svētdiena, 2015. gada 31. maijs

Maijs no abiem galiem hiperaktīvs!

igauņu slēpošanas takās
Maijs tik tiešām ir aizritējis ļoti aktīvi un daudzveidīgi. Esmu piedalījies gan orientēšanās daudzdienu sacensībās, gan Anglijas Čempionātā, gan parkrun skrējienos, gan velo orientēšanās, gan spēlējis tenisu, gan pieveicis vērā ņemamu attālumu ar riteni. Vairs neattaisnošos par to ka šeit nelieku savas kartes un neanalizēju savas orientēšanās sacīkstes, jo reizē ar ''aiziešanu'' no o-sporta, ir pazudusi arī vēlme analizēt savus retos o-skrējienos un aprakstīt piedzīvojumus distancē. Gan jau kādreiz... Bet maija sākumā tā pamatīgi atgriezos o-sportā, kaut arī tik uz brīdi, bet tomēr bija patīkami. Mēneša pirmajās dienās piedalījos Ilves trīs dienu sacensībās Igaunijā, kur skrēju M21B grupā (M35 distances bija pa garu), un mēģināju sacensties ar igauņu biznesa klases orientieristiem. Pēc 1. dienas šķita ka pulveris vēl ir sauss, bet nākamajās divās dienās vairs nespēju izšaut, un pjedestālam pat tuvu nebiju. Nākamajā nedēļas nogalē piedalījos Anglijas Čempionātā sprintā un vidējā distancē, kur apvienojot ar parkrun skrējienu sanāca noskriet 4 distances. Čempja rezultātus nav vērts pieminēt, jo piedalījos tikai ''just for fun'' bez sportiskiem mērķiem. Tātad mēneša sākumā biju piedalījies 6 orientēšanās sacensībās, vairāk nekā pāris iepriekšējos mēnešos kopā. Mēneša vidū piedalījos kārtējā Midlands MBO velo orientēšanās posmā, kurš gan izvērtās pagalam neveiksmīgs. Pamatīgi pārtērēju kontrollaiku un arī tehniski visai grūti klājās. Papētot splitus, jāsecina ka iespējams daudz laika zaudēju nepiemērotā velosipēda dēļ, jo man viņš tāds vieglais variants, bet konkurentiem tādi kārtīgi bezceļu monstri. Tad sekoja tāda kā atelpas nedēļa un maija pedējā nedēļa atkal tika aizvadīta hiperaktīvi. Vispirms pirmdien, pa ļoooti ilgiem laikiem, izgāju uzskriet 10 km, vairāk ar domu lai saprastu vai varu vispār noskriet tādu gabalu, jo jūnija beigās būs jāpiedalās 10 km mud race (dubļu skrējienā). Tik garā gabalā sajutu visas traumētās vietas un lieki sevi nemocīju, skrēju tik lēnu ka knapi 1 stundā iekļāvos. Pirms pāris gadiem par šādu tempu būtu ļoti liels kauns, bet tagad pēc visām pārciestajām traumām, nav ne vainas arī šādā tempā ''nosoļot''. Un nu jau kā kārtīgs ''svētdienas skrējējs'' varu būt priecīgs ka desmitnieku spēju pieveikt bez apstāšanās :))) Pirms mēneša solīju ka vajadzētu beidzot nobraukt savu pirmo simtnieku ar šosejas riteni, bet vēl neesmu tomēr nobriedis tādam gabalam, un trešdien nominu ''tikai'' 76 kilometrus. Simtniekam būs jāmeklē līdzenāki posmi, jo kalni paņem ļoti daudz enerģijas. Un sportiski aktīvās nedēļas nogalē piektdien 2 stundas uzspēlēju tenisu ar Kristiānu. Kur tie gadi kad tā kārtīgi nebiju spēlējis tenisu, bet kaut kāda meistarība jau vēl ir saglabājusies un tenisa kortā pārliecinoši kontrolēju situāciju. Tā ka maijs ir bijis varen sportisks, sākot ar orientēšanās sacensību triecienciklu mēneša sākumā un beidzot ar trīs dažādu sporta veidu (skriešana, riteņbraukšana, teniss) maksimālismu mēneša beigās. Jūnijā beidzot jānomin tas simtnieks, jāpiedalās izturības ''stipro skrējienā'', kā arī ne sestdienu bez jauniem parkrun skrējieniem. Maijā savu parkrun tūrismu papildināju ar četriem jauniem parkrun skrējieniem:
Black Park parkrun #308 09/05/2015
melnā parka meža takas
Šosestdien biju tik lielas izvēles priekšā, kā vēl nekad. Pa ceļam uz Anglijas Čempionātu orientēšanās sprintā, kurš notika uz rietumiem no Londonas, protams, ka bija jānoskrien kārtējais parkrun skrējiens. Pavisam bija 14 parkrun skrējieni, kuri bija ceļā uz sprinta sacensību vietu. Varēju skriet gan Oxford (pie slavenās universitātes), gan High Wycombe (tur nakšņosim pirms britu čempionāta vidējā distancē), gan kādā no Londonas rietumdaļas piecīšiem, gan pat sprinta sacensību pilsētiņā. Ja ir tik liela izvēle, tad man ir trīs galvenie nosacījumi - 1) jo vairāk dalībnieku, jo labāk, 2) trasei jābūt bez kalniem, 3) vēlams viens aplis. Un šiem visiem trim nosacījumiem precīzi atbilda Black Park parkrun! Dalībnieku gandrīz 500, trase pa meža takām un līdzena, un jāskrien viens liels aplis. Trāpīju tieši desmitniekā ar šo izvēli! Centos skriet pēc iespējas atbrīvotāk, lai pietaupītu spēkus diviem orientēšanās sprintiem vēlāk pusdienlaikā. Trase bija tik baudām pa meža takām, ka nemanot uz beigām paātrinājos, un finišēju nelielu brīdi pirms sev uzstādītā mērķa - 30 minūšu viegls rīta skrējiens. Ar rezultātu 29:15 ierindojos 262. vietā no 438 mežiniekiem. Šis bija arī pirmais skrējiens ar uzvārdu Ozols :) Līdz šim tikai 4 parkrun trases (Bushy, Beeston, Colwick, Kingsbury Water) no 39 manis izskrietajām bija nopelnījušas desmitnieku manā vērtējumā. Black Park parkrun pievienojas desmitnieku pulciņam, es pat liktu 10+, jo trase tiešām bija lieliska, un ja vien nebūtu tik tālu no mājvietas, labprāt vēlreiz atbraukt uzskriet nedaudz ātrāk bez taupīšanās o-sacensībām. Viennozīmīgi līdz šim labākā (manis izskrietā) parkrun trase. 10/10
Shrewsbury parkrun #79 16/05/2015
velkot veterānus uz finišu
Šis parkrun jau ilgu laiku bija manā redzeslokā, jo tas bija viens no pēdējajiem mana reģiona parkrun skrējieniem, kurā vēl nebiju bijis. Un šorīt bija iemesls doties uz šo pusi, jo pa ceļam vajadzēja aizvest Ivetu pie draudzenes uz Walsall, un pats varēju doties tālāk uz Shrewsbury pilsētu, netālu no Ziemeļu Velsas robežas. Skrējiens bija samērā interesants, bet trase gan ne visai patika. Asfalta celiņi, divi apļi, 2x kalnā augšā un lejā, vienīgi taisnais posms gar upi bija patīkams, jo varēja pavērot pretim skrienošos līderus. Skrēju tīri uz sajūtām, un ja vien nebūtu bijis tas kāpums (2x), iespējams būtu pat noskrējis zem 27 minūtēm, kas priecē.
