otrdiena, 2013. gada 31. decembris

2013. gada o-notikumu apskats.

2013. gads man ir bijis pietiekami interesants un piesātināts gads ar dažnedažādiem orientēšanās pasākumiem. Kopumā distancē ar karti rokā esmu devies 62 reizes, kas ir par 2 startiem mazāk nekā pērn, toties kilometrāža gan ir bijusi ļoti līdzīga. Oficiālie distanču garumi visa gada laikā atšķiras vien par 130 metriem!!! - 2012. gadā tie bija 334.65 km, bet 2013. gadā - 334.78 km. Bet reāli noskrietā kilometrāža gan šogad ir par 7 km vairāk nekā pērn - 404.83 km un kopumā gada laikā esmu atzīmējies 1237 kontrolpunktos. Šogad kā jau katru gadu lielākā daļa distanču ko veicu bija vidējās distances - 43, vēl 5 reizes esmu devies garajā distancē (garāka par 10 km) un 6 reizes startējis sprintā. Bet savā iemīļotākajā distancē - nakts orientēšanās distancē esmu startējis 8 reizes, žēl ka kalendārā nav biežāk pieejamas nakts sacensības. Diemžēl šogad tāpat kā pērn nav sanācis uzskriet nevienā stafetē. Kā jau ierasts, nu jau kopš 2007. gada lielākā daļa sacensību manā o-kalendārā tiek aizvadītas Anglijā, bet Latvijā šogad esmu startējis 5 sacensībās un tās visas bija vienas nedēļas laikā - augusta atvaļinājumā. Nu jau kā tradīcija, pavasarī ir starti siltajās zemēs - šogad startēju atkal Spānijā, bet iepriekšējo gadu starti Igaunijā atkal izpalika. Sapnis par kādām sacensībām Skandināvijā joprojām tiek atlikts, bet gan jau paspēšu. Interesanti ka šogad esmu startējis 7 čempionātos, starp kuriem protams ka nozīmīgākie ir Britu čempionāti sprinta, vidējās un nakts distancēs. Tā kā esmu startējis kādās sacensībās katru mēnesi, tad atskatīšos uz katru mēnesi atsevišķi, izceļot sev svarīgākās sacensības, bet maznozīmīgās nemaz nepieminēšu.
JANVĀRIS
Janvārī varu izcelt 2 sacensības. Pirmajā jaungada dienā startēju ļoti interesantā apvidū - Armijas kara pilsētiņā sacenšoties 201 dalībniekam ar kopējo startu izvēles distancē. Notikumi distances laikā bija daudz un dažādi, un pāris taktiski pieļauto kļūdu dēļ ieņēmu vien 63. vietu, bet izskrieties bija forši ar jūtamu pēcsvētku promiļu klātbūtni organismā. Otras sacensības ko ir vērts pieminēt, bija YHOA Championship (Jorkšīras čempionāts). Sacensības nozīmīgas, bet man var teikt tās bija gada neveiksmīgākās sacīkstes. Uz 4. kp pilnībā pazudu tā ka vienīgā sakarīgā doma bija izstāties, bet nepadevos. Kļūdās šajā distancē atstāju 25 minūtes! Vēl varu pieminēt ka janvārī divās mazāk nozīmīgās sacensībās izdevās ieņemt 1. vietu.

