pirmdiena, 2012. gada 31. decembris

2012. gada statistika !

Mazliet atskatīšos kāds tad man ir bijis 2012. gads orientējoties. Kopumā sezona atkal ir bijusi bagāta ar dažādām sacensībām. Gada garumā 64 reizes esmu ņēmis rokā karti un devies distancē meklēt kontrolpunktus, tas ir nedaudz mazāk kā pagājušā 2011. gadā, bet krietni vairāk kā iepriekšējos gados, kopš dzīvoju Anglijā. Pārsvarā protams esmu skrējis vidējās distances (42 reizes), sprintus tikai 10 reizes, un 3 garās distances. Diemžēl šogad nav sanācis uzskriet nevienās stafetēs, kā arī žēl ka arī nakts sacensību starti ir vien 9, jo pagājušogad bija uz pusi vairāk - 18, tieši nakts-o distances ir tās kas man pēdējos gados patīk visvairāk. Orientējoties esmu noskrējis/nogājis 397.08 kilometrus un atzīmējies 1210 kontrolpunktos, kas nozīmē ka vidēji vienmēr skrienu 6.2 km garu distanci ar 18 kontrolpunktiem, un gadā vismaz 1 reizi katru nedēļu. Priecē ka esmu saglabājis sevī šo sportisko azartu un ar šo hobiju šķiet nodarbošos kamēr vien kājas spēšu pakustināt.
Tagad no visām tām 64 sacensībām (pa vidu gan ir arī daži treniņi ar karti) jāizceļ dažas nozīmīgākās.
Viennozīmīgi ka visspilgtāk atmiņā ir palikusi nedēļa Spānijā, jo tādā apvidū nekad iepriekš nebiju skrējis (Portugālē tomēr apvidus savādāks). Un Spānijā izcīnītā 2. vieta H21B grupā ir lielākais pārsteigums, jo toreiz skrēju ar traumu, un nebija ne jausmas kādi ir konkurenti.
Vēl starp nozīmīgākajiem startiem jāpiemin Anglijas čempionāts sprintā un vidējā distancē, jo tās ir augstākā ranga sacensības, kādās šogad startēju. Tā kā šādos čempionātos B grupu nav, tad jāstartē vien Elitē, kur visai loģiski ka esmu rezultātu apakšdaļā. Vēl jāpiemin, ka sprinta distance bija Pasaules ranga mačs un man pirmo reizi izdevās tikt pie Pasaules kausa punktiem! Tā neko B grupas čalim :)
No sportiskās puses vispirms jāatzīmē, ka rudenī tiku pie viena titula - Midland Night Champion M21 grupā, bez lielas konkurences, bet tehniski aizraujošākajā skrējienā naktī. Toreiz bija lieliska cīņā visas distances garumā. Vēl jāpiemin ka finišēju kā trešais Jorkšīras nakts līgas ieskaitē, bet par to gandarījums nekāds lielais (2010. gadā novinnēju to pasākumu).
Pašam vislielākais gandarījums bija par jau pieminēto sasniegto 2. vietu Spānijā, par aizraujošā cīņā izcīnīto 2. vietu Aronas kausā, par iespēto 21. vietu Kāpā (tik augstu vietu vēl nebiju ieņēmis skaitliski lielākajā grupā Latvijas orientēšanās svētkos), kā arī gandarījums par rudenī izcīnītajām vairākām 1. vietām nakts sacensībās.
Vēl viens interesants fakts, šogad ne reizi nestartēju sacensībās Igaunijā, ierasts ka vienmēr centos paviesoties uz Ilvēm vai Suunto Games. Interesanti ka Spānijā šogad (treniņus ieskaitot) esmu skrējis vairāk nekā Latvijā.
Diemžēl neiztiku arī bez traumām, gada sākumā skrēju/gāju ar traumētu kāju, tieši šā iemesla dēļ izpalika starti daudzās jau ieplānotās sacensībās. Labi ka šogad izdevās izvairīties no potīšu sastiepumiem (tpfu, tpfu, tpfu), vienīgi pāris reizes tiku pie pamatīgi sastieptiem augšstilbiem. Ak jā, šogad pirmo reizi veicu ultra long distanci - orientēšanās pusmaratonu, kurā tiku pie krampjiem abās kājās, tik gariem skrējieniem es neesmu fiziski gatavs.
Ārpus orientēšanās sacensībām gan nekur citur šogad neesmu ņēmis dalību, ielu skrējieni tomēr nav priekš manis, kaut gan pusmaratonu vēl kādreiz gribētos pamēģināt. Vienīgi ik pa laikam uzskrienu 5 km parkrun krosiņus, kur pašās gada beigās tiku pie jauna personiskā rekorda šajā skrējienā.
2013. gads solās būt tikpat aizraujošs un bagāts ar orientēšanās sacensībām. Tā kā šogad Anglijā nomainīju dzīves vietu un arī no AIRE kluba pārgāju uz NOC klubu, tad priekšā daudz jauni un neiepazīti orientēšanās apvidi un izaicinājumi. Tāpat tiek plānots arī silto zemju apmeklējums, kur viena no izklaidēm noteikti būs orientēšanās sacensības. Gan jau arī pamanīšos uzskriet kādās sacensībās Latvijā, un noteikti startēšu Anglijas čempionātos dažādās disciplīnās.
MOVE YOUR BODY, STRETCH YOUR MIND! SEE YA IN DA FOREST!

svētdiena, 2012. gada 30. decembris

Beacon Hill (Loughborough)

Category: EMOA 2012 League Event
Map/area: Beacon Hill (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Blue
Results
Pēdējās orientēšanās sacensības 2012. gadā ar pārsteidzoši daudz dalībniekiem. Noslēdzošais East Midland līgas posms, tāpēc mazliet nopietnākās sacīkstes no organizatoriskās puses. Pēc vakardienas rekorda uzstādīšanas piecītī, šorīt biju ieguvis sāpošu pēdas kaulu, iesildoties jutu ka ar kreiso kāju nesanāk atspēriens, bet gan jau distances laikā ieskriešos. Startā pirms manis 1 minūti startē ļoti sportisks jauneklis, tāpēc startējot viņam, es ilgi noskatos uz kuru pusi viņš aizskrien, lai pēc tam varētu viņam dzīties pakaļ. Un ar ļoti lielu izbrīnu, 1. kp es atzīmējos tieši aiz viņa, čalis bija normāli sakļūdījies un punktā ieradās no pretējās puses. Uz 2. kp atsēžu, arī uz 3. kp sēžu, bet puisim ir daudz augstāks ātrums, tāpēc ceļā uz 4. kp viņš pazūd no mana redzesloka un tikai tagad tā pa īstam arī es ieskatos kartē :) Uz 4. kp izvēlējos mazliet garāko etapu pa labo pusi. Uz 5. kp pret kalnu un te man izdodas pieļaut vienu no ''satriecošākajām'' kļūdām, karti kārtējo reizi nelasu un tik kāpju kalnā, līdz nonākot līdz klintīm saprotu ka kaut kas nelīmējas kopā... njā, tā labi esmu pārcenties, punkts ir atpakaļ uz leju no kalna kādus 150 metrus. Pats sevi nebeidzu pārsteigt, kādas tik kļūdas man gadās pieļaut :) Uz 6. kp pa ceļu vēl mazliet etaps turpinās pret kalnu un šodien nekāds žiglais neesmu, tamdēļ atļaujos pat pāriet uz soļošanu, kamēr tikšu līdz līdzenākam. Skrienu jau uz 7. kp, un vēl joprojām tā pa īstam neesmu sakontaktējies ar karti, skrienu plūstot pa apkārtredzamo apvidu, izmantojot ceļus un taciņas, tāpēc šis etaps manā izpildījumā visai līkločains, bet ieskatoties splitos, viens no ātrākajiem. 8. 9. un 10. kp kaut kādi kontūru punkti zaļajā, bet pozitīvi ka no Bekona kalna uz leju, tāpēc šie etapiņi ātri, kaut arī dubļaini. Ja jau nodzina no kalna lejā, tad protams būs arī jālien atpakaļ viņā, tā arī ir, uz 11. kp praktiski pa to pašu nogāzi jākāpj atpakaļ augšā. Uz 11. kp nav tas labākais ceļa variants, jo konkurents, kuru noķēru pie 10. kp, ejot pa takām nevis pa taisno kā es, bija vienlaicīgi ar mani pie 11. kp. Uz 12. kp lai arī vēl nedaudz pret kalnu, tomēr dubļaino ceļu atstrādāju kārtīgi un beidzot sajutu, ka varu arī šodien paskriet. Etaps uz 13. kp interesants, jāizdomā kā labāk apskriet aizaugušo izcirtumu, var mēģināt locīt pa labo pusi un punktā ierasties no augšas, bet var arī skriet pa leju pa ceļu, bet tad mazu stūrīti nāksies nogriezt pa to izcirtumu pret kalnu. Griezu to stūrīti, un tiku pie grieztām brūcēm kājās no rožaugiem. Tikai nonākot pie 13. kp un atskatoties atpakaļ lejā, varēja redzēt ka vislabāk būtu bijis skriet pa ceļu tik uz priekšu, kamēr beidzas zaļi strīpotais un tad mierīgi pa balto mežu uzkāpt kalnā. Tā nu tas ir, citreiz tie taisnākie varianti, nav tie ātrākie! Uz 14. kp devos pa augšējo ceļu, uz 15. kp sanāca tāds nekāds etaps, vismaz labi ka precīzi punktā. Bet uz 16. kp atkal izraisīju sevī izbrīnu, plānojis biju izskriet uz priekšā esošā ceļa un tad pa kreiso pusi stiept uz punktu, jo skrienot uz 3. kp, to punktu jau biju redzējis pie zaru kaudzes. Plānot ir viens, realizēt pavisam kas cits. Dullumā lēkājot pa rožaugiem ārā no 15. kp, pēkšņi attapos uz ceļa, kurš nesakrīt ar manu nosprausto virzienu. Nelielas darbības ar kompasu, un skaidrs ka esmu uz ceļa pa kuru skrēju uz 4. kp... nu ok, arī no šīs puses nav nemaz tik slikts variants, bet nu tajos rožaugos pārāk daudz laiku pazaudēju. Mazliet sanāk sabakstīties pirms paša punkta, jo no šīs puses izskatījās, ka punkts varētu būt pie blakus čupas (zaru). Pēdējais 17. kp formalitāte. Rezultāts 52:24, no kura ~3 minūtes kļūdās, uz to graujošo 5. kp un neizteiksmīgi sākto etapu uz 16. kp. Fiziski gan šodien jutos ļoti švaks, tāpēc pa augstākām pozīcijām bija grūti cīnīties. 8. vieta no 68 dalībniekiem.
2012. gads man atkal ir bijis ļoti ražīgs ar orientēšanās sacensībām un karšu arhīvs tik pildās ar jaunām kartēm, tāpēc kādu dienu kad uznāks iedvesma, būs jāatskatās kur un ko esmu sadarījis šajā sporta lauciņā.
2013. gadā viss turpinās, jau 1. janvārī (ja vien pašsajūta pēc Jaungada nakts nepievils) ir doma startēt kādā pasākumā. Un tad jau tik jāatķeksē kalendārā visi nākamie saistošie orientēšanās pasākumi gan Anglijā, gan pavasarī siltajās zemēs, gan arī Latvijā. Tiekamies mežā!

trešdiena, 2012. gada 19. decembris

Sutton Park (Birmingham)

Category: Santa O Night Event
Map/area: Sutton Park (Birmingham)
Organiser: COBOC
Country: England
Discipline: Long
Svētdien tā patika šis apvidus, ka izlēmu arī šovakar atbraukt uz šejieni, uzskriet COBOC nakts treniņmačā. Diemžēl sanāca mazliet vilties, distance bija tikai 3.6 km īsa un veda pa neinteresantāko kartes daļu. Sākums vispār bija jokains, skrienu uz 1. kp, uz 2. kp, arī uz 3. un 4. kp, nu johaidī, visi etapi tikai pa ceļiem un takām, kas tad tā par orientēšanos. Labi ka no 5. kp sākās arī orientēšanās elementi. 5. kp atrdās tieši tajā pašā mikro ieplaciņā, kur svētdien atradās 15. kp, un atkal sakļūdījos, jo tumsā tur bija ļoti precīzi jātur virziens, lai trāpītu virsū. Tāpat kā dienā, atkal punktu paņēmu no pretējās puses, no mazās taciņas. Uz 6. kp dīvains skrējiens ne tur kur biju plānojis. 7. kp tauriņa centrs, 8. kp patika, 9. un 10. kp apgaismoti stadiona malā. Uz 11. kp pa pļavu nemācēju noturēt virzienu un pat apjuku uz ceļa, kur esmu izskrējis. Uz finišu no 12. kp kārtīgs stiepiens. Kopumā distance tāda nekāda, vismaz labs vakara skrējiena treniņš, orientēšanās praktiski nekāda. Rezultāts 27:29 un 1. vieta no 11 dalībniekiem. Ceturtā no četrām, naktī šosezon vēl neesmu pārspēts :)

svētdiena, 2012. gada 16. decembris

Sutton Park (Birmingham)

