svētdiena, 2012. gada 25. novembris

Badgerslade (Stafford)

Category: Regional Event & WM League
Map/area: Badgerslade (Stafford)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: Blue
Atgriežoties vakar Anglijā, savā piezīmju kalendārā biju atzīmējis, ka šodien vajadzētu apmeklēt East Midland Čempionātu orientēšanās sportā, bet izlasot visu informāciju un aprakstu par sacensībām, sapratu ka man tas nav vajadzīgs. Kāpēc? Tāpēc ka mūsu prombūtnes laikā Anglijā bija plosījušās vētras un lietusgāzes, kas daudzviet radījušas pamatīgus plūdus, un tā kā šīs sacensības notika augšā kalnos (open moorland), tad to apmeklējums galīgi nelikās vilinošs laika apstākļu dēļ. Šorīt ātri ieskatījos UK orientēšanās kalendārā un atradu ka tepat netālu no mājām notiek vēl vienas o-sacensības, daudz vilinošākā apvidū, jo pirms pusotra mēneša turpat netālu jau biju skrējis, tāpēc zināju ka mežs un apvidus tur ir interesants. Braucot uz sacensību vietu, daudzviet bija redzams, ka pļavas ir applūdušas un upes izgājušas no krastiem, un viens no mazajiem ceļiem bija tā kārtīgi pārpludināts. Tajā vietā mazliet apdomājos, vai nemeklēt citu apkārtceļu, tomēr izlēmu riskēt un braukt pāri, njā... tādu upi vēl nebiju forsējis, vienu brīdi jau šķita ka mašīna noslāps, jo ūdens līmenis bija tik augsts, ka riepas bija zem ūdens, un durvis nebūtu vēlams vērt vaļā, atpakaļ noteikti nebraukšu pa šejieni :) Sacensību centrā ierados diezgan vēlu, tāpēc nācās startēt vienam no pēdējiem, un visai sasteigti - saģerbšānās, iesildīšānās un pa taisno mežā iekšā... un iespējams tāpēc notika sekojošie notikumi uz 1. kp, jo grūti izskaidrot, kā kaut ko tādu spēju dabūt gatavu. Uz 1. kp pieļāvu 6:30 minūšu kļūdu!!! Tā ''burkojis'' sen nebiju, pilnībā pazaudējot jebkādu kontaktu ar karti. Tagad skatoties garmin ceļu, esmu skaisti virzījies precīzi uz punktu, un tad pēkšņi sācis peldēt. Pēc vakardienas Magnēta un feinās karte, šodien šajā ''mākslas darbā'' nespēju izjust attālumu un arī kaut kādi mežizstrādes ceļi pilnībā mani aizveda neceļos. Vienu brīdi jau pavīdēja doma, ko es te ākstos, jāiet atpakaļ uz startu un miers, jo savu atrašanās vietu nekādi nevarēju noteikt, skraidīju ar cerību uzskriet virsū punktam. Beigās ķēros pie pēdējā salmiņa, uzliku virzienu un tēmēju uz ceļu krustojumu, kurā tad nu beidzot biju atkal kontaktā ar karti, un punktu visai mierīgi paņēmu no pretējās puses. Pēc šāda sākuma, motivācija skriet pieklājīgā tempā nebija nu nemaz, tāpēc kā mērķi uzstādīju noķert čali, kurš startēja aiz manis un noteikti 1. kp sen bija atzīmējies pirms manis. Izskrienot izcirtuma malā uz 2. kp, savu mērķi arī tālumā pamanīju. Uz 2. kp tā lēnām vēl atguvos no šī sākuma šoka, bet uz 3. kp kārtīgi atstrādāju, un konkurentu panācu, uzrādot pārliecinoši ātrāko splitlaiku. Etaps uz 4. kp izskatījās tāda bērnu spēlīte - easy, bet atkal mana attāluma izjūta šodien nebija ar mani, un skrienot gar kontūrām, attapos uz mazās taciņas aiz punkta. Sekoja neliela koriģēšana, lai saprastu kur īsti esmu, un jau otro punktu no pirmajiem četriem paņēmu no pretējās puses :) Kaut kā nevaru uzķert kontroli pār karti. Lieki piebilst, ka mans konkurents, jau bija sen ceļā uz 5. kp, kamēr es vēl meklēju 4. kp, tāpēc uz 5. kp pa taciņām atkal nedaudz vairāk uzspiedu, un pie punkta atkal bijām kopā. Uz 6. 7. un 8. kp pastrādāju tā cītīgāk, lai šamējais redz ka neesmu tomēr totāls racējs. Etapiņi viegli, galvenais turēt virzienu, jo nekādu īpašo detaļu kartē jau nebija ko lasīt. Uz 9. kp īsais etapiņš, kuru ņēma ārā no rezultātiem, jo nevar zināt cik katram būtu jāpalaiž tur mašīnas garām. Uz 10. kp elementārs taciņas etaps, šeit pirmo reizi atskatījos, vai Mike ir ticis man līdzi, izskatās ka sen jau ir iepalicis un vairs nav redzams, kaut gan izskatījās daudz sportiskāks par mani :) Uz 11. kp divi varianti, vai nu pa labi gar kontūru, vai pa kreisi pa ceļu, izvēlējos drošāko pa ceļu, bet iespējams ne to ātrāko, jo gar kontūru sanāktu krietni īsāks etaps. 12. kp virziena punkts, kuru atkal paņēmu no otras puses, nu nejūtu es šitajā kartē attālumu! Punktu paņēmu pirms kāda garākās Brown distances pārstāvja, un jutu ka uz 13. kp mums sakrīt, tāpēc mazliet uzkurināju šim pa priekšu, tā iegūstot savu otru šīs dienas ātrāko splitlaiku. Arī uz 14. kp mums sakrīt, tāpēc es pa priekšu uz ceļa uzlidoju pat ar ātrumu zem 4 min/km, un pat iedomājos ka varbūt pat izdodas atgūt tās trakās kļūdas uz 1. un 4. kp. Nākamie divi punkti visu nolika savās vietās, lai par kaut kādu laika atgūšanu varētu nedomāt. Arī uz 15. kp mums abiem sakrita, tāpēc palaidu pret kalnu šo priekšā, jo mazliet biju aizelsies pēc tāda krosa. Virziens labs, bet pirms punkta čalis aizvilka mūs abus 30 sek. kļūdā un es nu jau ceturto punktu šodien paņēmu no pretējās puses. Par 16. kp pat negribas neko komentēt, nejutu ne attālumu, ne virzienu. Pa ceļu aizskrēju pa tālu un kad vajadzēja sākt virzīties uz punktu, priekšā ieraudzīju kādu veterānu, kurš pēc loģikas arī gāja uz to punktu. Raka viņš un raku es, nav izskaidrojuma, kāpēc reizēm tiek šādi skriets uz priekšu, zinot un jūtot ka ir pa tālu. Labi ka izdevās uzskriet tai mazajai stidziņai un nu jau kārtējo punktu paņēmu atkal no sazin kuras puses, ne tikai no tās kuras vajadzētu. Vēl 3 minūtes klāt un motivācija turpināt nekāda. 17. un 18. kp tiek paņemti beztempā un ar jūtamu neieinteresētību pret notiekošo procesu. Uz 19. kp etaps pret kalnu un lai nedaudz sevi sapurinātu, izdomāju kalnu atstrādāt no sirds, kas arī gandrīz izdevās līdz pašai augšai. Pēdējie distances punkti ļoti vienkārši, bet nu paskriet gan vairs nevarēju, jo izskatījās ka ar visām kļūdām būšu saskrējis vairāk par 9 km. Ko lai saka, gadās arī šādi skrējieni ar tik smagām kļūdām, šogad šķiet viens no sliktākajiem reisiem. Rezultāts 1:13:14 un tikai 17. vieta no 32 dalībniekiem.
Šodienas piedzīvojumi turpinājās vēl mājupceļā. Ja šurpu braucu pusstundu, tad atpakaļ uz mājām krietni ilgāk par stundu. Gribēju braukt atpakaļ pa to pašu ceļu, pa kuru atbraucu, jo cerēju ka glābšanas dienesti būs kaut ko darījuši lietas labā ar tiem plūdiem. Bija ar... bija aiztaisījuši vispār to ceļu ciet un nu bija jāmeklē citi apvedceļi. Tā nu sausa ceļa meklējumos iebrauc vēl 3 reizes strupceļos, vienā vietā pat tiku pāri tai upei kas plūda pār ceļu, bet jau nākamajā līkumā attapos tik pat kā ezerā. Neapsakužu to mazo pilsētiņu iedzīvotājus, kuriem mājas bija vienos ūdeņos. Mājās tomēr tiku veiksmīgi no pretējās puses (vien pazaudējot ABS vienā no ''ezeriem''), tieši tāpat kā šodienas distancē, kad vairākos punktos ierados no pretējās puses.