tuvplāns finišā
Sāpes no cirkšņa ir atkāpušās, potītes arī jūtas ciešami jaunajos adidas apavos, vienīgi atkal esmu uzaudzējis dzīvsvaru virs 100 kg :) kas to skriešanu padara tādu smagāku. Kaut kad vasarā noteikti notestēšu savu tempu ar maksimālāku atdevi, jo šobrīd man šie piecīši ir tāda laba rīta rosme aptuveni 30 minūšu garumā. Oficiālais rezultāts 27:32 (ja atņem stāvēšanu un filmēšanu startā, tad rezultāts ir 27:02) un 192. vieta no 328 upmaliešiem. Šorīt skrējējus fotografēja divi fotogrāfi, viens kā jau ierasts bildēja skrējienā, bet otrs fotografēja tuvplānus finišā. Interesanti paskatīties kādi katram skrējējam ir sejas vaibsti finišā :) Es savā tuvplānā tāds baigi saguris nemaz neizskatos. https://www.flickr.com/photos/70907794@N00/sets/ 7/10
Hampstead Heath parkrun #213 23/05/2015
Parlamenta kalnā Londona aiz manis
Tas brīdis ir pienācis, kad ar auto 1 stundas laikā vairs netieku uz nevienu jaunu parkrun skrējienu, jo visos tuvējajos jau esmu pabijis. Tāpēc jāsāk plānot tālāki ceļojumi. Šorīt izmēģināju jau pagājušo vasaru pārbaudītu variantu - devos uz vienu no Londonas parkrun skrējieniem - Hampstead Heath parkrun. Ar mašīnu līdz Birmingham, tad ar vilcienu līdz London, un tad ar riteni līdz parkrun. Kā jau orientieristam, kartes atmiņa man laba, un galamērķī nonācu diezgan precīzi. Pirmajā momentā pārsteigums, esmu nobraucis tikai 5 km no centrālās Londonas, un nu nonācis pilnīgos ''laukos'', jo šajā dabas parkā nekas neliecināja, ka esmu vienā no lielākajām pilsētām Pasaulē, kaut gan kaut kur esmu lasījis, ka Londona ir viena no zaļākajām pilsētām. Arī pati trase vijās pa meža tipa parku, un bija daudz ainaviskāka nekā kādas mazpilsētas urbānais parks. Diemžēl par trases konfigurācija gan neko labu, tīri subjektīvi, nevaru pateikt. Nu nepatīk man tie kalni :) Starts pret kalnu, apļa vidū pamatīgs kāpums Parlamenta kalnā (Londonas olimpiskajās spēlēs te notika krosa un jāšanas sacensības), pēc tam otrajā aplī vēlreiz jāpaceļ šie abi kalni, un tad vēl finišs pret kalnu. Arī rīts visai vasarīgi karsts, tāpēc man kā smagsvaram šis skrējiens izvērtās visai smags. Kādu laiku pēc finiša nācās atgūties, jo šī vairs nebija man tik ierasti mierīgā rīta rosme. Rezultāts 29:11 un 113. vieta no 170 parlamentāriešiem. Pirms mājupceļa vēl izbraucu nelielu velotūri pa Londonu, pa vietām kurās vēl nebiju bijis, lai vēl vairāk iepazītu šo lielpilsētu. Tā kā arvien biežāk izmantošu salikumu vilciens + ritenis, tad šovasar noteikti vēl vismaz pāris reizes atbraukšu uz kādu no Londonas parkrun. 5/10
Hackney Marshes parkrun #255 30/05/2015
veterāniem pa priekšu
Ja jau Ričards Brensons savos Virgin ātrvilcienos piedāvā tik lētas biļetes, tad kāpēc gan neizmantot! Šorīt atkal devos uz Londonu ar vilcienu, kas ir krietni lētāk nekā ja brauktu, piemēram, uz Sheffield vai Leeds. Šoreiz biju noskatījis Hackney Marshes parkrun, jo viņiem šorīt 5 gadu jubileja, un atkal trāpīju desmitniekā. Gan trase, gan viss pasākums pozitīvi lieliskā gaisotnē. No stacijas ar riteni (~10 km) nokļuvu pietiekami laicīgi, lai bez steigas pārģērbtos un iesildītos. Jau startā manīju, ka pēc finiša tikšu pie kūkām :) bet lielākais pārsteigums startā bija ieraudzīt starp skrējējiem vienu no sporta leģendām - snūkera Pasaules Čempionu Ronnie O'Sullivan! Skatījos un brīnījos, vai tiešām ir kāds cits čalis tik līdzīgs Ronijam, jo pa TV ļoti bieži esmu skatījies viņa snūkera meistarstiķus. Tikai mājās skatoties rezultātus, patiešām pārliecinājos ka tas ir bijis snūkera leģenda. Būtu bijis pārliecināts, ka tas ir viņš, nekautrētos un nobildētos kopā Ronnie. Šo trasi nevar pat salīdzināt ar pagājušā nedēļā izskrieto Londonas citā rajonā, pilnīgi atšķirīgas. Trase pilnīgi līdzena pa parka celiņu gar upi, tikai varbūt mazliet garlaicīga, jo nebija jāskrien apļveida virzienā, bet gan 2,5 km uz vienu pusi un otri 2,5 km atpakaļ pa to pašu taku. Pierasts ka parkrun trases parasti ir sākot no 1 apļa līdz pat 5 apļiem, bet šādu variantu skrēju pirmo reizi. Pēc pagrieziena punkta skrienot domāju kādu atzīmi šai trasei liktu, sliecos uz 9, bet pēc finiša bez šaubām jāliek desmit, jo man jau ļoti patīk, ka ir padomāts arī par visu citu nevis tikai trasi. Finišā skrējējus sagaidīja zemenes un blakus esošā sporta laukuma labierīcības (dušas un pārģērbšanās telpas), kas ir ļoti liels retums parkrun skrējienos. Pēc vakardienas 2 stundu tenisa spēles, šorīt sajūtas nebija diez ko svaigas, un arī skrienot jutos visai stīvs un saspringts.
Ronnie raibajos šortos
Bet finišā, par lielu pārsteigumu sev, pulksteni apstādināju pie 26:10, kas nozīmē, ka šis bija mans ātrākais piecītis pusotra gada laikā kopš neveiksmīgā kritiena, kad izlauzu potīti pagājušā gada janvārī. Un šis arī bija ātrākais parkrun kopš esmu pievērsies parkrun tūrismam, skrienot ar kameru uz galvas no skrējiena beigām. Es neteiktu ka skriešanas forma sāk atgriezties, bet kopējā fiziskā forma gan sāk uzlaboties. Tātad oficiālais rezultāts 26:30 un 113. vieta no 176 pēc zemenēm skrienošajiem. Bet Ronnie O'Sullivan izrādās ka ir ne tikai labs snūkera spēlētājs, bet arī ātrs skrējējs, viņam rezultāts 18:52 un 13. vieta. 10/10