Category: Colour Coded & WM League
Map/area: Sutton Park (Birmingham)
Organiser: OD
Country: England
Discipline: Blue
Kādu laiciņu nebiju skrējis nopietnākās sacensībās (Anglijas ranga), tāpēc šodien bija jāizmanto iespēja uzskriet tepat Birmingham pievārtē. Laikapstākļi ideāli decembra vidum - saulīte un +8 grādi. Visai neierasti bija lasīt nolikumā, ka atzīmēšanās būs ar emit, jo tāpat kā Latvijā, arī Anglijā visas sacensības nu jau pārsvarā notiek ar sportident. Tā kā mans vecais, Meridiāna laiku, emits stāv kaut kur Smiltenē, tikai priekš vienreizējas lietošanas katru gadu Kāpā, tad šodien nācās izīrēt. Īstenībā baigi interesanti ar šādu jaunāko modeli skriet, kuram displejā parādās splitlaiki un arī atzīmēšanās visai ērta, ja uz kontrolpunkta ir tikai emit plāksnīte bez vecā krokodīļa (kā Kāpā).
Distance solījās būt ātra un praktiski bez kāpumiem. Jau uz 1. kp jāliek nopietnā ātrumā, jo praktiski viss etaps pa ceļu, un no ceļa precīzi trāpu punktā. Labi iesākts, jāturpina tādā garā. Uz 2. kp priekšā aizliegtā zona, etapa garumi pa abām pusēm līdzīgi, izvēlos vienkāršāko pa labo pusi. Uz 3. kp kompass/ virziens - ideāli, uz 4. kp tieši tāpat jārīkojas... bet neizdodas, aizvelku nedaudz pa kreisi, un tikai ar citu orientieristu palīdzību saprotu, ka punkts ir atpakaļ pa labi, 1 minūte zaudēta. Uz 5. kp apsteidzu abus vīrus, kuri man izcēla 4. kp, izskatās ka abi skrien manu distanci (viens startēja 1 minūti pirms manis). Turpmākajā distancē tieši ar šiem abiem kungiem izveidosies laba sadarbība, pavelkot vienam otru. 5. kp paņemu ļoti labi, arī uz 6. kp virziens precīzs un apvidus ir ļoti prasīgs, lai turētu taisnu līniju, jo ātrumu vietām var attīstīt labu labo. Uz 7. kp sanāk mazliet lielāks lociņš, jo īsti neuzķēru tās mazās taciņas starp krūmiem. Skrienot, atpakaļ neskatījos, bet tagad skatoties splitos, izrādās abi sekotāji man ir bijuši cieši aiz muguras. Tagad sākas distances atklātā daļa, pilnīgi līdzena pļava ar sīkākiem un lielākiem krūmu puduriņiem. Uz 8. kp sanāk pazaudēt aptuveni 30 sek., jo nenolasu leģendu, ka punkts ir pie koka, bet es pieskrēju pie punkta, kurš atradās pie krūmu puduriņa. Nu visi trīs esam praktiski kopā, uz 9. kp vēl uzņemos vadību, bet pēc atzīmēšanās laižu abus garām, jo jūtu ka nāk virsū labs besītis. Uz 10. un 11. kp vienkārši atsēžu. Uz 12. kp garais etaps un pamatīgi jācīnās ar sevi, lai abus kompanjonus neatlaistu, jo plīsiens nāk pamatīgs. Kartē neskatos vispār, tikai skrienu un turu acīs abus bēdzējus, kuri ar katru soli attālinās. Nonākot līdz ceļam, šie abi sadalās, katrs izvēlas savu variantu, uzticējos bārdainākajam un sekoju viņam. Pareizs lēmums, jo garais čalis aizgāja kļūdā, bet mēs precīzi pa kontūrām uz punktu. Arī uz 13. kp paspēju tik uzmest virzienu un ātru skatu etapam, jo šo vīreli atlaist nevaru, ja mēs ejam uz labu rezultātu, tad man ir 1 minūtes handikaps startā pret viņu. Orientējas viņš labi, tāpēc arī uz 14. kp tikai sekoju pa taku. Pirms punkta sanāk pacelt mazu kāpumiņu un iezaudēju es viņam pamatīgi, spēciņa kalniem nav :) labi ka punkts visai viegls. Uz 15. kp saprotu ka kontakts ar sirmo vīru ir pazaudēts, temps ir ļoti krities man un nu pašam jāuzņemas atbildība. 15. kp izrādas distances viltīgākais punkts, mikro ieplaciņa zaļajā. Pēc attāluma šķiet ka no ceļa eju precīzi, bet kaut kas nav, sākas ''peldēšana'', plus vēl uzskrienu virsū kaut kādai krūmu būdai, kuru diezgan skaļi apsargā liela auguma suns, nākas atkal mainīt virzienu, līdz iznāku uz mazās taciņas, un no šejienes nav problēmu paņemt punktu. Skrienu no punkta ārā un man pretim skrien mans bārdainais kompanjons, izrādās šis arī te ir ''aizpeldējis''. Uz 16. kp tā visai nedroši, bet bez lieliem zaudējumiem, bet nu uz 17. kp lieku lietā visas atlikušās spēka rezerves un lidoju cik nu ir iekšā. Finišu arī kārtīgi atstrādāju un finišējot ir ideāls saguruma fīlings. Bez kļūdiņam varēju aptuveni 2 minūtes ātrāk, bet uz ātrumu gan neko ātrāk, tad jau būtu jāsāk ķert bezfilmu. Finišēju ar rezultātu 45:28, kas uz to brīdi bija otrais rezultāts, bet nu sapratu, ja šo distanci skries kāds juniors vai krietni ātrāks orientierists, tad rezultāti aizies arī zem 40 minūtēm. Beigās jaunieši un pāris veterāni ierādīja manu īsto vietu - 11. vieta no 68 dalībniekiem. No vienas puses ļoti patīk šādas ātras un arī samērā tehniskas distances, bet nu manam skriešanas ātrumam nedaudz pa ātru. Bet bija ok, orientēšanās gandarījumu biju uzķēris ideālu pēc šāda apvidus un distances.

sestdiena, 2012. gada 15. decembris

Bagworth Woodlands (Leicester)

Category: LEI Christmas Novelty Event 2012
Map/area: Bagworth Woodlands (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: 60 Minute Score
Pirms Ziemassvētku atrakcija! Interesants nolikums šim pasākumam - 60 minūšu izvēles distance ar kopējo startu un visādiem plezīriem pa vidu. Distancē izvietoti parastie kontrolpunkti, kuru vērtība ir 10 punkti, tad kaut kur mežā var satikt arī Santa Klausu ar kontrolpunktu (20 punkti), tad vēl pie kāda no orientieristiem ir mobīlais kontrolpunkts (SI stacija), kurā atzīmējoties, tālāk jāņem sev līdzi, līdz kāds cits tevi noķer un atzīmējas (20 punkti), un vēl mežā izvietoti 3 bonus kontrolpunkti, kuru atrašanās vietu var uzzināt tikai no kartes, kura novietota pie kāda no punktiem. Ak jā, un viens no kontrolpunktiem atrodoties kokā :) Un pati galvenā atrakcija, no 30. līdz 45. minūtei jāatgriežas starta/finiša rajonā izpildīt kaut kādu uzdevumu, lai nopelnītu vēl 50 punktus. Tātad šis nebūs tāds parasts izvēles skrējiens, kurš ātrāk paņems visus punktus tas uzvarēs, būs mazliet arī jāapdomā taktika, kā pēc iespējas vairāk nopelnīt punktus. Es gan šodien neesmu ieradies te uzvarēt :) vienkārši uzskriešu feinu treniņu, apmeklējot visus punktus un gan jau atrakcijām arī atliks laiks. Starta brīdī izvēlos sākt distanci no labās puses, pretēji pulksteņa virzienam, un arī lielākā daļa dalībnieku sāk ar 205. punktu. Tā kā esmu bariņa priekšgalā, tad varu plānot pats savu distanci, turpinu uz 210. punktu un ar mani kopā vairāki mazie ķipari (12-14 gadīgi), kuriem galvā tādas pašas rūķu cepures kā man :) Uz pašu punktu uztaisu nelielu 30 sek. lociņu, bet tagad vismaz varu sekot mazajiem aiz muguras, jāatzīst ka šie skrien visai ātri. Redzu ka ceļā uz 223. kp mazie noķer veterānu, kurš startēja 1 minūti ātrāk par visiem, ar mobīlo kontrolpunktu uz kakla. Ļoti labi, pēc kāda laiciņa varēšu atņemt kādam no viņiem un tikt pie pirmajiem 20 bonusiem. Skrienot uz 202. saķeru vienu rūķīti aiz rokas un nu tieku pie lieka nesamā ap kaklu, distanci jāturpina ar kaklā iekārtu SI staciju :) līdz kamēr kāds cits man viņu neatņems. Lienot augšā kalnā uz 202. kp iepēros pamatīgos rožaugos, kājas atkal saskrāpētas un arī cepure paliek karājoties vienā no krūmājiem (atpakaļ jau nelīdīšu). Tālāk turpinu uz 204. kp, pirms kura man pretim soļo Ziemassvētku vecītis, o vēl 20 bonusi nopelnīti, atzīmējoties viņam kabatā paslēptajā SI stacijā. Pie 208. kp zemē guļ karte, bet mazliet nesaprotu ko un kā man tur jāskatās, izrādās ka kaut kur kartē bija iezīmēts viens bonusa punkts, nu neko, ne jau visu maksimumu es te taisos savākt. Tālāk turpinu apmeklēt punktu pēc punkta tādā secībā, lai neizlaistu nevienu. Skrienot uz 214. kp beidzot mani viens saķer aiz rokas un nu varu atdot mobīlo kontrolpunktu viņam, sevišķi parocīgi nav skriet ar tādu ap kaklu :) Pie 215. kp parādās pirmie pretim skrējēji, kuri distanci veic pretējā virzienā, bet manis izvēlētajā virzienā, es joprojām esmu vadībā un aiz manis seko viens mazais, kā arī čalis kas atņēma man mobīlo un viena jaunkundze, kura lauka malā uz 220. kp pat mani apsteidza.Tālāk gan viņa visai neizprotami aizskrēja lejā uz 200. kp, bet es augšā uz 219. kp, jo laika vēl bija daudz un izskatījās diezgan viegli paņemt visus punktus. Pie 219. kp zemē atkal bija karte un šajā vismaz spēju saskatīt bonus punktu, kurš bija atzīmēts netālu no finiša (viegli būs atcerēties). Tagad sekoja garākais pārskrējiens uz 200. kp un beidzot tā pa īstam varēju ieskrieties, jo kaut kā baigi smagi šodien skrējās. Vaiiiii... uz 200. kp piekļuve bija nenormāli sarežģīta no šīs puses, krūmi tāāādi, ka par viņiem vēl ilgi atcerēšos, skatoties spogulī. Seju saskrāpēju tā, ka šobrīd izskatās ka esmu pārdzīvojis iespaidīgu kauju ar kādu runci, viens vaigs bija totāli sašvīkots un no asiņojošās uzacs vēl kādu laiciņu vilku ārā mazus dzelonīšus. Šie rožaugi ir kaut kas briesmīgāks nekā nātres Brantu purvos. Te Tev nu bija atpūtas skrējiens :) Īgnums gan ātri pazuda, jo sakļūdījos uz 224. kp, kuru nekādi nevarēju ieraudzīt, izrādās šis bija tas punkts kas atradās kokā. Jautri! Pirmo reizi nācās kāpt kokā, lai atzīmētos punktā. Nolecu no koka lejā, ieskatos kartē (atlicis vairs 211. kp), ieskatos pulkstenī (37 minūtes), visai mierīgi paspēšu paņemt gan 211. kp, gan bonusa punktu pie akmens, gan arī paspējot pirms 45 minūšu robežas ierasties uz aktivitātēm finiša rajonā. Tā arī ir - 42 minūtēs esmu izskrējis visu sevis saplānoto distanci un nu varu pievērsties atrakcijām. Finiša vīriņš apstāsta noteikumus, kas jāizpilda šajā distances mazajā aplītī. Vispirms jāizlien cauri vairākiem šķērsļiem, tad jāpārlec pāri tādiem pašiem šķērsļiem, tad mazliet lokanības izlokoties cauri aplim. Pēc tam nākas pastāvēt mazā rindā uz lecamauklu (sīkajiem pirms manis diezko nepadodas). Te izslēdzu garminu, jo distance praktiski jau beigusies un jāskrien vair nav. Uhh tik sen neesmu lecis ar lecamauklu, bet nav tik traki, ātri un vienā rāvienā izlecu paredzētos 10 lēcienus, tad neliels labirintiņš caur krūmiem un beigās vēl jātrāpa ar bumbiņu spainī. Forši, man patika, pēc distances vēl šitā izmāžoties :) Citi dodas tālāk distancē, bet man vairs nav kur, jo visus punktus esmu apmeklējis, tāpēc finišā atzīmējos kā pirmais, jo divu bonusa punktu atrašanās vietas es diemžēl nepiefiksēju. Lēnām dodoties uz mašīnu, loku karti vaļā un skatos pieveikto distanci, jopcik... esmu karti nolocijis tā ka beigās neesmu pamanījis kartē 212. un 213. kp, a man vēl ir 15 minūtes laika līdz kontrollaika beigām. Nu neko, tā kā finišā jau atzīmējos, tad ir pa vēlu vairs kaut ko mainīt, un lai jau tiek kādam citam tā uzvara, kurš būs savācis visvairāk punktus. Pēc finiša pārģērbos un braucu prom mājās un tikai pusceļā atjēdzos, ka es taču nemaz neuztaisīju download pēc finišā. Nu johaidī, galīgi nenopietni šodien sanācis - distance/atrakcija, divu punktu aizmiršana un nu vēl arī beigās jāpaliek bez rezultāta :))) Tā arī bija, sākotnējos rezultātos manis nemaz nebija, tikai neliela rindkopa zem rezultātiem, ka organizatori nezin manu rezultātu un punktu summu, jo neesmu download uztiasījis. Pa visiem šiem gadiem pirmo reizi aizmirsu izdarīt ko tādu! Labi tomēr ka uz rokas ir tas slavenais garmins, un tā nu mājās liekot Quickroute noskrieto ceļu virsū uz kartes, tiku gan pie splitlaikiem, gan pie rezultāta summas, kuru organizatoriem nosūtīju pa epastu. Un tagad vismaz esmu reanimēts rezultātos. Precīzu finiša laiku gan nezinu, bet finišēju aptuveni ap 45 minūtēm, finišējot pārliecinoši pirmais, bet punktus gan biju sapelnījis tikai 310, tā ieņemot 5. vietu no 65 Ziemassvētku rūķiem.