sestdiena, 2012. gada 24. novembris

Lapsas (Rīga)

Category: Ziemas Magnēts 2012 - 2013 14. kārta
Map/area: Lapsas (Rīga)
Organiser: Auseklis
Country: Latvia
Discipline: 2. distance
Šonedēļ izdevās izrauties nelielā atvaļinājumā uz Latviju, un pat atvaļinājumā nevaru iztikt bez aktīvās atpūtas - orientēšanās sporta. Vispār jau biju ieplānojis apmeklēt telpu-o sacensības fabrikā, bet laika trūkuma un citu plānu dēļ šo pasākumu nācās atcelt, tāpēc izlēmu šodien apmeklēt Magnētu tepat Rīgas pievārtē. Neko sportisku un neko garu, vienkārši pabaudīt Latvijas mežu, kurš ļoti pozitīvi uzlādē. Izvēlējos skriet 2. distanci - 4.2 km īsu, tā lai 25-30 minūtēs būtu atpakaļ finišā, mazliet izkustējies un gandarīts. Pirms starta savienojot punktus, sapratu ka sanāks labs virzienu treniņš, jo Anglijā pārsvarā jāplāno apkārtvarianti dēļ neskrienamās pamatnes, bet šeit varēs skriet tik pa līniju. Uz pirmo 33. kp aizskrienu varen veikli, Magnēta talismana Džima rējienu atbalstīts :) Uz 42. kp sanāk neliels lociņš, dēļ tā ka ļoti sen neesmu skrējis šādā sīkreljefā, tikai ieraugot priekšā izcirtumu, sapratu ka eju punktam garām un jāgriež pa labi reljefā iekšā. Tālāk distancē pilnībā paļaujos uz kompasu un virziena izjūtu, kas itin veiksmīgi arī padodas un punkti nāk pretim viens pēc otra šajā pārredzamajā mežā. Pat uz 37. kp bedrē visai precīzi trāpu virsū. Interesanti ka šajos visos etapos man ir ātrākie splitlaiki, kaut gan sajūtas nebija visai olimpiskas un skrējās gaužām lēni, kā sacīt jāsaka - galīgi nebija iekšā, pēc aktīvajām nedēļas izklaidēm. Vēl viens interesants fakts, endomondo uzrāda praktiski vienādu vidējo ātrumu pirmajos 3 km, kā startā uzņēmu viegli lēno tempiņu, tā arī turpināju neraustoties. Pirmā nopietnākā kļūdiņa sanāca garajā etapā uz 31. kp, ar virzienu viss bija kārtībā, vienkārši beigās netrāpīju uz punkta bedri, un kādas 20 sek. nācās tur atstāt. Tālāk vienkāršs ceļa etaps uz 56. kp un tad etapi uz 45. un 54. kp, kurus jau startā savienojot, sapratu ka būs distances atslēgas punkti. Uz 45. kp izvēlējos maksimāli tālu skriet pa stigu un tad griezt nost, diemžēl orientieris pauguriņš dabā nebija visai izteikts, tāpēc punktu paņēmu visai nepārliecinoši, zaudējot vismaz pusminūti. Bet uz 54. kp izdevās tīri labi noturēt virzienu un nolasīt etapa vidū reljefu, tā ka visai precīzi zināju kur punktam jābūt. Lielākā kļūda tika pieļauta uz 46. kp, no purva iznācu precīzi ārā, bet mazliet noslinkoju ar kartes lasīšanu reljefā, un pa lēzenāko kalna nogāzi aizvilku stipri pa labi, un atkal pateicoties izcirtumam sapratu ka punkts ir atpakaļ pa kreisi. Uz 55. kp virziens taisns, bet nevajdzīga kalna pārcelšana, un uz pēdējo 100. kp vairs tikai formalitāte, jo tālumā ļoti labi bija redzama Magnēta lielā telts. Beigās vēl pāris sekundes pamanījos pazaudēt uz finišu, jo apjuku starp izliktajiem bērnu punktiem un uzreiz nesapratu kurš tad ir finiša lukturis :) Biju plānojis ka šo distanci lēnā garā vajadzētu noskriet kādās 27-28 minūtēs, diemžēl rezultāts nedaudz lielāks - 30:56, jo tajās pāris kļūdiņās salasījās aptuveni pusotra minūte un arī skriešanas solis bija visai gauss. Pēc iepriekšējo nedēļu skrējienu sajūtām, šodien jutos kā bedrē :) Ieskatoties rezultātu tabulā, aina nav nemaz tik slikta - 2. vieta no 72 dalībniekiem, bet tur pārsvarā dominē daiļā dzimuma vārdi, pāris zināmu pensionāru uzvārdi :) un ļoti daudz nezināmu orientieristu uzvārdi, spriežot pēc visai modernajiem vārdiem (1. vietā Francis un 3. vietā Patriks), tie ir jaunās paaudzes censoņi - padsmitnieki. Bija kolosāli izskriet pa Latvijas mežu un jau tagad zinu, ka arī nākamreiz kad ciemošos Latvijā, noteikti došos uz kādu no skaistajiem Latvijas mežiem orientēties, bet rītdien jau atgriežos Anglijas mežos, kuri ir pilnīgi savādāki un ja tā padomā, arī ar pavisam savādāku orientēšanās tehniku. Latvijā var skriet ar baudu lasot karti un veikt katru nākamo etapu uz punktu kā jaunu piedzīvojumu un izaicinājumu, bet Anglijā pa lielam sanāk skriet dažādus apkārtvariantus pa ceļiem vai lauzties caur krūmiem, arī kartes salīdzinoši ir visai vienkāršas, kas neprasa nekādu lielo koncentrēšanos, jo bieži vien skrienot, mierīgi var saplānot jau kādus 3-4 etapus uz priekšu.