FEBRUĀRIS
Februāris var teikt ir bijis visspraigākais gada mēnesis - pārpilns ar ļoti nozīmīgām sacensībām. Kopumā varu izcelt 4 nozīmīgas sacīkstes, bet pats galvenais protams bija Anglijas Nakts Čempionāts. Vispirms februāra sākumā startēju Midland Championship (Vidzemes Čempionāts), kurā protams ka ņēmu dalību īsākajā no M21 grupām - S grupā, kuras garums tāpat bija pietiekami garš - 9.5 km. Priecē ka tajā laikā biju ieskrējis ļoti labā formā un tik garu distanci noskrēju ar sev ļoti labu vidējo ātrumu, nedaudz virs 6 min/km, un arī kļūdas pieļāvu ļoti minimālas. Gandarījums bija liels gan par sniegumu, gan uzrādīto rezultātu šajā Robina Huda Šervudas mežā. Pēc nedēļas starts Anglijas Nakts Čempionātā, es pat teiktu man gada nozīmīgākajās sacensībās, jo tik augsta ranga nakts mačā startēju pirmo reizi, un tā kā nakts orientēšanās man tik ļoti patīk, tad šim startam piegāju ļoti nopietni. Karte un apvidus bija ļoti tehniski, kas prasīja pilnīgu koncentrēšanos katrā etapā. Diemžēl pieļāvu lielu kļūdu uz 10. kp, kas gan cīņassparu nemazināja atlikušai distances daļai. Distance gan bija nedaudz pa garu manam fiziskajam varējumam un tieši beigu ātrums neļāva man piepildīt izvirzīto mērķi. 34 sekundes pietrūka līdz uzvarai M21S grupā. Nākamajā dienā startēju šajā pašā kartē - Anglijas kausa posma vidējā distancē, vienā grupā ar visu Anglijas eliti. Ļoti patīkama un tehniski baudāma distance ar sagurumu no nakts čempja. Un pēc nedēļas vēl viens nozīmīgs starts - CompassSport kausa reģionālās kvalifikācijas sacensības. Ar savu personīgo sniegumu šajās sacensībās biju ļoti apmierināts, noskrēju praktiski bez kļūdām un ieņēmu salīdzinoši augstu vietu elites distancē, mans NOC klubs gan nekvalificējās finālam. Labu kilometrāžu savācu februārī!
MARTS
Marts bija vairāk kā atpūtas mēnesis pēc saspringtā februāra, un tāpēc atvaļinājums Spānijā bija tieši laikā. Jā, šogad uz Spāniju devos kopā ar ģimeni vairāk atpūsties, bez īpašām sportiskām ambīcijām. Protams ka pagājušā gada triumfs (2. vieta) ļāva cerēt, ka arī šogad pie labiem un tīriem reisiem ir iespējams pjedestāls, tomēr ne viss sanāca kā vēlētos. Skriešanas ātrumu iespaidoja nesen iegūtā pēdas trauma kādos no mačiem, bet par reālu cīņu par vietu uz pjedestāla izbojāja pāris kļūdas. 1. dienā pieļāvu divas rupjas kļūdas distances vidū uz 8. un 9. kp, bet 2. dienā distances beigas izvērtās ļoti nesekmīgas, kas divu dienu summā deva man 5. vietu (mērķēju tomēr uz to top3).



APRĪLIS
Aprīlī starp 7 startiem jāizceļ 3 sacīkstes - divi skrējieni Anglijas Čempionātā sprintā un viens skrējiens Anglijas Čempionātā vidējā distancē. Kāju traumas nebiju pilnībā sadziedējis pēc pavasara pārslodzes, tāpēc starts Anglijas Čempionātā sprintā izvērtās tāds nekāds, būtībā galvenais bija nepalikt pēdējam elites distancē. Kvalifikāciju aizvadīju pilnīgi bez iesildīšanās un visai gausi, bet C finālā pieļāvu vienu ļoti lielu kļūdu, kas deva visai zemu vietu gala rezultātos. Toties karte un apvidus gan bija fantastiski. Anglijas Čempionāts vidējā distancē arī izvērtās pietiekami nesekmīgs. Uz nekādām augstām vietām elites grupā jau nemaz nepretendēju, bet distanci veicu krietni zemākā līmenī, nekā būtu varējis to izdarīt. Divas kļūdas (uz 2. un 4. kp) pieļāvu distances tehniskākajā daļā un ļoooti lielu kļūdu pieļāvu garajā etapā uz 10. kp. Ja vienmēr biju domājis ka orientēšanās ir mana stiprākā puse un skriešana pēc tam, tad šodien bija vājš sniegums abās jomās. Lai ar tik nesekmīgu veikumu nebeigtu orientēšanās sezonu (Anglijā o-sezona ir Septembris - Aprīlis), tad mēneša beigās uzskrēju vienā mazāk nozīmīgā pasākumā, kurā bija gandarījums gan par o-tehniku, gan skrējienu.
MAIJS
Vasaras mēnešos, kad Anglijas orientēšanās sezonā ir pārtraukums un mežos sacensības praktiski nenotiek, tad ļoti populāras ir Urban orientēšanās sacīkstes pa pilsētvidi. Maijā startēju divās urban sacensībās - Chesterfield un Sheffield pilsētās. Man kā ''svētdienas'' skrējējam gan šādi ielu skrējieni sevišķi nesaista, jo ar ātrumu uz asfalta es vairāk esmu uz ''jūs'' nekā meža distancēs, tāpēc uzrādītie rezultāti visai zemi.