otrdiena, 2012. gada 11. decembris

Burbage Common and Woods (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Burbage Common and Woods (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Ja kaut kur tuvumā notiek nakts-o sacensības, tad esmu gatavs uzreiz pa taisno no darba braukt uz šīm sacensībām. Tā arī darīju. Šovakar visai auksts (0 grādi) un vēl migla, bet nu mežā kā zināms migla iekšā netiek, tāpēc jābauda nakts-o burvība pēc pilnas programmas. Iesildoties starta pļavā ar savu spožo ''ķīnieti'', jūtu ka miglā praktiski neko nevar redzēt, pat koku siluetus var pamanīt tikai pieskrienot līdz aptuveni 2 metru attālumam, jācer ka distance ies pa mežu. Startā saņemu norādījumus, ka kaut kur ir sajaukta punktu numerācija leģendās un dabā. Starts un ieraugu karti!!! atliek tikai iesaukties pie sevis - Jesus Christ! manās rokās ir nonācis kārtējais mākslas darbs. Kartes autors ir rūpīgi iezīmējis katru suņa taku, distance saplānota krustām šķērsām, tā jau acis var izmežģīt, meklējot katru nākamo savienoto punktu. Uz 1. kp etaps pa pļavu, paļaujos tikai uz kompasu, jo redzamība miglā ir tuvu nullei, pat šķiet ka bez lampas būtu labāk redzēt. Esmu pārskrējis pusi pļavas, līdz nākas strauji apstāties, jauks suņuks gadījās ceļā. Entās reizes skrienot Anglijā ir sanācis krustot ceļus ar suņiem, daudzi pat nepievērš uzmanību, daži mazliet parej un tas arī viss. Bet šis... uzreiz ir skaidrs, ka ir gatavs kost, jo mans gaismas stars ir pilnībā izgaismojis šā atņirgto zobu redeli. Liekas kustības no manas puses nav vēlamas, jāstāv un jāgaida kamēr saimnieks sabļaus savu lolojumu. Beidzās viss veiksmīgi, viņš man nekoda un es viņam plānoto spērienu pa purnu neveicu, bet kā garmin grafikā redzams, tad liekas 20 sekundes šis stingumbrīdis man izmaksāja. Skaists distances sākums, labi ka virzienu nebiju pazaudējis un 1. kp paņēmu labi. Uz 2. kp atpakaļ pļavā un tad virzienā uz pauguriņu, kurš bija saskatāms tikai tad, kad miglā to varēja aizsniegt ar roku. Uz 3. kp distance atgriežas mežā, tā ka redzamība būs labāka, bet nu te pieļāvu šī vakara lielāko kļūdu. Mežā ieskrēju caur vārtiem, un tā kā kartē zīmēti tikai vieni vārti, tad loģiski nospriedu, ka esmu uz sev vajadzīgās taciņas, te vēl pamanījos ieskriet kaut kādā horizontālā stabā, tā ka lampa aizlidoja pa gaisu un uz brīdi paliku tumsā. Kad visi vadiņi bija savienoti atpakaļ, liels bija izbrīns ka priekšā ir vēl vieni vārti. Mākslinieks kartē neko tādu nav iezīmējis, te nu pazaudēju kontaktu ar karti un virzījos pa taciņu ar cerību ka esmu uz pareizās. Pēc attāluma jutu ka neesmu uz īstās, visticamāk ka uz paralēlās, tāpēc jāgriež pa labi līdz atmetīšos uz otras takas. Lēmums pareizs un punktā nonāku bez problēmām, pie punkta sapulcējušies vairāki orientieristi, jo numuri nesakrīt, arī es mazliet pastāvu, lai pārliecinātos ka esmu pie sava 3. kp. Atzīmējos un turpinu uz 4. kp, tās meža taciņas te beidzas, te atkal sākas, tā līkumojot nonāku uz lielās takas, no kuras punktu paņemu bez problēmām. Uz 5. kp visai garš etaps, vispirms gan jāatrod kartē, kur viņš vispār atrodas, takas ir sazīmētas simtunviena, tāpēc jāmēģina nepazust tajā visā. Cilvēks ir centies un smuki sazīmējis kartē katru detaļu :) galvenais mums dalībniekiem uztvert sev noderīgo informāciju. 5. kp atrodas pļavā pie krūmu pudura, kas miglas dēļ atkal nav nemaz tik viegli ieraugāms. Etaps uz 6. kp easy game. Uz 7. kp šķiet tik pat viegli, bet te nu sākas kļūdu virtene, lielo koku daudz, necaurlienami krūmi, saprast grūti, kurā pusē punktam jābūt. Apskrienu vairākus kokus, līdz pamanu kontrolpunkta prizmu. Uz 8. kp neprecīza izeja no 7. kp un virziens pazaudēts, tāpēc tik jālauž migla, kamēr atduršos pret mazo meža puduriņu. Nu un uz 9. kp šodienas muļķīgākā kļūda, atkal miglā neuzmet precīzu virzienu un pazaudēju taku, nonāku līdz krūmu joslai, bet krūmi tādi ka cauri netikt, kaut kā šķiet ka jāvirzas pa labi. Skrienu un skrienu, līdz saprotu ka esmu jau kartes malā, nu vismaz saprotu kur esmu, un punktu no šejienes paņemt nesagādā nekādas problēmas. Tālāk seko meža etapi un tie nu jāatstrādā kārtīgi, jo šajos pļavu etapos, esmu skaisti iezaudējis. Uz 10. un 11. kp tik pa takām, bet 12. un 13. kp gan tikai ar kompasa palīdzību. Virzienu ir grūti noturēt, lēkājot pa rožaugiem un meklējot labāk skrienamo pamatni. Uz 12. kp palīdz grāvītis, bet uz 13. kp ļoti labi var nojaust pie kura dīķa esmu. Splitos šos etapus esmu pārliecinoši vinnējis un ieguvis labu pārsvaru, tā atgūstot zaudēto miglā. Uz 14. kp atkal mazliet sapiņķerējos meistarībā, vispirms virziens galīgi garām, tad nesaprašana uz kuras takas esmu, bet nu tālāk viss ok. Uz 15. kp garais etaps, bet nu atzīmējoties 14. kp notiek kaut kas neaptverams... pazaudēju taciņu pa kuru tikko biju skrējis uz šo punktu. Cīnos un laužos pats nezinu kur, līdz kamēr nonāku atpakaļ uz lielās takas, te nu jāliek robā un jāmauc. Prieks pašam skatīties garmin grafiku, jo te nu vērās labi vaļā, ātrums ap 4 min/km, kas manai fiziskai sagatavotībai ir iepaidīgs ātrums. Un īstenībā daudzviet šovakar uz takām jutu, ka baigi labi verās, sen tik labi nebiju juties skrienot, laikam liekā svara zaudēšana ir mazliet atbrīvojusi kājas. 15. kp pļavā, bet migla šķiet kļuvusi plānāka, un punktu paņemu mierīgi. Uz 16. kp galvenais atkal notrāpīt uz pareizo taku, veiksmīgi. Uz 17. kp diemžēl pieļauju kļūdu laužoties pa taisno, tā zaudējot ~ 40 sek., pa taku apkārt būtu bijis ātrāk. Uz pēdējiem diviem punktiem ir tikai jāmauc, jo 18. kp jau bija 1. kp, bet pēdējais 19. kp jau tika ņemts kā 5. kp. Nē nu prieks pa ātrumu ir neaprakstāms, šajos divos etapos esmu vinnējis gandrīz minūti (uz 18. kp 20 sek. un uz 19. kp pat 30 sek. pārspēts otrais ātrākais splitlaiks). Šķiet šī vakara uzvara nāca nevis ar manu specīgāko pusi - orientēšanos, bet gan ar skriešanas ātrumu, visai netipiski. Kopumā kļūdās biju atstājis 8 minūtes un labi vien ir, savādāk mans pārsvars pār pārējiem būtu pārāk nepieklājīgs (lieki piebilst ka konkurenci atkal sastādīja tikai veterāni). Tā nu ar rezultātu 40:58 izcīniju jau otro uzvaru pēc kārtas nakts-o sacensībās - 1. vieta no 18 dalībniekiem. Ja vēl pieskaita bezkonkurences uzvaru Midland čempionātā, tad šoruden naktī vēl neesmu pārspēts :) Nakts orientēšanās ir mana disciplīna!

svētdiena, 2012. gada 9. decembris

Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)

Category: Training
Map/area: Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)
Country: England
Discipline: Short
Tā kā šonedēļ nevienas orientēšanās sacensības manā apkaimē nenotika, tad paņēmu izmēģināt vienu no treniņkartēm ar patstāvīgajiem kontrolpunktiem, 10 minūšu braucienā no mājām. Kartes mērogs jau liecināja ka nekāda garā distance te nesanāks. Mēģināju savienot visus punktus tā, lai pēc iespējas mazāk sanāktu skriet pa takām. Redzot dzīvē šo ''mežu'', sapratu ka te tik tiešām labāk ir skriet pa takām. Nosaukums jau kartei skaists - Woodlands, es gan to drīzāk nosauktu par Bushlands :) Krūmi ne mežs, ar šādu karti nezvai varētu piesaistīt kādu iesācēju pievērsties o-sportam, priekš taku-o gan būtu lieliska karte. Apskraidot visus 19 punktus (4. kp nebija nekādas jēgas ņemt), savācu vien 2.8 km un 19 minūtēs biju ticis cauri visiem šiem krūmājiem, lai vairs neatgrieztos šajā kartē :) Pa krūmiem tā orientēšanās nav diezko feina, nez kā te vasarā varētu paskriet, kad viss būtu salapojis. Vismaz ķeksīša pēc varu atzīmēt, ka šonedēļ esmu sportojis, lai kauli neierūsē :)

svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Colwick Woods (Nottingham)


