16 aprīlis 2026

Kadriorg (Tallinna)

 

Category: Tallinna orienteerumis­teisipäevakud 2026 (14.04.26)
Map/area: Kadriorg (Tallinna)
Organiser: OK Nõmme
Country: Estonia
Discipline: M40
6.1 km 25 cp - 46:43 - 11/21

Pavasara atvaļinājumā aizlaidām uz Igauniju apskatīt Keila ūdenskritumu. Iepriekšējā vakarā ieskatījos igauņu orientēšanās kalendārā un atradu, ka otrdienas vakarā ir orientēšanās sacensības Tallinā. Tā nu pavisam nejauši uzskrējos ar igauņiem. Nojautu ka distance būs pa pilsētu, tāpēc izvēlējos skriet ar asfalta apaviem. Diemžēl kļūdījos, praktiski visa distance bija pa parku, kur daudzviet bija dubļains zālājs, kā arī pāris punkti dziļā gravā un pamatīgā kalnā. Grūti man ar botēm tur gāja. Bet patika ļoti, jo sen jau gribēju paskriet pa Tallinu. 

Distances sākums ļoti ātrs, praktiski pa līniju. 2. kp pie skaista dīķa un uz 3. kp jāšķērso pilsdārzs, kuru ieskauj kanāls. Pirmā ceļu izvēle bija uz 5. kp, kur laikam tomēr vajadzēja skriet pa ielu. Es izvēlējos labo variantu caur parku, kur sanāca mazliet pacelt kāpumu un pirms punkta iespolēt mīkstā segumā. Pie 7. kp sapratu, ka esmu aizšāvis garām ar apaviem, te jau būs īsta meža orientēšanās, jo uz 8. kp nācās līst lejā gravā, kur punkts bija pie klints. Uz 9. kp izvēlējos paskriet pa ielu, bet uz 10. kp atkal meža kalns. Te kļūdījos, jo nenolasīju leģendu. Aizskrēju pie ūdens akas nevis drupām. Pēc 11. kp sākās parka etapi, kur galvenais nomērķēt virzienu un skriet pa līniju. Daudzviet gan nācās aplocīt dubļainākas vietas. Etaps uz 17. kp šovakar bija brutālākais! Pret kalnu kurš nosēts ar akmeņu šķembām. Divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, bet kaut kā spolēdams jau tiku augšā. Tad sekoja mazliet garāks pārskrējiens uz 18. kp, pirms kura mazliet samulsu, jo pirmajā brīdī nesapratu, kas tas par ēku kompleksu un kur meklēt punktu. Skrienot apkārt tam apaļajam veidojumam uz 19. kp, tā arī nesapratu kas tā ir par ēku ar tādu kā amfiteātri iekšpusē. Uz 20. kp klasisks sprinta etaps, kur izvēlējos klinšu variantu, bet distances beigas atpakaļ pilsdārzā. 

No tik ātras skriešanas, mazliet gan pienskābe bija sakāpusi smadzenēs, jo distance salīdzinoši gara, jau vairāk kā pusstundu skriets. Sāku pieļaut paviršas kļūdas. 21. kp gribēju atrast aiz tualetes nevis elektrības skapja un 22. kp centos ieraudzīt takas galā nevis sētas galā. Etapi uz 23. un 24. kp ar tiltiņu sķērsošanu pāri kanālam, bet uz pēdējo 25. kp bija jāizspraucas cauri atrakciju parkam un bērnu rotaļlaukumam. Septiņos vakarā septiņi kilometri Tallinā, bija forši. Igauņi gan baigi ātrie vai nu ļoti labi pārzin šo parku, jo man tik 32. vieta no 72 dalībniekiem 2. distancē, bet starp 40niekiem 11. vieta. Pēc tik ātras ekskursijas Kadriorg parkā Long Drink labi garšos.


13 aprīlis 2026

Mangaļsala (Rīga)

 

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 2. diena (12.04.26)
Map/area: Mangaļsala (Rīga)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M45
5.4 km 20 kp - 44:18 - 16/25