svētdiena, 2015. gada 17. maijs

South Croxton (Leicester)

Category: Midlands MBO 2015 Round 4
Map/area: South Croxton (Leicester)
Organiser: MMBO
Country: England
Discipline: 3.5 Hours Score
Results
Pasākums jau labs, tikai mans sniegums šoreiz neiztur kritiku. Pamatīgi pārvērtēju savas spējas un velo orientēšanās prasmes. Iesāku labi un distances virzienu šķiet izvēlējos pareizo, sākot ar 25. kp. Uz 20. kp patīkamas meža takas, kas iedeva stimulu mēģināt šoreiz apmeklēt visus kontrolpunktus. Pirmā nelielā kļūdiņa gadījās uz 18. kp, ierāvu vienā šķērsieliņā pa ātru. Pārbrauciens uz 19. kp lielisks pa lauku privātceļu.
rapšu lauks
Bet etapā uz 13. kp pazaudēju visu, gan motivāciju, gan uzņemto ritmu, gan fiziski paguru. Kļūdījos ar ceļa izvēli pirms paša punkta. Gribēju izbraukt pa taisno, pa taciņu caur dzelteno rapšu lauku... diemžēl taciņa lauka vidū izbeidzās un aptuveni 10 minūtes nācās stumt riteni un cīnīties ar šo lopbarību :) Pēc šādas neveiksmes dūša bija papēžos un nācās krietni saņemties, lai atgūtos pēc tik stulbas kļūdas. Arī uz 9. kp vienu posmu nācās stumties, jo zirgi bija tā izbradājuši taku, ka nebija iespējams pabraukt. Uz 8. un 7. kp jau sāku atgūt ritmu, kas vēl dod cerību veiksmīgam iznākumam, jo šoreiz distances kontrollaiks ir trīs ar pusi stundas. Arī uz 10. kp ātrums labs, bet pirms paša punkta neizpratu karti un vārda tiešā nozīmē ielecu govju ganību laukā. Pārlecis pāri sētai, centos braukt ganībām gar maliņu, bet redzot ka tas govju bars sāk skriet uz manu pusi, nācās fiksi griezties atpakaļ un laisties prom, atkal lecot pāri vārtiem pašam un riteni pārmetot.
bēgšana no govīm
Izrādās ka tur nemaz nebija jābrauc, jo punkts atradās ārpus tā ierobežotā ganību lauka. Laiks zaudēt, bet apņēmība vēl ir. Un šeit pieļāvu izšķirošo kļūdu. Tā kā biju kartes tālākajā galā, pēc 10. kp vajadzēja sākt virzīties atpakaļ uz finiša pusi, bet es apņēmības pilns devos vēl tālāk uz 6. kp un 24. kp, kuri bija vistālāk prom no starta/finiša vietas. Te nu es sapratu, ka fiziski nemaz nevaru paspēt vairs iekļauties kontrollaikā. Tāpēc nu bija jāsāk meklēt īsākie ceļu varianti atpakaļ uz finišu, pa ceļam mēģinot vēl atzīmēties kādā punktā. 15. kp izlaidu, bet 14. kp gan biju plānojis paņemt, bet diemžēl tā arī neieraudzīju viņu, praktiski pabraucot tam garām. Vēl viens punktu zaudējums. Uz 12. un 17. kp pusi nav pat vērts skatīties, bet uz 5. kp gan bija jāizbrauc, jo viņam 40 punktu vērtība. Tālāk gan bez variantiem tik uz finišu, pa ceļam vēl piestājot pie 23. kp, kuru arī tā uzreiz nemaz nevarēju atrast. Beigās ātrumu šķiet attīstīju visātrāko distances laikā, jo biju tuvu kritiskajai robežai, kad pārtērējot kontrollaiku par vairāk nekā 25 minūtēm, zaudētu visus savāktos punktus.
bauda braukt pa šādiem lauku ceļiem
Finišā ielidoju ar 19 minūšu deficītu, kas no maniem savāktajiem 290 punktiem atņēma 90 punktus. Loģiski, ka vieta rezultātos ļoti zema - ar rezultātu 3:49:13 un 200 punktiem ieņēmu 28. vietu no 32 velo orientieristiem. ''Škrobe'' jau liela par neveiksmīgi pieņemtajiem lēmumiem un izvēlēm distances laikā, bet kopumā pašu braucienu izbaudīju no visas sirds, jo izbraucos kārtīgi pa angļu ''countryside''. Bija gan nātres, gan feinas meža takas, gan zirgu izbradātas takas, gan lieliski lauku ceļi, gan rapšu lauks, gan upīšu šķērsošana, gan asfaltētie etapi, bet visvairāk atmiņā paliks tā bēgšana no govju bara.