Category: NOC Winter League 2012-13
Map/area: Colwick Woods (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Long
Beidzot atrādījos sava jaunā Anglijas orientēšanās kluba NOC treniņsacensībās. Biju cerējis ka šodienas pasākumu būs pagodinājis arī kāds no kluba grandiem, Anglijas elites orientieristiem - Peter Hodkinson vai Richard Robinson, bet nekā, ieradies bija tikai kluba 3. numurs - Anthony Squire, kurš, ieskatoties splitos, šodien skrēja kaut kādus dīvainus intervālus (pāris etapi pastaigas režīmā un tad atkal ar pilnu ātrumu). Vakar pa ilgiem laikiem notestēju sevi piecītī - uzskrēju Conkers parkrun skrējienā. Kājas jūtas labi un uzņemto brīvo tempu varu noturēt mierīgi, bildē gan izskatās visai smagi, bet tas droši vien tāpēc, ka organisms nav sajūsmā tik agri no rīta skriet. Nākamreiz vajadzētu pamēģināt paskriet zem 24 minūtēm, ātrāk gan ne, jo ne mans svars, ne vecās potīšu traumas, neļauj man pārāk agresīvi skriet.
Šorīt kājās vairāk jutu sagurumu no darba nevis no piecīša, tāpēc daudz neiespringu uz rezultātu šodien. Pa nakti bijuši mīnusi un zāli klāj viegla salnas kārtiņa, vismaz mežā dubļi būs sasaluši. Organizatori solīja labu tehnisku distancīti, bet ar visai lielu kāpumu (255m) uz tik īsu distanci (5.4km). Tā kā man šeit katra karte un apvidus ir jaunums, jo iepriekš nav skriets, tad ar lielu interesi devos mežā. Uz 1. kp lejā no kalna pa dzelteno taciņu un punkts ļoti viegls. Uz 2. un 3. kp ļoti īsi etapiņi un pret kalnu, un caur normāliem krūmiem, uz 2. kp pat vienā vietā līdu uz visām četrām, un dēļ krūmiem uztaisīju nevajadzīgu 30 sek. līkumiņu. Uz 4. kp izlēmu skriet apkārt pa pļavu, nevis cauri gravai, jo redzot kādi krūmi ir te pie 3. kp, nedomāju ka otrpus gravai būtu kaut kas labāks. Uz 5. kp gan laikam bija kļūda skriet apkārt pa pļavu, jo lai cik biezi būtu bijuši tie krūmi no 4. kp, tomēr šķiet ka pa taisno būtu bijis ātrāk. Uz 6. kp sākas kontrolpunktu mudžeklis kartē, jo pa vidu parādās kaut kādi padsmitie punkti, tātad daži etapi pārklāsies. Uz 6. kp uztaisīju šodienas lielāko kļūdu (~1 min.), mežā nepamanīju sētu (tur gan bija palikuši tikai sētas stabi), un aizskrēju mazliet pa tālu un punktu gribēju atrast pie tālākā izrakuma vaļņa. 7. un 8. kp tādi nekādi, mazliet tik saputrojos taciņās uz 8. kp. Uz 9. kp mazliet nopietnāks etaps, bet arī visai vienkārši, vispirms caur 6. kp un tad no pļavas tik pa horizontāli, uzreiz gan netrāpīju virsū tai bedrei. Uz 10. kp tikai jāuzmet virziens, jo to punktu jau redzēju skrienot uz 1. kp. Oho uz 11. kp pat var izvēlēties 2 variantus, vai nu celt augšā un ņemt punktu no augšas caur 14. kp, vai arī skriet apkārt pa taciņu ar nedaudz lielāku līkumu. Izvēlējos krosa variantu. Tālāk seko pāris īsie etapiņi uz 12. 13. un 14. kp, pie 13. kp mazliet izbīli izraisīja kaut kādi sektanti. Sastājušies mežā aplī un dzied kaut kādā nesaprotamā valodā, visai neomulīgi palika, tāpēc ātrāk prom no turienes :) Uz 15. kp atkal kross pa takām, bet sākot no 16. kp karti praktiski varēja likt kabatā, jo 16. kp jau vienreiz skrēju garām, 17. un 18. kp jau nojautu kur atrodas, bet 19. kp pat divreiz biju skrējis garām. Uz pēdējo 20. kp interesants etaps, var vienkārši skriet apkārt pa pļavu ar krietnu līkumu, un var arī pa taisno caur 10. kp, bet tad beigās neliels kāpums. Tagad mājās salīdzinot abus variantus, izskatās ka iespējams tas pa tasino būtu nedaudz ātrāks, ja pietiktu spēka atstrādāt to kalnu. Šur tur jau bija mazliet tehniskāka orientēšanās, bet visumā nekas wow, tie kas jau bija skrējuši šajā mazajā Nottingham pilsētas meža pleķītī, tiem droši vien nebija nekā interesanta, bet man kopumā patika. Rezultāts dēļ kāpieniem kalnos visai liels - 54:18, kas ļāva ieņemt 3. vietu starp 23 pensionāriem, mēs ar Anthony bijām vienīgie no mazliet jaunākas paaudzes, un vēl laikam daži ''jaunieši'' bija Short distancē, bet tā izskatās ka šeit veterānu īpatsvars ir vēl lielāks nekā AIRE mačos Leedsā. Nu neko, redz kā, neskrienot ar lielākiem apgriezieniem, nemaz nav tik vienkārši pārspēt pāris naskākos veterānus.

svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Badgerslade (Stafford)

Category: Regional Event & WM League
Map/area: Badgerslade (Stafford)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: Blue
Atgriežoties vakar Anglijā, savā piezīmju kalendārā biju atzīmējis, ka šodien vajadzētu apmeklēt East Midland Čempionātu orientēšanās sportā, bet izlasot visu informāciju un aprakstu par sacensībām, sapratu ka man tas nav vajadzīgs. Kāpēc? Tāpēc ka mūsu prombūtnes laikā Anglijā bija plosījušās vētras un lietusgāzes, kas daudzviet radījušas pamatīgus plūdus, un tā kā šīs sacensības notika augšā kalnos (open moorland), tad to apmeklējums galīgi nelikās vilinošs laika apstākļu dēļ. Šorīt ātri ieskatījos UK orientēšanās kalendārā un atradu ka tepat netālu no mājām notiek vēl vienas o-sacensības, daudz vilinošākā apvidū, jo pirms pusotra mēneša turpat netālu jau biju skrējis, tāpēc zināju ka mežs un apvidus tur ir interesants. Braucot uz sacensību vietu, daudzviet bija redzams, ka pļavas ir applūdušas un upes izgājušas no krastiem, un viens no mazajiem ceļiem bija tā kārtīgi pārpludināts. Tajā vietā mazliet apdomājos, vai nemeklēt citu apkārtceļu, tomēr izlēmu riskēt un braukt pāri, njā... tādu upi vēl nebiju forsējis, vienu brīdi jau šķita ka mašīna noslāps, jo ūdens līmenis bija tik augsts, ka riepas bija zem ūdens, un durvis nebūtu vēlams vērt vaļā, atpakaļ noteikti nebraukšu pa šejieni :) Sacensību centrā ierados diezgan vēlu, tāpēc nācās startēt vienam no pēdējiem, un visai sasteigti - saģerbšānās, iesildīšānās un pa taisno mežā iekšā... un iespējams tāpēc notika sekojošie notikumi uz 1. kp, jo grūti izskaidrot, kā kaut ko tādu spēju dabūt gatavu. Uz 1. kp pieļāvu 6:30 minūšu kļūdu!!! Tā ''burkojis'' sen nebiju, pilnībā pazaudējot jebkādu kontaktu ar karti. Tagad skatoties garmin ceļu, esmu skaisti virzījies precīzi uz punktu, un tad pēkšņi sācis peldēt. Pēc vakardienas Magnēta un feinās karte, šodien šajā ''mākslas darbā'' nespēju izjust attālumu un arī kaut kādi mežizstrādes ceļi pilnībā mani aizveda neceļos. Vienu brīdi jau pavīdēja doma, ko es te ākstos, jāiet atpakaļ uz startu un miers, jo savu atrašanās vietu nekādi nevarēju noteikt, skraidīju ar cerību uzskriet virsū punktam. Beigās ķēros pie pēdējā salmiņa, uzliku virzienu un tēmēju uz ceļu krustojumu, kurā tad nu beidzot biju atkal kontaktā ar karti, un punktu visai mierīgi paņēmu no pretējās puses. Pēc šāda sākuma, motivācija skriet pieklājīgā tempā nebija nu nemaz, tāpēc kā mērķi uzstādīju noķert čali, kurš startēja aiz manis un noteikti 1. kp sen bija atzīmējies pirms manis. Izskrienot izcirtuma malā uz 2. kp, savu mērķi arī tālumā pamanīju. Uz 2. kp tā lēnām vēl atguvos no šī sākuma šoka, bet uz 3. kp kārtīgi atstrādāju, un konkurentu panācu, uzrādot pārliecinoši ātrāko splitlaiku. Etaps uz 4. kp izskatījās tāda bērnu spēlīte - easy, bet atkal mana attāluma izjūta šodien nebija ar mani, un skrienot gar kontūrām, attapos uz mazās taciņas aiz punkta. Sekoja neliela koriģēšana, lai saprastu kur īsti esmu, un jau otro punktu no pirmajiem četriem paņēmu no pretējās puses :) Kaut kā nevaru uzķert kontroli pār karti. Lieki piebilst, ka mans konkurents, jau bija sen ceļā uz 5. kp, kamēr es vēl meklēju 4. kp, tāpēc uz 5. kp pa taciņām atkal nedaudz vairāk uzspiedu, un pie punkta atkal bijām kopā. Uz 6. 7. un 8. kp pastrādāju tā cītīgāk, lai šamējais redz ka neesmu tomēr totāls racējs. Etapiņi viegli, galvenais turēt virzienu, jo nekādu īpašo detaļu kartē jau nebija ko lasīt. Uz 9. kp īsais etapiņš, kuru ņēma ārā no rezultātiem, jo nevar zināt cik katram būtu jāpalaiž tur mašīnas garām. Uz 10. kp elementārs taciņas etaps, šeit pirmo reizi atskatījos, vai Mike ir ticis man līdzi, izskatās ka sen jau ir iepalicis un vairs nav redzams, kaut gan izskatījās daudz sportiskāks par mani :) Uz 11. kp divi varianti, vai nu pa labi gar kontūru, vai pa kreisi pa ceļu, izvēlējos drošāko pa ceļu, bet iespējams ne to ātrāko, jo gar kontūru sanāktu krietni īsāks etaps. 12. kp virziena punkts, kuru atkal paņēmu no otras puses, nu nejūtu es šitajā kartē attālumu! Punktu paņēmu pirms kāda garākās Brown distances pārstāvja, un jutu ka uz 13. kp mums sakrīt, tāpēc mazliet uzkurināju šim pa priekšu, tā iegūstot savu otru šīs dienas ātrāko splitlaiku. Arī uz 14. kp mums sakrīt, tāpēc es pa priekšu uz ceļa uzlidoju pat ar ātrumu zem 4 min/km, un pat iedomājos ka varbūt pat izdodas atgūt tās trakās kļūdas uz 1. un 4. kp. Nākamie divi punkti visu nolika savās vietās, lai par kaut kādu laika atgūšanu varētu nedomāt. Arī uz 15. kp mums abiem sakrita, tāpēc palaidu pret kalnu šo priekšā, jo mazliet biju aizelsies pēc tāda krosa. Virziens labs, bet pirms punkta čalis aizvilka mūs abus 30 sek. kļūdā un es nu jau ceturto punktu šodien paņēmu no pretējās puses. Par 16. kp pat negribas neko komentēt, nejutu ne attālumu, ne virzienu. Pa ceļu aizskrēju pa tālu un kad vajadzēja sākt virzīties uz punktu, priekšā ieraudzīju kādu veterānu, kurš pēc loģikas arī gāja uz to punktu. Raka viņš un raku es, nav izskaidrojuma, kāpēc reizēm tiek šādi skriets uz priekšu, zinot un jūtot ka ir pa tālu. Labi ka izdevās uzskriet tai mazajai stidziņai un nu jau kārtējo punktu paņēmu atkal no sazin kuras puses, ne tikai no tās kuras vajadzētu. Vēl 3 minūtes klāt un motivācija turpināt nekāda. 17. un 18. kp tiek paņemti beztempā un ar jūtamu neieinteresētību pret notiekošo procesu. Uz 19. kp etaps pret kalnu un lai nedaudz sevi sapurinātu, izdomāju kalnu atstrādāt no sirds, kas arī gandrīz izdevās līdz pašai augšai. Pēdējie distances punkti ļoti vienkārši, bet nu paskriet gan vairs nevarēju, jo izskatījās ka ar visām kļūdām būšu saskrējis vairāk par 9 km. Ko lai saka, gadās arī šādi skrējieni ar tik smagām kļūdām, šogad šķiet viens no sliktākajiem reisiem. Rezultāts 1:13:14 un tikai 17. vieta no 32 dalībniekiem.
Šodienas piedzīvojumi turpinājās vēl mājupceļā. Ja šurpu braucu pusstundu, tad atpakaļ uz mājām krietni ilgāk par stundu. Gribēju braukt atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atbraucu, jo cerēju ka glābšanas dienesti būs kaut ko darījuši lietas labā ar tiem plūdiem. Bija ar... bija aiztaisījuši vispār to ceļu ciet un nu bija jāmeklē citi apvedceļi. Tā nu sausa ceļa meklējumos iebrauc vēl 3 reizes strupceļos, vienā vietā pat tiku pāri tai upei kas plūda pār ceļu, bet jau nākamajā līkumā attapos tik pat kā ezerā. Neapsakužu to mazo pilsētiņu iedzīvotājus, kuriem mājas bija vienos ūdeņos. Mājās tomēr tiku veiksmīgi no pretējās puses (vien pazaudējot ABS vienā no ''ezeriem''), tieši tāpat kā šodienas distancē, kad vairākos punktos ierados no pretējās puses.

sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Lapsas (Rīga)

