tik slikts, bet lai realizētu šādu variantu pa taisno, vajadzīga ļoti laba fiziskā sagatavotība. Man spēki purva vidū izbeidzās un bija pat mirklis kad konkrēti pazaudēju savu atrašanās vietu. Tajā brīdī nekas cits neatlika kā pilnībā uzticēties kompasam un virzīties punkta virzienā bez noteikta mērķa. Tikai pie mazā meža ezeriņa sazīmēju savu atrašanās vietu, jo vienu brīdi šķita ka esmu purvā kaut kur pa kreisi. Nonākot uz lielā ceļa, sapratu ka laiku purvā pazaudēju ļoti daudz un par ozonieša noķeršanu varu aizmirst. Spēku arī biju labi patērējis, tāpēc tagad, lai tiktu pāri lielajam kalnam uz punktu, nācās pamatīgi piepūst vaigus. Pirms paša punkta vēl neliela kļūdiņa, un labākajam laikam šajā etapā pazaudēju 4 minūtes. Pēc paša aprēķiniem sanāk ka purvā zaudēju kādas 3 minūtes. Kur vaina? Ļoti sen nebiju veicis orientēšanās distanci ar garo etapu un iekritu uz visiem zināmu patiesību. Garajā etapā vispirms ir jāmeklē vai nav kāds labs apkārtvariants pa ceļu. Tāds bija, ko tajā brīdī pat nepamanīju, biju koncentrējies uz purva šķērsošanu. No 1. kp vajadzēja skriet atpakaļ ārā uz ceļa, pa kuru mierīgi varēja aizskriet līdz lielajam ceļam, un pēc tam no lielā ceļa godīgi pa stigu līdz vietai kur šķērsoju lielo kalnu. Sapratu ka laiku te zaudēju ļoti daudz, tāpēc etapu uz 3. kp lejā pa nogāzi veicu pavisam sašļucis. Kā nu ir tā ir, jāskrien līdz galam. Uz 4. kp uzreiz sapratu, ka otrreiz tādu pašu kļūdu nepieļaušu, dodoties pa taisno. Tāpēc droši skrēju apkārt pa ceļu, uzrādot otro ātrāko splitlaiku. Varēju gan normāli uzskriet, gan salīdzinoši arī atpūsties no cīņas pa šķēršļoto apvidu. Uz 5. kp jau aizgāju pretējā galējībā :) Atkal skrēju apkārt pa taciņām nevis pa taisno caur balto mežu. Uz 6. kp nekādu variantu, sākās baltais ''pierīgas'' mežs, kur jāvelk tikai pa līniju. Šajā etapā bija pat laiks apskatīt kartē distances beigu daļu. Beigas būs smieklīgi vienkāršas un skrienamas, kas mani galīgi nepriecē, jo iespējas atgūt zaudēto uz 2. kp praktiski vairs nebūs. 
Pēdējais punkts uz kuru vēl kaut cik sanāca orientēties bija 7. kp. Reljefs labi salasāms un arī daudzie orientieristi apkārt ļāva punktu paņemt bez problēmām. Tālāk sākās tikai ceļa etapi. 8. 9. un 10. kp - pa ceļu - ieskrien atzīmējies - un atpakaļ uz ceļa. Finišs šodien vēl garāks kā vakar ar slaloma cienīgiem pagriezieniem ap dīķi. Cīnījos līdz galam (ne jau par 25 euro), lai finišā justos tā, ka distancē esmu atdevis... nu ne gluži visus spēkus :) bet lai ir tas gandarījums, ka esmu skrējis no sirds. Ar rezultātu 46:57 ieņēmu tikai 9. vietu no 18 dalībniekiem, kas protams ne tuvu nebija tā vieta kādā vēlējos finišēt. Tā kļūda uz 2. kp man izmaksāja dārgi, bet distances beigās vēlreiz pārliecinājos (pēc splitiem), ka šogad ar saviem ''o-zābakiem'' un vārgajām potītēm nevaru konkurēt skriešanā ar pārējiem smagsvariem.