otrdiena, 2012. gada 13. novembris

Martinshaw (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Martinshaw (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Kaut arī sacensības visai mazas un vietēja mēroga, tomēr nakts-o distanci es garām laist nevaru, tāpēc šovakar devos uz Leicester, lai izbaudītu nakts orientēšanās burvību. Dodoties uz visai tālo startu (un tik pat kā nenomarķēto), jutu ka lampas gaismas kūlis tāds pavisam blāvs, un tik tagad atcerējos, ka pēc Midland nakts čempionāta es neuzlādēju lampu, nu labi ka baterijas somā līdzi ir rezerves divmetriniece :) Starta laiks bija atvēlēts līdz 19:30 un es startēju precīzi 19:29, tā ka varēju pilnībā paļauties uz savām nakts-o prasmēm, bez palīdzības no malas. Startā paņemu karti un mazliet saraucu degunu, etaps uz 1. kp cauri zaļstrīpotajam mežam (rožaugu pamatne), paskatos visu karti, o johaidī... visa karte vienās zaļās strīpās, tātad skaidrs, jāturas pēc iespējas vairāk uz takām. Uz 1. kp sāku skriet par 180 grādiem uz pretējo pusi, lai izskrietu ārā uz lielā ceļa un tad pa to nonāktu tuvāk punktam. Kaut kā pēdējā laikā tieši uz 1. kp neveicas, arī šoreiz kļūda etapa vidusdaļā, neizjutu 1:7500 mērogu, un nogriezu vienu taciņu pa ātru no lielā ceļa, un tikai pēc krietna gabaliņa jutu ka kaut kas nav kā vajag, tad jau bija par vēlu griezt atpakaļ. Sanāca tāds 1 minūtes lieks līkums, bet prieks ka punktā trāpīju precīzi. 2. 3. 4. un 5. kp īsie etapiņi un kā galvenos orientierus tumsā ļoti labi varēja izmantot grāvīšus, neliela kļūdiņa (~20 sek.) gadījās tikai uz 4. kp. Uz 6. kp sanāca skriet jau pa vienreiz skrietu maršrutu, tikai pretējā virzienā. Ļoti liels pluss ka punktiem ir atstarotāji, jo kā atceros, tad Jorkšīras nakts mačos punkti bija bez atstarotājiem. Etapā uz 7. kp pārliecinājos ka uz 1. kp vajadzēja tomēr skriet pa taisno caur 6. kp, jo mežs nebija tik briesmīgs. Uz 8. kp garais etaps, nekādus ceļu apkārtvariantus nedomāju, jāskrien pa līniju, jo ir gan taciņas, gan baltais mežs. Pēc Anglijas galvenās automaģistrāles M1 škērsošanas (pa tiltiņu protams) uz meža takas panācu kādu orientieristu LEI formā, kuru cik ātri panācu, tik ātri arī apdzinu, tātad vēl gluži viens neesmu mežā (kaut kur pie 5. un 6. kp arī redzēju dažas gaismas). Etapa vidū uz 8. kp sastopu vēl pāris orientieristus, no kuriem viena dāma man prasa, vai no turienes kur es skrienu ir 14. kp, man atlika tikai atbildēt - i don't know, un turpināt malt dubļaino taku uz 8. kp. Punktam trāpu samērā precīzi virsū, ņemot vērā ka gaismas stars tiešām ir ļoti blāvs. 9. kp ļoti vienkāršs - ceļš, taka, taka, grāvis un ieloks, 10. kp vēl vienkāršāks, bet uz 11. kp neizdodas uzlikt precīzu virzienu un pa rozēm aizvelku nedaudz pa labi, bet pašu punktu paņemu bez problēmām. Uz 12. kp ļoti īss etaps, kurā es pamanījos pazaudēt 1 minūti, cerēju vienkārši tumsā trāpīt virsū punktam, bet nu tās sasodītās rozes mani aizvirzīja tik tālu, ka punktā ierados no pretējās puses. Uz 13. kp atkal praktiski tikai taku etaps, tikai beigās ļoti uzmanīgi vajadzētu precīzi trāpīt uz kontūras stūri. Kaut kā uz tās mazās dubļu taciņas sajutos vājš un lēns, un šajā etapā labākajam splitlaikam iezaudēju pusotruminūti! Punkta paņemšanā gan paveicās, jo tālumā redzēju kā cits orientierists pēkšņi maina virzienu, un sapratu ka tur ir jābūt punktam. Šis kāds cits bija vecs onkulis, kurš bija labi nodrošinājies ar ceļa izgaismošanu, viņam bija gan galvas lampa, gan rokā nesa lukturi :) bet es praktiski visu distanci gaidīju kad manējā izdzisīs, bet vēl viens pluss ''ķīnietim'', neizdzisa līdz pat finišam, kas nozīmē, ka kādas 2 stundas ar viņu var skriet droši. Uz 14. kp atkal neko sarežģītu nesaskatīju, jo kā galvenais orientieris pirms punkta bija lielais grāvis, kurš precīzi aizveda pie punkta. Un uz pēdējo 15. kp tikai pa taciņām, vienīgi ar nelielu bremzējošo faktoru, tās takas bija kā kartupeļu lauks pēc lietus - dubļi, dubļi un vēlreiz dubļi. Tieši pie pēdējā punkta biju panācis 3 veterānu kompāniju, kurus tad nu bija mērķis finišā apdzīt, lai nav jāstāv rindā uz atzīmēšanos :) Labi uzkapāju, pulsu uzsitu līdz 182 bpm, un pat aizmirsu finišā garminu apstādināt. Priekš manis distance šķita nu ļoti vienkārša, bet citiem laikam nakts-o sagādā mazliet problēmas, tāpēc ar rezultātu 40:42 visai brīvi ieņēmu 1. vietu no 16 dalībniekiem. Nakts-O ir mana favorītdistance!
Nākamais pasākums, kurā ņemšu dalību, solās būt varen interesants, jo nekad iepriekš neko tādu neesmu darījis!