Category: Ziemas Magnēts 2012 - 2013 14. kārta
Map/area: Lapsas (Rīga)
Organiser: Auseklis
Country: Latvia
Discipline: 2. distance
Šonedēļ izdevās izrauties nelielā atvaļinājumā uz Latviju, un pat atvaļinājumā nevaru iztikt bez aktīvās atpūtas - orientēšanās sporta. Vispār jau biju ieplānojis apmeklēt telpu-o sacensības fabrikā, bet laika trūkuma un citu plānu dēļ šo pasākumu nācās atcelt, tāpēc izlēmu šodien apmeklēt Magnētu tepat Rīgas pievārtē. Neko sportisku un neko garu, vienkārši pabaudīt Latvijas mežu, kurš ļoti pozitīvi uzlādē. Izvēlējos skriet 2. distanci - 4.2 km īsu, tā lai 25-30 minūtēs būtu atpakaļ finišā, mazliet izkustējies un gandarīts. Pirms starta savienojot punktus, sapratu ka sanāks labs virzienu treniņš, jo Anglijā pārsvarā jāplāno apkārtvarianti dēļ neskrienamās pamatnes, bet šeit varēs skriet tik pa līniju. Uz pirmo 33. kp aizskrienu varen veikli, Magnēta talismana Džima rējienu atbalstīts :) Uz 42. kp sanāk neliels lociņš, dēļ tā ka ļoti sen neesmu skrējis šādā sīkreljefā, tikai ieraugot priekšā izcirtumu, sapratu ka eju punktam garām un jāgriež pa labi reljefā iekšā. Tālāk distancē pilnībā paļaujos uz kompasu un virziena izjūtu, kas itin veiksmīgi arī padodas un punkti nāk pretim viens pēc otra šajā pārredzamajā mežā. Pat uz 37. kp bedrē visai precīzi trāpu virsū. Interesanti ka šajos visos etapos man ir ātrākie splitlaiki, kaut gan sajūtas nebija visai olimpiskas un skrējās gaužām lēni, kā sacīt jāsaka - galīgi nebija iekšā, pēc aktīvajām nedēļas izklaidēm. Vēl viens interesants fakts, endomondo uzrāda praktiski vienādu vidējo ātrumu pirmajos 3 km, kā startā uzņēmu viegli lēno tempiņu, tā arī turpināju neraustoties. Pirmā nopietnākā kļūdiņa sanāca garajā etapā uz 31. kp, ar virzienu viss bija kārtībā, vienkārši beigās netrāpīju uz punkta bedri, un kādas 20 sek. nācās tur atstāt. Tālāk vienkāršs ceļa etaps uz 56. kp un tad etapi uz 45. un 54. kp, kurus jau startā savienojot, sapratu ka būs distances atslēgas punkti. Uz 45. kp izvēlējos maksimāli tālu skriet pa stigu un tad griezt nost, diemžēl orientieris pauguriņš dabā nebija visai izteikts, tāpēc punktu paņēmu visai nepārliecinoši, zaudējot vismaz pusminūti. Bet uz 54. kp izdevās tīri labi noturēt virzienu un nolasīt etapa vidū reljefu, tā ka visai precīzi zināju kur punktam jābūt. Lielākā kļūda tika pieļauta uz 46. kp, no purva iznācu precīzi ārā, bet mazliet noslinkoju ar kartes lasīšanu reljefā, un pa lēzenāko kalna nogāzi aizvilku stipri pa labi, un atkal pateicoties izcirtumam sapratu ka punkts ir atpakaļ pa kreisi. Uz 55. kp virziens taisns, bet nevajdzīga kalna pārcelšana, un uz pēdējo 100. kp vairs tikai formalitāte, jo tālumā ļoti labi bija redzama Magnēta lielā telts. Beigās vēl pāris sekundes pamanījos pazaudēt uz finišu, jo apjuku starp izliktajiem bērnu punktiem un uzreiz nesapratu kurš tad ir finiša lukturis :) Biju plānojis ka šo distanci lēnā garā vajadzētu noskriet kādās 27-28 minūtēs, diemžēl rezultāts nedaudz lielāks - 30:56, jo tajās pāris kļūdiņās salasījās aptuveni pusotra minūte un arī skriešanas solis bija visai gauss. Pēc iepriekšējo nedēļu skrējienu sajūtām, šodien jutos kā bedrē :) Ieskatoties rezultātu tabulā, aina nav nemaz tik slikta - 2. vieta no 72 dalībniekiem, bet tur pārsvarā dominē daiļā dzimuma vārdi, pāris zināmu pensionāru uzvārdi :) un ļoti daudz nezināmu orientieristu uzvārdi, spriežot pēc visai modernajiem vārdiem (1. vietā Francis un 3. vietā Patriks), tie ir jaunās paaudzes censoņi - padsmitnieki. Bija kolosāli izskriet pa Latvijas mežu un jau tagad zinu, ka arī nākamreiz kad ciemošos Latvijā, noteikti došos uz kādu no skaistajiem Latvijas mežiem orientēties, bet rītdien jau atgriežos Anglijas mežos, kuri ir pilnīgi savādāki un ja tā padomā, arī ar pavisam savādāku orientēšanās tehniku. Latvijā var skriet ar baudu lasot karti un veikt katru nākamo etapu uz punktu kā jaunu piedzīvojumu un izaicinājumu, bet Anglijā pa lielam sanāk skriet dažādus apkārtvariantus pa ceļiem vai lauzties caur krūmiem, arī kartes salīdzinoši ir visai vienkāršas, kas neprasa nekādu lielo koncentrēšanos, jo bieži vien skrienot, mierīgi var saplānot jau kādus 3-4 etapus uz priekšu.

otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Martinshaw (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Martinshaw (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Kaut arī sacensības visai mazas un vietēja mēroga, tomēr nakts-o distanci es garām laist nevaru, tāpēc šovakar devos uz Leicester, lai izbaudītu nakts orientēšanās burvību. Dodoties uz visai tālo startu (un tik pat kā nenomarķēto), jutu ka lampas gaismas kūlis tāds pavisam blāvs, un tik tagad atcerējos, ka pēc Midland nakts čempionāta es neuzlādēju lampu, nu labi ka baterijas somā līdzi ir rezerves divmetriniece :) Starta laiks bija atvēlēts līdz 19:30 un es startēju precīzi 19:29, tā ka varēju pilnībā paļauties uz savām nakts-o prasmēm, bez palīdzības no malas. Startā paņemu karti un mazliet saraucu degunu, etaps uz 1. kp cauri zaļstrīpotajam mežam (rožaugu pamatne), paskatos visu karti, o johaidī... visa karte vienās zaļās strīpās, tātad skaidrs, jāturas pēc iespējas vairāk uz takām. Uz 1. kp sāku skriet par 180 grādiem uz pretējo pusi, lai izskrietu ārā uz lielā ceļa un tad pa to nonāktu tuvāk punktam. Kaut kā pēdējā laikā tieši uz 1. kp neveicas, arī šoreiz kļūda etapa vidusdaļā, neizjutu 1:7500 mērogu, un nogriezu vienu taciņu pa ātru no lielā ceļa, un tikai pēc krietna gabaliņa jutu ka kaut kas nav kā vajag, tad jau bija par vēlu griezt atpakaļ. Sanāca tāds 1 minūtes lieks līkums, bet prieks ka punktā trāpīju precīzi. 2. 3. 4. un 5. kp īsie etapiņi un kā galvenos orientierus tumsā ļoti labi varēja izmantot grāvīšus, neliela kļūdiņa (~20 sek.) gadījās tikai uz 4. kp. Uz 6. kp sanāca skriet jau pa vienreiz skrietu maršrutu, tikai pretējā virzienā. Ļoti liels pluss ka punktiem ir atstarotāji, jo kā atceros, tad Jorkšīras nakts mačos punkti bija bez atstarotājiem. Etapā uz 7. kp pārliecinājos ka uz 1. kp vajadzēja tomēr skriet pa taisno caur 6. kp, jo mežs nebija tik briesmīgs. Uz 8. kp garais etaps, nekādus ceļu apkārtvariantus nedomāju, jāskrien pa līniju, jo ir gan taciņas, gan baltais mežs. Pēc Anglijas galvenās automaģistrāles M1 škērsošanas (pa tiltiņu protams) uz meža takas panācu kādu orientieristu LEI formā, kuru cik ātri panācu, tik ātri arī apdzinu, tātad vēl gluži viens neesmu mežā (kaut kur pie 5. un 6. kp arī redzēju dažas gaismas). Etapa vidū uz 8. kp sastopu vēl pāris orientieristus, no kuriem viena dāma man prasa, vai no turienes kur es skrienu ir 14. kp, man atlika tikai atbildēt - i don't know, un turpināt malt dubļaino taku uz 8. kp. Punktam trāpu samērā precīzi virsū, ņemot vērā ka gaismas stars tiešām ir ļoti blāvs. 9. kp ļoti vienkāršs - ceļš, taka, taka, grāvis un ieloks, 10. kp vēl vienkāršāks, bet uz 11. kp neizdodas uzlikt precīzu virzienu un pa rozēm aizvelku nedaudz pa labi, bet pašu punktu paņemu bez problēmām. Uz 12. kp ļoti īss etaps, kurā es pamanījos pazaudēt 1 minūti, cerēju vienkārši tumsā trāpīt virsū punktam, bet nu tās sasodītās rozes mani aizvirzīja tik tālu, ka punktā ierados no pretējās puses. Uz 13. kp atkal praktiski tikai taku etaps, tikai beigās ļoti uzmanīgi vajadzētu precīzi trāpīt uz kontūras stūri. Kaut kā uz tās mazās dubļu taciņas sajutos vājš un lēns, un šajā etapā labākajam splitlaikam iezaudēju pusotruminūti! Punkta paņemšanā gan paveicās, jo tālumā redzēju kā cits orientierists pēkšņi maina virzienu, un sapratu ka tur ir jābūt punktam. Šis kāds cits bija vecs onkulis, kurš bija labi nodrošinājies ar ceļa izgaismošanu, viņam bija gan galvas lampa, gan rokā nesa lukturi :) bet es praktiski visu distanci gaidīju kad manējā izdzisīs, bet vēl viens pluss ''ķīnietim'', neizdzisa līdz pat finišam, kas nozīmē, ka kādas 2 stundas ar viņu var skriet droši. Uz 14. kp atkal neko sarežģītu nesaskatīju, jo kā galvenais orientieris pirms punkta bija lielais grāvis, kurš precīzi aizveda pie punkta. Un uz pēdējo 15. kp tikai pa taciņām, vienīgi ar nelielu bremzējošo faktoru, tās takas bija kā kartupeļu lauks pēc lietus - dubļi, dubļi un vēlreiz dubļi. Tieši pie pēdējā punkta biju panācis 3 veterānu kompāniju, kurus tad nu bija mērķis finišā apdzīt, lai nav jāstāv rindā uz atzīmēšanos :) Labi uzkapāju, pulsu uzsitu līdz 182 bpm, un pat aizmirsu finišā garminu apstādināt. Priekš manis distance šķita nu ļoti vienkārša, bet citiem laikam nakts-o sagādā mazliet problēmas, tāpēc ar rezultātu 40:42 visai brīvi ieņēmu 1. vietu no 16 dalībniekiem. Nakts-O ir mana favorītdistance!
Nākamais pasākums, kurā ņemšu dalību, solās būt varen interesants, jo nekad iepriekš neko tādu neesmu darījis!

sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Castle Vale (Birmingham)