nevienam nav viegli :)
Žēl ka tā, gribēšana šoreiz izrādījās lielāka nekā varēšana. Nav vērts pārdzīvot :) sportiskie rezultāti lai paliek jaunības dienu atmiņās, tagad jābauda komfortabli skrējieni patīkamā apvidū. Pēc pusdienu ieturēšanas vienā no Tukuma krodziņiem, aizbraucām uz slaveno Cinevillu, kurā gan neko tādu pārsteidzošu neieraudzījām (vismaz bija iemesls beidzot noskatīties ''Rūdolfa mantojumu''), un vakarpusē atpakaļ uz Tukumu pavērot sprinta sacensības pa pilsētas centru. Vēl pāris nedēļas pirms Kāpas apsvēru domu par paša dalību sprintā, bet loģiski apzinājos ka šobrīd neesmu gatavs veikt 4 skrējienus vienā nedēļas nogalē, tāpēc šoreiz paliku starp skatītājiem un atbalstītājiem pie Tukuma strūklakas. Zaļumballe ar Ufo mūs galīgi neuzrunāja, tāpēc pēc pāris Radleriem devāmies atpakaļ uz naktsmājām Slampē.
Cinevilla
šo čali atbalstījām visaktīvāk


arī šis censonis neiztika bez ovācijām
ar Tukuma centrālo jaunkundzi


piektdiena, 2014. gada 27. jūnijs

Brizule (Tukums)

Category: KĀPA 2014 1. diena
Map/area: Brizule (Tukums)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: Open100
Daudzu orientieristu gaidītie orientēšanās svētki ’’Kāpa 2014’’ ir klāt, un arī es šogad, pēc viena gada pārtraukuma, izbaudīšu labāko orientēšanās pasākumu Latvijā. Vasaras atvaļinājumu izmantoju gan Kāpai, gan Jāņu svinēšanai dzimtenē (pat neatceros kad pēdējo reizi līgoju Latvijā). Līgo vakars un Jāņu diena tika aizvadīta kā pienākas, gan ar ļoti daudz alu, gan ar ļoti gardiem un barojošiem ēdieniem, kas man tieši bija vajadzīgs pirms Kāpas, jo nu jau otro reizi biju pieteicis dalību Open100 grupā, un mans dzīvsvars svārstījās tieši ap šo maģisko simtnieku. Pēc svētkiem bija 102 kg, tātad par ’’dopinga’’ kontroli uz svariem varu neuztraukties. Par kādu citu apstākli gan biju mazliet satraucies. 
arī Jāņos sportoju
Gandrīz gadu nebiju skrējis Latvijas mežos un kopš februāra vispār nebiju orientējies pietiekami sarežģītā apvidū, tāpēc o-tehnika varētu sagādāt problēmas. Bet kā sacīt jāsaka – ’’meistarību jau nenodzersi’’, tāpēc gan jau būs labi. Ja reiz pieteicos Open100 grupā, tad izvirzīju mērķi pacīnīties par uzvaru ar Latvijas labākajiem smagsvariem Kalēju un Leiņu. Pirms 3 gadiem Smiltenē ’’Kāpa 2011’’ tikai par 9 sekundēm kopvērtējumā piekāpos Open100 nešaubīgajam līderim Mārim Kalējam. Ir tikai pāris bet šogad! Pirmkārt, kā jau minēju, šogad tā īsti nebiju orientējies kārtīgā mežā, otrkārt manas traumētās kājas (potītes) vairs nefunkcionē tā kā es to gribētu, un treškārt man vairs nav tā sportiskā azarta cīnīties un spiest sevi skriet ar maksimālu jaudu. Mēģināšu relaksēti izbaudīt šo pasākumu un tad jau redzēs kāda vieta man rezultātos atradīsies. Pirms pirmās dienas starta neiztika bez piedzīvojumiem. No rīta mazliet pazuda laika izjūta, dzerot kafiju Valmierā, pēc tam iepērkoties un brokastojot Smiltenē, tāpēc no Smiltenes izbraucām mazliet par vēlu, un 3 stundu braucienu nācās veikt bez pit stopiem, šur tur pat pārkāpjot satiksmes noteikumus. Mana starta minūte bija 15:03, bet sacensību centrā ieradāmies 14:40! Jāpaspēj pārģērbties, izņemt numuru, nosvērties, atviegloties un visbeidzot atrast startu. Ātri pārģērbies, fiksi sasveicinoties ar sen neredzētiem draugiem, skriešus devos uz reģistrāciju. Dabūjis numuru, ātri uzlecu uz svariem, no kā tiem skala apgriezās uz riņķi un manu svaru uzrādīja 120 kg :))) Meitene tik noteica ka ticēs manam svaram un es varēju skriet uz startu. Ideāli, līdz manai starta minūtei vēl pāris minūtes, ir iespēja gan izstaipīties, gan ieskriet ’’mežiņā’’. Startā tā patīkama kņudoņa vēderā, jo tik sen neesmu stājies uz starta līnijas tik nopietnās un masveidīgās sacensībās. 