svētdiena, 2015. gada 10. maijs

Park Wood, Bradenham & Naphill (High Wycombe)

Category: British Middle Distance Championships 2015
Map/area: Park Wood, Bradenham & Naphill (High Wycombe)
Organiser: TVOC
Country: England
Discipline: M35
Results
Anglijas Čempionāts
Pēc vakardienas 3 skrējieniem (parkrun + 2 sprinti), šorīt nemaz tik ļoti skriet vairs negribējās. Kājās pamatīgs stīvums, bet Anglijas Čempionātā tomēr ir goda lieta piedalīties. Man šorīt viena no pirmajām starta minūtēm, tāpēc ar Paulu no nakšņošanas viesnīcas pazūdam visai agri, tik agri ka tuvējā benzīntankā sastopam dāmu naktskreklā :)
starts
Pirms starta nedaudz iesildos, un jūtu ka ar skriešanu es šodien būšu uz ''Jūs''. Tāpēc nekādi sportiskie mērķi netiks izvirzīti, vienkārši jāizbauda nopietna vidējā distance. Iesāku gan visai nepārliecinoši, uz 1. kp uzmetu nelielu kļūdu, aizskrienot pie cita punkta. Nācās tā nopietnāk ielasīties kartē un nākamie etapi jau vairs problēmas neradīja.
īsie etapi
Ļoti patika īsie un tehniskie etapi (4.-9. kp) ar virzienmaiņām. Īsie etapi turpinājās līdz pat 17. kp, un ja ir tik daudz punkti, tad loģiski ka uz kādu tomēr sanāk sakļūdīties. Uz 10. kp lieki apskrēju apkārt milzīgam rododendra krūmam, bet uz 15. kp neuzticējos kompasam un mazajās eglītēs aizrāvu uz punktu blakusbedrē. Uz 17. kp pasakains noskrējiens pa nogāzi kas klāta ar zilām puķītēm (nezinu kā sauc).
pasaka
Šādos īsajos etapos tā īsti nesanāca ieskrieties, bet turpinājumā sekoja garāki etapi, kuri man bija kā labs pārbaudījums - varu vai nevaru paskriet. Etapi uz 18. un 19. kp pa ceļiem, kur sāku just ka spēki izsīkst, un uz 20. kp šķiet tāpēc arī kļūdījos, ka uz noguruma fona smadzenes vairs nefunkcionēja tik labi kā vēlētos.
kļūda!
Kļūda pavisam vienkārša - nenoticēju atkal kompasa virzienam, un aizrāvu pie sveša kontrolpunkta, kurš bija izlikts kā ēsma man :) Diezgan ilgi nācās savākties, lai sazīmētu savu vietu kartē. Nepiedodama kļūda! Nākamos etapus ''nopeldēju'' salīdzinoši precīzi, bet kalns augšā uz 23. kp mani piebeidza pilnībā. Fiziski beigts un kļūda arī punkta rajonā. Nu jau vairs tikai gaidīju, kad distance beigsies. Un tā kā šīs ir nopietnāka līmeņa sacensības, tad plānotājs distances beigās ielicis tādus punktus, kur, pateicoties nogurumam, var ļoti viegli kļūdīties. No 23. līdz 26. kp visi punkti bez tādām īstām piesaistēm, ja neej precīzi virzienā, tad var mierīgi paskriet garām punktu mikro objektiem. Gan 25. kp, gan 26. kp tika paņemti ne bez problēmām, bet pie mana tempa tās nenosaukšu par kļūdām. Distances beigas pa pļavu un smagnējs finišs.
finišs
Distance bija interesanta, bet diezgan neskrienams apvidus (daudz zaļā), tāpēc fiziski smaga cīņa. Rezultāts 58:36 un 9. vieta no 14 M35 veterāniem, kas ir pat pieņemams iznākums. Bez tām dažām kļūdām būtu vien pāris vietas augstāk. Viegli nebija, bet izturēju visus 4 skrējienus 2 dienās. Tagad garš mājupceļš un atpūta uz kādu laiku no orientēšanās, jo maija sākumā esmu izskrējies kā jaunības gados. Organisms šādu slodzi vairs netur :)

sestdiena, 2015. gada 9. maijs

Aldershot Garrison N (Farnborough)