Category: West Midlands & NopeSport Urban Leagues Event
Map/area: Castle Vale (Birmingham)
Organiser: HOC
Country: England
Discipline: Course 4
Beidzot kādas sacensības arī Birmingham pusē, šoreiz urban mačiņš pa ieliņām. Jau Google maps skatoties maršrutu uz sacensību vietu, uzmanību piesaistīja ielu izkārtojums ap sacensību centru, izskatījās visai raibs ielu labirints ar mazajām ieliņām, kas nozīmē ka varētu būt ļoti interesants pasākums. Slīdošais darba grafiks mazliet ietekmē manu o-kalendāru, tāpēc kā jau ierasts, ja brīvdienās sanāk arī strādāt, tad sacensībās startēju pirmajās minūtēs, lai jau 14.00 būtu atpakaļ darbā. Tad nu šoreiz arī startēju jau 5. minūtē aiz 5 pensionāriem. Tā kā urban sacensību specifika jau ir zināma (~2 km var droši pieplusot pie oficiālā distances garuma), tad izvēlējos skriet 4. distanci, kurā organizatori solīja aptuveni 6 km garu distanci, un kurā protams startē tikai pensionāri :) Varētu jau arī uzskriet sev paredzēto 1. distanci (12 km), bet tad darbā ierastos pavisam mīksts, tāpēc garos gabalus atstāšu pilna laika brīvdienām. Startā noskatos, uz kuru pusi aizskrien pirms manis startējušie, tāpēc uz 1. kp vispirms, paķerot karti, skrienu uz jau noskatītajiem vārtiņiem, un tikai tad sāku skatīties kartē. Karte tik liela, ka nākas vairākkārtīgi to pārlocīt, un tā lokot, izrādās ka esmu jau paskrējis garām 1. kp. Šķiet ar tik īsu etapu uz 1. kp sastapos pirmo reizi, un 10 sek. kļūdu varu droši pieskaitīt pie rezultāta. Uz 2. kp visai vienkāršs garais etaps, kurā nokožu pirmo onkuli, kurš startēja pirms manis. Uz 3. kp sākas ielu labirintiņi, mazliet dziļāk jāiesktās kartē, lai uztvertu katru ieliņu, cenšos pēc iespējas tuvāk turēties līnijai. Arī uz 4. kp skrienu tā, lai turētu maksimāli taisnu līniju, bez liekiem zigzagiem, parkā aizeju garām vēl vienam večukam, un pirms punkta pamanu vīru kurš startēja 2. minūtē. Viņš izskatās visai sparīgs, tāpēc uz 5. kp pilnībā uzticos viņam un arī uz 6. kp turpinu sekot, jāatzīstas ka mazliet nogriezu stūri caur aizliegto teritoriju, bet nav jau nekāds čempionāta fināls. Cerēju uz veiksmīgu sadarbību ar šo veterānu vēl uz vismaz pāris punktiem, bet kā par nelaimi, pusceļā uz 6. kp šim atsējās kurpe, un tā nu pēdējo reizi viņu redzēju tupjam uz viena ceļgala :) 7. kp jau redzams pa lielu gabalu, ieskrienot pa parka vārtiem, pie karoga masta, un šeit tālumā jau pamanu 1. minūtē startējušo ultraveterānu, ātri gan esmu visus saķēris. Tāpēc uz 8. kp uzspiežu mazliet vairāk un pie 9. kp jau esam kopā, kaut gan tāda baigi ātrā skriešana jau nesanāk, jo kartei ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, tik daudz visādu šķērsieliņu. Arī uz 10. kp kartē var saskatīt vismaz 3 dažādus ceļa variantus, es šķiet etapu veicu pa 2. labāko, jo bija iespēja vēl vairāk saīsināt. Tas pats arī uz 11. kp, tagad mājās skatoties karti, ir redzams ka ir īsāks un taisnāks variants, bet skrienot jau ātrumā nevar visu pamanīt, un bieži vien izvēlas tos drošākos variantus, kā šoreiz caur parku. Etapā uz 12. kp esmu pelnījis diskvalifikāciju, jo šķersoju sētu, kura man gan nekāds lielais šķērslis nebija, jo bija tā virs nabas, bet nu pēc noteikumiem to darīt es nedrīkstēju. Vienkārši skrienot nepamanīju ka tur ir tupiks un tās taciņas nesavienojas. Uzreiz pēc finiša apskatīju to vietu kartē, jo būtu jau gan škrobe ja organizatori iedotu DSQ. Protams ka tajā etapā man ir ātrākais splitlaiks, bet labi vien ka tikai par 4 sekundēm ātrāks kā otrajam, jo tur pa tām mazajām gājēju taciņām ir vēl viens taisns un ātrs variants, tā ka vismaz aizdomas par manu blēdīšanos nebūs :) Uz 13. kp atkal labi izplānots etaps, var skriet gan pa labo, gan pa kreiso pusi, nedaudz sanāk aizkavēties pie lielās ielas, kur jāpalaiž vairākas mašīnas garām. Uz 14. kp pieļāvu vienīgo īsto kļūdu distancē (uz 1. kp tā tāda neuzmanība bija), etapa beigās mazliet samudžinājos starp krūmu puduriem, sanāca nevajadzīgi līkloči, kas prasīja liekas 15-20 sek. Sākot skriet uz 15. kp mazliet apstājos, lai pārliecinātos kartē, ka tur tiešām var izskriet pa taisno. Uz 16. kp tāds kārtīgs garais etaps, vairākas reizes skatījos kartē, vai ir kādi taisnāki varianti, izņemot kā vienkārši skriet pa lielo ielu. It kā bija variants arī gar dzelzsceļu, bet nu diez vai ātrāks, tāpēc kapāju tik pa ielu. Šeit pieķēru sevi pie domas ka vajadzētu ''push harder'', pie tik tīra skrējiena, bet kaut kā nebija vēlme vērties vaļā, gan jau vēl būs sacensības, kur tiešām vajadzēs skriet uz visiem 100%. Starp citu šajā etapā labākajam veterānam pazaudēju 40 sekundes, kas bija tikai uz skriešanu :) Distances beigas gan ļoti vienkāršas, pēdējie divi kontrolpunkti futbola pļavās, labi ka mazajiem vēl nebija sākušās spēles. Finišēju ar rezultātu 31:15 un kaut kā bija pārliecība, ka ar šādu rezultātu vajadzētu pietikt lai apskrietu visus superveterānus, bet nekā... izrādījās divi večuki ir bijuši ņiprāki par mani :))) un tā nu mani atstāja 3. vieta no 33 dalībniekiem. Mazliet jau kauns ir, ka skrienu tādā distancē starp veterāniem, nevis 1. distancē kopā ar saviem vienaudžiem, bet nu es jau te neskrienu dēļ kaut kādiem līgu kopvērtējumiem vai sportiskiem mērķiem. Es izbaudu to procesu ko sauc par orientēšanās sportu, un manai baudai pietiek ar pieveiktiem 6 km, jo ja jāskrien kaut kas garāks, tad jau sākas cīņa ar sevi nevis baudīšana. Jāpiebilst ka šī karte ir viena no labākajām, kādā esmu skrējis urban sacensības, jo te taču varētu rīkot un rīkot dažādas sprinta un urban sacensības, ir tik daudz iespēju kur izpausties distances plānošanā. Praktiski katru etapu var saplānot ar vismaz 3 dažādiem variantiem.

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Spring Cottage (Burton On Trent)

Category: EMOA League Event
Map/area: Spring Cottage (Burton On Trent)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Green
Šodien distance tajā pašā apvidū, kur vakar risinājās nakts čempionāts. Termometra stabiņš rāda vien +2 grādus, tā ka būs visai atsaldēts un stīvs skrējiens, un stīvs visai tiešā nozīmē, jo kājas šorīt labi jūt vakardienas 11 km garo distanci, tāpēc viennozīmīgi šodien atkal startēšu kādā īsākajā distancē. Skriešu tādā mierīgā tempiņā bez jebkādām ambīcijām uz augstvērtīgu rezultātu. Sacensību centrs iekārtots Conkers parka kafejnīcā, cerēju ka varbūt kartē būs iekļauts kāds gabaliņš no parka, kur sestdienas rītos notiek Conkers 5km parkrun skrējiens, bet nekā, tieši tā pati karte kas vakar un daudzviet etapi pat pārklājās jau ar vakar izskrietajiem, bet nu dienā skats ir pavisam savādāks nekā tumsā. Green distance bija kā reiz man - 5.1 km, ne pa garu, ne pa īsu, vēsā svētdienas rītā. Uz 1. kp stīva kāju ielocīšana pa taciņu, uz 2. kp jāapskrien zivju dīķi, izlemju skriet pa labo pusi caur finišu, izskatās izdevīgāk. Pirms punkta gadās 30 sek. kļūdiņa, pieskrēju pie cita punkta. 3. 4. un 5. kp vakardienas peldošajā apvidū, jo tumsā ir nedaudz grūtāk noturēt virzienu, bet pa dienu pilnīgi bez sarežģījumiem. Uz 6. kp loku apkārt pa dzeltenajām takām, jo meža pamatne nav diez cik ērta skriešanai, pa tumsu šķita ka ātrāk un drošāk te var paskriet, bet dienas gaismā aina pavisam cita. Uz 7. un 8. kp būtībā uz atmiņu, jo konkrēti pārklājās ar vakardienas etapiem. Uz 9. un 10. kp sapinos pats savā meistarībā, tā vietā lai vienkārši skrietu pa taciņām vai kontūrām, ņēmos un līkločoju caur kaut kādiem ābeļkokiem. Uz 11. kp praktiski kartē vispār neskatījos, šodien varēju novērtēt vakar tumsā šķērsoto grāvi, iespējams ka šis bija neizdevīgākais variants. 12. un 13. atkal krūmu puduriņi, kuri jāņem virzienā, uz 13. kp gan tas virziens visai šķībs sanāk. Uz 14. kp vienkāršs pārskrējiens, tik jāpiebilst, ka kājās tā arī nepavērās nekādas ātruma īpašības visas distances laikā. Un nu bomba, etaps uz pēdējo 15. kp, tā kā uz 2. kp skrēju cauri finišam un paskrēju garām arī vienam punktam, kurš visai loģiski izskatījās pēc pēdējā punkta pirms finiša, tad dodoties tagad uz pēdējo 15. kp, kartē neskatījos nemaz, tik leģendās piefiksēju ka jāatzīmējas 182. Ar jūtamu vieglumu, ka šis stīvais skrējiens būs galā, pieskrienu pie punkta taciņu krustojumā un ar visai lielu izbrīnu knapi nobremzēju SI puļķa iebakstīšanu šajā punktā. Johaidī, uz punkta skaidriem lieliem cipariem rakstīts - 200... a man leģēndās 182. ir kā pēdējais... nu arī ieskatos kartē... smieties vai raudāt, mans punkts ir ~200 metrus atpakaļ. Pirmajā brīdī iešāvās pat doma atzīmēties šajā punktā un lai jau tiek tas DSQ, jo galīgi vairs negribējās skriet kaut kur atpakaļ, bet nu tas nebūtu labais stils, lai vai kā distancē ir skrējies un veicies, jāpieturas pie savas pārliecības - nekādas diskvalifikācijas vai izstāšanās jebkādās (pat šādās nenozīmīgās) sacensībās. Finišā rezultāts 49:37 un pat bez šīs muļķīgās kļūdas nebūtu pats veiklākais Green distances veicējs, 2. vieta no 33 dalībniekiem. Distancē baigie līkumi sanākuši, jo garmins uzrādīja gandrīz 2 km pa virsu, tātad sanācis labs lēnais 7 km treniņskrējiens, bet nu kājas... pēc pielijušo pļavu šķērsošanas bija pilnīgi slapjas un atsaldētas, uz biksēm balta ledus sarma un kāju pirksti nejūtīgi, ar steigu jāiegādājas termozeķes, lai vismaz kaut kādu asinsriti saglabātu kājās.

sestdiena, 2012. gada 3. novembris

Spring Cottage (Burton On Trent)

