svētdiena, 2014. gada 16. februāris

Pinares de Punta Umbria (Sevilla)

Category: AOM 2014 2.day
Map/area: Pinares de Punta Umbria (Sevilla)
Organiser: SUN-O
Country: Spain
Discipline: H21B
Labrīt! Kā redzams, tomēr sportiskā apņēmība ir ņēmusi virsroku, un pēc vakardienas pārdomām, esmu nolēmis arī šodien startēt. Traumētā potīte no rīta ir pavisam stīva un nekustīga, tāpēc vispirms jāveic pāris fizioterapijas vingrojumi. Arī augšstilbos jūtams stīvums, bet tas ir tas patīkamais stīvums, kad jūti ka vakar esi skrējis, un šodien atkal jāskrien :) Tātad šodien esmu izlēmis doties garajā distancē, bet ar vairākām atrunām pirms starta. Sacensību centrs tepat netālu no viesnīcas (mūsu viesnīcu var pat redzēt kartē) - vieglatlētikas stadionā. Braukšu tomēr ar mašīnu, jo tagad no rīta pulksten 9:00 ir salīdzinoši vēss (+9 grādi), bet debesis gan skaidras, kas liecina ka vēlāk būs samērā karsts (vakarpusē pie okeāna noķērām +28). Salīdzinot ar vakardienu, šorīt uz startu esmu devies laicīgi, tā ka sanāk laiks gan pavingrot un izstaipīties, gan arī mazliet paskriet. Lēnu, bet paskriet varu, vienīgi tas distances garums (7.6 km) šobrīd ļoti biedē. Tas nozīmē ka skriešu aptuveni 1 stundu, un nez vai potītei tas patiks, tāpēc pirms starta esmu izvirzījis vienu mērķi. Distancē skriešu līdz pirmajai kļūdai! Ja kļūdīšos uz kādu punktu (nu tā uz ~ 2 min.), tad nākšu malā un nemocīšu potīti. Šodien jau startēju tikai tāpēc, ka pēc pirmās dienas 5. vietas tas pjedestāls ir visai aizsniedzamā attālumā, un arī ar lēnu skriešanu (kas pierādījās vakar), bet bez kļūdām varu būt konkurētspējīgs ar spāņu B grupas censoņiem. Šoreiz skriešu bez GoPro kameras, lai vairāk varētu koncentrēties distancei. Starts foršā meža ielociņā aiz šosejas, bet skatoties, kādā virzienā dodas pirmie startētāji, izskatās ka distances sākums pa pilsētvidi. Startējot pašam, izrādās ka skrējiens pa asfaltu sanāks tikai uz 1. kp. Visi citu grupu pārstāvji, ar kuriem startēju vienā minūtē, no K punkta dodas pa kreisi, bet es izlēmu doties pa labi, skriešu gar malu villām.
interesanta bilde - traumētā kāja iet pa priešu :)
visa uzmanība virzienam izejā no punkta
Punktā nonācu ļoti precīzi. Jau skrienot uz 1. kp, novērtēju ka nākamie 5-6 etapi aiziet pa ''piejūras'' mikro reljefu. Un sākot no 2. kp, sāku realizēt savu otru šodienas mērķi - precīzs virziens izejā no punkta, lai pēc iespējas tuvāk turētos taisnajai līnijai, jo reljefs nav tik liels, lai tam locītos apkārt. Vispirms visa uzmanība kompasam un tikai pēc tam kartei. Uz 2. kp šī taktika strādā perfekti, praktiski kā pa diedziņu līdz punktam, uzrādot pat otro ātrāko splitlaiku! Zaudēju pamatīgi zviedram, bet viņš ir ārpus konkurences B grupā. Jāturpina tādā pašā ritmā. Uz 3. kp orientieris mazais pauguriņš aiz kura punkta ieplaka. Uz 4. kp izmantoju mazo taciņu, arī uz 5. kp varēju skriet pa šo taciņu, bet es drošības pēc ātrāk uzcēlos kalnā, lai pa augšu droši nonāktu punkta sedlos. Uz 6. kp virziens, turos kalnam vairāk pa kreiso pusi. Pie punkta biju kopā ar dāmu Ausekļa formā, kurai bija visai žiperīgs solis (D40 grupas uzvarētāja Baiba Smila). Etapā uz 7. kp ir