Jāsaka kā ir – patīkami atgriezties starp orientieristiem. Kaut nu mežā orientējoties nepazustu šī pacilājošā sajūta. Open100 startā nostādīti pašās beigās, tāpēc sanāk startēt aiz visiem citu grupu orientieristiem manā starta minūtē. Ir labi, nav kur steigties, varēšu kārtīgi aiz citiem ielasīties kartē. Skrienot uz K punktu un lasot kartē etapu uz 1. kp, saprotu ka joki mazi, te nebūs nekāda taku orientēšanās kā Anglijā. Uzreiz jau jāsāk orientēties apvidū un pēc reljefa. Lēnām un prātīgi kartē viss tiek uztverts un pa reljefu precīzi nonāku 1. kp ielociņā. Arī 2. kp nav nekāds vieglais. Vispirms jāpaceļ normāls kāpums, pēc tam pa stigu līdz purvam, un tad jāiet virzienā. Apvidus peldošs un uz brīdi pamanījos pazust, bet ātri atšifrēju savu atrašanās vietu un punkts paņemts labi. Etaps uz 3. kp salīdzinoši vienkāršs, labs orientieris izcirtumā trīs lielie koki. Toties etaps uz 4. kp izskatās viens no ''atslēgas'' etapiem, it kā pazust nevar, bet ļoti svarīgi kā un pa kurieni viņu veikt. Starp zaļo un izcirtumu izvēlējos par labu izcirtumam. Paskriet izcirtumā īsti nevarēja, bet pārvietošanās bija pietiekami laba, lai ietaupītu spēkus, jo pa zaļo droši vien vairāk būtu izbesījies. Gāju praktiski pa līniju kompānijā ar kādu dāmu no kluba ''TAKA''. No izcirtuma iznācu precīzi tajā vietā kur vēlējos - pie mazā strautiņa starp sedliem, un tagad tik atlika precīzi aplocīt kalnu un paņemt punktu. Nākamie divi etapi atpūtai - uz 5. kp praktiski tikai pa taku, bet uz 6. kp tikai jāuzkāpj kalnā. Uz 7. kp atkal tāds garāks etaps, bet ar ļoti daudz orientieriem ceļā. Uz lielā ceļa iznācu pietiekami veiksmīgi, kur pārliecinājos ka paskriet jau vēl varu arī šādā karstumā. Nogriežoties no ceļa mežā, gan laikam galva bija nedaudz uzkarsusi, jo pēkšņi pazaudēju savu atrašanās vietu. Pie kontūras purva malā nez kāpēc biju iedomājies ka esmu kaut kur izcirtuma malā, un jau uzsāku virzību pa kreisi. Labi ka laicīgi attapos un ieskatījos kompasā, jo virziens galīgi nesakrita. Šis misēklis man izmaksāja aptuveni 1 minūti, kas tad arī bija vienīgā kļūda visā distancē! Atgriežoties atpakaļ pie purva malas, atlika tikai atrast labāk skrienamo vietu cauri papardēm, un vēsā mierā gar purva malu aizskriet līdz punktam pie saknes. Pie punkta biju panācis vairākus veterānus cienījamā vecumā. Startā ņemot karti ārā no kastes, ievēroju ka mums smagsvariem būs vienāda distance ar superveterāniem no M70 un M75 grupām. Pirms starta nebija laika iedziļināties starta protokolos, bet šķiet ka startēju viens no pirmajiem Open100 grupā, tāpēc ļoti iespējams, ka pirms manis takas mūsu distancei bija dzinuši tieši šie veterāni. Uz 8. kp biju kompānijā ar 3 panāktajiem veterāniem. Lai cik es lēns un smags būtu, šos cienījamos kungus tomēr pamanījos apskriet šajā etapā :) Uz 9. kp atkal jāliek virziens, jo mežs līdzens un bez piesaistēm uz punktu pie saknes. Vispirms gan gandrīz ''noslīku'' purviņā aiz 8. kp, jo viņš izrādījās daudz ūdeņaināks nekā kartē attēlots, bet punktu gan paņēmu ļoti precīzi. Uz 10. kp variantu nekādu - pa taisno pāri izcirtumam un tad pēc situācijas jāskatās kur lēkt pāri grāvim, un jāskrien punktam pierē iekšā. Skan ļoti vienkārši, bet realitātē nebija nemaz tik viegli. 