Šosezon pirmo reizi 2dienu sacīkste. Mazliet sāp augšstilba muskulis pēc neveiksmīgā lēciena Magnētā pār Gaides upīti, bet kaut kā jau paskriet varēšu. Pēc vakardienas Mangaļsalas zaļās daļas pieveikšanas, skaidrs ka šodien distance būs pa skrienamo balto mežu. Distances sākums precīzi kā prognozēts, uz 1. kp nomērķē un šauj. Izdevās precīzi un pat tālumā pamanīju otru Andi, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Bet mežs tik skrienams, ka noķert nereāli, ja vien viņš vēl nesakļūdās. Pats nedaudz saminstinājos uz 2. kp, tāpēc attālums starp abiem Andiem pieauga, un uz 4. kp jau Brikšņa pārstāvi sev priekšā neredzēju. Diemžēl pieļāvu muļķīgu kļūdu uz 5. kp. Paskrienot garām drupām, izvēlējos aplocīt kalnu pa labo pusi, kas bija tā kā prom no punkta, un vienkārši nepamanot to punktu, aizskrēju tam krietnu gabalu garām. No kreisās puses es tam punktam vienkārši būtu uzskrējis virsū. Un te man gandrīz nemanot garām paskrēja otrs Brikšņa pārstāvis, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Pa ceļu uz 6. kp vēl manīju Viģiku, bet reljefā jau punkts pašam bija jāatrod. Turpināju godīgi uz 7. kp, un pirms ielekšanas punkta bedrē, atkal uzradās Vladimirs, ar kuru kopā paņēmām 8. kp. Bet uz 9. kp atkal pašķīrāmies, jo mums tie skriešanas ātrumi pilnīgi atšķirīgi. Karte lasījās ļoti labi, tāpēc gan 9. gan 10. kp pēc plāna, bet 11. kp rajonā neliels samulsums. Punkta leģenda ir deguns, bet es dabā nevienu degunu nemanu. Ok, bija jau tas punkts pie kaut kāda maza izliekuma, bet nu tik sīks, ka 1:10000 kartē tādu nemaz nevarētu uzzīmēt. Uz 12. kp virzienā un pat nelasot leģendu, skaidrs ka punkts būs noslēpts aiz mazā mikro pauguriņa. Nezinu vai tas ir Induļa rokraksts, vai tā ir tāda šo piejūras apvidus īpatnība, ka visi punkti tiek slēpti aiz šādiem pauguriņiem. Skrienot precīzi virzienā, tie nekad nebūs pamanāmi, punktu ieraudzīsi tikai no sāniem vai kļūdas gadījumā no otras puses. 13. un 14. kp ne gluži kāpās pie jūras, bet vienalga ļoti uzmanīgi jāņem. Kā Kristaps teica - uz pirkstgaliem. Izdevās labi trāpīt abos, tāpēc mežā varēja atgriezties ar jaudu. Uz 15. kp gan pārāk jaudīgi gribēju aizskriet. Pārķēru etapus, nepiefiksēju ceļus un nonācu pie 16. kp. Esmu pie kontrolpunkta ar numuru 111, kurš it kā ir mans, bet man vispirms vajadzētu paņemt ar numuru 47. Labi ka piefiksēju kontrolpunktu numurus un neizdomāju doties tālāk uz 17. kp. Fiksi aizskrēju uz 15. kp un tik pat fiksi atgriezos atpakaļ pie 16. kp. Uz 17. kp kā orientieri izmantoju sētu, jo caur zaļo neriskēju doties, bet uz 19. kp gan bija jāriskē šaujot precīzi cauri zaļajam. Zaļajā citi jau bija ieminuši labu taku, tādu ka pat nepaspēju nobīties no tiem krūmiem, kad jau biju pie punkta. Tāpēc arī uz pēdējo 20. kp devos pa taisno caur zaļo. Diez ko ātri gan tas nebija un iespējams ātrāk būtu bijis apkārt, bet kurš to vairs zin. 

Kopumā ļoti patika izskrieties pa Pierīgas mežu, kurš mums vidzemniekiem ir visai eksotisks. Ja vakar lielu daļu distances veicu kopā ar konkurentiem, kas palīdzēja uzturēt augstāku tempu, tad šodien visu distanci praktiski viens. Tāpēc šodien tik 16. vieta, bet kopvērtējumā priekš manis visai atzīstamā 11. vieta, jo mērķis ir finišēt rezultātu pirmajā pusē. Un 2 dienu summā par 32 sekundēm izdevās pārspēt otru valmierieti Kristapu, kuram šodien izcili augstā 4. vieta.

12 aprīlis 2026

Mangaļsala (Rīga)

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 1. diena (11.04.26)
Map/area: Mangaļsala (Rīga)
Organiser: OK Kāpa
Country: Latvia
Discipline: M45
5.4 km 21 kp - 50:42 - 12/31

Šajā apvidū jau pirms 2 gadiem norisinājās Dzintaru kauss, tāpēc apvidus aptuveni zināms. Zināms, ka ir nepatīkams purvs pa vidu, mežā izteikti atsevišķi pauguriņi, bet pie jūras kā jau ierasts sīkais kāpu mikroreljefs. Elite un slavenības aizbraukšas trenēties uz Lietuvu, tāpēc mēs bez lieka šova varam turpināt Latvijas kausu Ziemeļu 2dienās. Startā dzirdēju labu joku - galvenais izcel 1. kp, tad praktiski esi uzvarējis sacensībās. Es tieši pretēji gāju uz 1. kp. Lēnām un prātīgi ielasoties kartē, jo 1. kp uzreiz krūmainos džungļos. Redzot kādi krūmāji te visriņķī, uz 2. kp izvēlējos doties ar līkumu caur 10. kp. Gan vieglāk pārvietoties, gan noskatīt jau desmitā punkta vietu. Purvā ūdens pāri potītēm, tāpēc gribot negribot kājas slapjas, lai tiktu līdz 2. kp saliņai. Uz 3. kp mainās apvidus jeb skrējiens uz jūru. Mazliet kāpās samisējās, bet ar citu orientieristu palīdzību ilgi nebija pa smiltīm jāmeklē tas punkts. Pie punkta biju panācis Andri, bet mani bija noķēris Kaspars. Tad nu trijatā kopā turpinājām distanci līdz 8. kp. Uz 4. kp pats noorientējos, bet pie 5. kp vadību pārņēma Kaspars. Izskatījās, ka viņš pārliecinoši orientējas uz 6. kp. Tāpēc pilnībā uzticējos viņam uz 7. un 8. kp. Uz 7. kp netrāpījām precīzi, bet tur ātri varēja saprast kurš bunkurs ir kurš. Savukārt 8. kp šķiet bija šodienas atslēgas punkts. Etaps līdz punkta rajonam smagnējs caur purvu, bet punkta rajonā vairāki pauguriņi, un protams pie vairākiem arī kontrolpunkti. Ja neesi nonācis pie pareizā, tad sākas dilemma, uz kuru pusi skriet. Te pamanu Jāni, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, pavelkos viņam līdzi, kamēr Kaspars ar Andri laužas dziļāk džungļos. Arī Jānim virziens atpakaļ nav pareizs. Man nojauta saka, ka punktam tomēr jābūt tālāk uz priekšu, kas izrādas ir precīzi. Neliela pazušana sanāca, bet veiksmīgi tiku laukā no tā purva. Nav ne jausmas kur palika konkurenti, vai nu jau prom, vai vēl ķemmē purvu. Diemžēl neprecīzi sanāca iziet no 8. kp, kas noveda pie virziena kļūdas uz 9. kp. Atkal pazudu, bet šoreiz ļoti tehniskā reljefā. Grūti piesieties, līdz beidzot pamanīju klajumiņu, caur kuru skrēju uz 3. kp. Labi ka tā, kontakts ar karti atgūts. Mierīgi atrodu 9. kp un prom uz 10. kp, kuram šodien jau garām skrēju. Uz 11. kp šoreiz precīzi izeju no iepriekšējā punkta, lai virziens nebūtu kļūdains. Etaps uz 12. kp it kā skrienams, bet pirms punkta atkal džungļi priekšā. Te tā vēsi un ar prātu jāpaņem precīzs virziens. Izdodas precīzi izlauzties līdz punktam, un arī 13. kp veiksmīgi. 
Bet nu krūmi te trakāki nekā pie mums Valmierā Pauku priedēs. Un... heijā Kaspars ar Andri atkal klāt. Tātad es viņiem visu šo laiku esmu skrējis pa priekšu. 14. kp vēl paņemu kā lokomotīve mūsu trijotnei, bet uz 15. kp jau iesēžos vagonā. 
Garajā etapā uz 16. kp jūtu, ka mūsu vilciens paliek vēl lielāks, šķiet nu jau esam kādi pieci kopā no M45 grupas. Tāpēc orientēšanos varu atlikt malā, galvenais paskatīties leģendas un tik skriet līdzi. Mūsu lokomotīve Kaspars aizbēg, pēc 17. kp arī Andris kaut kur pazūd krūmos uz 18. kp, bet es ar diviem citiem kompanjoniem skrienu apkārt tam zaļajam dendrārijam. Pēdējie etapi tādi virziena etapi, kur jānomērķē uz pareizo pauguru. Pēdējos 4 punktus līdz pat finišam aizskrienu kopā ar Jāni. Bija laba sacīkste. Kritisks brīdis bija pie 8. un 9. kp, kur pazudu, bet labi ka izdevās savākties. Pārējā distance gan pēc plāna un protams ļoti palīdzēja konkurentu klātbūtne. Esmu apmierināts ar 12. vietu.