dzerampunkts, bet pagaidām vēl neslāpst, tāpēc taisnā līnijā uz punktu. Pret kalnu kāpu smiltīs baigi buksēja. Pie šī punkta satiku čali zaļā kreklā, ar kuru distancē ļoti ilgu laiku būsim kopā, tātad viens no maniem konkurentiem, tikai nesaprotami, kāpēc viņš 7. kp ieskrēja no pretējās puses :) Etaps uz 8. kp varēja būt liktenīgs manā šodienas skrējienā, jo pieļāvu kļūdu... labi ka tās bija tikai ~30 sekundes. Vēl nebūs jāizstājas :) Kļūdu pieļāvu, neuzķerot mazo taciņu aiz lielās dzeltenās takas. Vajadzēja turpināt virzīties taisnā virzienā, bet pieradums no Anglijas o-kartēm šoreiz laikam nospēlēja galveno lomu. Anglijā parasti sanāk skriet pa takām, jo pa taisno vienkārši nav skrienams, bet šeit skrien kur vien vēlies pa skaistu priežu mežu. Pāris mazliet haotiskas darbības un paveicās ka nonācu tieši uz nākamo taku krustojumu, no kura brīvi uz punktu. Uz nākamo 9. kp bija iespēja skriet pa taku gandrīz līdz pat punktam, bet tā kā man tas skriešanas ātrums ir nekāds, un punkts atrodas ielokā otrpus pauguram, tad jau laicīgi atkal uzcēlos uz pauguru muguras, lai punktā nonāktu droši. Uz 10. un 11. kp īsie etapi, abi virzienos izmantojot ieloku formas. Te ļoti noderēja Model Event treniņkartē rastā atziņa - ieloki ir ideāls orientieris. Izrādās to treniņu biju aizvadījis tieši šajā pašā kartē, tikai tuvāk okeānam, tā ka distances nepārklājās, bet apvidu biju iepazinis un apguvis lietderīgi. Uz 12. kp jau vairāk uz atmiņu (tauriņa centrālais punkts), bet uz 13. kp atkal galvenais virziens. Jāatzīmē, ka visos šajos iepriekšējos etapos, puisis zaļajā kreklā ar savām haotiskajām darbībām visu laiku maisījās pa priekšu. Un uz 13. kp viņam pat izdevās nojaukt manu virzienu, tāpēc nācās uztaustīt taku kreisajā pusē, lai veiksmīgi tiktu uz punktu. Uz 14. kp vēl viens īss kompasa etaps, kurā karti praktiski nelasīju. Jāatzīst, ka sen šitā nebiju strādājis ar kompasu, jo Anglijas ''supersarežģītajās'' kartēs praktiski vispār nav jāizmanto kompass. Pagaidām šī taktika ar precīzām izejām no punktiem strādā ļoti labi.
tunelis
Etaps uz 15. kp odziņa - garais pāri šosejai, bet tā kā šoseju aizliegts šķērsot, tad jāizvēlas tuvākais tunelis pa apakšu. Abi tuneļi izskatās vienādā attālumā. Pa kreisi gar 8. kp vienkāršāk nokļūt līdz tunelim, bet otrā pusē baigi nopietni jātur virziens pa līdzenu mežu, savukārt variantā pa labi caur 9. kp, nonākšana līdz tunelim sarežģītāka dēļ reljefa, bet toties otrpus šosejai vienkārši pa taciņu uz punktu. Apsverot abus variantus, izvēlējos doties pa kreiso pusi - vieglāk skrienams. Puisis zaļajā, pie 14. kp sagaidīja mani (laikam saprata ka skrienam vienādu distanci), un etapu uz 15. kp uzsāka cieši aiz manis. Man atlika tikai sasmieties, nez cik ilgi viņš vilksies aiz manis, redzot ka es skrienu ļoti ļoti lēnu :) Uz takas pirms tuneļa laikam beidzot saprata kur atrodamies, tāpēc veikli aizskrēja man garām. Pa šādu tuneli nācās skriet pirmo reizi. Ar maniem 1,88 cm un 98 kg šaurais tunelis 25 metru garumā un 1,40 cm augstumā bija labs pārbaudījums :))) Pēc tuneļa mazliet paskrēju uz priekšu pa ceļu, un tad bija jāsāk uzticēties kompasa virzienam uz 15. kp.