sestdiena, 2012. gada 10. novembris

Castle Vale (Birmingham)

Category: West Midlands & NopeSport Urban Leagues Event
Map/area: Castle Vale (Birmingham)
Organiser: HOC
Country: England
Discipline: Course 4
Beidzot kādas sacensības arī Birmingham pusē, šoreiz urban mačiņš pa ieliņām. Jau Google maps skatoties maršrutu uz sacensību vietu, uzmanību piesaistīja ielu izkārtojums ap sacensību centru, izskatījās visai raibs ielu labirints ar mazajām ieliņām, kas nozīmē ka varētu būt ļoti interesants pasākums. Slīdošais darba grafiks mazliet ietekmē manu o-kalendāru, tāpēc kā jau ierasts, ja brīvdienās sanāk arī strādāt, tad sacensībās startēju pirmajās minūtēs, lai jau 14.00 būtu atpakaļ darbā. Tad nu šoreiz arī startēju jau 5. minūtē aiz 5 pensionāriem. Tā kā urban sacensību specifika jau ir zināma (~2 km var droši pieplusot pie oficiālā distances garuma), tad izvēlējos skriet 4. distanci, kurā organizatori solīja aptuveni 6 km garu distanci, un kurā protams startē tikai pensionāri :) Varētu jau arī uzskriet sev paredzēto 1. distanci (12 km), bet tad darbā ierastos pavisam mīksts, tāpēc garos gabalus atstāšu pilna laika brīvdienām. Startā noskatos, uz kuru pusi aizskrien pirms manis startējušie, tāpēc uz 1. kp vispirms, paķerot karti, skrienu uz jau noskatītajiem vārtiņiem, un tikai tad sāku skatīties kartē. Karte tik liela, ka nākas vairākkārtīgi to pārlocīt, un tā lokot, izrādās ka esmu jau paskrējis garām 1. kp. Šķiet ar tik īsu etapu uz 1. kp sastapos pirmo reizi, un 10 sek. kļūdu varu droši pieskaitīt pie rezultāta. Uz 2. kp visai vienkāršs garais etaps, kurā nokožu pirmo onkuli, kurš startēja pirms manis. Uz 3. kp sākas ielu labirintiņi, mazliet dziļāk jāiesktās kartē, lai uztvertu katru ieliņu, cenšos pēc iespējas tuvāk turēties līnijai. Arī uz 4. kp skrienu tā, lai turētu maksimāli taisnu līniju, bez liekiem zigzagiem, parkā aizeju garām vēl vienam večukam, un pirms punkta pamanu vīru kurš startēja 2. minūtē. Viņš izskatās visai sparīgs, tāpēc uz 5. kp pilnībā uzticos viņam un arī uz 6. kp turpinu sekot, jāatzīstas ka mazliet nogriezu stūri caur aizliegto teritoriju, bet nav jau nekāds čempionāta fināls. Cerēju uz veiksmīgu sadarbību ar šo veterānu vēl uz vismaz pāris punktiem, bet kā par nelaimi, pusceļā uz 6. kp šim atsējās kurpe, un tā nu pēdējo reizi viņu redzēju tupjam uz viena ceļgala :) 7. kp jau redzams pa lielu gabalu, ieskrienot pa parka vārtiem, pie karoga masta, un šeit tālumā jau pamanu 1. minūtē startējušo ultraveterānu, ātri gan esmu visus saķēris. Tāpēc uz 8. kp uzspiežu mazliet vairāk un pie 9. kp jau esam kopā, kaut gan tāda baigi ātrā skriešana jau nesanāk, jo kartei ļoti uzmanīgi jāseko līdzi, tik daudz visādu šķērsieliņu. Arī uz 10. kp kartē var saskatīt vismaz 3 dažādus ceļa variantus, es šķiet etapu veicu pa 2. labāko, jo bija iespēja vēl vairāk saīsināt. Tas pats arī uz 11. kp, tagad mājās skatoties karti, ir redzams ka ir īsāks un taisnāks variants, bet skrienot jau ātrumā nevar visu pamanīt, un bieži vien izvēlas tos drošākos variantus, kā šoreiz caur parku. Etapā uz 12. kp esmu pelnījis diskvalifikāciju, jo šķersoju sētu, kura man gan nekāds lielais šķērslis nebija, jo bija tā virs nabas, bet nu pēc noteikumiem to darīt es nedrīkstēju. Vienkārši skrienot nepamanīju ka tur ir tupiks un tās taciņas nesavienojas. Uzreiz pēc finiša apskatīju to vietu kartē, jo būtu jau gan škrobe ja organizatori iedotu DSQ. Protams ka tajā etapā man ir ātrākais splitlaiks, bet labi vien ka tikai par 4 sekundēm ātrāks kā otrajam, jo tur pa tām mazajām gājēju taciņām ir vēl viens taisns un ātrs variants, tā ka vismaz aizdomas par manu blēdīšanos nebūs :) Uz 13. kp atkal labi izplānots etaps, var skriet gan pa labo, gan pa kreiso pusi, nedaudz sanāk aizkavēties pie lielās ielas, kur jāpalaiž vairākas mašīnas garām. Uz 14. kp pieļāvu vienīgo īsto kļūdu distancē (uz 1. kp tā tāda neuzmanība bija), etapa beigās mazliet samudžinājos starp krūmu puduriem, sanāca nevajadzīgi līkloči, kas prasīja liekas 15-20 sek. Sākot skriet uz 15. kp mazliet apstājos, lai pārliecinātos kartē, ka tur tiešām var izskriet pa taisno. Uz 16. kp tāds kārtīgs garais etaps, vairākas reizes skatījos kartē, vai ir kādi taisnāki varianti, izņemot kā vienkārši skriet pa lielo ielu. It kā bija variants arī gar dzelzsceļu, bet nu diez vai ātrāks, tāpēc kapāju tik pa ielu. Šeit pieķēru sevi pie domas ka vajadzētu ''push harder'', pie tik tīra skrējiena, bet kaut kā nebija vēlme vērties vaļā, gan jau vēl būs sacensības, kur tiešām vajadzēs skriet uz visiem 100%. Starp citu šajā etapā labākajam veterānam pazaudēju 40 sekundes, kas bija tikai uz skriešanu :) Distances beigas gan ļoti vienkāršas, pēdējie divi kontrolpunkti futbola pļavās, labi ka mazajiem vēl nebija sākušās spēles. Finišēju ar rezultātu 31:15 un kaut kā bija pārliecība, ka ar šādu rezultātu vajadzētu pietikt lai apskrietu visus superveterānus, bet nekā... izrādījās divi večuki ir bijuši ņiprāki par mani :))) un tā nu mani atstāja 3. vieta no 33 dalībniekiem. Mazliet jau kauns ir, ka skrienu tādā distancē starp veterāniem, nevis 1. distancē kopā ar saviem vienaudžiem, bet nu es jau te neskrienu dēļ kaut kādiem līgu kopvērtējumiem vai sportiskiem mērķiem. Es izbaudu to procesu ko sauc par orientēšanās sportu, un manai baudai pietiek ar pieveiktiem 6 km, jo ja jāskrien kaut kas garāks, tad jau sākas cīņa ar sevi nevis baudīšana. Jāpiebilst ka šī karte ir viena no labākajām, kādā esmu skrējis urban sacensības, jo te taču varētu rīkot un rīkot dažādas sprinta un urban sacensības, ir tik daudz iespēju kur izpausties distances plānošanā. Praktiski katru etapu var saplānot ar vismaz 3 dažādiem variantiem.