10 aprīlis 2026

Pauku priedes (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2026 2. kārta (09.04.26)
Map/area: Pauku priedes (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
4.7 km 18 kp - 45:54 - 4/7
Piepilsētas mežs, kur it kā zināma katra taciņa. Daudzos etapos pietika ar vienu skatienu kartē, lai zinātu kur jāskrien, bet tāpat gadījās vairāks nesmukas kļūdas. Pauku priežu krūmi un mikroreljefs distances sākumā vienmēr ir izaicinājums. Daudzajās takās var apmaldīties un bedri krūmos nevienmēr uzreiz pamanīsi. Tā nu kļūdījos gan uz 1. kp, gan uz 4. kp. Plus vēl jāuzmanās no disku golfa špīleriem, lai kāds šķīvis netrāpa pa pieri. Uz 6. kp pārskrējiens uz Gaujmalas mežu. Tur kā vienmēr bez piedzīvojumiem neiztikt. Piedzīvojumi dēļ trakajiem krūmiem. Cīnoties ar tām pīckām pazūd kontakts ar reljefu. 6. kp sanāca izmocīts, bet uz 7. kp iežāvos Gaides upītē. Tā nu slapjš varēju turpināt krūmu gonku. Apgabals starp 8. un 12. kp nekad nav paticis, tur tas reljefs kaut kā īsti nenolasās. Tāpēc pie 8. kp nācās mazliet paķemmēt apkārtni. 9. un 10. kp gan paņēmu perfekti, bet 11. un 12. kp izcēla pa priekšu skrienošās dāmas. Uz 14. kp gandrīz kā sprinta distances etaps, ar diviem ceļu variantiem, jo pa taisno caur krūmiem lauzties būtu neprāts. Es protams izvēlējos garāko variantu. Par 15. kp jau pirms starta bija ienākusi informācija, ka viņš ir nepareizā vietā, tāpēc droši gar dīķīšiem lauzos garām punkta vietai, nojaušot ka punkts būs kaut kur uz priekšu. 16. kp dziļā purva bedre ir labi zināma. Distances beigās mazliet kross. Man gan kaut kā nepārlikās ātrumi uz 17. un 18. kp, kā ripināju caur krūmiem tā turpināju arī pa takām. Krūmu gonka jau nu baigā, bet tāds mums te ir tas piepilsētas mežs.
Interesants fakts. Ar Raivi skrienamies kopš Azimuta laikiem. Kā sākām V12, 14, 16 un 18 grupā, tā tagad atkal tiekamies vienā grupā, nu jau V45 grupā. Un cīņa mums pat ir uz sekundēm!

08 aprīlis 2026

Dauderi (Rīga)

 

Category: Lieldienu Balva 2026 (06.04.26)
Map/area: Dauderi (Rīga)
Organiser: OK Ozons
Country: Latvia
Discipline: M45
3.2 km 21 kp - 20:11 - 27/35