Category: Midland Night Championships 2012
Map/area: Spring Cottage (Burton On Trent)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Brown
Šīs sacensības gaidīju jau pāris mēnešus, jo nakts orientēšanās man ļoti ļoti patīk. Jāatzīst ka šosezon pirmās nakts-o sacensības, un uzreiz tik nozīmīgas – Midland Night Championships. No sākuma būs mazliet jāatsvaidzina nakts iemaņas, un tā kā distance ir pietiekoši gara, tad gan jau tā lieta aizies. Šoreiz pieteicos Brown distancei, jo bija vēlme pacīnīties par to M21 čempiona titulu, un jāsaka uzreiz, tik garu – 8.9 km distanci naktī vēl nekad nebiju skrējis, bet nu labi ka esmu iebraucis labā rudens formā un ar skriešanu nevajadzētu būt problēmām. Pa dienu lijušais lietus mežu ir saslapinājis kārtīgi un gaisa temperatūra arī visai niecīga, vien +5, tāpēc ir gan cimdi rokās, gan bikses un o-topi divās kārtās. Šovakar startēju ar Azimuta formu, jo Aire forma nu jāatliek mazliet maliņā. Lai būtu tiesīgs pretendēt uz apbalvojumiem un ieskaitēm dažādās līgās šeit Midland reģionā, tad man ir jāpārstāv kāds no vietējiem klubiem, un tā kā kādu laiciņu iepriekš jau biju izlēmis, kuram klubam pievienošos, tad nedēļas vidū oficiāli pievienojos Nottinghamshire Orienteering Club, jeb īsāk – NOC. Slavenā ķīniešu/ riteņbraucēju lampa apkārtni izgaismo labi, bet saprotot ka distanci sanāks skriet krietni ilgāk par stundu, drošības pēc bateriju somiņā iebāžu arī rezerves lampu (parasto lielveikalnieci). Startā intervāls ir 1 minūte un es startēju ceturtais vai piektais, tā ka visai laba pozīcija, ir gan priekšā ko ķert un ir arī kas no aizmugures savāc, kļūdas gadījumā. Startā paķeru karti un apstājos, raibs gar acīm, kartē nespēju neko salasīt, karte tik piesātināta, ka grūti pat atrast starta trīsstūri. Vēl tagad mājās paskatoties uz to karti, nu nevar uzreiz ieraudzīt distances sākumu. Kad nu beidzot esmu rūpīgi ieurbies kartē, var sākt virzību uz 1. kp. Skrienu pa taku, bet reāli neko nesaprotu kur virzos. Priekšā esošo orientieristu pavadīts pārskrienu pār tiltiņu, izlienu caur krūmiem, pārlecu grāvim... bet neko tādu kartē nespēju sazīmēt, uzlieku virzienu, esmu uz pļavas, bet ne mazākās nojausmas kur esmu. Redzu ka daži orientieristi piestāj pie viena krūmu pudura, pieskrienu klāt, nav mans, tas ir Blue distances 1. kp, kaut kā šķiet ka manam punktam vajdzētu būt pa labi. O nu jau sāk veidoties kontakts ar karti, priekšā parādās gan pauguriņi, gan mazais dīķis, un pēc neliela līkuma ap pauguriem, beidzot esmu pie 1. kp. Fuuuuu. Aptuveni 2 minūšu kļūda uz 1. kp, bet kā skatos splitos, tur nevienam nav gājis viegli. Njā distances sākums nav visai izdevies, bet to jau varēja sagaidīt, tik sen nav skriets tumsā. Uz 2. kp jāskrien atpakaļ uz to pašu tiltiņu, no kura sāku plostot pa šo pļavu uz 1. kp. Purvā kājas tiek slapjas momentā, un ar tādām ledus aukstām būs jāskrien visu distanci, cerams ka nekādi krampji nesāksies. Uz punktu virzos ļoti lēni, vēl joprojām nespēju uztvert visu to raibo informāciju ko karte sniedz, bet tā taustoties visai veiksmīgi nonāku līdz punktam. Nezinu gan cik korekti ir likt punktus pie krūmu pudura pļavā, kura ir pilna ar tādiem puduriņiem. Pie 1. kp šķiet aizgāju garām diviem pirms manis startējušiem, bet nu mani no aizmugures bija panākuši divi citi, un ar vienu no viņiem turpmāko distanci būšu visu laiku kopā līdz pat finišam. Par 3. un 4. kp apkārt ezeram man nav ko komentēt, jo kartē neskatījos vispār, tikai leģendās. Sekoju priekšā skrienošajiem, temps bija ideāls un arī uz 5. kp tikai sekoju šiem, bet pie paša punkta nācās arī man ieskatīties kartē, jo pie punkta esam, bet punkta numurs ir 171., bet vajag 170. Šie abi paskrien uz priekšu, bet es paliku pie punkta, jo viss liecina par to ka esam pareizajā vietā, bet punkta numuri ir nepareizi. Pārliecinu abus pārējos čaļus, ka jāatzīmējas šajā un varam turpināt distanci tālāk. Uz 6. un 7. kp atkal sekoju abiem kompanjoniem, bet ik pa laikam ieskatos arī pats kartē, jo temps ir mazliet krities. Pie 7. kp nez no kurienes sarodas liels bars ar lampām (varētu būt ka Blue skrējēji) un uz 8. kp esam aptuveni 10 cilvēku grupiņa. Esmu aptuveni 4. pozīcijā un visi velkam līdzi grupas līderim, kurš aizvelk kļūdā. Nu tik sākās jautrība, visi sāk ķemmēt apvidu, skatoties viens uz otru kam sekot, jo nevienam nav īsti skaidrs kur precīzi atrodas, bet loģiski ka tādā barā punktu izdodas atrast vien ar kādu 30 sek. aizkavēšanos. Uz 9. kp izlemju, ka jāsāk pašam kontrolēt situāciju un uz punktu dodos pa sevis izvēlēto variantu. Punktu paņemu bez problēmām un uz 10. kp arī dodos neskatoties uz nevienu citu, sanāk labs pārskrējiens pa taciņu un pie punkta esam aptuveni 5 orientieristi. Ceļā uz 11. kp man izdziest lampa, mazs šoks tumsā, bet ir atvienojušies tikai vadiņi un līdz punktam nonāku bez problēmām. Uz 12. kp no visai lielās grupas esam palikuši tikai 3, viens no veterāniem pa priekšu, es aiz viņa un aiz manis juniors Daniel, ar kuru esam kopā jau no 2. kp (tieši viņš ievilka kļūdā uz 8. kp). 12. kp es atzīmējos pirmais un ar ~2 sek. aizturi, jo SI stacija nav pamodināta, tātad mēs trijatā esam priekšā visiem. Uz 13. kp palaižu abus kompanjonus priekšā un pats vienkārši atsēžu. Pēc 13. kp arī mūsu grupiņa pajūk, juniors nolemj doties pa kreiso pusi uz 14. kp, bet veterāns pa labo, un es pēc nelielas saminstināšanās nolemju palikt kopā ar veterānu. Pa pļavu sekoju līdzi, bet pie grāvja kolēģis ieberžas pamatīgos krūmos, un es to redzot apskrienu mazliet apkārt un uz meža taciņas esmu šim jau priekšā. Nav ko daudz domāt, jāuzņemas vadība, un būtībā no šīs vietas es kontrolēju skrējiena vadību un virzienu. Pirms 14. kp no sāniem parādās vēl viena gaisma, juniors no otras puses arī ir klāt. Pie 14. kp vēlreiz pārliecinos, ka pirms mums vēl neviens te nav bijis, jo SI stacija nav pamodināta. Turpmākie 4 kontrolpunkti ļoti peldošā apvidū, pilnīgi līdzenā, bez reljefa jāatrod krūmu puduriņi, tātad pilnībā jāpaļaujas uz kompasu, un tā kā es esmu vadībā, tad jāmēģina to darīt droši un pārliecinoši. Uz 15. kp nekādu problēmu, bet uz 16. kp nedaudz novirzos pa kreisi un tumsā pieskrienu pie cita puduriņa, pie kura ir iemarķēta punkta vieta (rītdienas dienas mača tieši te man būs 5. kp). Tagad es esmu ievilcis mūsu grupiņu kļūdā, bet tā kā pats visu kontrolēju, tad nojaušu ka punktam jābūt kaut kur pa labi, un pēc neliela loka izdodas ieraudzīt kontrolpunkta atstarotāju. Ātri piemetu virzienu uz 17. kp un skrienu, kāpēc gan neaizbēgt no abiem sekotājiem, jo paskriet varu un tumsā jūtos visai droši. Tuvojoties dzeltenajai takai uz 17. kp, redzu tālumā ka uz 15. kp dodas vēl divi gaismas kūļi, tātad kaut kas tuvojas vēl no muguras. Uz 17. kp tomēr netrāpu tieši virsū, nākas mazliet paiet ar soļiem un pakoriģēt virzienu, un Daniel ir klāt. Punktu paņemam viens aiz otra, bet uz 18. kp jūtu ka juniors negrib uzņemties vadību un laiž mani priekšā, nu neko jāmēģina turēt virzienu, bet šis punkts ir ļoti peldošs nakts apstākļos, un protams ka aizpeldu garām un pa tālu. Sākas apkārtnes ķemmēšana un punktā ierodos no pretējās puses, un nu jau vairs 5. pozīcijā, jo visi tuvākie sekotāji skrien jau man pretim uz 19. kp. Interesanti paskatīties Splitalyzer programmā absolūtos laikus, kā mainījušās atstarpes starp mūsu līdergrupiņu. Ātri atzīmējos punktā un loģiski ka kartē neskatoties duru tik līdzi pārējiem uz 19. kp, jo atlaist nedrīkst. Tie divi, kurus redzēju skrienam uz 15. kp, jūtami attālinās, bet ar Danielu un Richardu (apskatījos splitos, kurš tad ir bijis mūsu trešais dalībnieks grupiņā) kontakts saglabājas, bet nu pacensties nākas pamatīgi, lai neatlaistu viņus, jo arī šie cenšas turēt līdzi tiem abiem pa priekšu skrienošajiem. Arī uz 20. kp kartē vispār neieskatos, tikai sekoju, un tāpat uz 21. kp, kurš atrodas starp kaut kādiem zivju dīķiem. Līderi šeit sakļūdas un acīmredzami ir pazaudējuši kartes kontroli. Tālāk seko interesanta aina, viens no līderiem apskraida visas tuvējās niedres, bet mēs pārējie četri vienkārši stāvam un skatamies uz viņu, un kad jūtam ka šis iespējams dodas uz punktu, metamies pakaļ. Sanāk labi forsēt grāvīti, kurš ir pilns ar ledus aukstu ūdeni un diezgan dziļš, tā līdz attiecīgajai vietai :) Ja vienu brīdi likās, ka uz 19. kp atlaidīšu šo līderu grupiņu, tad tieši šobrīd 21. kp es biju pirmais kas atzīmējas. Viss kārtībā, viss var turpināties. Uz 22. kp samērā garš etaps un sākums pa taciņu, pa kuru atkal abiem līderiem ir krietni ātrāks solis un viņi atraujas, bet mūsu ierastā trijotne turās kopā, mēs ar junioru pat skrienam blakus soli solī. Šajā brīdī pie sevis iedomājos, noskriets taču jau ir pieklājīgs attālums, bet sagurumu tā īsti vēl nejūt, kaut gan kājas no aukstuma ir visai stīvas, tāpēc jāturpina tik skriet un ne brīdi neatslābt. 22. kp paņemam pēc līderu gaismām, kuri jau skrien pretim uz 23. kp. Uz 23. kp arī mūsu trijotne pajūk, Richard aiziet vairāk pa kreisi, es cenšos pa līniju turēt, bet Daniel skrien apkārt pa taku. Pie punkta tāpat esam kopā. Ātri izpētu atlikušos etapus un izdomāju ka varētu pamēģināt realizēt aizbēgšanu no saviem kompanjoniem, kaut gan nekādas nozīmes jau tam nav, jo cīnamies katrs savā grupā (M20; M21 un M40), bet gribas tādu interesantu nobeigumu tā jau aizraujošajam skrējienam. Uz 24. kp ļauju šiem abiem skriet pa priekšu, pats skatoties kartē izdevīgākos variantus, un ir, uz lielās takas rodas iespēja pamēģināt savādāku variantu. Šie abi nogriež pa kreisi gar graviņu, bet es izlemju turpināt skriet pa lielo taku un griezt nost pa nākamo mazo taciņu un punktu paņemt no pretējās puse. Un tik tiešām mans variants izrādās ātrākais, esmu punktā pirmais ar aptuveni 100 metru rezervi, un pats galvenais ka abi līderi arī tepat vien ir, skrēja pretim uz 25. kp. Uz 25. kp īsais etapiņš man sanāk ne pārāk pārliecinošs un Daniels jau ir klāt. Uz pēdējo 26. kp riskēšu un skriešu pamatīgu apkārtvariantu, bet pilnā ātrumā, un tad jau redzēs kas sanāks, jo šie neviens man neseko līdzi, un iet pa kreiso pusi, tas variants izskatās īsāks. Kurinu pa taku cik ir iekšā, bet neliela neveiksme sanāk uz lielā ceļa, jo ierauju vienu ieliņu pa ātru pirms vajadzīgās (kartē nemaz nav iezīmēta, jo ir vienkāršs pagalma ceļš). Izskatās ka šī kļūdiņa mani aizkavēja tieši tik, lai atkal punkta rajonā mēs visi trīs būtu reizē. Neviens no mums tā uzreiz to punktu nevar atrast, tāpēc sanāk drudžaina apkārtnes pārmeklēšana, līdz ieraugu ka juniors atzēmējas punktā. Pēc mirkļa arī es atzīmējos, bet nu skaidrs ka cīņa finišā nesanāks, jo atstarpe ir pārāk liela. Tā nu finišēju kā ceturtais no Brown distances, un tā kā starta intervāli visiem bija 1 minūte, tad nojaušu ka tā arī palikšu 4. vietā. Ieskatos pulkstenī, wow, nebiju domājis ka būs tik ilgs laiks – 1:25:27, bet nu jā, noskriets arī tika visai daudz, garmins uzrāda 11.4 km (tik daudz nakts-o iepriekš nekad nebiju skrējis), bet kļūdās arī savācās vismaz 8-10 minūtes. Tā arī bija, kopējos Brown rezultātos ieņēmu 4. vietu no 13 dalībniekiem, 1. vietai zaudējot tikai 9 minūtes, kas uz tik garu distanci un naktī ir ļoti labi. Vienīgi nebija pārliecības vai starp M21 biju pirmais, jo viens no līderiem izskatījās visai jauneklīgs. Izrādījās pirmie divi ir M40 un M35 pārstāvji, tad M20 juniors un pēc tam es M21 pārstāvis. Tātad esmu kļuvis par Midland Nakts Čempionu M21 grupā, un ieskatoties rezultātos, vispār bez konkurences, bet kāda gan tam nozīme (ne jau mana vaina ka te tik retas tās divdesmitvieninieku rindas), cīņa ar citu grupu pārstāvjiem distancē bija aizraujoša, jo ikviens vēlējās finišēt visiem priekšā. Jāatzīst, ka šīs bija interesantākās nakts-o sacensības, kādas esmu aizvadījis, sajūtas kā skrienot kādās nakts stafetēs un cīnoties par vadību līderu grupiņā. Aizraujošs un fantastisks skrējiens, plus vēl beigās tiku pie balvas – Buff galvas lakatiņa/cepures/lentes/šalles un kaut kādiem sporta žurnāliem/katalogiem. Vēlreiz pārliecinājos ka nakts orientēšanās mani ļoti aizrauj, jo daudz vairāk var izpaust savas orientēšanās prasmes nevis skriešanas ātrumu.

svētdiena, 2012. gada 28. oktobris

Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)