svētdiena, 2012. gada 4. novembris

Spring Cottage (Burton On Trent)

Category: EMOA League Event
Map/area: Spring Cottage (Burton On Trent)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Green
Šodien distance tajā pašā apvidū, kur vakar risinājās nakts čempionāts. Termometra stabiņš rāda vien +2 grādus, tā ka būs visai atsaldēts un stīvs skrējiens, un stīvs visai tiešā nozīmē, jo kājas šorīt labi jūt vakardienas 11 km garo distanci, tāpēc viennozīmīgi šodien atkal startēšu kādā īsākajā distancē. Skriešu tādā mierīgā tempiņā bez jebkādām ambīcijām uz augstvērtīgu rezultātu. Sacensību centrs iekārtots Conkers parka kafejnīcā, cerēju ka varbūt kartē būs iekļauts kāds gabaliņš no parka, kur sestdienas rītos notiek Conkers 5km parkrun skrējiens, bet nekā, tieši tā pati karte kas vakar un daudzviet etapi pat pārklājās jau ar vakar izskrietajiem, bet nu dienā skats ir pavisam savādāks nekā tumsā. Green distance bija kā reiz man - 5.1 km, ne pa garu, ne pa īsu, vēsā svētdienas rītā. Uz 1. kp stīva kāju ielocīšana pa taciņu, uz 2. kp jāapskrien zivju dīķi, izlemju skriet pa labo pusi caur finišu, izskatās izdevīgāk. Pirms punkta gadās 30 sek. kļūdiņa, pieskrēju pie cita punkta. 3. 4. un 5. kp vakardienas peldošajā apvidū, jo tumsā ir nedaudz grūtāk noturēt virzienu, bet pa dienu pilnīgi bez sarežģījumiem. Uz 6. kp loku apkārt pa dzeltenajām takām, jo meža pamatne nav diez cik ērta skriešanai, pa tumsu šķita ka ātrāk un drošāk te var paskriet, bet dienas gaismā aina pavisam cita. Uz 7. un 8. kp būtībā uz atmiņu, jo konkrēti pārklājās ar vakardienas etapiem. Uz 9. un 10. kp sapinos pats savā meistarībā, tā vietā lai vienkārši skrietu pa taciņām vai kontūrām, ņēmos un līkločoju caur kaut kādiem ābeļkokiem. Uz 11. kp praktiski kartē vispār neskatījos, šodien varēju novērtēt vakar tumsā šķērsoto grāvi, iespējams ka šis bija neizdevīgākais variants. 12. un 13. atkal krūmu puduriņi, kuri jāņem virzienā, uz 13. kp gan tas virziens visai šķībs sanāk. Uz 14. kp vienkāršs pārskrējiens, tik jāpiebilst, ka kājās tā arī nepavērās nekādas ātruma īpašības visas distances laikā. Un nu bomba, etaps uz pēdējo 15. kp, tā kā uz 2. kp skrēju cauri finišam un paskrēju garām arī vienam punktam, kurš visai loģiski izskatījās pēc pēdējā punkta pirms finiša, tad dodoties tagad uz pēdējo 15. kp, kartē neskatījos nemaz, tik leģendās piefiksēju ka jāatzīmējas 182. Ar jūtamu vieglumu, ka šis stīvais skrējiens būs galā, pieskrienu pie punkta taciņu krustojumā un ar visai lielu izbrīnu knapi nobremzēju SI puļķa iebakstīšanu šajā punktā. Johaidī, uz punkta skaidriem lieliem cipariem rakstīts - 200... a man leģēndās 182. ir kā pēdējais... nu arī ieskatos kartē... smieties vai raudāt, mans punkts ir ~200 metrus atpakaļ. Pirmajā brīdī iešāvās pat doma atzīmēties šajā punktā un lai jau tiek tas DSQ, jo galīgi vairs negribējās skriet kaut kur atpakaļ, bet nu tas nebūtu labais stils, lai vai kā distancē ir skrējies un veicies, jāpieturas pie savas pārliecības - nekādas diskvalifikācijas vai izstāšanās jebkādās (pat šādās nenozīmīgās) sacensībās. Finišā rezultāts 49:37 un pat bez šīs muļķīgās kļūdas nebūtu pats veiklākais Green distances veicējs, 2. vieta no 33 dalībniekiem. Distancē baigie līkumi sanākuši, jo garmins uzrādīja gandrīz 2 km pa virsu, tātad sanācis labs lēnais 7 km treniņskrējiens, bet nu kājas... pēc pielijušo pļavu šķērsošanas bija pilnīgi slapjas un atsaldētas, uz biksēm balta ledus sarma un kāju pirksti nejūtīgi, ar steigu jāiegādājas termozeķes, lai vismaz kaut kādu asinsriti saglabātu kājās.