Vispirms jau milzīgs paldies Jānim Tamužam ar Ozona komandu par tradicionālo Lieldienu Balvas sprintu, jo orientēšanās sprinti Latvijā tiek organizēti ļoti maz. Tāpēc jāizmanto šī retā iespēja uzskriet o-sprintu. Man diemžēl nav nekādu sprintera dotību, bet jāmāk izbaudīt sacīkste arī savā tempā. Apvidus pilnīgi nezināms, jo nav bijis iemesls līdz šim apmeklēt šo Rīgas daļu. Sarkandaugavā biju pirmo reizi. Laikapstākļi galīgi šodien nelutina. Lietus būtu sīkums, bet tas aukstais vējš gan ir nepatīkams. Atceroties kā nosalu Kurzemes pavasarī, šodien startēšu jakā un cepurē. Distances sākums āķīgs, distances plānotājs pilnīgi ievelk lamatās, ja nepaspēj precīzi nolasīt karti. Uz 1. kp vairākas reizes apstājos, lai izprastu visas sētas. Uz 2. kp šķiet izvēlējos īsāko variantu, bet skrienot uz 3. kp gan likās, ka eju pamatīgā kļūdā. Nepamanīju vārtiņus uz austrumiem no 2. kp, tāpēc skrēju atpakaļ uz vārtiem, pa kuriem ieskrēju uz 1. kp. Tagad skatoties kartē, varbūt nemaz tik liela kļūda tā nebija, jo no otriem vārtiem būtu vairāk jāorientējas uz 3. kp. Etapi uz 4. 5. un 6. kp tādi tehniski ar sīkām detaļām, bet bez lielām variantu izvēlēm. Uz 7. kp sākumā šķita, ka ir divi varianti, bet distances plānotājs pats bija nogriezis vienu no variantiem (lai 3. kp būtu sarežģītāks), tāpēc sākās krosa daļa. Orientēšanās līdz pat 14. kp visai minimāla. 

Skrējēji un sprinteri varēja izpausties no sirds, jo ja plūdumā skrien cauri visiem punktiem, tad nebija nemaz iespēju apsvērt minimālas variantu izvēles. Pēc tādas izskriešanās gandrīz izlaidu īso etapu uz 15. kp. Uz 16. kp sanāca mazliet vairāk ieskatīties kartē, lai saprastu kur un kā pie tiem šķūnīšiem pieskriet. Bet uz 17. kp diemžēl izvēlējos garāko variantu, kur mani par 2 minūtēm panāca Vikiņš. Distances beigas atlika noskriet aiz saldenieka, kurš mūs ievilka pamatīgā kļūdā uz 20. kp. Vispirms izlēkājām cauri skeitparkam un pēc tam jādod pa bremzēm uz stāvajām trepēm. Finišā pilnai laimei smuks kalniņš jāatstrādā. Patika. Iespējams uz kļūdu rēķina 1 minūti varēju nomest, bet tempā diez vai. Kaut gan distances vidusdaļu vajadzēja skriet agresīvāk pie tik vienkāršas orientēšanās. Žēl ka o-sprintu Latvijā praktiski nav, jo mežā jau to ātrumu un asumu neuztrenēsi. 
Ja Kurzemes Pavasarī nebija vēlme salt un pavērot elites orientieristus finiša spurtā, tad Lieldienu Balvā gan bija jāpaliek uz knock-out fināliem, lai vai cik drausmīgs vējš un lietus plosītos. Interesanti redzēt elites orientieristus klātienē, kuriem regulāri ir sekots līdzi pa tv somu stafešu līgā. Fināla rezultāti nepārsteidza, visi favorīti topā. Ja nu vienīgi džekiem jaunais igaunis mazliet pārsteidza, atstājot beļģi aiz Top3, un dāmām Sandru cerēju sagaidīt Top3. Redzot ar kādu ātrumu sprintā skrien čehs, francūzis un beļģis, mūsējiem atliek tikai trenēties meža distancēm.


05 aprīlis 2026

Milzukalns (Tukums)

 

Category: Kurzemes Pavasaris 2026 1. diena (04.04.26)
Map/area: Milzukalns (Tukums)
Organiser: OK Saldus
Country: Latvia
Discipline: M45
4.5 km 14 kp - 51:34 - 34/42
Lai cik sacensības būtu kvalitatīvas, lai cik labi organizētas un lai cik interesants apvidus būtu, ir viens apstāklis kas var visu sabojāt. Tie ir laikapstākļi. Ja man ir auksti, es neesmu vairs objektīvs. Aizbraucot uz Milzkalni, negribējās pat no mašīnas kāpt ārā. Līst lietus, tikai 3 grādi un brāzmains vējš. Ciest nevaru aukstumu. Man salst kājas un man salst rokas, lai kā es ģērbtos. 200 kilometri atbraukti, 25 eiro dalības maksa samaksāta, būtu stulbi pat no mašīnas neizkāpt. Tāpēc tīri subjektīvi jau jānovērtē, cik ļoti Saldus orientēšanās klubs ir ieguldījies šajās sacensībās. Pārsteidzoši daudz (vairāk kā 100) elites orientieristi startēs elites grupās, gandrīz kā kādā no Pasaules kausa posmiem nevis parastā Latvijas kausa posmā. Labprāt būtu paskatījies finišā elitniekus, bet ne jau šādos laikapstākļos. Arī mūsu M45 grupā daudz dalībnieku, arī vairāki skandināvi. Tāpēc vien būtu interesanti sacensties. Līdz startam apmēram 2 kilometri, man starts 14:06, bet no mašīnas izkāpu vien 15 minūtes pirms starta. Ieskriešanās neko nelīdzēja, rokas paspēja nosalt, protams saliju, un diskomforts jau noķerts pirms starta. Startēju vienā minūtē ar Arti, kurš izteicās, ka mežs nav diez ko baudāms, zaļajos lai labāk nelien iekšā. Tieši šī frāze iespaidoja manu ceļa izvēli uz 2. kp. Mēģināju aplocīt zaļo pa labo pusi pa taciņu, bet nu tas līkums bija pa traku un beigās vēl pamatīgā kalna jākāpj. Apvidus tiešām nav nekāda meduskūka. Visu laiku jācīnās, lai kaut cik normāli virzītos uz priekšu. Etaps uz 4. kp bija tas kurš izsita korķus. Vispirms purvs, tad izcirtums ar sprunguļiem, un aukstais vējš kārtīgi sapūta. 