Category: British Sprint Championships 2015
Map/area: Aldershot Garrison N (Farnborough)
Organiser: BAOC
Country: England
Discipline: M35 (B Final)
1130.
Anglijas Čempionāta orientēšanās sprinta finālskrējiens. Divi skrējieni (parkrun un kvalifikācija) jau šorīt noskrieti, neteiktu ka gribās skriet vēl trešo reizi šodien, bet kas jādara tas jādara :) Loģiski, ka augstāk par B finālu nevarēju kvalificēties, jo es te esmu ''just for fun'' nevis lai ar kādu sacenstos. Finālu apvidus tajā pašā slepenajā zonā, tikai šoreiz armijas pilsētiņas ziemeļu daļā. Pirms starta atkal jādodas cauri vārtiem, kurus apsargā karavīri ar ieročiem, kas rada visai amizantu situāciju. Mēs civilie orientieristi nonākam iežogotā militārdaļā. Interesanti ka pirms starta man neviens neaizrādīja, ka būtu aizliegts skriet ar galvas kameru, tāpēc, kā jau ierasts sprinta distancēs, skriešu ar kameru uz galvas. Kājās jūt abus rīta skrējienus, bet esmu apņēmies šo B finālu veikt sparīgāk, jo lai vai kā, tomēr pēdējam šā vai tā nav patīkami palikt. Distances sākums viegls, bet pēc 2. kp pamanos saminstināties uz kādām 10 sekundēm, jo nevarēju izlemt kā skriet uz 3. kp. Sprintā tā ir kļūda! Arī uz 5. kp apskrienu pāris krūmu pudurus nevietā, bet lielākās kļūdas sekoja uz 7. un 8. kp. Etapa sākumā uz 7. kp mazliet apstājos, jo nevarēju ieraudzīt kartē, ka gar tilta malu tiek cauri nožogotajam meža puduram. Bet pie 8. kp nonācu strupceļā, kad punkts ir redzams, tikai otrpus lejā divmetrīgai mūra sētai. Kļūda milzīga nepamanīt šādu sīkumu kartē.
kļūda pie 8. kp
Turpmākos punktus jau ņemu uzmanīgāk un arī sagurums sāk parādīties, bet jācīnās līdz galam. 11. un 12. kp cauri apstādījumiem un mežam, kas mazliet ļauj atpūsties no urbānās orientēšanās, bet pie 13. kp atkal neliels misēklis. Uzreiz nesapratu, kur punkts novietots, jo biju palaidis garām leģendu, un punktu gribēju atrast celtnes ārpusē nevis iekšpusē. Uz 15. kp šķiet izvēlējos garāko variantu caur 17. kp, bet tas tāpēc ka uzreiz nepamanīju necaurskrienamo stāvlaukuma nožogojumu. 16. kp bija skatītāju punkts, kuru līdzjutēji varēja vērot otrpus sētai, jo mēs orientieristi joprojām atradāmies iežogotajā armijas daļā. Uz 17. kp gar sargbūdu skrēju jau trešo reizi, un katru reizi gandrīz saskrējos ar kādu pretim skrienošu orientieristu, jo šaurība pamatīga. Pēdējie divi punkti 18. un 19. kp jau ārpus militārās teritorijas. Pilnā ātrumā laukā pa vārtiem, pateicoties ''touchfree'' emitam bez apstājas cauri abiem kontrolpunktiem un finišā jāmauc cik ir iekšā. Skrējiens bija krietni ātrāks nekā kvalifikācijā, bet diemžēl krietni vairāk pieļāvu kļūdas. Kopumā varu salasīt pusotru minūti kļūdās, kas pat manam tempam ir nepiedodami daudz. Ar rezultātu 18:05 tomēr paliku pēdējais (6.) starp savas grupas orientieristiem, bet kopējajā vērtējumā šajā distancē ieņēmu 37. vietu no 43 orientieristiem. Rītdien jābūt gatavībā vēl pieveikt meža distanci. Būšu sevi nopietni izmocījis, bet patīk jau vēl joprojām tie orientēšanās skrējieni, kaut arī fiziski nav vairs tās jaudas kas kaut vai pirms pāris gadiem bija. Interesanti ka uzreiz pēc finiša pie manis pieskrēja viens no tiesnešiem un jautāja kāpēc es esot skrējis ar kameru, jo tas esot bijis aizliegts Aldershot Garrison teritorijā. Nekur gan tādu aizliegumu neredzēju un arī starta tiesneši man neko neaizrādīja. Saņēmu skaidru instrukciju, ka nedrīkstu šo video ar kadriem no slepenās armijas teritorijas nekur publicēt, pat ne savā blogā, jo var sanākt nepatikšanas ar militārpersonām. Tāpēc šis video paliek tikai manos datora arhīvos starp orientēšanās kartēm, bet šeit atļaušos publicēt tikai pašas distances beigas ar pēdējiem diviem kontrolpunktiem, kas bija jau ārpus armijas pilsētiņas.