JŪNIJS
Jūnijā notika vienas no visvairāk gaidītākajām sacensībām 2013. gadā. Urban sacīkstes Manchester pilsētā. Kāpēc man tik gaidītas? Tāpēc ka esmu Manchester United futbola komandas fans, spēles skatos regulāri un Old Trafford stadionā arī esmu vairākas reizes viesojies, lai skatītos klātienē futbolu šajā grandiozajā stadionā. Ja kādreiz bija sapnis skriet orientēšanās distanci pa Londonas ielām, tad šogad piepildīju šo sapni, skriet pa Manchester ielām. Žēl ka distance nevijās gar manu favorītu stadionu, bet sacensību centrs gan bija iekārtots pavisam netālu no stadiona. Pati distance bija ļoti gara - 12.2 km un 45 kp, bet nu cīnījos un izskrēju godam.



JŪLIJS
Jūlijā startēju tikai 2 orientēšanās sacensībās, toties regulāri katru sestdienu skrēju rīta 5 km parkrun skrējienus. Ļoti interesants apvidus vienā no lielākajiem Birmingham pilsētas parkiem - Sutton Park, tehniski interesanta meža daļa un labi saplānoti etapi ļāva izbaudīt kvalitatīvu distanci. Karstums gan bija nežēlīgs un skriet nebija viegli.






AUGUSTS
Augusta mēnesis manā o-kalendārā pieder Latvijai. Pieci starti Latvijā! Azimutu un Meridiānu nepieminēšu, bet par Siguldas Kausu gan ir vērts atcerēties. Vienu dienu pirms starta Siguldā, iedzīvojos visai neierastā traumā - suns iekoda kājā un tā pamatīgi, tā ka rētas paliks uz visu mūžu. Pirmajā brīdī jau šķita ka dalību sacensībās varu atcelt, bet pēc visu pošu saņemšanas un kārtīgas brūču apārstēšanas, mazliet pieklibojot, tomēr biju gatavs startēt. 1. dienā skrēju un orientējos ļoti prātīgi, jo šādā apvidū, kā Siguldas gravas, pat neatceros kad pēdējo reizi biju cīnījies. Apvidus fantastisks, tomēr prasa ļoti labu fizisko sagatavotību, un arī orientēšanās prasa 100% koncentrēšanos, jo katrs etaps ir kā jauns izaicinājums. Lēnām un prātīgi aizcīnījos līdz 2. vietai. 2. dienā no lēnās un prātīgās orientēšanās bija vairs palicis tikai lēnums, jo pieļāvu vairākas palielas kļūdas, bet labi ka karte bija izcili precīza un perfekta, tāpēc kļūdu labojumi sanāca samērā raiti, un divu dienu summā varēju kāpt uz pjedestāla otrā pakāpiena. Distances fiziski smagas, bet gandarījums labs par iespēto.
SEPTEMBRIS
Septembrī iedzīvojos vienā nepatīkamā traumā, ar kuru cīnos vēl joprojām tagad gada beigās. Septembra sākumā pēc 10 km sacensību skrējiena pa asfaltētajiem parka celiņiem sākās nepatīkamas savilkuma sāpes virs labās potītes, un ja kārtīgi nenosaitēju šo vietu, tad būtībā šobrīd katrā skrējienā šīs sāpes ļoti traucē. Agri vai vēlu, bet kaut kad jau vajadzēs man ķirurģisku iejaukšanos tajā potītē. Bet nu kamēr paskriet varu, tikmēr jāskrien, un septembrī ņēmu dalību vienā no grandiozākajiem pasākumiem - London City Race. Sacensību apvidus kā vienmēr ekskluzīvs, šoreiz Temzas pussalā, kur lielu daļu kartes aizņēma zilā krāsa (kanāli un Temzas upe). Jāsaka gan ka šogad distance bija visai vienkārša, salīdzinot ar iepriekšējo gadu distancēm Londonas centrā, tomēr skrējiens bija interesants, bet man protams ka krietni pa garu. Distances beigās ļoti noplīsu un īstu baudījumu neguvu no šī pasākuma.
OKTOBRIS
Oktobrī sacensību daudz (sešas), bet visas tādas nenozīmīgas, pāris East Midland līgas sacensības un vairāki LEI kluba ziemas līgas posmi, kurā šosezon ir mērķis pacīnīties par uzvaru kopvērtējumā. Pieminēšanas vērtas ir pirmās nakts orientēšanās sacensības šoruden. Ar orientēšanos tumsā gāja visai smagi, kļūdu neraksturīgi daudz, jūtams ka kādu laiciņu nav skriets ar lampu uz galvas. Bet neskatoties uz visiem piedzīvojumiem šo nakts maču izdevās uzvarēt!