Pārsalu un laikam atsaldēju arī smadzenes, jo uz 5. kp kā muļķis plūdu kaut kur virzienā. Pa ceļam redzēju vienu punktu pie akmens un vienu punktu paugurā aiz mazā purva. Vai es kartē nolasīju tās vietas? Nē. Vienkārši devos tik uz priekšu, pats nezinu kur. Uzkāpjot kalnā un iznākot uz ceļa, sapratu kur esmu aizmaldījies gar nepareizā kalna nogāzi. Vēlme orientēties vairs nebija vispār. Apsvēru pat domu pa ceļu doties uz finišu. Bet būtu tizli jau otro sacīksti šonedēļ finišēt bez rezultāta. Atradu to punktu, bet nākamais etaps uz 6. kp vēlreiz parādīja manu nevēlēšanos nosalušam orientēties. Tā vietā lai godīgi apskrietu apkārt kalnam, es tam brutāli devos pāri. Labi ka pie punkta saskrējos ar Grīnbergu Gati, kurš bija startējis 10 minūtes pēc manis. Savīkstīju karti rokā un iesēdos Bīnam astē. Uz 7. 8. un 9. kp vispār kartē neieskatījos, tikai leģendās piefiksēju kontrolpunktu numurus. Bet Gačam solis bija krietni jaudīgāks un ar katru soli viņš attālinājās no manis. Uz 10. kp cauri gravai vairs tikai redzēju viņa muguru tālumā kāpjot augšā kalnā, tāpēc uz punktu nācās pašam noorientēties. Pēdējie 4 etapiņi visai vienkārši un īsi, kas ļāva sasniegt finišu ''dzīvam''. Pa ceļam uz 12. kp satiku vēl 2 mazus bēdu brāļus, kuri prasīja, lai parādot kur ir viņu 7. kp. Viņi tik ilgi meklējot, ka pirksti jau esot nosaluši. Es jau tāds pats nosalušais. Skatos puikas kartē, skatos savā kartē... nevaru vispār atrast mūsu atrašanās vietu viņa kartē. Es nevaru neko palīdzēt. Parādīju puikām virzienu uz lielo ceļu, lai no turienes viņi mēģina noorientēties, un pats skumji aizskrēju uz 12. kp. Finišam Milzukalna pakājē jaudas nebija vispār. Esmu pārsalis līdz nemaņai un te vēl dubļi un slēpošanas kalna sniegs. Ātrāk uz mašīnu siltumā un tikt pie sausām drēbēm, jo ir vissirslikti.lv. Rezultāts drausmīgs, vieta necila un gandarījuma nekāda. Ne vienmēr šis sports ir baudāms. Kādu laiciņu vajadzēja, lai atietu no piedzīvotā. Sacensības lieliskas un distance arī droši vien interesanta, bet es to nepaspēju izbaudīt. Skarbais apvidus kombinācijā ar auksto laiku iedeva man baigo diskomfortu. 

Tukumā ar karstu kafiju un karstu ķirbju krēmzupu sasilu, lai varētu atkal skaidrāk padomāt. Kaut kas noteikti mainīsies pēc šī Kurzemes ''pavasara''. Benzīns 25 eiro, dalības maksa 25 eiro, pusdienas diviem 25 eiro. 75 eiro par brīvdienu kura nesniedza vēlamo gandarījumu. Aukstums bija viens faktors. Otrs faktors bija apvidus. Nu nesaista mani vairs šādi džungļi un purvi. Orientēšanās sports pa šiem gadiem ir izbaudīts vairāk kā vajag, tāpēc turpmāk ļoti piedomāšu kur startēt. Vispirms skatīšos kāds būs apvidus nevis cik prestižas sacensības tās būs. Arī finansiāli nav jēga tik tālu braukt uz Kurzemi vai Latgali, ja arī Vidzemē būs interesantas orientēšanās sacensības. Izmaksas kāpj visam, bet nu 25 eiro dalības maksa gan šķiet astronomiska par vienu dienu, ja piemēram nākamnedēļ Ziemeļu divdienās par abām dienām jāmaksā 29 eiro. Protams, organizatori iegulda milzīgu darbu un kvalitātei arī jābūt, bet man šis hobijs kļūst par dārgu. Labāk pa piecīti uzskriešu Magnētos vai vienkārši iziešu vakarā noskriet piecīti. Bet orientēšanās sportam vienmēr sekošu līdzi kā kaislīgs fans, arī notikumiem Kurzemes Pavasara 2. dienā sekoju līdzi vairs tikai kā līdzjutējs nevis dalībnieks.

03 aprīlis 2026

Kazu krāces (Valmiera)


Category: Valmieras Magnēts 2026 1. kārta (02.04.26)
Map/area: Kazu krāces (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V45
4.3 km 21 kp - DQ (36:21) - 7/7