Aldershot Garrison SE (Farnborough)


Category: British Sprint Championships 2015
Map/area: Aldershot Garrison SE (Farnborough)
Organiser: BAOC
Country: England
Discipline: M35 (Heat)
Pauls gatavs izaicināt britus
Anglijas Čempionāts sprintā un vidējā distancē nemaz tā īsti nebija manos plānos, bet Paula pierunāts un pārliecināts, tomēr devos uz šīm nozīmīgajām sacensībām kuras notika uz rietumiem no Londonas. Attālums no mājām krietns, un ja jau tik tālu jābrauc, tad jāizmanto iespēja uzskriet kādā tās puses parkrun skrējienā. Tā kā man šobrīd parkrun ir saistošāki nekā o-sacensības, tad loģiski ka uz Britu čempi devos, neuzstādot sev nekādus mērķus. Tātad vispirms noskrēju Black Park parkrun piecīti un pēc pāris stundām šo o-sprinta distanci skriešu pavisam mierīgi, cik nu fiziski jaudāšu, jo rezerves jāsaglabā vēl pāris skrējieniem. Divās dienās paredzēti četri skrējieni! Šogad Anglijas Čempionāts sprintā risinās ļoti interesantā vietā, būtībā slepenajā teritorijā, kurā nemaz tā brīvi no ielas nevar iekļūt. Aldershot Garrison ir armijas pilsētiņa, kuru ieskauj žogs un pie vārtiem dežūrē karavīri ar ieročiem, tāpēc mēs orientieristi šodien bijā priviliģētā statusā, jo bija iespēja izskrieties pa šo aizliegto teritoriju. Jāsaka ka karte un apvidus visai interesanti, jo kazarmu ēkas un dažādie objekti orientēšanos padarīja aizraujošu. Tātad vispirms kvalifikācijas skrējieni pirms fināliem. Vēl viens interesants fakts - pirmo reizi skriešu ar ''touch free emit'', kas ļauj atzīmēties kontrolpunktos bez apstāšanās! Plāns bija skriet pavisam mierīgi, nepieļaujot kļūdas un baudot distanci, jo A finālam fiziski neesmu gatavs kvalificēties. Jau skrienot pirmos etapus uz punktiem, varēja sākt baudīt atšķirīgo apvidu. Visas mājas tik līdzīgas, ieapaļi mazie dzīvžogi, celiņi un sētas ar strupceļiem - perfekts apvidus sprinta distancei. Skrēju un rūpīgi lasīju karti! Distances 1. daļu veicu bez kļūdām, ja nu vienīgi uz 2. un 7. kp varēju izvēlēties labākus variantus.
rēbuss
Distances 2. daļa jau sarežģītāka, it sevišķi etapi no 14. kp līdz 19. kp, kur bieži vien apstājos, lai izprastu un ieraudzītu kartē labākos variantus. Tādu īstu kļūdu pieļāvu vien uz 17. kp, kad nevajadzīgi apskrēju atkritumu tvertņu teritoriju, bet tā pa lielam tīri veikta distance. Bija, protams, daudz minstināšanās dažos etapos, bet tas jānoraksta uz neregulāro praksi tieši šādās tehniskās sprinta distancēs. Ar rezultātu 22:33 paliku pēdējais (6.) savā kvalifikācijas skrējienā, bet kopumā starp visiem šīs distances orientieristiem ieņēmu 32. vietu no 39 dalībniekiem. Neliela atpūta un jābūt gatavam startēt B finālā.

svētdiena, 2015. gada 3. maijs

Vooremae (Tartu)

Category: ILVES 2015 3. day
Map/area: Vooremae (Tartu)
Organiser: OK Ilves
Country: Estonia
Discipline: M21B
igauņu roks
Pēdējo reizi trīs dienu sacensībās biju startējis pagājušā gada Kāpā, tāpēc loģiski ka trešā sacensību diena nāca ar pamatīgu stīvumu kājās. Ja 1. dienā uz svaigumu paņēmu 4. vietu, vakar dēļ divām kļūdām ieņēmu 9. vietu, tad šodien būs fiziski grūti jāpacīnās vairāk ar sevi nevis konkurentiem. Vakarvakarā, skatoties Pasaules čempi hokejā, mazliet vairāk izdzēru igauņu Saku alu, kā arī iepazinu igauņu rokkultūru, tāpēc šorīt svaigums nebija arī galvā :) Bet tas nebūs traucēklis lai atkal izbaudītu Igaunijas lielisko apvidu un distances. Šodienas piedāvājumā 5.1 km distance pa slēpošanas trasēm un vienu pamatīgu kalnu, ap kuru vīsies distances. Kādas 10 minūtes tā rūpīgi iesildījos, lai kaut cik atdzīvinātu stīvos muskuļus, kā arī dabūtu viegluma sajūtu. Uz pirmajiem diviem kontrolpunktiem izdevās labs sniegums - gan precīzi, gan raiti. Bet uz 3. kp sāku ''peldēt'' gan pa karti, gan apvidu. Biezais taku labirints kas mijās ar neskaitāmajām horizontālēm tā man samežģīja smadzenes, ka atlika vien lēnām virzīties virzienā uz punktu, jo karti nespēju uztvert. Aptuveni 1 minūte zaudēta šajā etapā nepārliecības dēļ, kaut arī kļūdu nepieļāvu. Uz 4. kp ielasījos atpakaļ kartē, bet garajā etapā uz 5. kp nācās arī fiziski pastrādāt un spiest ārā no sevis visas rezerves, jo tik skrienams etaps turpinājumā iespējams vairs nebūs. Varbūt pa daudz izliku sevi uz ceļiem, ka karjerā pirms punkta neizjutu attālumu un punktu sāku meklēt mazliet pa ātru. Arī uz 6. kp tas pats - attālumu nejūtu un punktu gribu atrast krietni pa ātru. Zaudēta minūte tik īsā etapā ir pavisam nepatīkama. Tāpēc uz 7. kp kārtīgi jāatstrādā! Punkts zaļajā (mazi bērziņi), bet izdevās labs plānojums caur mazo taciņu un gar mikro purviņiem.
solis pavisam stīvs
Diemžēl uz 8. kp fiziski noplīsu, pa taisno caur zaļo nebija spēka lauzties un arī apkārt gar izcirtumu dodoties, vairāk soļoju nekā skrēju. Atvilcis elpu biju, tāpēc uz nākamo 9. kp jau varēju atsākt skriet. 9. un 10. kp atkal taku labirinta tīklā, kur vairāk jāorientējas pēc reljefa nevis takām. Izdodas veiksmīgi tikt galā ar šiem punktiem, tamdēļ uz skatītāju 11. kp lidoju ar iedvesmu lejup no kalna.
finišs
Skatītāju punktam cauri vienā elpas vilcienā, kas pamatīgi nāk atpakaļ etapā uz 12. kp, kurš atkal atpakaļ kalnā. Atelpoties nespēju, tāpēc lielākā daļa no šī etapa tiek ieta nevis skrieta. Pie punkta mani panāk mūsu grupas līderis - sparīgs jaunietis. Tad nu uzdevums skaidrs - distances beigas jāmēģina atsēdēt. Līdz 13. kp un pusetapu no 14. kp tieku līdzi, bet ar to pilnībā pietiek, lai uz pēdējo 15. kp un finišu varētu doties brīvi ar tik platu soli, kādu nu mani savilktie muskuļi ļauj. Finišā gandarījums ir, jo distanci pieveicu labi, neskatoties uz fizisko sagurumu un stīvajām kļūdām. Arī orientēšanās tehnika bija pietiekamā līmenī, izņemot karjera punktus 5. un 6. kp, tāpēc varu būt apmierināts ar šodienas veikumu. Ar rezultātu 47:12 ieņēmu 6. vietu no 10 dalībniekiem, un arī kopvērtējumā paliku 6. vietā starp 18 censoņiem M21B grupā. Ja vakar nebūtu pieļāvis tās divas lielās kļūdas, tad būtu iespēja saglabāt 1. dienas 4. vietu, bet pirmie trīs gan bija krietni ātrāki par pārējiem. Ja agrāk Igaunijā B grupā cīnījos starp līderiem, tad tagad jāsecina ka esmu mazliet izlaidies un atlaidis labākos kruīza (B) grupas orientieristus neaizsniedzamā attālumā.
pavasara kūpinājumi
Kopumā jāsaka ka sacensības un distances patika, vienīgi jūtams ka Ilves vairs nav tik grandiozas kā bija agrāk. Laikam igauņiem arī neliela krīze, jo šogad pat nebija izdrukāti dalībnieku numuri, ko spraust pie krūtīm. Bet Igaunijas apvidi gan ir vienreizēji un tehniski baudāmi! Šis ceļojums un sacensības Igaunijā bija pēdējās Celinskim, vēl neliela atpūta Latvijā un pirmais pavasara šašliks Blomē, un tad jau kā Ozols atpakaļ uz Angliju un angļu orientēšanās sacensībām.