Iesāku veiksmīgi, sazīmēju pat kartē pie kura dzeltenā klajuma jau esmu nonācis, bet atkal virzienu nojauca puisis zaļajā un vēl 3 orientieristi, kuri mani aizvilka pie punkta, kurš atradās krietni pa kreisi no manējā punkta. Gandrīz minūte pazaudēta ar šo misēkli, bet vēl joprojām neesmu pieļāvis nevienu lielu kļūdu, kas nozīmē, ka nāksies vien cīnīties līdz finišam, kaut gan pirms starta vispār nebiju paredzējis izskriet visu 7.6 km garo distanci. Citreiz šie 7.6 km šķistu tāds nieks vien, bet šoreiz beigas nāca jau ar sakostiem zobiem. Ļoti jutu ka potīte jau ir pamatīgi piedzīta pēc aptuveni 5 kilometriem, un sākas visai asas sāpes pēdā, kas tā jau manu gauso soli padarīja vēl klibāku. Un atkal neraža, distances beigu daļa skrējējiem vienkārši lidojama pa balto mežu. Jācer ka distances rezultātam pamatus būšu ielicis distances sākumdaļā, kur orientēšanās spēlēja lielāku lomu. Sākot no 15. kp līdz pat 23. kp, visi bija virziena punkti pa pilnīgi līdzenu mežu, izmantojot pāris orientierus ceļā (dzeltenos klajumiņus). Visgrūtāk nāca 18. un 21. kp, biju tuvu tam lai padotos. Sāpes bija ļoti jūtamas, un ik pa laikam šajos etapos pārgāju soļos. Bet tā apziņa, ka esmu veicis samērā tīru reisu, deva spēku saņemties un pārvarēt sevi līdz pat finišam. Arī čalis zaļajā kreklā tepat vien ganījās pa priekšu, izskatījās ka viņš skrien bez kompasa, jo savādāk nevar izskaidrot viņa pēkšņās virzienmaiņas. Un varbūt tieši viņš ir mans tiešais konkurents uz 3. vietu kopvērtējumā, tāpēc nevaru atlaist viņu pārāk tālu, jo pie 7. kp es viņu panācu. Jācīnās! Uz pēdējo 24. kp jau dodos vairāku citu orientieristu ielenkumā, un tad finišs saulē un stadionā. Neticu pats sev... pirms 3 nedēļām izmežģīju potīti tā, ka šķita nekad vairs neskriešu, bet šodien ņēmu un noskrēju vairāk par 8 kilometriem. Liels paldies protams medicīnai un fizioterapijām, kas nolika mani tik ātri uz kājām, bet tagad gan sāpes potītē ir tādas, ka varētu gāzties zemē. Rehabilitāciju šis skrējiens tikai un vienīgi pagarinās, tagad atliek vien gaidīt, vai bija vērts tā riskēt ar savu veselību, vai būšu aizsniedzies līdz tam kārotajam pjedestālam divu dienu summā. Finišā saņemu visas ekstras, gan atspirdzinājumus, gan augļus. Mazliet jāatgūstas tepat stadiona zālienā un tad pa taisno uz viesnīcu. Skrējiens, kaut arī ļoti lēns, bija ļoti labs, jo kļūdu praktiski nebija, uz 8. un 15. kp varu kādu pusotru minūti pieskaitīt, tāpēc zemapziņā šķita ka ir jābūt labai vietai. Atliek gaidīt rezultātus, jo es startēju viens no pirmajiem. Noskalojoties dušā un paēdot pusdienas, atgriezos stadionā ar saviem līdzjutējiem. Pie rezultātu sienas, no B grupas izlikti vien 5 finišējušie, starp kuriem es esmu pirmais! Tā, tagad jāsāk burtot tie garie spāņu uzvārdi, kuri ir aiz manis, un jāskatās kurās vietās viņi ir bijuši vakar. IR!!! Abi divi vīri, kas vakar bija 3. un 4. vietā, šodien ir aiz manis! Nevar būt, ka skrienot uz vienas kājas, būšu ticis uz pjedestāla. Nu tad ir jāmetās slīpi stadiona zālītē un jāgaida apbalvošana. Sauļošanos pārtraucām pirms pašas apbalvošanas, lai paspētu vēl ieņemt vietas tribīnēs. Jāaiziet gan vēl līdz rezultātiem, lai pārliecinātos, ka varēšu soļot pa sarkano paklāju. Opā! Esmu apskrējis arī vakardienas 2. vietas censoni! Bet uz pjedestāla tomēr kāpšu uz 3 pakāpiena, jo puisis, kas vakar ieņēma tikai 9. vietu, šodien ir veicis ļoti labu skrējienu, un pacēlies uz 2. vietu.