Category: White Peak Weekend Day 2
Map/area: Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Green
Sacensību centrs atkal augšā kalnos, tāpēc šoreiz velosipēds tika atstāts līdzenumos, lai kājas netiek jau piedzītas pirms starta. Bet nu vakardienas kalniņus šorīt vēl labi varēja just kājās, tāpēc nolaidu savu latiņu vēl zemāk, un nestartēju vis Blue distancē, bet gan Green, kurā piedāvātie 5 km mani pilnīgi apmierināja. Kaut kur jau šīs kartes nosaukumu biju dzirdējis, tāpēc parakņājoties savā karšu arhīvā, atradu ka esmu jau 2009. gadā šeit skrējis. Toreiz normālu gabalu esmu braucis no Leeds uz šejieni, un jā, atmiņā palikusi nežēlīgā krusa, kas toreiz te plosījās. Tā ka sagaidāmo apvidu jau biju iepazinis pirms 3 gadiem - ļoti skrienams, bet kā angļi teiktu - tricky, jo starp daudzajām mīnu bedrēm atrast īsto nav viegli, un arī pareizajām klintiņām jāmāk uzskriet precīzi virsū. Starts ceļa malā un mazliet jāpastāv rindā, lai tiktu startēt, bet ļoti pārskatāmi var redzēt, kur skrien pirms manis startējušie, praktiski pirms starta, vēl karti neredzot, jau nojaušu kur ir 1. kp. Pirms manis Green distancē startē 14-16 gadīgs jauneklis, tad M45 pārstāvis, tad W21 skrējēja, tad dāma gados, un tad es. Tātad mērķis varētu būt noķert to četrdesmitpiecinieku. Distances sākums gandrīz kā bērnu distancītē, 1. un 4. kp var ņemt kartē neskatoties, bet uz 2. un 3. kp mazliet jāuzmet virziens īsajos etapiņos un tad jau bedres pašas nāks pretim. Pie 1. kp panācu dāmu, bet W21 jaunkundzei aiz muguras tiku ceļā uz 5. kp, kurš bija augšā pie klintiņas, izmantoju izdevību nedaudz atpūsties pēc starta krosa, un ļāvu viņai orientēties manā vietā. Arī uz 6. kp vēl nedaudz ļāvos atvilkt elpu, bet kad jutu ka meitene pa priekšu sāk peldēt starp klintīm, tad pieslēdzos pats pie orientēšanās, un punktu atradu bez liekām emocijām. Nu bija jāsāk atkal vilkt, jo uz 7. kp distance sāka iet lejup no kalna. Diemžēl uz 7. kp sanāca 30 sek. misēklis, jutu ka laižos pa zemu, bet tāpat aizskrēju garām punktam, varbūt tāpēc ka pamanīju kā uz 8. kp aizskrien abi pirms manis startējušie stiprā dzimuma pārstāvji. Hmm sākums ir padevies labs, ja jau viņiem esmu pievilcis klāt. Uz 8. un vēl jo vairāk uz 9. kp stiepju pamatīgi, jo kartē tur reāli nav ko lasīt, un uz ceļa panāku divus orientieristus, diemžēl tie nav Green skrējēji, par ko pārliecinos tikai tad, kad ar viņiem pieskrienu pie punkta, kurš nav manējais... atkal 30 sek. lieks līkumiņš uz 9. kp. Šeit pirms kļūdas es pēdējo reizi tālumā redzēju savu ķeramo konkurentu, un sapratu ka tomēr nevarēšu viņu noķert. Uz 10. kp jātur tikai virziens, ko palīdz turēt vairāki veterāni līdzās, kurus nemanot esmu panācis, ar vienu no viņiem tad izveidosies arī laba sadarbība līdz pat finišam, jo 10. un 11. kp es paņemu aiz viņa muguras. Uz 12. kp sanāk visai daudz novirzīties no taisnās līnijas un kādas 20 sek. iezaudēju savam kompanjonam, bet uz 13. kp jau atkal esmu klāt viņam. Jāpiebilst, ka sajūtas ir lieliskas, paskriet varu, neskatoties uz nelielo stīvumu kājās, un kas pats galvenais, baigi labi izdodas noturēt virzienu un punktos eju precīzi iekšā. Diemžēl to nevar teikt par 14. kp, jo tur ir vienkārši bedru jūra, pilns ar sīkām bedrītēm, starp kurām jāatrod viena lielāka. Jau sākumā jutu, ka pārāk tālu novirzamies no sētas pa kreisi, tāpēc intuīcija saka ka punktam ir jābūt kaut kur pa labi, pakāpjos uz augstāka izciļņa un ar skatienu sāku ķemmēt visas apkārt esošās bedres, līdz kamēr aptuveni 50 metru attālumā pamanu ka no vienas bedres laukā rēgojas SI stacija. Atkal ~30 sek. var pieskaitīt pie rezultāta. Uz 15. kp izvēlos skriet nevis pa līniju, bet gan kā drošu orientieri izvēlos visai izteiktu ierakumu kalnu etapa vidū, bet pašu punkta vietu ļoti viegli var noteikt pēc citu priekšā esošo orientieristu virzības. Īstenībā ļoti interesanti tik atklātā apvidū redzēt citus orientieristus (ļoti lielā skaitā) darbībā. 15. kp pirmais atzīmējas mans kompanjons, jo viņam pret kalnu tas solis tāds raitāks, tāpēc uz 16. kp es dodos uzticoties viņa virziena izjūtai, un punktā nonākam apbrīnojami precīzi, bet nu uz pēdējo 17. kp Russell (apskatījos splitos, kā tad sauc konkurentu) galīgi iet šķērsām, tāpēc man nākas labot, un ar mazāku līkumu atzīmēties punktā pirms viņa. Finišs visai garš (240 m) un Rasels aizjoņo uzreiz garām, bet es cenšos neatpalikt. Finišēju ar rezultātu 34:55 un kājas pašas saka, ka šis ir bijis nežēlīgi ātrs skrējiens, tāpēc pēc finiša vēl mazu gabaliņu jāpaskrien, lai var atiet. Garmina uzrādītais ātrums ir nedaudz virs 6 min/km, ar tādu ātrumu sen nebiju veicis orientēšanās distanci (urban o-distances var neskaitīt, jo pa ielām protams ka skrienas vēl ātrāk). Un ja tā paanalīzē, tad pie glīta bezkļūdu distances veikuma, bija pat iespēja novinnēt šo pasākumu. Bet arī ieņemtā 5. vieta no 83 dalībniekiem ir tīri laba, jo priekšā palaidu vien pāris jauneklīgākus konkurentus un to M45 pārstāvi, kuru neizdevās noķert.
Beidzot vajadzētu izlemt, kuram klubam lai nākamgad pievienojas. Šeit manā apkārtnē lokālais klubs ir DVO, bet viņš ir visai mazs. Aktīvākais te noteikti ir LEI klubs, viņi biežāk organizē dažādas sacensības, arī nākamgada Britu čempionātu sprintā un vidējā, bet nu viņu kluba krāsas (lillā) un logo (Azimuta pifs pret viņu suni izskatās daudz labāk) galīgi nepiesaista, jo labprāt turpmāk gribētos skriet arī jaunā kluba neilonā. Ja skatās uz o-topu smukumu, tad varētu pievienoties NOC klubam, viņi izmanto Robina Huda simboliku, un šķiet ir ''krutākais'' klubs šajā apkaimē :) Vēl mazliet ir laiks padomāt par izvēli starp Derby, Leicester vai Nottingham.
Tūliņ tūliņ sāksies jaunā nakts-o sezona un uzreiz ar prestižu pasākumu - Midland Nakts Čempionātu, bet es vēl ne reizi neesmu bijis šoruden tumsā mežā.

sestdiena, 2012. gada 27. oktobris

Errwood (Macclesfield)

Category: White Peak Weekend Day 1
Map/area: Errwood (Macclesfield)
Organiser: MDOC
Country: England
Discipline: Blue
Šīs sacensības manu uzmanību piesaistīja ar Mančesteras kluba aicinājumu - Welcome to a taste of Scotland in the Peak District ! Ja jau kalni būs kā Skotijā un es ceru arī meži, tad ir jāpamēģina, jo atceroties Skotijas 6dienas pirms nu jau 5 gadiem, tur kaut kam ir jābūt. Kalnus jau paspēju izbaudīt pirms starta, jo šoreiz uz sacensībām devos ar vilcienu un riteni. Lai no stacijas nokļūtu līdz sacensību centram, bija jānobrauc vien 12 km, kas normāli būtu kādās 35 minūtēs pieveicami, bet šoreiz šī attāluma pieveikšana prasīja 1 stundu un 9 minūtes! Kalni bija ne pa jokam, un pat divreiz nācās kāpt nost no velosipēda, jo tādā sienā vienkārši nebija iespējams uzbraukt. Tātad iesildīšanās pirms startā sanāca pat pārāk laba, atlika vēl tikai izstaipīties un biju gatavs doties distancē. Aicinājums uz apvidu kā Skotijā nelika vilties, mežs izskatījās iespaidīgs (beidzot skuju koki un sūnu pamatne) un arī kalni liks kārtīgi pacīnīties. Startā ieraugot etapu uz 1. kp, sapratu ka te šodien būs īsta ORIENTĒŠANĀS. Etaps cauri kārtīgam zaļajam biezoknim bez nevienas normālas piesaistes. Kad tiku cauri tam biezoknītim, mana piesaiste izrādījās 16. kp, jo biju krietni novirzījies pa labi, vismaz punktā varēju droši iet iekšā, bet 1 lieka minūte noteikti klāt, ar šādu līkumu. Uz 2. kp tikai virziens, jo beigās varēs labi atdurties pret kontūru. Būtībā visi nākamie punkti 3. 4. 5. un 6. kp tika ņemti tikai paļaujoties uz kompasu, vislielākais prieks ka izdevās precīzi trāpīt uz 6. kp, jo šādā apvidū ar tik daudz dabīgajiem šķērsļiem, varēja visai viegli novirzīties no uzņemtā kursa, palīdzēja arī tas ka nekādu dižo skriešanas ātrumu te nevarēja attīstīt. Etapu uz 7. kp izvēlējos skriet vairāk pa mežu, jo kaut arī pilns ar sakritušiem kokiem, tomēr vieglāk skrienams nekā aizaugusī pļava. Uz 8. kp gandrīz tikai pa marķējumu gar ceļu un nezinu kā, bet tieši šādos vieglajos etapos man sanāk sataisīt vislielākās muļķības. Vispirms mazliet apjuku izskrienot no marķētā posma, pēc tam aizrāvu līdzi Brown distances skrējējiem uz viņu punktu, un tikai tad nolasīju kartē kur esmu es un kur man vajadzēja būt. Tik muļķīga kļūda, lai neteiktu vairāk :( Sabojāju visu labi iesākto distanci ar šo 2 minūšu kļūdu, bet tagad atslābināties nevarēja vispār, jo nākamie punkti sekoja open moorland apvidū, kas nav no maniem favorītapvidiem. 9. kp visai viegls, bet 10. un 11. kp gan prasīja uzmanīgi sekot līdzi virzienam un attālumam, jo šādās viršu pļavās atrast mikroieplakas nav tas vieglākais uzdevums. Labi ka biju kopā ar diviem Brown distances skrējējiem, varējām mazliet platāk izklīst, līdz viens uzgāja virsū punktam. Uz 11. kp arī mūsu virziens sakrita, tāpēc tik skrēju līdzi, tomēr šiem bija cits punkts, dažus ielociņus uz augšu, tāpēc uz savējo punktu sanāca tāds neliels 30 sek. līkumiņš. Uz 12. kp normāls downhils uz leju, galvenais skatīties kur kāju liec un tik lidot lejā. Punkts tika paņemts bez grūtībām no sētas puses, arī 13. kp nekādas grūtības nesagādāja, galvenais ticēt virziena izjūtai. Bet 14. kp gan atkal augšā kalnā, atkal izvēlējos virzīties pa mežu nevis pļavu, un augšā uz taciņas tiku samērā ātri, un tālāk tikai formalitāte ar punkta paņemšanu. Uz 15. kp aizliegtā teritorija (putnu ligzdošanas vieta) priekšā un kartē iezīmējuši ka jāskrien baigais līkums apkārt pa kreiso pusi, bet pa labo pusi būtu daudz ātrāk. Es protams izvēlos labo variantu, kurš ir krietni īsāks un šķiet ka tas nebija aizliegts, jo tagad ieskatoties Routgadet citu veiktajos ceļos, ne es vienīgais biju skrējis pa to pusi. Punkts easy, jo tas pats kurš 7. kp, arī 16. kp paņemšana likās ka nekādas problēmas nesagādās, jo tam jau biju paskrējis garām ceļā uz 1. kp, bet atkal dažādi pārvarāmie šķērsļi mazliet lika vairāk noorientēties pirms paša punkta. Uz 17. kp vienīgā doma bija tikt ātrāk uz ceļa, jo pa zaļo nebūs aršana, bet baigi paveicās, jo trāpīju mazajās eglītēs uz kaut kādu iedzītu vagu un varēju tā visai brīvi arī pa zaļo skriet. Un kaut kas neticams, tieši uz pēdējo 17. kp esmu uzrādījis ātrāko splitlaiku (vienīgo) starp visiem Blue distances orientieristiem. Tā kā biju labi ieskrējies, tad arī uz finišu centos lidot tā no visas sirds, tikai pirms atzīmēšanās nācās visai strauji sabremzēties, jo viena tīnīte kādas 2 sekundes bakstījās ap finiša SI staciju, kamēr trāpīja iekšā. Tas viņas žēlais sorry lika tikai pasmaidīt, jo redzot ka tāds dzīvsvars lido no meža ārā, var taču paiet malā. Labi, nebija jau nekāda cīņa uz sekundēm un beigās rezultātu augšdaļā bija visai lielas atstarpes. Finišēju ar rezultātu 57:08, kas uz to brīdi bija ātrākais, bet visai drīz ar graujošu 10 minūšu pārsvaru (es pat bez savām kļūdām nevarētu uzrādīt tādu laiku) tiku pārspēts. Beigās ieņēmu 4. vietu no 57 dalībniekiem, bet ne jau vietām ir nozīme, galvenais ka bija iespēja izbaudīt ļoti interesantu orientēšanās distanci. Gandarījums par distances sākuma veikumu, mazliet garīgo pabojāju uz 8. kp, bet interesantais apvidus ļāva kārtīgi izbaudīt distanci. Vēl kalnainais atpakaļceļš ar riteni uz vilciena staciju, un rītdien priekšā vēl vienas o-sacensības, kuras solās būt ar lieliem ātrumiem, jo pa atklātām pļavām, bet pilnām ar klintīm un bedrēm.