Ar izcirtuma aktīvu forsēšanu neaizrāvos, godīgi viņam pārgāju (izlēkāju) pāri, grāvim knapi knapi pārlecu pāri, bet punktā trāpīju tikai ar Bertuka vecākā palīdzību. Punkts iespējams nebija pareizā vietā, jo Bertuks seniors norādīja uz mikro pauguriņu pa labi. Tātad viens no šiem pauguriņiem nebija kartē iezīmēts, bet nebija laika tam pievērst uzmanību, jāraujas uz finišu, jo vairs tikai 2 punkti atlikuši. Pēdējie 2 etapi ļoti vienkārši, abi ļoti skrienami, bet man tā spēka nebija vairs daudz atlicis. Punktus paņēmu labi, bet ne ar tādu ātrumu kā gribētos. Finišs arī priekš manis bija pietiekoši garš un mokošs, bet finišēju ar gandarījumu, jo distanci izbaudīju pilnībā.
protams ka finišā lidoju
Arī ar savu tehnisko izpildījumu varu būt apmierināts, jo pieļāvu tikai vienu kļūdu uz 7. kp, bet fiziski gan laikam esmu bijis pašvaks. Jo pēc dušu apmeklējuma un iestiprināšanās bufetē, rezultātos sevi atradu mazliet zemāk nekā vēlējos. Ar rezultātu 47:27 ieņēmu 4. vietu starp 17 dalībniekiem. Vieta jau it kā normāla, bet mērķi bija mazliet augstāki, tāpēc tagad mazliet jāpaanalizē spliti. 1 minūti pazaudēju tajā kļūdā uz 7. kp, bet visnopietnākie zaudējumi man ir tieši distances beigās. Tātad uz kāju esmu bijis vājāks pat par dažiem sāncenšiem aiz sevis. Viens no iemesliem, protams, ir manas traumētās potītes, tāpēc skrēju ļoti rezervēti un uzmanīgi. Lai arī skrēju ar orientēšanās zābakiem, kuri ir droši potītēm, bet pietiekami smagi (it sevišķi kad samirkst purvā), lai tā jau smago soli padarītu vēl smagāku. Pēc splitiem skatoties, caurmērā tā arī biju skrējis ap 5. vai 6. vietu, katrā etapā zaudējot kādam no orientieristiem 20-40 sekundes. Lai nu kā, bet pie 10. kp atrados 2. vietā (ar Kalēju šodien neviens nespēja konkurēt) un tieši pēdējos etapos, nekļūdoties biju zaudējis gandrīz minūti. Spēcīgi šogad smagsvari! Cerība vēl ir pacīnīties par pjedestālu, bet ne par uzvaru, jo Kalējs ir atrāvienu, bet mums no 2. līdz 6. vietai cīņa var sanākt pat uz sekundēm. Rītdien būs vairāk jāpiespiežas atstrādāt izcirtumus un uz ceļiem jāmēģina naskāk paskriet, jo gribas jau tomēr vēl būt pietiekami konkurētspējīgam, kaut arī veselība to tā īsti neatļauj. Tagad laiks iekārtoties viesu namā Slampē, tad jāiepazīstas ar Tukuma piedāvātajām iespējām pavakariņot, un pēc tam jābrauc uz Sveikuļiem, uz sacensību atklāšanu un koncertu. Protams jāizdzer arī kāds mazalkoholiskais aliņš ar Raikinu, jo esmu apzinīgs šoferis :) un Iveta ar lielo Audi A6 baidās braukt. Pa Jāņiem Valmiermuižas alutiņš tika daudz pārstrādāts, tāpēc tagad var nobaudīt ko piedāvā no vieglā gala Latvijas tirgotāji. Rītdien, protams, gatavs startam!