NOVEMBRIS

Arī novembrī sacensību kalendārs bagāts ar sacīkstēm un vairākas ir palikušas atmiņā gan pozitīvi gan ne tik ļoti. Vispozitīvākās bija NOC rīkotās treniņsacensības, kurās distancē devos kopā ar mīļoto. Orientējāmies smiedamies un dusmojoties, skrienot un ejot, bet finišā visi ar patīkami feinu nogurumu un labām emocijām. Kādreiz vēlreiz atkārtosim. No sportiskā viedokļa, ļoti izcilu sacīksti aizvadīju Oldacre Valley ''mežā''. Fiziski skrējās ļoti labi, bez vērā ņemamām kļūdām un ar labu sadarbību ar vietējo orientieristu. Rezultātos ieņēmu 2. vietu aiz Somijas leģionāres. Ne tik sekmīgs izvērtās East Midland Championship (Austrumvidzemes Čempionāts). Ja ar orientēšanos klājās caurmērā labi, tad ar skriešanu galīgi negāja, biju tādā kā bedrē, kad paskriet nevar vispār. Šķiet atkal ir pa daudz dažādāku skrējienu bijis, turpmāk vajadzēs pafiltrēt un izlaist kādu mazāk nozīmīgu pasākumu.
DECEMBRIS
Decembris galīgi neizvērtās kā ieplānots. Strīpu visiem plāniem pārvilka izmežģītā potīte nakts mačā. Varbūt ka tā pat bija labāk un šī piespiedu atpūta vēlāk atmaksāsies, kad vajadzēs izšaut nozīmīgākās sacensībās, savādāk startējot katru nedēļu pa divām sacensībām, nogurums tik būtu krājies un krājies. Divas nedēļas aktīvi pastrādāju svaru zālītē un relaksējos baseina, ļaujot kājām pilnīgu mieru. Un pašā gada nobeigumā, kad izmežģīto potīti biju apārstējis, uzskrēju vienu īso distanci The Outwoods mežā, kur uzvarēju savu distanci un ar pozitīvu noskaņu varēju noslēgt šo 2013. gada orientēšanās sezonu.



Tāds nu bija mans 2013. gads, gan ar izcili veiktiem skrējieniem un atmiņā paliekošiem notikumiem, gan arī ne tik sekmīgi aizvadītām sacīkstēm, bet kopumā interesants. 2014. gadā protams ka viss turpinās, ir jau vairāki plāni kas saistīti ar orientēšanos. Februārī atkal starti Spānijā, rudens pusē Anglijas Čempionāti sprintā un vidējā, ir padomā ņemt dalību pāris WRE kausa sprinta sacensībās, gan jau arī London City Race tiks apmeklēts, un protams ka arī Latvijā startēšu kādā no vasaras mēnešiem!

svētdiena, 2013. gada 29. decembris

The Outwoods (Loughborough)