DSQ. Varētu arī vairāk neko neteikt par Magnēta sezonas atklāšanu. Līdz 8. kp var teikt viss bija lieliski. Distance interesanta, skrējienu baudīju, mazliet pat sakļūdījos uz 2. kp. Bet kas notika etapā uz 9. kp... Kājas netika līdzi galvai, jeb vienkārši sakot - pārķēru etapus. Vispirms atzīmējos 57. kontrolpunktā, kurš nebija mans, tad it kā virzījos uz 10. kp un nonācu 53. kontrolpunktā, kurš bija mans 11. kp, un tad pēc leģendām nolasīju, ka jādodas 12. kp virzienā. Vienā brīdī apjuku un apstājos. Pilnīgs ''blackout''. Ko es daru? Es tak neesmu paņēmis ne 9. ne 10. kp, bet te jau virzos uz 12. kp. Atgriezos 11. kp, it kā vēl centos imitēt, ka atgriezīšos distancē uz 9. kp. Bet sapratu, ka nav jēgas. Kādas 5 minūtes te esmu pazaudējis un šādā sprinta distancē nekādu konkurētspējīgu rezultātu vairs neuzrādīšu. Devos prom uz 13. kp un pēc tam mierīgā kruīza tempā noskrēju atlikušo distances daļu, izskrienot arī Stirnu Buka etapu gar Rātsupīti uz 15. kp. Grūti tā attīt filmu atpakaļ un saprast, kas notika pēc 8. kp. Iespējams galvā vēl maisījās darba skaitļi, jo sanāca pastrādāt līdz sešiem vakarā. Iespējams pulsu pa Sajūtu parka takām uzsitu tik augstu, ka pazuda koncentrēšanās spējas. Iespējams vienkārši pavirši nolasīju karti uz 9. kp un tā bija parasta kļūda, kuru nebija motivācijas izlabot. ''Interesanti'' iesākta Magnēta sezona.

31 marts 2026

Pipariņu mežs (Cēsis)

 

Category: Meridiāns 2026 1. kārta (31.03.26)
Map/area: Pipariņu mežs (Cēsis)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V35
6.6 km 14 kp - 54:54 - 4/8

Mēnesi nebiju bijis mežā. Izbaudīju. Šādas pauzes noder, jo ar ''tīrāku'' galvu un ar izsalkumu pēc orientēšanās var veikt tehniski labu reisu. Tā kā Meridiānā vairs nav V45 grupas, tad bija doma startēt vīru elites grupā. Bet tik vēlu aizbraucu, ka bija jau beigušās kartes, tāpēc nācās skriet nākamo garāko distanci - dāmu elite un V35 grupa. Ceļu un taku Pipariņu mežā ļoti daudz, un šur tur arī izmantoju, bet šovakar centos pieturēties pie taktikas - taisni pa līniju arī ir labs variants. Neliela virziena kļūda gadījās uz 4. kp. Agrā pavasarī ir labi, ka zaļie krūmi vēl nav salapojuši, tāpēc uz 6. kp varēja droši doties pa taisno cauri zaļajam. Ļoti patika etaps uz 9. kp, kuru veicu praktiski pa līniju. Arī nākamos etapus turējos cik nu vien tuvu varēju līnijai. Vienīgi uz 13. kp nenoturējos un apskrēju apkārt pa stigu. Tehniski ļoti labi veikta distance. Prieks, ka pa ziemu neesmu slinkojis, jo fiziski arī atlika tik baudīt distanci. Labs gandarījums pēc saspringtas darbadienas.
p.s. Meridiāna vēsturē palikšu kā pēdējais V45 uzvarētājs.


25 marts 2026

Ķīpsala (Rīga)

 

Category: Rīgas Pavasara Leģendu Rogainings (21.03.26)
Map/area: Ķīpsala (Rīga)
Organiser: XEVENTS
Country: Latvia
Discipline: SOLO
18.0 km 13 kp - 1:59:34 (34 punkti) - 8/30

Šogad esmu izlēmis vairs nelauzt riteni rogainingos. Atceroties kādās vietās pērn (purvos, sūdos, izgāztuvēs) dažkārt bija punkti, labāk pasaudzēt velosipēdu, jo katru reizi pēc finiša tas brakšķēja, krakšķēja un kauca. Bet ja nopietni, jāsāk skriet arī garākas distances, ja šogad mērķēju uz Jukolas pēdējo etapu. Ar parkrun piecīšiem bāzi neielikšu, tāpēc rogainingi būs kā labi garie treniņi. Debija solo rogainingā! Protams, esmu iepriekš pāris reizes skrējis ''īsos'' 2-3 stundu komandu rogainingus, bet tajos vairāk biju kā līdzskrējējs jeb enkurs. Šoreiz jāplāno pašam distance. Pirms pāris nedēļām notestēju sevi, cik tad tālu varu aizskriet pāris stundās. Miermīlīgā tempā (6:30 min/km) sanāca 18 kilometri. Tad nu uz šo attālumu arī plānoju distanci. Jāsaka uzreiz, saplānoju krietni pa garu distanci. Grūti pārslēgties no velo rogaininga plānojuma uz skriešanas rogainingu. Ātrumi nesalīdzināmi uz ielām, bet ar kājām savukārt daudz kur tiek pa taisno. Bija divi varianti. Skriet no Ķīpsalas uz augšu uz Spilves lidlauku, vai skriet uz rietumiem uz Imantu. Abos variantos sanāca 52 punkti. Izvēlējos Imantas variantu, un labi ka tā, jo tur bija iespēja jebkurā brīdī nogriezt distanci, bet no Spilves varētu arī nepaspēt atskriet atpakaļ. Kā jau minēju, uz kartes biju uzlicis pārāk optimisku plānojumu. Līdz plānotajiem 52. 53. 39. un 42. kp nemaz netiku, jo pusceļu jeb stundu sasniedzu jau pie 36. kp.