Tātad kopvērtējumā pēc vakardienas ir pamatīgas izmaiņas. Zviedrs protams saglabāja 1. vietu, puisis no 9. pacēlās uz 2. vietu, es no 5. pacēlos uz 3. vietu, bet tie kas vakar bija 2. 3. un 4. vietā, šodien ir aiz manis! Orientēšanās sportā ne vienmēr noteicošais ir skriešanas ātrums, ļoti liela nozīme ir arī orientēšanās tehnikai, un mana taktika šodien strādāja perfekti. Izrādās ka spāņi paši savos mežos īsti nemāk orientēties, jo paanalizējot splitus, vērtējot tikai skriešanas ātrumu, man būtu jāieņem kāda no otrā desmitnieka vietām. Bet nu labi, tā ir B grupa, es ar savu pieredzi droši vien apskrēju gan kādu iesācēju orientēšanās sportā, gan kādu resnāku un neveiklāku censoni, bet tas nemazina prieku par šo panākumu. Tātad šodien ar rezultātu 1:04:23 ieņēmu 3. vietu no 22 dalībniekiem, un arī kopvērtējumā godpilnā 3. vieta starp 24 dalībniekiem. Spāņi, un it sevišķi Sun-O klubs, bija ļoti pacentušies par fantastiski noorganizētām sacensībām. Jāsaka, ka šīs bija vislabāk organizētās sacensības, no visām kurās šajos 4 gados biju ņēmis dalību te siltajās zemēs. Treniņapstākļi (man labāk simpatizē šādi skrienami meži, nekā akmeņaini kalni), sacensību organizācija, distances, starta un finiša vietas, visas ekstras finišā, un vēl krāšņā noslēguma ceremonija - atlika tikai baudīt. Lidojot ar ''ieģipsēto'' kāju uz Spāniju, pat necerēju ka izdosies kāpt uz pjedestāla. Šis mirklis mūsu atvaļinājumu padarīja vēl skaistāku.
Un nu pēc finiša varēju ļauties vēl vienai avantūrai, ar kuru nevarēju riskēt pirms skriešanas. Nogaršoju okeānā zvejotos gliemežus :) Okeāns, apelsīni, valentīndiena ar mīļoto, saule (varbūt mazliet mazāk kā citus gadus), izbrauciens uz Portugāli, lielais opelis :) un protams šī 3. vieta un vēl daudz kas cits paliks skaistā atmiņā par šo atvaļinājumu Spānijā. Skaisti būtu beigt orientēšanās sporta karjeru šādi. Šobrīd esmu pusi uz pusi, ka šīs bija manas pēdējās orientēšanās sacensības. Visu rādīs rehabilitācijas process potītei. Katrā ziņā aktīvās orientierista gaitas beidzu. Aktīvās tādā ziņā, ka neskriešu vairs kā līdz šim - vienu vai divas reizes nedēļā. Ja kādreiz atgriezīšos uz orientēšanās sacensībām, tad tiešām tikai uz tādām, kurās vienkārši nevar neņemt dalību (piemēram - Kāpā, kādā no čempionātiem vai kādās eksotiskās sacīkstēs). Lai veiksmīgi beidzas rehabilitācija un tad jau varēšu konkrētāk izklāstīt savas pārdomas par šo lielisko hobiju - orientēšanās sportu, ar kuru esmu kopā kopš 11 gadu vecuma, tātad nu jau 22 gadus. Tā ka šis nav pēdējais ieraksts šajā blogā. Būs vēl, tik nezinu, ar karti vai bez!




 

 

sestdiena, 2014. gada 15. februāris

Punta Umbria (Sevilla)

Category: AOM 2014 Sprint
Map/area: Punta Umbria (Sevilla)
Organiser: SUN-O
Country: Spain
Discipline: H21E
Pēc tik īsas rīta distances, kājās nejutu pilnīgi nekādu sagurumu, izņemot protams smeldzīgās sāpes potītē, tāpēc ne mirkli nešaubījos, ka šovakar lēnām noskriešu arī sprinta distanci. Tā kā šīs bija Pasaules ranga (WRE) sacensības, tad 1 stundu pirms starta nācās ierasties, tā sauktajā, karantīnas zonā, no kuras laukā varēja tikt tikai pāris minūtes pirms sava starta. Šāda līmeņa sacensībās B grupas nav, ir tikai elites grupa, kura lielā dalībnieku skaita dēļ (160-170 dal.) bija sadalīta superelitē un elitē. Man protams vieta vienkāršajā elites grupā :) Nav ne jausmas ko Pasaules un Eiropas čempionātos elites dalībnieki dara šajās karantīnas zonas, kur pēc dzirdētā, esot jāpavada pat vairākas stundas. Tā kā nevienu pazīstamu orientieristu šeit nemanīju, tad man tā stunda šajā nožogotajā Punta Umbria skolas pagalmā pagāja lielā garlaicībā. Būtu vismaz telefonu ar mūziku paņēmis līdzi, jo iesildīties dēļ potītes nevarēju, varēju vien mazliet pastaipīties un pavingrot. Lai nebūtu tik liela garlaicība, devos tuvāk Somijas izlases sportistiem, lai pavērotu kā viņi iesildās pirms sprinta. Starp citu pārsteidzoši daudz skandināvu elites pārstāvju startēja šajās sacensībās, jo man šķita ka AOM sacensības nekotējas tik augstu kā POM vai MCO sacīkstes nākamajās nedēļās. Pirms paša starta manīju vienu no brāļiem Skujeniekim Ozona formā, kā arī divus orientieristus Ausekļa formās, tā ka neesmu nemaz vienīgais latvietis šajās sacensībās.