sestdiena, 2014. gada 21. jūnijs

The University of Nottingham (Nottingham)

Category: East Midlands Urban League
Map/area: The University of Nottingham (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Mens Open (Race B)
Nevarētu teikt ka esmu gatavs finālskrējienam, bet jāpamēģina izturēt arī trešo šīs dienas skrējienu, atceroties ka jaunībā brīvi varēju izskriet šādas distances un vēl vakarā aiziet futbolu uzspēlēt :) Pirms starta par kaut kādu iesildīšanos nevarēja būt ne runa, jo tā īsti paskriet nemaz vairs nevarēju. Galvenais bija nenokavēt startu, pēc sauļošanās un šķidruma uzņemšanas vienā no Universitātes futbola laukumiem. Uz startu ierados tieši uz savu starta minūti - 12:36! 9:00 startēju parkrun skrējienā, 10:40 startēju kvalifikācijas distancē un nu jāstartē finālā. 4 stundu laikā 3 skrējieni bija labs izaicinājums, ko gods godam arī izturēju. Fināldistances sākums tāds ''interesants''! 50 sekunžu laikā biju jau atzīmējies divos pirmajos kontrolpunktos, kuri praktiski tepat pie starta vien bija. Arī 3. kp ļoti vienkāršs, jo šo punktu jau biju apmeklējis kvalifikācijā no pretējās puses. Uz 4. kp arī mazliet uz atmiņu, jo bija jau skriets tur, un arī uz 5. kp varēju droši skriet, aptuveni nojaušot kur ir punkts. Ceļā uz 5. kp vispirms šķērsoju aizliegto tumši zaļo dzīvžogu, bet tā kā dabā studenti tur jau bija izlauzuši caurumu (shortcut), tad arī es nekautrējos to izmantot. Pirms paša punkta gan pazaudēju ~40 sek, tikai tāpēc, ka nesanāk tik bieži kā gribētos uzskriet ar karti rokās. Vienkārši nenolasīju leģendu, ka punkts atrodas tiltam kreisajā pusē, bet es vispirms noskrēju lejā pa labo pusi tiltam. Uz 6. kp ļoti viltīgs etaps, man pat tagad skatoties kartē nav tādu īstu variantu kā šo etapu veikt. Ilgi nevarēju izlemt kur un kā skriet uz to punktu, līdz pieņēmu vienkāršu izmisuma variantu kaut kur pa taisno. Vispirms nokļuvu strupceļā pie tenisa laukuma, pēc tam atstrādāju kārtīgu kalna nogāzi un tad atkal šķērsoju aizliegti zaļo kartē. Dabā gan nekādus šķēršļus šajā vietā nemanīju. Iespējams karte nav šogad atjaunota, jo arī pie tā tenisa laukuma ir zīmēts baltais mežs, kaut gan īstenībā tur ir neizlaužami džungļi. Uz 7. kp sekoja lejup skrējiens uz Universitātes galveno ēku. Punkts pārredzamā vietā, bet spēka nav līdz viņam cienīgi aizskriet. 8. kp vieta aptuveni jau zināma no pagājušā gada distances, arī šīs līkločtrepes jau ir izskrietas iepriekš. Uz 9. kp sanāca neliels 5 sek. misēklis, pieskrēju pie ''farsta'' punkta, pie viena krūma pa ātru. Uz 10. 11. un 12. kp varēja mazliet atpūsties no orientēšanās pirms distances sarežģītās beigu daļas. Uz 13. kp varianta kļūda pa labo pusi (vajadzēja pa kreiso), kuru pastiepu vēl garāku, aizskrienot pa ielu nedaudz pa tālu. Uz 14. kp galvenais bija atrast spraugu caur mājām, lai veiksmīgi nokļūtu līdz punktam. 15. kp salīdzinoši vienkāršs, bet uz 16. un 17. kp gan mazliet nācās parisināt rēbusu. Apkārtvarianti pamatīgi starp šīm mājām ar iekšpagalmiem, bet nekādus labākus variantus jau tur nevarēja atrast. 18. 19. un 20. kp īsie etapiņi, bet arī pietiekoši sarežģīti lai nevarētu atslābināties no kartes lasīšanas. Uz 21. kp sagurums jau ņēma virsroku, tāpēc pats tikai sarežģīju vienkāršo etapu, gan pārskrienot pauguram, gan izlaužoties caur zaļo. Priekšpēdējais 22. kp otrpus arhitektūras brīnumam - mājai ar tik daudz stūriem, ka tajos vien jau varētu apmaldīties :) Šķiet ka apskrēju garāko apkārtvariantu pa labo pusi. Pēdējais 23. kp un finišs nāca ar ļoti lielu piepūli, gandrīz ar pēdējiem spēkiem finišā. Pēc finiša vajadzēja pāri minūtes lai atgūtos, jo kaut arī distanci veicu ļoti lēnu, šodienas ''maratons'' trīs distancēs un karstums ļoti daudz spēka bija atņēmis. Par pāris sekundēm pat biju uzlabojis pirmās distances laiku - rezultāts 29:59 un 28. vieta no 39 dalībniekiem, un kopvērtējumā pakāpos uz 30. vietu starp 40 orientieristiem. Šoreiz vietai un rezultātam nepievērsu nekādu uzmanību, galvenais bija aizvadīt kārtīgu treniņa triecienciklu pirms Kāpas. Cerams ka ieliku labu pamatus, lai varētu izturēt visas 3 dienas Kāpā. Vakarā vēl jāatrod spēks apmeklēt mīļotās organizēto Jāņu ielīgošanas pasākumu Burtonas latviešiem, zaļumballe gan laikam izpaliks, jo jau rīt lidojam uz Latviju, lai Jāņus nosvinētu labākajās latviešu tradīcijās savā dzimtajā pusē.