sestdiena, 2015. gada 2. maijs

Unikula (Tartu)

Category: ILVES 2015 2. day
Map/area: Unikula (Tartu)
Organiser: OK Ilves
Country: Estonia
Discipline: M21B
Otrā diena igauņu mežos! Pēc vakardienas kājās neliels stīvums un izļurkātā potīte arī smeldz, bet paskriet varēs. Šodien distances parametri jau nopietnāki - 6.1 km, tāpēc jākoncentrējas uz precīzu orientēšanos. Pirmie 4 kontrolpunkti gan tādi tipiski B grupas līmenī - skrien vai nu pa ceļu, vai virzies uz izteikti lielu objektu. Ļoti patika etaps uz 4. kp, kur varēju pārbaudīt savu virziena noturību pa līniju ar drošības spilvenu (purvu) kreisajā pusē. Arī etaps uz 5. kp nemaz tik baiss nelikās, jo lielāko daļu varēja veikt pa ceļiem, kaut arī pret kalnu, vienīgi pašās etapa beigās vajadzēja precizitāti. Diemžēl precizitāti pazaudēju jau etapa vidū, kad krustcelēs aizskrēju nevis pa ceļu, bet gan sāku rāpties augšā kalnā pa paralēlo stigu, kas mani noveda neizprotamā vietā. Fiziski biju izsmēlies, lienot tādā sienā, un nu stiga izbeidzās zaļā kalna augšā. Ar kompasa palīdzību sāku sevi virzīt punkta virzienā, līdz par pārsteigumu sev priekšā ieraudzīju ceļu. Tikai šajā brīdī aptvēru ka kalnam pāri esmu ticis pa stigu, nevis pa ceļu, kā biju domājis. Tālāk bez problēmām caur ieloku uz punktu. Etapu uz 6. kp veicu kopā ar vēl kādu orientieristu, abi izmetot nelieli loku caur papardēm.
distances kritiskā daļa
Etapā uz 7. kp paļāvos tikai uz kompasu, īpaši nelasot lielās reljefa formas. Fiziski ļoti smags etaps ar lielu kļūdu pirms punkta. Zaļās kontūras, kurās bija ataudzis jaunais mežs, noturēju par aizaugušā izcirtuma kontūrām labajā pusē, tāpēc no uzņemtā virziena novirzījos krietni pa kreisi. Tikai sākot līst atkal jaunā sienā augšā, aptvēru ka kaut kas neiet kopā. Kārtīga apvidus ģeneralizācija un sapratne kur esmu es un kur kontrolpunkts. Laiks un spēks pazaudēts daudz, bet vismaz punktā nonācu. Turpinājumā jāpievēršas detalizētākai kartes lasīšanai, jo šādā apvidū ļoti sen neesmu orientējies. Uz 8. kp vienkārši pa horizontāli, un beidzot zaļais mežs pāriet baltajā, tāpēc uz 9. kp jau atkal var sākt skriet nevis cīnīties ar sīkajām eglītēm un priedītēm. Uz nākamajiem punktiem galvenie orientieri ir ceļi un stigas. Uz 11. kp esmu nonācis 3 orientieristu kompānijā, tāpēc nu orientēšanās sāk pārvērsties par krosa skriešanu. It sevišķi garajā etapā uz 12. kp, kur 2/3 jāveic pa ceļu. Te izkristalizējas katra personīgais temps, kurš tomēr nav līdzīgs. Viens no kompanjoniem pamatīgi atraujas, es iepalieku aiz vēl viens censoņa, bet pēdējais orientierists jūtami atpaliek no mums. Pats punkts atrodas vietā, kurai vakar jau skrēju cauri, tāpēc atliek tik žiglāk nokļūt līdz turienei. Arī pēdējie divi kontrolpunkti neprasa lielu orientēšanās mākslu, galvenais apliekt lielos paugurus pa pareizo pusi. Finiša posms tāds pats kā vakar, tikai jūtami lēnāks, jo šodien distance bija fiziski smagāka. Kopumā distance nebija no sarežģītākajām, jo daudzviet nācās skriet pa ceļiem, bet diemžēl uz abiem atslēgas punktiem 5. un 7. kp pieļāvu kļūdas. Rezultāts 1:00:10 un 9. vieta no 15 orientieristiem. Kopvērtējumā atkāpos uz 6. vietu, kas droši vien arī ir mana reālā vieta. Aptuveni 5 minūtes kopā pazaudēju uz 5. un 7. kp. Jācenšas rītdien izvairīties no tādām kļūdām, lai pakāptos augstāk.