Beidzot pēc ilgās gaidīšanas bija pienākusi arī mana starta minūte. Šoreiz GoPro kamera bija kaujas gatavībā, jo gribējās iemūžināt par piemiņu šīs spāņu pilsētas ieliņas. Pats gan nekādā kaujas gatavībā nebiju, skriešu vienkārši ''just for fun'', galvenais nepiedzīt un nesatriekt potīti uz cietā seguma. Pēc šāda lēna skrējiena, nekādu distances analīzi neveikšu, vienīgi varu pateikt, ka distance ļoti patika. Praktiski uz katru kontrolpunktu bija vismaz divi līdzvērtīgi varianti, kas skrienot ar pilnu ātrumu, droši vien skrējienu padarīja ļoti azartisku. Tiem kas skrēja ar maksimālo ātrumu, bija ko piedomāt šajās šaurajās spāņu ieliņās. Es pat, lēnām skrienot, pieļāvu pāris variantu kļūdas, veicot vairākus lielākus līkumus kādā no etapiem. Distance tiešām bija fantastiska. Skrienot uz vienas kājas, šo distanci pieveicu ar rezultātu 25:30, kas man pat ļāva izvairīties no pēdējās vietas. 81. vieta no 83 :)
Ja godīgi, nevajadzēja tomēr startēt šajā sprintā, jo finišā sāpes kājā bija ļoti spēcīgas, un potītes rehabilitācijai šis skrējiens galīgi nenāca par labu. Kā nu ir tā ir, uzņēmu vismaz skaistu video, kurā redzami ļoti daudzi orientieristi darbībā pa pilsētas ielām, kā arī gandarījums bija feins par šādu distanci. Šobrīd par kādiem 80% esmu pārliecināts, ka rītdienas garo distanci neskriešu pilnībā. Startēt startēšu, bet ļoti iespējams ka veikšu tikai pusdistanci vai pat vēl mazāk. Šobrīd ir pienācis brīdis kad jāizvēlas starp sportiskajiem rezultātiem un veselību. Domājot par nākotni, veselība tomēr ir pirmajā vietā, un gan jau savas sportiskā ambīcijas apmierināšu citviet. Ar interesi jāgaida rītdiena, ko pa nakti atkal būšu izfilozofējis!

El Portil (Sevilla)

Category: AOM 2014 1.day
Map/area: El Portil (Sevilla)
Organiser: SUN-O
Country: Spain
Discipline: H21B
Vakar vakarā ilgi mocījos ar bezmiegu. Galvenais iemesls tam bija domas par to, vai šorīt skriet vai neskriet. Daudz domāju vai man to vajag, vai ir vērts riskēt ar veselību, vai gūšu jebkādu gandarījumu no šā skrējiena. Cik daudz argumentu bija neskriet, tik pat daudz argumentu bija - ka jāskrien. Uz Spāniju atlidoju taču ne tikai atvaļinājumā, bet arī piedalīties sacensībās. Skriet taču varu lēni un bez riska satraumēt potīti, galvenais jau nebūs uzrādītais rezultāts, bet gan gandarījums par veikto distanci kārtīgā apvidū, un arī distance būs pietiekami īsa, lai to varētu arī nosoļot nevis skriet. Tātad šorīt biju pilnā gatavībā startēt. Viesnīcā ēdot brokastis, mazliet nesaplānoju vajadzīgo laiku, kas vajadzīgs lai aizbrauktu līdz sacensību centram. Sacensību centrā nonācu vien ~15 minūtes pirms savas starta minūtes. Labi ka jau vakar biju izņēmis numuru un saģērbties paspēju viesnīcā, tā ka atlika naski doties uz starta vietu, lai nenokavētu starta minūti. Steigā aizmirsu paņemt GoPro kameru, tāpēc šoreiz video no distances izpaliks. Starta vietā ierados 3 minūtes pirms sava starta, tā ka atlika mazliet laika arī izstaipīties un savilkt ciešāk potīti nostiprinošās saites. Aptuvenais mērķis distancē - censties skriet ar tādu rezervi, lai traumētā kāja neizjustu pārāk lielu slodzi, un orientējoties visu uzmanību veltīt kompasam, jo tā kā šādā piejūras (okeāna) apvidū reljefa formas ir visai minimālas, tad jācenšas virzīties pa līniju. Startā virziens uz 1. kp sakrīt ar pāris jaunkundzēm, tāpēc dodos viņām līdzi kāpu zonā. Punkta vieta ''peldoša'', bet bez problēmām. Uz 2. un 3. kp tikai virziens, un arī 4. kp virzienā ar orientieri uz lielo ceļu. 5. kp pa taciņu, 6. kp īsais etaps, bet uz 7. kp jāpiemet precīzs izejas virziens no 6. kp, un tad tikai pa līniju. Diemžēl ne visai veicas ar virziena noturēšanu un gandrīz nonāku uz mazā ceļa. Aptuveni 20 sek. šajā lociņā pazaudēju.