The University of Nottingham (Nottingham)

Category: East Midlands Urban League
Map/area: The University of Nottingham (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Mens Open (Race A)
Šo dienu - 21. jūniju, jau pirms mēneša biju atzīmējis kalendārā, ka vajadzētu uztaisīt kārtīgu sporta dienu. Ilgi gan šaubījos, vai fiziski spēšu to paveikt, bet pārliecība bija - izturēšu. Ar potīti plus/mīnus viss ir kārtībā (pie lielākas slodzes protams sāp), arī izturība pēc parkrun skrējieniem sāk atgriezties, vienīgi ir diezgan grūti sadzīvot ar lieko svaru. Jūlijā noteikti tiks mesti liekie kilogrami nost, bet šodien jāmēģina noskriet trīs skrējieni viens pēc otra, ar vienas stundas pauzītēm starp katru. Vispirms šorīt noskrēju Beeston parkrun 5 km distanci. Trase bija ideāla, varēja kārtīgi izbaudīt skrējienu. Jāatzīst gan, ka diemžēl pēdējā kilometrā pamatīgi noplīsu dēļ karstās saules. Uz Beeston parkrun šorīt devos tāpēc, ka tepat netālu Nottingham Universitātes teritorijā NOC klubs rīkoja orientēšanās sprinta sacensības. Tad nu izlēmu abus šos pasākumus apvienot un uzskriet divas (kvalifikācija un fināls) orientēšanās distances, lai būtu neliela praksīte ar karti pirms Kāpas. Kamēr Latvijā orientieristi izmēģināja jauno sprinta stafešu formātu, tikmēr es izbaudīju visai sarežģītu orientēšanos starp Nottingham Universitātes fakultātēm. Sagurums pēc parkrun protams bija, tāpēc ar nekādu augstvērtīgu skriešanas ātrumu pazīmēties te nevarēšu. Jāskrien cik nu kājas ļauj un jābauda orientēšanās. Pirmos divus īsos etapus uz 1. un 2. kp iesāku samērā labi, bet etapā uz 3. kp pieļāvu varianta kļūdu. Lielajai ēkai vajadzēja skriet pa labo pusi - ātrāk, ērtāk un drošāk. Plus vēl pirms punkta saminstinājos, jo nebiju nolasījis leģendu, punktu gribēju ieraudzīt pie mājas stūra nevis pie koku alejas. Uz 4. vienkārši, bet uz 5. kp atkal varianta kļūda. Nepamanīju ka pie punkta no labās puses netiek, vajadzēja uzreiz skriet 4. kp etapu pretējā virzienā. Uz 6. kp ļoti netīri veikts etaps, vienreiz mainīju nepareizo virzienu un vienreiz ieskrēju strupceļā (kartes lasīšana pieklibo). Uz 7. kp devos līdzi citiem orientieristiem vienīgajā saprātīgajā variantā. Etaps uz 8. kp pret kalnu un te es tā pa īstam noplīsu, kājas sagāja tādā rozīnē, ka grūti bija piespiesties skriet. Uz 9. kp bez noteikumu pārkāpšanas apskrēju visas iekšpagalma sētas, bet uz 10. kp nācās rūpīgāk palasīt karti, jo priekšā aizliegtā teritorija. 11. kp ļoti skaistā vietā - pāri tiltiņiem uz saliņas. Uz 12. kp diemžēl pieļāvu ļoti rupju kļūdu. Skriešanas ātruma nekāda, bet punktam paskrēju garām tikai tāpēc ka kārtīgi nelasīju karti. Šķita ka punkts ir kaut kur taciņas malā, bet izrādījās ka tas ir sētas galā meža biezoknītī. Pa ilgiem laikiem tiku pie viena īsta meža etapa un protams ka sakļūdījos :) Uz 13. kp galvenais trāpīt uz taciņu cauri ''mežam'' un tālāk jau tik pa pļavu. Pie 13. kp mani panāca kāds spēcīgs orientierists, kuram tad arī gribēju skriet līdzi uz 14. kp, bet labi ka tomēr pats lasīju karti, jo pie 14. kp nonācu ātrāk kā viņš. Etaps caur māju pa labo pusi bija ātrāks nekā viņa veiktais kreisais variants. Uz 15. kp savukārt viņš