Category: LEI East Midland League Event
Map/area: The Outwoods (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Green
Decembris Anglijā ir viens no ''karstākajiem'' mēnešiem orientēšanās kalendārā, bet diemžēl es šomēnes starp orientieristiem nebiju manāms kopš 4. decembra vakara. Tajā vakarā šķita ka potīti izmežģīju tā, ka šogad tā arī vairs nevarēšu uzskriet vēl kādu orientēšanās skrējienu. Potītei devu pilnīgu mieru, sāku lietot atjaunošanās ķīmijas un lai ķermenis neaizmirstu par fizisko slodzi, iegriezos pat svaru zālītē, kur padarbojos ar svariem, relaksējoši izpeldējos un paminos uz velotrenažiera. Pēc sajūtām šķita, ka tomēr vēl pašās gada beigās manī atgriezīsies skriešanas funkcijas. Vispirms notestēju sevi uz trenažiera un pēc tam Ziemassvētku rītā izskrēju Conkers 5 km skrējienu. 
Paskriet varu, bet nu potīte par sevi atgādina, un apvidū noteikti būs jūtīga, tāpēc nekādu lielo slodzi vēl nevar dot virsū. Tā ka 2013. gadu centīšos tomēr noslēgt ar izdevušos orientēšanās skrējienu. 
Uz Ziemassvētkiem tiku pie sen kārotas dāvanas - GoPro galvas kameras, ar kuru sanāk tiešām kvalitatīvi video skrienot, par ko pārliecinājos jau Ziemassvētku skrējienā. Tātad šorīt pa ilgiem laikiem atkal dodos uz orientēšanās sacensībām kopā ar divām līdzjutējām, gan mīļoto, gan ciemos atlidojušo mammu. Tas ka neko garu šodien neskriešu bija jau skaidrs tad kad pieņēmu lēmumu ņemt dalību šajās sacensībās. Fiziskā forma šobrīd ir diezgan nekāda, potītei arī nekādu lielo slodzi negribu likt virsū, pēcsvētku pārēšanās arī labi jūtama :) un arī līdzjutējām nevaru likt ilgi gaidīt, tāpēc Green distance ar 3.7 km un 16 kp bija tieši kā priekš manis. Iesildoties ar potīti un iekšējām sajūtām viss bija kārtībā, vienīgi ļoti jūtams ka sen neesmu skrējis ar jaudu, tāpēc ātri paguršu. Kamera ir uz galvas, tāpēc jāizbauda vienkāršs orientēšanās skrējiens, necenšoties par katru cenu nokļūt ātrāk no viena kontrolpunkta līdz nākamajam. Jābauda! Kaut arī startā attālumu kartē uzreiz neuztvēru, iesāku labi un 1. kp paņēmu visai brīvi. Uz 2. kp mazliet sabremzējos pie izzudušās taciņas, bet orientēties vēl neesmu aizmirsis. Taktika šajā mežā vienkārša, pēc iespējas vairāk jāturas uz takām, jo kā jau video redzams, mežs ir diezgan neskrienams dēļ krūmājiem un tiem sasodītajiem rožaugiem-avenājiem. 3. un 4. kp plūsmā, bet uz 5. kp radās nelielas problēmas ar attāluma izjūtu, punktu sāku meklēt mazliet pa ātru. Kādas 40 liekas sekundes iestādīju starp tiem rododendriem. Uz 6. kp garš etaps pa taku, kurš iesākās ar precīzu zara trāpījumu pa kameru, tāpēc uz takas nācās piestāt un pārliecināties vai kamera nav izslēgusies pēc tāda belziena. Etapa vidū izbaudīju ka kalnā nespēju uzskriet, viena kundzīte pat mani te apskrēja :) bet pašu punktu paņēmu precīzi. Ko gan nevarētu teikt par 7. kp. Etapu iesāku vairāk ''peldot'' bez konkrēta plāna, tāpēc biju visai pārsteigts kad nonācu uz lielās takas kreisajā pusē, baigi šķībais virziens man. Uz 8. kp vispirms pa takām un pēc tam cenšoties atrast brīvākas vietas no rozēm, palēkdamies līdz punktam. 9. kp galīgi pa vienkāršo un arī 10. kp samērā vienkāršs, galvenais trāpīt uz mazo taciņu pret kalnu. Pirms punkta uzņemto virzienu nojauca citi orientieristi, izskatījās ka viņi jau skrien prom no punkta, tāpēc aizskrēju pa kreisi uz tālāko klinti, kur protams punkta nebija, un nu nācās dzīties tiem pārējiem pakaļ uz pareizo punkta vietu. 11. kp nav vērts pieminēt, bet 12. kp tīrs taku etaps, vienīgi etapa vidū varēju tomēr nogriezt pa taisno, lai nav tik liels loks jāskrien. 13. kp virzienā gar kalna nogāzi. Etaps uz 14. kp bija šodienas atslēgas punkts, uz kuru sataisīju pilnīgas auzas. Tā kā šobrīd neesmu naskākais skrējējs, tad etapa sākumu izlēmu veikt kāpjot kalnā, nevis skriet pietiekami lielu līkumu apkārt pa taku. Kļūdu pieļāvu pēc auto stāvlaukuma šķērsošanas, aizskrēju pa nepareizo taku. Vajadzēja doties pa taku gar lielā ceļa malu no kurienes punktu paņemtu bez problēmām, bet es nez kādā veidā nogriezos pa taku kas iet uz leju, prom no ceļa. Tad kad to piefiksēju, bija jau par vēlu, jo mežs šajā vietā tāds draņķis ka pa taisno var pat nedomāt doties. Nācās locīt pa mazajām takām un punktu ņemt no lejas. Ja būtu zinājis ka nonākšu te, tad jau labāk etapa sākumā būtu skrējis apkārt kalnam to loku pa taku. Arī piesaistes nekādas te no lejas nebija, tāpēc punktā atzīmējos pēc neliela zigzaga. No stāvlaukuma aizskrienot pa nepareizo taku, biju pazaudējis 2 minūtes. Neuzmanības kļūda distances beigās. Pēdējie divi etapi uz 15. un 16. kp tādi tikai ķeksīša pēc, bez navigācijas izpausmēm :) 
Kopumā bija jauks skrējiens, mazliet iegrieza tas etaps uz 14. kp, kurš splitos ļoti izlec pret pārējiem laikiem, bet pārējo distanci veicu pietiekami tīri. Kļūdās gan kopumā varu salasīt visas 4 minūtes, bet tā feina distancīte, vienīgi žēl ka kalnos nespēju uzskriet :) Rezultāts mazliet lielāks nekā biju prognozējis - 38:42, biju domājis ka ar pusstundu pietiks lai veiktu šo distanci, bet tad es būtu bijis ļoti nepieklājīgs pret pārējiem konkurentiem šajā Green distancē, kurā pārsvarā skrien pensijas vecuma orientieristi un pa kādam iesācējam. Ar ievērojamu pārsvaru ieņēmu 1. vietu no 57 dalībniekiem, piedodiet, bet garāku distanci es šobrīd neesmu gatavs skriet. Kaut arī potīte ir visai ļengana, orientēšanās gadu noslēdzu uz pozitīvas nots. Laimīgu Jauno 2014. gada sezonu!