sestdiena, 2012. gada 3. novembris

Spring Cottage (Burton On Trent)

Category: Midland Night Championships 2012
Map/area: Spring Cottage (Burton On Trent)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Brown
Šīs sacensības gaidīju jau pāris mēnešus, jo nakts orientēšanās man ļoti ļoti patīk. Jāatzīst ka šosezon pirmās nakts-o sacensības, un uzreiz tik nozīmīgas – Midland Night Championships. No sākuma būs mazliet jāatsvaidzina nakts iemaņas, un tā kā distance ir pietiekoši gara, tad gan jau tā lieta aizies. Šoreiz pieteicos Brown distancei, jo bija vēlme pacīnīties par to M21 čempiona titulu, un jāsaka uzreiz, tik garu – 8.9 km distanci naktī vēl nekad nebiju skrējis, bet nu labi ka esmu iebraucis labā rudens formā un ar skriešanu nevajadzētu būt problēmām. Pa dienu lijušais lietus mežu ir saslapinājis kārtīgi un gaisa temperatūra arī visai niecīga, vien +5, tāpēc ir gan cimdi rokās, gan bikses un o-topi divās kārtās. Šovakar startēju ar Azimuta formu, jo Aire forma nu jāatliek mazliet maliņā. Lai būtu tiesīgs pretendēt uz apbalvojumiem un ieskaitēm dažādās līgās šeit Midland reģionā, tad man ir jāpārstāv kāds no vietējiem klubiem, un tā kā kādu laiciņu iepriekš jau biju izlēmis, kuram klubam pievienošos, tad nedēļas vidū oficiāli pievienojos Nottinghamshire Orienteering Club, jeb īsāk – NOC. Slavenā ķīniešu/ riteņbraucēju lampa apkārtni izgaismo labi, bet saprotot ka distanci sanāks skriet krietni ilgāk par stundu, drošības pēc bateriju somiņā iebāžu arī rezerves lampu (parasto lielveikalnieci). Startā intervāls ir 1 minūte un es startēju ceturtais vai piektais, tā ka visai laba pozīcija, ir gan priekšā ko ķert un ir arī kas no aizmugures savāc, kļūdas gadījumā. Startā paķeru karti un apstājos, raibs gar acīm, kartē nespēju neko salasīt, karte tik piesātināta, ka grūti pat atrast starta trīsstūri. Vēl tagad mājās paskatoties uz to karti, nu nevar uzreiz ieraudzīt distances sākumu. Kad nu beidzot esmu rūpīgi ieurbies kartē, var sākt virzību uz 1. kp. Skrienu pa taku, bet reāli neko nesaprotu kur virzos. Priekšā esošo orientieristu pavadīts pārskrienu pār tiltiņu, izlienu caur krūmiem, pārlecu grāvim... bet neko tādu kartē nespēju sazīmēt, uzlieku virzienu, esmu uz pļavas, bet ne mazākās nojausmas kur esmu. Redzu ka daži orientieristi piestāj pie viena krūmu pudura, pieskrienu klāt, nav mans, tas ir Blue distances 1. kp, kaut kā šķiet ka manam punktam vajdzētu būt pa labi. O nu jau sāk veidoties kontakts ar karti, priekšā parādās gan pauguriņi, gan mazais dīķis, un pēc neliela līkuma ap pauguriem, beidzot esmu pie 1. kp. Fuuuuu. Aptuveni 2 minūšu kļūda uz 1. kp, bet kā skatos splitos, tur nevienam nav gājis viegli. Njā distances sākums nav visai izdevies, bet to jau varēja sagaidīt, tik sen nav skriets tumsā. Uz 2. kp jāskrien atpakaļ uz to pašu tiltiņu, no kura sāku plostot pa šo pļavu uz 1. kp. Purvā kājas tiek slapjas momentā, un ar tādām ledus aukstām būs jāskrien visu distanci, cerams ka nekādi krampji nesāksies. Uz punktu virzos ļoti lēni, vēl joprojām nespēju uztvert visu to raibo informāciju ko karte sniedz, bet tā taustoties visai veiksmīgi nonāku līdz punktam. Nezinu gan cik korekti ir likt punktus pie krūmu pudura pļavā, kura ir pilna ar tādiem puduriņiem. Pie 1. kp šķiet aizgāju garām diviem pirms manis startējušiem, bet nu mani no aizmugures bija panākuši divi citi, un ar vienu no viņiem turpmāko distanci būšu visu laiku kopā līdz pat finišam. Par 3. un 4. kp apkārt ezeram man nav ko komentēt, jo kartē neskatījos vispār, tikai leģendās. Sekoju priekšā skrienošajiem, temps bija ideāls un arī uz 5. kp tikai sekoju šiem, bet pie paša punkta nācās arī man ieskatīties kartē, jo pie punkta esam, bet punkta numurs ir 171., bet vajag 170. Šie abi paskrien uz priekšu, bet es paliku pie punkta, jo viss liecina par to ka esam pareizajā vietā, bet punkta numuri ir nepareizi. Pārliecinu abus pārējos čaļus, ka jāatzīmējas šajā un varam turpināt distanci tālāk. Uz 6. un 7. kp atkal sekoju abiem kompanjoniem, bet ik pa laikam ieskatos arī