nonāca ātrāk ar variantu pa labo pusi mājai, man gan šķita ka mans variants ir labāks, ja vien es varētu ātrāk paskriet! Uz 16. kp tikai viens apkārtvariants, bet uz 17. kp atkal muļķīga kļūda. Šo punkta vietu jau zināju no pagājušā gada sacensībām, jo te pārkāpu noteikumus un izlauzos cauri dzīvžogam. Tā kā šoreiz skrēju ar kameru uz galvas, tad tā darīt nedrīkstēju, bet nezin kāpēc intuitīvi skrēju tieši uz to pašu vietu kur pērn, kaut arī apzinājos ka tur cauri izskriet nevarēs. Loģiski ka nācās skriet apkārt visam dzīvžogam, kaut gan jau laicīgi varēju saīsināt etapu, skrienot pa lielo ielu. Īstenībā īsāks variants pat izskatās pa labo pusi mājai. Saule karsēja pamatīgi, bet šīs labāko variantu neieraudzīšanas laikam jānoraksta uz to ka pēdējā laikā ļoti reti paņemu orientēšanās karti rokā. Pa lielam orientēšanās prasmes jau nevar pazaudēt, bet saliekot šādas sīkas neprecizitātes kopā, laiku sanāk pazaudēt daudz. Uz pēdējo 18. kp un finišu vairs tikai tipināju, jo spēku izsīkums bija pamatīgs. Nezinu kā varēšu noskriet finālskrējienu, jo kājas ir piedzītas spēcīgi un saule paliek arvien karstāka. Rezultāts 30:03 (uzvarētājs noskrēja uz pusi ātrāk!) un 34. vieta no 40 dalībniekiem. Tagad stunda laika, lai mēģinātu atjaunoties finālam.

sestdiena, 2014. gada 7. jūnijs

Markeaton Park (Derby)

Category: Derbyshire Schools Championships 2014
Map/area: Markeaton Park (Derby)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Light Green
Sestdienas rīta plānā ir startēt kādā no 5 km parkrun skrējieniem, bet šorīt šo tradīciju upurēju orientēšanās sportam. Ne jau tāpēc ka esmu nolēmis atgriezties starp orientieristiem, bet gan tāpēc ka ir nelielas bažas par tehnisko izpildījumu Kāpas laikā, jo mežā orientējies praktiski neesmu no februāra vidus Spānijas mežos. Ak jā, aprīļa sākumā vēl pamīciju dubļus vienā no Leicester mežiem. Tātad 3 mēnešus neesmu bijis mežā! Ja Open100 grupā gribu atrādīties no labākās puses, tad būtu baigi vēlams kāds meža treniņš pirms šī svētku pasākuma. Paskriet jau es varu savā svara kategorijā, bet par orientēšanās prasmēm ir neliels uztraukums. Tāpēc šorīt nolēmu piedalīties orientēšanās sacensībās vienā no Derby parkiem. Sacensībām skanīgs nosaukumus - Derbyshire Schools Championships, tamdēļ cerēju ka apvidus arī būs pietiekami interesants, jo šajā parkā nekad nebiju bijis. Man šorīt parkrun tūrisms uz kādu citu pilsētu izpalika, bet sestdienas rīts bez parkrun man vairs nav iedomājams, tāpēc atgriezos uz savu ''mājas'' Conkers parkrun, kur atkal uzņēmos vienu no brīvprātīgā tiesneša pienākumiem - ''tail runner''. Viegla rīta pastaiga/lēns skrējiens bija kā laba iesildīšanās pirms o-mača. Saganījis atpakaļ visus skrējējus no 5 km parkrun skrējiena, sēdos mašīnā un pa taisno braucu uz Derby. Diemžēl orientēšanās sports starp skolēniem šajā reģionā nav diez ko populārs. Jauniešu ļoti maz, varbūt laika apstākļi nobiedēja, jo šorīt pērkons ducināja, un jūtams ka lietusgāzes arī tuvojas. Pieteicu dalību garākajā jauniešiem piedāvātajā 4.1 km distancē. Iesildīties pirms starta nevajadzēja, jo kājas jau biju ievingrinājis pirms stundas 5 km pārgājienā, varbūt nedaudz tik