trešdiena, 2013. gada 4. decembris

Willesley Woods (Burton On Trent)

Category: LEI Winter League 2013/2014 (night)
Map/area: Willesley Woods (Burton On Trent)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Konkurentu loks šajā apkārtnē nu jau ir apzināts, un uz kārtējo nakts posmu devos tikai ar vienu mērķi - uzvarēt! Līdz šim vienmēr esmu bijis pārliecināts par savām darbībām tumsā, un arī šovakar biju gatavs pārspēt savus nopietnākos sāncenšus Roger un Howard. Iesildījos, kājas kustējās labi un pašsajūta arī laba. Viss labais diemžēl beidzās startā, paņemot karti rokā. Pirmajā mirklī apjuku, ieraugot kartē kontrolpunktu aplīšus divreiz lielākus nekā pierasts tos redzēt. Uzreiz skatījos vai esmu paņēmis pareizo karti, varbūt būšu ticis pie kādas bērnu distances :) nē ir ''Long'', tad jau ir mana. Sāku skriet pa dzelteno taku uz krustojumu un tad pa kreisi no taciņu sazarojuma, vajadzētu visai viegli paņemt 1. kp. Piefiksēju gan sētu siluetus, gan katru taciņu... bet vietā kur vajadzētu būt punkta klajumam bija vieni krūmi. Paskrēju atpakaļ, nu ir gan takas, gan arī virziens pēc kompasa sakrīt, bet kaut kas te neiet kopā. Pēc attāluma izjūtas vēlreiz ''izķemmēju'' vietu kur vajadzētu būt punktam. NAV! Sākās maza panika... kas, kur un kā. Devos atpakaļ uz dzelteno taku krustojumu, tur stāv vēl viens apjucis orientierists, kurš prasa vai zina kur atrodamies. Zinu, bet kaut kas te nav pareizi. Viss sakrīt līdz vietai kur būtu jābūt punktam, bet tur savukārt nekas nesakrīt. No starta puses skrien vēl viens orientierists, bet viņš dodas taisni pa dzelteno taku, galīgi ne man vajadzīgajā virzienā, bet tā kā es šobrīd esmu pilnīgā neziņā, kā atrast savu 1. kp, izlemju sekot viņam, un varbūt uztaustīt kādu citu piesaisti. Viņam punkts ir taku krustojumā pie sētām, nu skaidrs kur esmu, netālu no 13. kp, tāpēc pa meža taku jādodas atpakaļ un prātīgi jāmēģina ar trešo reizi aizskriet līdz tam klajumam. Nonāku vietā, kur jau divreiz esmu bijis, un atkal ne mazākās saprašanas kur es precīzi esmu kartē. Tā kā garmin pulksteni šovakr aizmirsu mājās (galvenā doma bija neaizmirst lampu), tad laiku nezināju, bet šķiet ka kādas 7-8 minūtes jau šeit biju maldījies un par uzvaru varu aizmirst. Par kādu uzvaru vispār varu domāt, ja pat nevaru šo 1. kp atrast, tāpēc prātā iezagās jau doma, doties atpakaļ uz startu, kāpt mašīnā un braukt prom, aizmirstot šo murgu. Un tagad zinot, ar ko man šī distance beidzās, tā pat būtu bijis labāk, bet man savs iekšējais pašlepnums neļauj izstāties vai nepabeigt distanci. Nolēmu ķerties pie pēdējā salmiņa, kādu izmanto divpadsmit gadīgi puikas :) Devos atpakaļ uz lielo taku krustojumu un gaidīju nākamo startējušo dalībnieku. Tas bija kāds veterāns HOC kluba formā. Vecīt, tev man šis nolādētais 1. kp ir jāatrod, tāpēc ļāvos viņa domu gājienam un skrējiena virzienam. Vīrs skrien tieši tur pat kur es jau trīs reizes esmu pabijis, apjūk tāpat kā es, ''pārķemmē'' apkārtni tāpat kā es, bet skrienot atpakaļ, nevis griežas atpakaļ vēlreiz uz lielajām takām, bet aizskrien pa labi. Hmm, te ir vēl kāds taku sazarojums, paskrienam paralēli pa mežu vēl mazliet uz