Uz 8. kp atkal tik virzienā, bet uz 9. kp mazliet uzmanīgāk. Vispirms pa ceļu lejup no kalna (skatos katru soli kur lieku) un pēc tam caur krūmājiem jātiek precīzi cauri. Sanāk ļoti labi. Etaps uz 10. kp izskatās viens no atslēgas punktiem šajā distancē. Ja varētu paskriet, skrietu apkārt pa ceļu, bet tā kā nevaru, tad došos pa taisno cauri zaļajam. Izmantoju maksimāli dzelteno tīrumu no 9. kp, pēc tam virzienā pāri ceļam, un ar nelielu loku klajuma kontūru uzgāju veiksmīgi. Splitos gan salīdzinoši daudz zaudēju šajā etapā (+0:55), bet tas tikai uz skriešanas variantu pa ceļu. 11. kp easy, bet 12. kp ir otrs šīs distances atslēgas punkts, uz kuru mazliet tomēr pa daudz laiku pazaudēju. It kā gāju precīzi virzienā, bet aizaugušajā izcirtumā tomēr novirzījos nedaudz pa labi, tā izmetot lieku loku. Šo punktu izcēlu kādai mazai spānietei, kura man pēc tam, vismaz trīs reizes, angliski sirsnīgi pateicās :) Distances pēdējie četri kontrolpunkti man diemžēl bija visnepatīkamākie, jo jāorientējas gandrīz nemaz nebija, tikai jāskrien ar pēc iespējas lielāku ātrumu. Uz 13. kp tik pa meža taku, bet uz 14. 15. un 16. kp tikai vienkārši taisnā virzienā pa ielu. Šajos etapos noteikti daudz laiku pazaudēju tikai un vienīgi uz skriešanas ātruma rēķina. Finišā biju nedaudz pārsteigts par savu rezultātu - 26:10, biju domājis ka distancē nāksies pavadīt vismaz pusstundu, bet jāsaka godīgi, distance bija ļoti ļoti vienkārša. Nebija sevišķi daudz vietu kur kļūdīties, vien pāris vietās vajadzēja precīzāk noturēt virzienu. Tādas īstas kļūdas arī nemaz nepieļāvu, vienīgi uz 7. un 12. kp mazliet lielākus lokus veicu, nekā būtu vēlējies. Tamdēļ apmēram 1 minūti varu pieplusot pie rezultāta. Pēc finiša rezultāti nemaz neinteresēja, galvenais bija, kā jutīsies kāja pēc veiktā skrējiena. Finišā sagaidīja patīkams pārsteigums - finišējot varēja atspirdzināties ar zemenēm un minerālūdeni, kā arī iestiprināties ar kādu banānu un pat saņemt enerģijas dzēriena bundžiņu. Lūk tas ir finiša serviss!!! Ja šādi rūpējas par dalībniekiem, tad vispār nekādu iebildumu nevar būt par dalības maksām. Padzēries un uzkodis, devos taisnā ceļā uz mūsu lielo limuzīnu - Opel Zafira (ar tik lielu opeli vēl nebija nācies stūrēt) un atpakaļ uz viesnīcu. Pēc dušas un fizioterapijas vingrojumiem, bija jāsaprot vai varēšu veikt vēl kādu skrējienu šeit Spānijā, vai nevarēšu. Pēc pastaigas gar okeānu un laiskas izlaišanās pie TV ekrāna, skatoties olimpiādi spāņu valodā, sapratu ka nav nemaz tik traki ar to potīti. Potīte protams mazliet sāpēja pēc skriešanas slodzes un nedaudz arī bija uzpampusi, bet izskatās ka vakarā, lēnām varēšu noskriet arī sprinta distanci. Tikai pašā vakarā pēc sprinta finiša, beidzot uzzināju šodienas rezultātus. Ar rezultātu 26:10 biju ieņēmis 5. vietu no 24 dalībniekiem! Mute bija vaļā un dilemma priekšā - ko darīt ar rītdienas garo distanci?!?