jāpastaipās. Dodoties uz startu, sāka pilēt arī pirmās lietus lāses, kas nozīmē ka skriet sanāks lietū. Jau ejot uz startu, novērtēju parka apkārtni - meža daļas te ļoti minimālas, un startā tiekot pie kartes, biju pavisam vīlies. Kartē figurēja dzeltenā krāsa, tas nozīmē ka nekāds meža treniņš man te nesanāks. Nu neko, kartes lasīšanas treniņš jau arī nenāks par sliktu, kaut gan nekāda lielā kartes lasīšana jau arī te nesanāca. Karte un distance tik vienkārša, ka gandrīz nav pat vērts izanalizēt notikumus distancē. Bet nu pāris teikumi jau jāuzraksta par distanci. Karte nav pats svaigākais zīmējums, tāpēc uz 1. kp pat sanāca tā kārtīgi lasīt karti. Taciņa gar bērnu spēļu laukumu bija asfaltēta nevis kā kartē zīmēta, un krūmu puduri punkta rajonā bija pavisam savādāki, bet nu punktu paņēmu tīri uz izjūtām. Jāpiebilst ka šajā ''sētas mačā'' skrēju bez kameras, un labi ka tā, jo distance nebija video cienīga :) Uz 2. un 3. kp jāizvēlas ģeometriski īsākie apkārtvarianti. Uz 4. kp pārskrējiens, uz 5. kp apskrējiens ap ezeru, bet uz 6. kp mazliet notizlojos. Nebiju pārliecināts vai tam aizliegti zaļajam var skriet cauri, tāpēc apskrēju apkārt, kaut gan tur mierīgi varēja skriet pa taisno, kas redzams arī splitos (1 minūti zaudēju šādā etapā). Uz 7. kp pāri zāles tenisa laukumiem. Zinu ka Wimbledonā spēlē tenisu uz zāles laukumiem, bet dabā pirmo reizi redzēju šādus laukumus, būs kādreiz ar Klāvu jāatbrauc uzspēlēt tenisu te, lai redzētu kādas ir bumbiņas trajektorijas uz šāda laukuma. Uz 8. kp savukārt pāri golfa laukumam. Interesants parks, bet ne no orientēšanās viedokļa! Uz 9. kp atkal maza saskarsme ar kartes neprecizitāti (gadu laikā taciņas iemin savādāk un krūmainās pļavas aizaug). Uz 10. kp bija doma skriet pa meža taciņām, bet redzot ka pa priekšu skrienošie orientieristi izceļas ārā uz lielās ielas (kura it kā ir aizliegta skriešanai), arī es sekoju viņiem. Pirms punkta abus panācu, meitene vēl paprasīja lai parādot kur atrodamies :) bet veterānu apskrēju nākamajā etapā uz 11. kp. Lietainā laikā nav patīkami līst cauri krūmiem, bet savādāk diemžēl uz 11. kp nevarēja nokļūt. Uz mirkli sajutos kā jaunībā Brantos :) lietū un džungļos. Pie 11. kp orientēšanās arī beidzās, īstenībā tā kārtīgi viņa nemaz nebija arī sākusies :) jo pēdējie etapi pat skolas bērniem šķistu smieklīgi. Ceļā šķēršļu nekādu, tik skrien pa līniju. 12. 13. un 14. kp izskrēju cauri bez aizķeršanās, bet uz pēdējo 15. kp kaut kā aizvilku pa labi, nenoturoties uz līnijas. Arī posms uz finišu tāds neizteiksmīgs manā izpildījumā, izskrienot cauri bānīša stacijai. Nez vai parkrun piecītis kaut ko iespaidoja, bet šorīt jutos ļoti smagnējs, jo kaut arī distance nebija no interesantākajām, arī pašu skrējienu īpaši neizbaudīju. Rezultāts 33:43 un 4. vieta no 17 dalībniekiem. Ja tagad būtu jāizvēlas, kur šorīt doties, tad viennozīmīgi ka labāk būtu veicis pilnvērtīgu parkrun skrējienu, nevis skrējis šādu o-distanci, jo orientēties diemžēl te nesanāca.  Pirms Kāpas ļoti ļoti vajag kādu meža treniņu, tikai nav ne jausmas kur tādu dabūt. Izskatās ka Anglijā nav nekādu variantu, jāapsver iespēja pēc Jāņiem apmeklēt Magnētu, lai Kāpā nav ragi dūņās.