priekšu, man sāk parādīties nojausma kur esam. Tā taciņa uz kuras tikko bijām izskatās ir īstā, kura ved uz punkta klajumu. Bingo! Pēc 12:04 minūtēm es varu godam atzīmēties 1. kp! Nav laika analizēt kāpēc nevarēju uzreiz te nonākt ar pirmo piegājienu, vismaz kaut cik jāmēģina iedzīt zaudēto turpmākajā distancē. Paldies veterānam par sadarbību, bet tālāk es pats! Tāpēc uz 2. kp galvenais mērķis ir aizbēgt no viņa, kas arī garajā etapā pār pļavu visai brīvi izdodas. Tā kā etaps ir salīdzinoši garš, ir laiks prātā ātri pārdomāt to kas notika uz 1. kp. Un secinājums ir ļoti vienkāršs, tā karte vienkārši ir izprintēta A4 formātā, bet bez noteikta mēroga, jo ne attālumi iet kopā, ne tie milzīgie kontrolpunktu aplīši neliecina ka karte ir precīza. Jo vadoties pēc tā mēroga, kas kartes malā rakstīts (1:5000), attālums līdz 1. kp bija krietni lielāks dabā, nekā lasot karti tam vajadzētu būt. Pieredze ir pietiekami liela, lai pēc izjūtām vien to varu noteikt. Ja ieskatās splitos, tad redzams ka tikai 4 dalībnieki no 15 ir aizskrējuši tīri uz šo punktu (droši vien vietējie zinātāji), ar splitlaikiem zem 3 min. (pašam man šis etaps normālos apstākļos būtu prasījis ~2 min.). Bet nu es ar savām 12 minūtēm šajā etapā izceļos pamatīgi :) stabili sliktākais, jo nākamais sliktākais laiks ir uz pusi mazāks! Turpmākajā distancē manas aizdomas par kartes nekorektumu tikai apstiprinājās. 1. kp vajadzēja ņemt tieši tāpat kā gandrīz katru nākamo, tikai virzienā, nedomājot par attālumu. Pie 2. 3. un 4. kp to vēl tā nejutu, bet 5. 6. un 7. kp bija jāņem vienkārši uz izbrīnu, nevis orientējoties. Vispirms pie 5. kp pārliecinājos ka punkts ir nevis uzreiz pie taciņas, bet gan krietni tālāk. Arī uz 6. kp sanāca pietiekoši dziļi skriet mežā, bet kronis visam bija 7. kp, kurš kartē attēlots vien kādus 50 metrus no dzeltenās takas (pēc mēroga), bet dabā sanāca vismaz kādus 200 metrus doties mežā iekša pēc punkta. Ja kartes vidusdaļas punktos to nevarēja just, tad punktos kuri atradās pie kartes malām, ļoti labi varēja izjust, cik haltūrētu mākslas darbu turu rokā. Kāds gudrinieks ir karti vienkārši saspiedis ''paint'' programmā uz A4 formāta un malas mazliet pastiepis, tā lai smukāk izskatās, galīgi nesajēdzot ko nozīmē mērogs orientēšanās kartei. Škrobe protams bija liela par to 1. kp, bet tā kā šovakar tīri labi ripoja, tad neļāvos naidīgām domām par kartes mēroga izkropļotāju (jo uzzīmēts jau viss bija pareizi), bet vienkārši baudīju nakts orientēšanos un turpināju dzīties pakaļ orientieristiem, kuri mani bija apskrējuši pie 1. kp. Pie 5. un 6. kp apdzinu divus dalībniekus, bet sākot no 7. kp sāku pakaļdzīšanos James Montgomery, kuru taktiski apskrēju uz 8. kp, pat nesaprotu kā viņš nonāca aiz manis. Čalis paskriet varēja normālā tempā un tas bija kā papildus dzinulis cīnīties līdz galam un nepalaist viņu vairs sev priekšā. Visos nākamajos punktos situācija bija vienāda, es devos prom no punkta, bet viņš tikai vēl tuvojās, aptuveni 30-50 sek. handikaps starp mums saglabājās visu laiku. Pāris kļūdām uz iepriekšējiem punktiem nepievērsīšu uzmanību, jo dēļ kartes daudzviet attālumu bija jāņem uz