pats kartē, jo temps ir mazliet krities. Pie 7. kp nez no kurienes sarodas liels bars ar lampām (varētu būt ka Blue skrējēji) un uz 8. kp esam aptuveni 10 cilvēku grupiņa. Esmu aptuveni 4. pozīcijā un visi velkam līdzi grupas līderim, kurš aizvelk kļūdā. Nu tik sākās jautrība, visi sāk ķemmēt apvidu, skatoties viens uz otru kam sekot, jo nevienam nav īsti skaidrs kur precīzi atrodas, bet loģiski ka tādā barā punktu izdodas atrast vien ar kādu 30 sek. aizkavēšanos. Uz 9. kp izlemju, ka jāsāk pašam kontrolēt situāciju un uz punktu dodos pa sevis izvēlēto variantu. Punktu paņemu bez problēmām un uz 10. kp arī dodos neskatoties uz nevienu citu, sanāk labs pārskrējiens pa taciņu un pie punkta esam aptuveni 5 orientieristi. Ceļā uz 11. kp man izdziest lampa, mazs šoks tumsā, bet ir atvienojušies tikai vadiņi un līdz punktam nonāku bez problēmām. Uz 12. kp no visai lielās grupas esam palikuši tikai 3, viens no veterāniem pa priekšu, es aiz viņa un aiz manis juniors Daniel, ar kuru esam kopā jau no 2. kp (tieši viņš ievilka kļūdā uz 8. kp). 12. kp es atzīmējos pirmais un ar ~2 sek. aizturi, jo SI stacija nav pamodināta, tātad mēs trijatā esam priekšā visiem. Uz 13. kp palaižu abus kompanjonus priekšā un pats vienkārši atsēžu. Pēc 13. kp arī mūsu grupiņa pajūk, juniors nolemj doties pa kreiso pusi uz 14. kp, bet veterāns pa labo, un es pēc nelielas saminstināšanās nolemju palikt kopā ar veterānu. Pa pļavu sekoju līdzi, bet pie grāvja kolēģis ieberžas pamatīgos krūmos, un es to redzot apskrienu mazliet apkārt un uz meža taciņas esmu šim jau priekšā. Nav ko daudz domāt, jāuzņemas vadība, un būtībā no šīs vietas es kontrolēju skrējiena vadību un virzienu. Pirms 14. kp no sāniem parādās vēl viena gaisma, juniors no otras puses arī ir klāt. Pie 14. kp vēlreiz pārliecinos, ka pirms mums vēl neviens te nav bijis, jo SI stacija nav pamodināta. Turpmākie 4 kontrolpunkti ļoti peldošā apvidū, pilnīgi līdzenā, bez reljefa jāatrod krūmu puduriņi, tātad pilnībā jāpaļaujas uz kompasu, un tā kā es esmu vadībā, tad jāmēģina to darīt droši un pārliecinoši. Uz 15. kp nekādu problēmu, bet uz 16. kp nedaudz novirzos pa kreisi un tumsā pieskrienu pie cita puduriņa, pie kura ir iemarķēta punkta vieta (rītdienas dienas mača tieši te man būs 5. kp). Tagad es esmu ievilcis mūsu grupiņu kļūdā, bet tā kā pats visu kontrolēju, tad nojaušu ka punktam jābūt kaut kur pa labi, un pēc neliela loka izdodas ieraudzīt kontrolpunkta atstarotāju. Ātri piemetu virzienu uz 17. kp un skrienu, kāpēc gan neaizbēgt no abiem sekotājiem, jo paskriet varu un tumsā jūtos visai droši. Tuvojoties dzeltenajai takai uz 17. kp, redzu tālumā ka uz 15. kp dodas vēl divi gaismas kūļi, tātad kaut kas tuvojas vēl no muguras. Uz 17. kp tomēr netrāpu tieši virsū, nākas mazliet paiet ar soļiem un pakoriģēt virzienu, un Daniel ir klāt. Punktu paņemam viens aiz otra, bet uz 18. kp jūtu ka juniors negrib uzņemties vadību un laiž mani priekšā, nu neko jāmēģina turēt virzienu, bet šis punkts ir ļoti peldošs nakts apstākļos, un protams ka aizpeldu garām un pa tālu. Sākas apkārtnes ķemmēšana un punktā ierodos no pretējās puses, un nu jau vairs 5. pozīcijā, jo visi tuvākie sekotāji skrien jau man pretim uz 19. kp. Interesanti paskatīties Splitalyzer programmā absolūtos laikus, kā mainījušās atstarpes starp mūsu līdergrupiņu. Ātri atzīmējos punktā un loģiski ka kartē neskatoties duru tik līdzi pārējiem uz 19. kp, jo atlaist nedrīkst. Tie divi, kurus redzēju skrienam uz 15. kp, jūtami attālinās, bet ar Danielu un Richardu (apskatījos splitos, kurš tad ir bijis mūsu trešais dalībnieks grupiņā) kontakts saglabājas, bet nu pacensties nākas pamatīgi, lai neatlaistu viņus, jo arī šie cenšas turēt līdzi tiem abiem pa priekšu skrienošajiem. Arī uz 20. kp kartē vispār neieskatos, tikai sekoju, un tāpat uz 21. kp, kurš atrodas starp kaut kādiem zivju dīķiem. Līderi šeit sakļūdas un acīmredzami ir pazaudējuši kartes kontroli. Tālāk seko interesanta aina, viens no līderiem apskraida visas tuvējās niedres, bet mēs pārējie četri