Garās distances garums rītdien paredzēts 7.6 km, kas šobrīd ar manu traumu ir krietni par garu priekš manis, bet šodien ieņemtā vieta īsajā distancē liek mēģināt pacīnīties par vietu uz pjedestāla kopvērtējumā. Zinot ar kādu ātrumu skrēju un to ka varēju arī tīrāk veikt distanci, biju vairāk kā izbrīnīts par šo 5. vietu. Tas ka zviedrs būs pārliecinošs līderis, par to nebija šaubu jau pirms starta, jo nenākas pārāk bieži redzēt, kad kāds zviedrs startē B grupā! Otrajā vietā esošais spānis ir 3 minūtes priekšā, bet 3. un 4. vietā esošie orientieristi vien divas un pusotru minūti priekšā. Tā ka ir visai reāla iespēja uzkāpt uz pjedestāla, ja rītdien izdodas tīrs reiss un ja kāja iztur līdz galam. Rīt no rīta, tīri pēc sajūtām, izlemšu - skriet vai neskriet. Tātad vakarā starts sprinta distancē, kuru veikšu pilnīgā kruīza ātrumā, vairāk kā tūrists ekskursijā pa pilsētas ielām.

piektdiena, 2014. gada 14. februāris

Pinares de Punta Umbria (Sevilla)


Category: AOM 2014 Model Event
Map/area: Pinares de Punta Umbria (Sevilla)
Organiser: SUN-O
Country: Spain
Discipline: Training
imitēju treniņskrējienu
Jau ceturto gadu pēc kārtas atgriežos Spānijā (pirmajā reizē gan tā bija Portugāle), lai pavasarī izbaudītu orientēšanos visai vasarīgos apstākļos. Šoreiz gan uz Spāniju devos ar lielām bažām, vai vispār startēšu sacensībās, jo pirms nepilnām 3 nedēļām tā izmežģīju potīti, ka pēc slimnīcas apmeklējuma, šķita ka skriešanai varu pielikt punktu uz visiem laikiem. Jebkādas sportiskās aktivitātes uz kājām šajā laikā izslēdzu pilnībā (turpināju vien apmeklēt svaru zālīti un baseinu), un uzsāku kārtīgu atveseļošanās procesu. Vienu nedēļu pat darbā nācās ņemt slimības lapu, ārsts izrakstīja vairākas pretsāpju un traumu ārstējošas zāles (dienā apēdu 10 tabletes!), kā arī uzsāku aktīvu fizioterapijas kursu. Fizioterapeite gan iegrozīja un iemasēja potīti pareizajā vietā, gan iedeva veselu vingrojumu kompleksu katrai dienai, kuru nācās cītīgi pildīt. Pilnīgs atlabšanas process tika noteikts 6 nedēļas, bet kā zināms man pēc 3 nedēļām bija jāstartē Spānijā. Novembrī/decembrī piesakoties uz AOM 2014 sacensībām, loģiski ka nevarēju paredzēt, ka iedzīvošos kārtējā potītes izmežģījumā. 