Distanci kā vairums sāku ar 11. kp tilta galā, bet turpinājumā pilnīgs solo skrējiens gar Botānisko dārzu uz 23. kp. Iekšā ārā ieskriešana/izskriešana uz 25. un 33. kp paņēma ilgāku laiku nekā biju plānojis. Kilometri pulkstenī krājās labi, bet kartē nekur tālu nebiju ticis, tāpēc jau laicīgi sāku skatīties rezerves variantus. Uz 41. kp vairākas reizes šķērsoju maģistrālās ielas neatļautā vietā vai pie sarkanā luksofora, bet par noteikumu pārkāpšanu šajos pilsētas rogainingos ir pavisam cits stāsts. Pirms kāpiena Sudrabkalniņā bija laiks pirmajai isostar želejai. Citronu. Garšīga un labi iet lejā. Šis bija atklājums, jo savu īsto želeju joprojām neesmu atradis. 36. kp bija vienā no tām ''sūdīgajām'' vietām, kāpēc riteni vairs negribas lauzt. Šoreiz dubļu grāvī nācās sasmērēt koši zaļos Asics. Pēc 36. kp pirmo reizi distancē pārgāju uz soļiem, jo bija jāpārplāno optimiskais variants uz reālo. Un tagad atkal noteikumu problēma, kartē nevaru saprast vai varu pa taisno doties uz 43. kp. Pa taisno ir pa dzelzceļa sliedēm un arī šķērsojot tās. Ok, atsāku skriet sliežu virzienā, un tad jau redzēs kā tur izskatās. Oho! Tur pilns ar citiem rogaineriem. Skrien gan pretī man, gan virzienā uz 43. kp. Tad jau ir atļauts skriet pa/gar sliedēm!? Pats punkts tāds īsts meža orientēšanās kontrolpunkts, bet te tik daudz cilvēku, ka viens otram izceļam to punktu. Šķiet te daudziem pusdistance, jo pirms tam praktiski nevienu nesatiku, tik pāris velo rogainerus, kuri brauca pa ielas nepareizo pusi (atkal noteikumi). Tā kā tagad zinu, ka sliedes var izmantot ceļa variantos (velo rogainingā nebija nācies pielietot šādu variantu), tad tagad caur mežiņu droši devos uz sliedēm, pa kurām pēc tam uz 38. kp. 

44. kp apmeklējums šķiet bija šodienas lielākā kļūda. Labi ka esmu orientierists. Dubļainas un slapjas kājas ir pierasta lieta, vienīgi pa Rīgu gribējās tā zolīdāk izskrieties. Ja būtu zinājis, ka Spilves pļavas ir tāds purvs, tad 44. vietā būtu mēģinājis paņemt 42. vai kaut vai 35. kp. Nu neko, tikpat netīrīgs skrējiens uz 37. kp cauri izgāztuvei un pāri gāzes trubai. Jāizrauj otra želeja, lai pietiek spēciņš aizskriet līdz galam. Tagad tāls un garšs ceļš uz finišu. Pa ceļam uzskriešu Dzegužkalnā pēc 34. kp, bet par 35. kp Nordeķu parkā nav pat vērts domāt. Dzegužkalnā kāpu pirmo reizi! Šķiet augstākais paugurs Rīgā. Pulkstenis rāda 1:40 un līdz finišam ir apmēram 2 kilometri. Varēšu mierīgā tempiņā finišēt ar vairāku minūšu rezervi. Bet sekoja negaidīts pavērsiens. Aizskrienot pa ielu līdz lielajam krustojumam, redzu ka vismaz 6 rogaineri skrien Zundas kanāla virzienā un kādi 4 skrien no kanāla puses. Hmmm... Kartē uz tā gājēju tiltiņa uzzīmēta gājējiem aizliedzošā ceļa zīme. Krustojumā vienai no komandām pajautāju, vai ta drīkst skriet pāri tam tiltam. Šie saka, ka it kā nedrīkst, bet tāpat visi dur pāri. Nu labi, vai ta es sliktāks vai labāks par citiem, man laiks pietiek paņemt pirms finiša arī 12. kp, ja es šķērsoju to tiltu. Tilts ir nožēlojamā stāvoklī, bet pārskriet pāri var, ja pat viens ar suni nāk pretīm. Atceroties iepriekš redzētus video, kā rogainingos peld pāri dažādām bīstamām ūdenstilpnēm, tad šis Zundas kanāla tilts pat ir drošāks variants. Nonākot Ķīpsalā, izsecinu, ka es taču varu paspēt paņemt arī 13. kp, bet vaigus gan vajadzēs mazliet piepūst, lai iekļautos kontrollaikā. Pēdējo kilometru sanāca noskriet ar līdzīgu ātrumu kā pirmos kilometrus, un no RTU kojām uz finišu pie Olimpias skrēju ar pilnu jaudu. Izdevās finišēt ar rezultātu 1:59:34, perfekti. Jāatzīst gan, ka tie 2 vieninieki Ķīpsalā man neko nedeva, jo ar 34 punktiem pārliecinoši ieņēmu 6. vietu. Par 6 punktiem vairāk nekā 7. vieta.
Sagurums labs, jo nekad neesmu bijis gargabalnieks, bet ir arī gandarījums, jo noskrēju precīzi plānotos 18 kilometrus. Ar orientēšanos šādos pilsētas rogainingos ir mazs sakars, atliek tik skriet saplānoto distanci. Bet pāreja no velo rogaininga uz skriešanas rogainingu nav nemaz tik vienkārša. Ar velo bija pierasts, ka 3 stundās būs 50 km un vairāk kā 100 punkti. Bet te tikai 18 km un nieka 34 punkti. Sākotnēji saplānotos 52 punktus biju joprojām plānojis kā velo rogaineris. Tagad vismaz zinu savu koeficentu, ar kuru plānot distanci nākamajiem rogainingiem. Šodienas plānojumā izspiedu maksimālo punktu summu. Var jau paanalizēt, kā būtu ja būtu. Iespējams nevajadzēja ņemt 25. kp, jo sanāca ļoti ilgi skriet pēc tā punkta. 42. kp būtu bijis ātrāks un vienkāršāks. Kā arī slapjo 44. kp varētu aizstāt ar skrienamajiem 35. un 24. kp. Tie būtu 3 punkti vairāk un viena vieta augstāk rezultātos. Bet ir labi kā ir, un varu būt priecīgs, ka neesmu diskvalificēts. Kaut gan šajos pilsētas rogainigos šķiet katrs dalībnieks pārkāpj kādu no noteikumiem. Šķērsojot ielu neatļautā vietā, šķērsojot pie sarkanā luksofora, skrienot pa sliedēm, skrienot pa aizliegtiem tiltiem, vai pat peldot pāri bīstamām vietām, un arī izskrienot cauri aizliegtām teritorijām, kuras kartē iezīmētas olīvzaļas. Facebook rogaininga lapā Bībers mazliet iemeta sūdus ventilatorā, par ko izraisījās karstas diskusijas, un trāpīja ar sūdiem arī pats sev. Īsāk sakot, vairākas komandas bija izskrējušas cauri olīvzaļajam, krietni saīsinot distanci starp diviem kontrolpunktiem. Tas olīvzaļais bija kapi. Manā skatījumā, skriet cauri kapiem ir gaumes jautājums. Ja kādam tā ir svētvieta, lai neskrien, bet tiem kam vienkārši parks ar platu ceļu pa vidu, lai skrien. Lai cik tas neticami izklausītos, es esmu skrējis orientēšanās sacensībās, kur pāris punkti bija kapos. Tāpēc man šķiet, ka kapi nebūtu jāzīmē ar olīvzaļo. Bet nu jārespektē jau laikam ir arī tie, kuriem bībele nav parasta pasaku grāmata un reliģija ir tikpat svēta, kā citiem kāda rokgrupa. 