izjūtām nevis loģikas, un daudzviet jāpabrīnās kāpēc tik tālu jāskrien, vai arī kā tas var būt ka esmu jau te tik ātri nonācis :) Liktenīgo kļūdu mūsu divcīņā ar James pieļāvu uz 13. kp, kārtējo reizi attālumi nesapasēja un punktu sāku meklēt mazliet ātrāk pie lielā grāvja. Kad sapratu kur esmu, konkurents jau bija klāt, un punktā sanāca atzīmēties aiz viņa, jo... sasodīts... lecot pāri mazajam grāvītim, izmežģīju potīti. Un šoreiz nevis tā vienkārši pastiepu, bet tā ka varēju bļaut aiz sāpēm. Pirmajā brīdī šķita, viss... daskrēju. Sacensību azartā pirmās sāpes pārvarēju un zobus sakodis centos sekot sāncensim līdzi uz 14. kp. Nu vairs nebija doma par kaut kādām taktiskām cīņām, vai uz fizisku apskriešanu, bet gan klibojot izturēt viņam līdzi. Laime nāca nelaimē, čalis 14. kp noraka, pavelkot protams arī mani līdzi kļūdā, bet es vismaz varēju atpūtināt sāpošo potīti. Ne viens ne otrs nesapratām, uz kuru pusi punktam vajadzētu būt, jo kontūras mežā bija ļoti neizteiktas. Es sapratu ka puisis dodas pa tālu, tāpēc izmetot nelielu loku griezos atpakaļ un pēc kontūrām sazīmēju punkta vietu un arī pašu punktu pamanīju, izskatās ka pirms brīža punktam bijām pagājuši garām vien pārdesmit metrus. Atkal biju ieguvis handikapu, jo brīdī kad devos ārā uz dzeltenās takas uz 15. kp, James pat nebija tuvu vēl punktam. Pēdējie divi punkti ļoti vienkārši, centos cik nu vien varēju uz vienas kājas saglabāt šo pārsvaru līdz pat finišam. Šovakar nekas nebija gājis tā kā to būtu gribējis. Vispirms aizmirsu garmin mājās, kas ir ļoti neierasta parādība, tad šī nekvalitatīvā karte, kam sekoja drausmīgā maldīšanās uz 1. kp, un plus vēl visām likstām esmu ticis pie spēcīgi izmežģītas potītes, un kā šobrīd izskatās, tad šogad skriešanai varu pielikt punktu. Sāp nenormāli. Finišēju ar rezultātu 59:20 ieņemot 7. vietu no 15 dalībniekiem. Paanalizējot splitus, uzvarējis šovakar nebūtu, jo kluba biedrs Campbell Walsh bija krietni ātrāks, bet ar vairākiem uzrādītājiem top3 splitlaikiem varēju mierīgi ieņemt 2. vietu. Šodien bija vienkārši slikta diena, kura ātrāk jāaizmirst. Kartēs ir skriets dažādās, gan ļoti precīzās, gan ne tik precīzās, bet tik pavirši nekvalitatīvā kartē pat pie Alda nebiju skrējis :) Paskatot savu karšu arhīvu, atradu tieši šo pašu karti, kurā jau biju skrējis, tikai 1: 10000 mērogā, un tā arī izskatās, ka karte ir vienkārši saspiesta no desmitnieces un šķietamu piecinieci. Vislielākā sāpe ir par potīti, jo plāni decembrim vēl bija daudz. Šonedēļ biju paredzējis startēt sava jaunā kluba nakts-o sacensībās, nākamnedēļ bija paredzēta dalība nu jau bijušā kluba čempionātā, kā arī divi Midland līgu posmi bija ieplānoti ar manu dalību. Nu neko, jāatpūšas, cerams ka pēc pāris nedēļām būšu uz kājām, un vismaz svētku laikā varēšu savu 2013. gada orientēšanās sezonu nobeigt uz patīkamākas nots.
p.s. Kamēr pats nevaru skriet, varu paanalizēt un padomāt kā pats būtu veicis 2013. gada pasaules labākos etapus dažādās kartēs, jo World of O mājas lapā līdz pat Ziemassvētkiem atkal ir lieliska iespēja pārbaudīt un salīdzināt ar citiem savu domu gājienu dažādos etapu variantos - Route to Christmas.