Tāpēc ierodoties Spānijā un pirms apmešanās viesnīcā, saņemot četras Sun-O treniņkartes, īpaši neapsvēru domu, kādā no viņām uzskriet treniņu. Īstenībā atveseļošanās pagaidām ritēja necerēti veiksmīgi, bet tāpat nevarēju saņemties riskēt un skriet. Ilgi un daudz domāju vai vispār skriet, bet tā kā dalības maksa bija samaksāta un sacensību apvidi tepat vien blakus Punta Umbria pilsētai, tad izlēmu pirms sacensībām tomēr pamēģināt vienā no treniņkartēm paskriet. Izvēlējos ''Pinares de Punta Umbria'' karti, jo tā bija tepat pāris kilometrus no viesnīcas okeāna krastā, un pēc visiem sacensību aprakstiem, apvidus bija ļoti identisks sacensību rajoniem. Šajā kartē bija arī oficiālā Model Event distance, kuras garums man gan bija pa garu - 6.8 km, tāpēc nolēmu izskriet distances sākuma un beigu daļu pa mikroreljefu un kāpu zonu, lai labāk izprastu apvidus specifiku, jo baltā meža daļa ar neko īpašu nevarētu pārsteigt. Punktus biju iecerējis apmeklēt secībā no 1.- 7. kp un pēc tam no 17. - 24. kp. Šorīt (11:00) saulīte okeāna krastā sildīja labi (ap +20 grādi), tāpēc skriet būs patīkami. Skrēju ar savu GoPro kameru, lai vēlāk būtu interesanti paskatīties kāds tad izskatās okeāna piekrastes mežs, tāpēc beigās būs apskatāms arī video, kuru gan šoreiz nācās apgriezt pie 6. kp, jo Garmin pulkstenim izbeidzās baterija, un līdz ar to uzskatāma GPS ceļa vairs nebija ko pievienot pie video. Pulkstenis būs droši vien lidojuma laikā lidmašīnā kaut kur uzspiedies un ieslēdzies, labi ka tas atklājās tagad, nevis jau sacensību laikā. 
Protams ka jau viesnīcā uz traumētās potītes uzliku speciālu nostiprinošo potītes atbalstu, ar kuru gan nav sevišķi ērti skriet, jo kāja praktiski nelokas, bet toties potīte ir pamatīgi nostiprināta un cerams arī droša pret izgriešanos. Skrējienu uzsāku jau no mašīnu stāvvietas uz starta vietu. Skrēju ļoti lēnu un nedroši, bet bija patīkami atkal skriet, kaut arī visai neierastā solī, jo viss spēks un atbalsts tika likts uz kreisās kājas, būtībā skrēju uz vienas kājas, ar vienu soli uz priekšu un traumēto kāju pieliekot klāt. Loģiski ka sāpes bija jūtamas, bet ne tik traucējošas, ka būtu jāgriežas atpakaļ uz mašīnu. Lēnām paskriet varēju, nu jāpievēršas orientēšanās iemaņu atgūšanai. No sākuma gan daudz neko no kartes nesapratu, jo nebiju aizskrējis līdz pašam starta trīsstūrim, tāpēc virzoties uz 1. kp, pašam neaptverot biju nonācis pie 20. kp. Arī uz 2. kp nevarēju īsti uztaustīt kartē attēloto, tāpēc nācās ļoti bieži skatīties kartē. Uz 3. un 4. kp beidzot sāku aprast ar karti un nu jau darboties arī ar kompasu, kas Anglijas kartēs praktiski nav vispār jāizmanto. Uz 5. un 6. kp varēju sevi pārbaudīt kā izdodas vadīties pēc kompasa un vai izdodas noturēt virzienu. Kaut skrēju ļoti lēnu, virziens tomēr sagādāja problēmas. Nākamie (7. 17. 18. un 19. kp) punkti bija labs pārbaudījums kartes lasīšanai. Atkal ļoti daudz nācās skatīties kartē un labot savu virzienu, sanāca labi paskolot sevi, piefiksēju to, ka labāk šajā apvidū ir uztverami ieloki un ieplakas, tāpēc pauguru formas labāk neizmantot kā orientierus. Pie 20. kp pārliecinājos ka 1. kp sākumā nebiju apmeklējis, uz 21. kp sevišķi neiespringu to atrast kāpās, jo šķita ka viņa tur vairs nav. Bet uz 23. un 24. kp atkal sanāca lieliski apgūt orientēšanos pēc reljefa. 
Secinājums cerams būs noderīgs - šeit ļoti labi orientēties var pēc ieloku formām. Nonākot atpakaļ pie mašīnas, salīdzinošs atvieglojums. Pēc 40 minūšu aktīvas kustēšanās uz kājām, iesvīst īsti nesanāca tik lēnu skrienot, bet traumētajai kājai slodze bija bijusi pamatīga. Sāpes ir, bet izskatās ka šādā lēnā tempā varu izturēt aptuveni pusstundu garu skrējienu, kas liek skatīties ar gaišām domām uz priekšu. Tātad rītdien es sacensībās ņemšu dalību! Jo pirmā distance ir vien 3.3 km īsa, tāpēc nevajadzētu būt problēmām izturēt līdz finišam. Viss uzsvars būs uz precīzu orientēšanos, un tad jau redzēs vai uz vienas kājas varu konkurēt ar spāņu B grupas pārstāvjiem. Tagad laiks relaksēties pie baseina un saulē, esmu nopelnījis arī kādu vīna glāzi, un vakars ar mīļoto Valentīndienas noskaņās.