Un... izrādās es pats esmu izskrējis cauri olīvzaļajam Ķīpsalā pirms 12. kp. Tas bija liels auto stāvlaukums, kuram skrienot pāri, pat neiedomājos kartē paskatīties, ka esmu nonācis olīvzaļajā. Pirms starta plānojot distanci, vēl vairākās vietās pamanīju, ka nereāli nonākt pie punkta, nešķērsojot kaut mazliet olīvzaļo. Tāpēc interesanti, kā karšu autors spēlējās ar to olīvzaļo. Bet ja tā godīgi, tad man pašās distances beigās pienākas diskvalifikācija, gan par aizliegta tilta šķērsošanu, gan olīvzaļā stāvlaukuma šķērsošanu. Pilsētu rogainingi ir tādas brīvdomātāju piedzīvojuma sacensības, kur šķiet katrs vairāk vai mazāk pārkāpj kaut vai elementārus ceļu satiksmes noteikumus. Tāpēc neredzu, kā varētu vērsties ar sankcijām pret kādu komandu vai dalībnieku. Atliek cerēt, ka visi centīsies spēlēt godīgu spēli, arī es.
p.s. Vienā dienā tiku pie 2 medaļām! Ja rogainingā medaļu dabūju par piedalīšanos (tas ir dīvaini), tad otru medaļu reāli izcīnīju par uzvaru Gaujas Ziema orientēšanās sacensību kopvērtējumā.


03 marts 2026

Grīviņi (Liepa)

 

Category: Gaujas Ziema 25-26 17.kārta (01.03.26)
Map/area: Grīviņi (Liepa)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: V2
5.4 km 13 kp - 1:04:52 - 4/15

Marts klāt un orientēšanās sacensību sezona vairs nav aiz kalniem! Tāpēc jāsāk skriet arī mežā kaut ko garāku, jeb Gaujas Ziemas pēdējā kārtā jāuzskrien 2. distance. Kopvērtējumā 3. distanci esmu uzvarējis, 13 kārtas loterijai esmu savācis, tagad var uzskrieties ar saviem Valmieras cīņu biedriem. Neslēpšu, esmu sajūsmā par kūstošo sniegu un temperatūru plusos. Galīgi neesmu ziemas fans un tā skriešana un visvairāk salšana sniegā sen bija apnikusi. Grīviņos apvidus priekš orientēšanās ir pietiekami izaicinošs, kaut arī te ir skriets neskaitāmas reizes. Precizitāti reljefā vajag teicamu. Distanci iesāku ļoti labi, katru etapu veicot pēc plāna, vien uz 5. kp mazliet peldēju. Uz 6. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu caur startu. Žēl ka šo pašu taktiku neizmantoju distances turpinājumā. Uz 8. kp bija iespēja skriet pa labi pa stigu un tikai mazu stūrīti nogriezt pa taisno, bet es izvēlējos izmantot kreisās puses ceļu un pusetapā doties pa taisno. Nesagāja man tur attālums un ar kompasu sāku meklēt virzienu, jo šķita ka skrienu pilnīgi nepareizi. Kādas 2 minūtes sniegā zaudētas. Uz 9. kp izvēlējos variantu gar kontūru, kas bija pietiekami veiksmīgs, un uz 10. kp arī necerēti veiksmīgi trāpīju, tur gan paldies citu orientieristu pēdām sniegā. Uz 11. kp pieļāvu identisku kļūdu kā uz 8. kp. Neskrēju apkārt pa stigām, bet gan cīnījos ar sniegu pa taisno. It kā jau precīzi nonācu punktā, bet fiziski smagi pa slapjo sniegu. Vēl kādas 2 minūtes zaudētas uz līdzenas vietas. Etaps uz pēdējo 13. kp bija izaicinošs. Variantus nekādus nemeklēju, vienkārši pa līniju pārcēlos pāri abiem lielajiem kalniem. Finišu distanču plānotājs bija izdomājis vēl izaicinošāku. Augšā kalna galā! It kā varētu dusmoties, bet ziemas sezonas pēdējā kārtā šāds finišs pat bija episks un patīkams, jo "uzskrienot" kalnā un atzīmējoties finišā bija labs gandarījums, ka ziema ir noskrieta un jaunā orientēšanās sezona tūliņ būs klāt.