vienkārši stāvam un skatamies uz viņu, un kad jūtam ka šis iespējams dodas uz punktu, metamies pakaļ. Sanāk labi forsēt grāvīti, kurš ir pilns ar ledus aukstu ūdeni un diezgan dziļš, tā līdz attiecīgajai vietai :) Ja vienu brīdi likās, ka uz 19. kp atlaidīšu šo līderu grupiņu, tad tieši šobrīd 21. kp es biju pirmais kas atzīmējas. Viss kārtībā, viss var turpināties. Uz 22. kp samērā garš etaps un sākums pa taciņu, pa kuru atkal abiem līderiem ir krietni ātrāks solis un viņi atraujas, bet mūsu ierastā trijotne turās kopā, mēs ar junioru pat skrienam blakus soli solī. Šajā brīdī pie sevis iedomājos, noskriets taču jau ir pieklājīgs attālums, bet sagurumu tā īsti vēl nejūt, kaut gan kājas no aukstuma ir visai stīvas, tāpēc jāturpina tik skriet un ne brīdi neatslābt. 22. kp paņemam pēc līderu gaismām, kuri jau skrien pretim uz 23. kp. Uz 23. kp arī mūsu trijotne pajūk, Richard aiziet vairāk pa kreisi, es cenšos pa līniju turēt, bet Daniel skrien apkārt pa taku. Pie punkta tāpat esam kopā. Ātri izpētu atlikušos etapus un izdomāju ka varētu pamēģināt realizēt aizbēgšanu no saviem kompanjoniem, kaut gan nekādas nozīmes jau tam nav, jo cīnamies katrs savā grupā (M20; M21 un M40), bet gribas tādu interesantu nobeigumu tā jau aizraujošajam skrējienam. Uz 24. kp ļauju šiem abiem skriet pa priekšu, pats skatoties kartē izdevīgākos variantus, un ir, uz lielās takas rodas iespēja pamēģināt savādāku variantu. Šie abi nogriež pa kreisi gar graviņu, bet es izlemju turpināt skriet pa lielo taku un griezt nost pa nākamo mazo taciņu un punktu paņemt no pretējās puse. Un tik tiešām mans variants izrādās ātrākais, esmu punktā pirmais ar aptuveni 100 metru rezervi, un pats galvenais ka abi līderi arī tepat vien ir, skrēja pretim uz 25. kp. Uz 25. kp īsais etapiņš man sanāk ne pārāk pārliecinošs un Daniels jau ir klāt. Uz pēdējo 26. kp riskēšu un skriešu pamatīgu apkārtvariantu, bet pilnā ātrumā, un tad jau redzēs kas sanāks, jo šie neviens man neseko līdzi, un iet pa kreiso pusi, tas variants izskatās īsāks. Kurinu pa taku cik ir iekšā, bet neliela neveiksme sanāk uz lielā ceļa, jo ierauju vienu ieliņu pa ātru pirms vajadzīgās (kartē nemaz nav iezīmēta, jo ir vienkāršs pagalma ceļš). Izskatās ka šī kļūdiņa mani aizkavēja tieši tik, lai atkal punkta rajonā mēs visi trīs būtu reizē. Neviens no mums tā uzreiz to punktu nevar atrast, tāpēc sanāk drudžaina apkārtnes pārmeklēšana, līdz ieraugu ka juniors atzēmējas punktā. Pēc mirkļa arī es atzīmējos, bet nu skaidrs ka cīņa finišā nesanāks, jo atstarpe ir pārāk liela. Tā nu finišēju kā ceturtais no Brown distances, un tā kā starta intervāli visiem bija 1 minūte, tad nojaušu ka tā arī palikšu 4. vietā. Ieskatos pulkstenī, wow, nebiju domājis ka būs tik ilgs laiks – 1:25:27, bet nu jā, noskriets arī tika visai daudz, garmins uzrāda 11.4 km (tik daudz nakts-o iepriekš nekad nebiju skrējis), bet kļūdās arī savācās vismaz 8-10 minūtes. Tā arī bija, kopējos Brown rezultātos ieņēmu 4. vietu no 13 dalībniekiem, 1. vietai zaudējot tikai 9 minūtes, kas uz tik garu distanci un naktī ir ļoti labi. Vienīgi nebija pārliecības vai starp M21 biju pirmais, jo viens no līderiem izskatījās visai jauneklīgs. Izrādījās pirmie divi ir M40 un M35 pārstāvji, tad M20 juniors un pēc tam es M21 pārstāvis. Tātad esmu kļuvis par Midland Nakts Čempionu M21 grupā, un ieskatoties rezultātos, vispār bez konkurences, bet kāda gan tam nozīme (ne jau mana vaina ka te tik retas tās divdesmitvieninieku rindas), cīņa ar citu grupu pārstāvjiem distancē bija aizraujoša, jo ikviens vēlējās finišēt visiem priekšā. Jāatzīst, ka šīs bija interesantākās nakts-o sacensības, kādas esmu aizvadījis, sajūtas kā skrienot kādās nakts stafetēs un cīnoties par vadību līderu grupiņā. Aizraujošs un fantastisks skrējiens, plus vēl beigās tiku pie balvas – Buff galvas lakatiņa/cepures/lentes/šalles un kaut kādiem sporta žurnāliem/katalogiem. Vēlreiz pārliecinājos ka nakts orientēšanās mani ļoti aizrauj, jo daudz vairāk var izpaust savas orientēšanās prasmes nevis skriešanas ātrumu.