piektdiena, 2015. gada 1. maijs

Unikula (Tartu)

Category: ILVES 2015 1. day
Map/area: Unikula (Tartu)
Organiser: OK Ilves
Country: Estonia
Discipline: M21B
mazais Nissan izvizināja pa Igauniju
Aprīļa beigās biju ieplānojis uz pāris dienām aizlidot uz Latviju, sakarā ar uzvārda un pases maiņu. Bet dzīvojot Anglijā, biju pavisam aizmirsis ka maija sākumā Latvijā ir vairākas svētku dienas, kuru laikā valsts iestādes nestrādā. Tā nu iesniedzis dokumentus aprīļa beigās, biju spiests palikt dzimtenē līdz 5. maijam, kad darbu atsāka valsts iestādes. Ja jau tik garas neplānotas brīvdienas, tad ieplānoju dalību Ilves trīs dienu orientēšanās sacensībās Igaunijā, kurās agrāk piedalījos regulāri. Šīs būs manas pēdējās sacensības ar uzvārdu Celinskis! Ceļošana uz Igauniju izvērtās visai amizanta, jo būtībā pie igauņiem viesojos nelegāli, un ja mani kaut kur būtu apturējusi policija, tad nepatikšanas būtu lielas. Rīgas lidostā mašīnu biju izīrējis ar veco uzvārdu, vecos dokumentus un pasi biju atdevis Pilsonības un imigrācijas dienestam, kuri tos automātiski anulēja. Tātad šajā brīdī biju bez dokumentiem un mana vadītāja apliecība ar veco uzvārdu arī vairs nebija derīga, jo dokumentos tāds Andis Celinskis vairs neeksistēja, bet Andis Ozols vēl nebija saņēmis jaunos dokumentus. Kādu brīdi pat apsvēru, braukt vai nebraukt uz Igauniju, beigu beigās izlēmu riskēt, jo iepriekšējos gados cik esmu braukājis pa Igauniju, nekad policija nav apstādinājusi. Tā nu sēdos īrētajā Nissan, kuram bija tādas ekstras, ar kādām vēl nebiju braucis - kruīza kontrole un motora izslēgšanās apstājoties, un devos Tartu virzienā. Tā slāpšana pamatīgi kaitināja, tāpēc to uzreiz atslēdzu, bet kruīzs gan ir ideāla štelle uz šosejas. Kā jau brīvdienās, negribējās neko daudz iespringt uz sportošanu, tāpēc pieteicos M21B grupā, jo M35 grupā distances man bija pa garu. Mēģināšu tā prātīgi un mierīgi paskriet pa Igaunijas mežiem, cenšoties izvairīties no kļūdām, jo Igaunijā tie meži ir ļoti tehniski. Pirmajā dienā izlēmu skriet arī ar kameru, kas cerams netraucēs koncentrēties. Iesāku labi un pārliecinoši, lasot katru ieloku un izjūtot attālumu uz 1. kp. Uz 2. kp caur karjeru, kura beigās pamatīgs kāpums. Uz 3. kp praktiski pa līniju, pa vidu izmantojot arī ceļu, uz 4. kp īsais etaps, 5. kp izcirtumā, 6. kp pa gabalu jau redzams, 7. kp pa horizontālēm augšup kalnā, 8. kp caur ieloku uz purvu. Viss tik šķietami vienkārši! Karte tiešām lasījās labi un arī temps bija ļoti komfortabls.
eglītēs pazaudēju virzienu
uz 9. kp
Arī etaps uz 9. kp nešķita neko grūts - gar purvu virzienā uz ceļu, un pēc tam no izcirtuma un atklātā purva uz punktu. Diemžēl pēc 8. kp purva apvidus bija tik zaļš un reljefs tik neizteikts, ka pamanījos ''aizpeldēt'' no līnijas pa labi. Nonācis līdz nākamajam purvam, nonācu paralēlā situācijā. Domādams ka esmu pie lielā purva pa kreisi, uz ceļa sāku skriet pa labi, līdz sapratu ka kaut kas nesakrīt, jo otrpus ceļam vajadzēja būt izcirtumam. Neuzticīgs skatiens kompasam un kartei, maza apskaidrība un atklāsme par savu atrašanās vietu. Pa ieloku pārcēlu pāri lielajam pauguram, kur sevi noorientēju pie mikro purviņa, no kura sekmīgs virziens uz punktu. Grūti pateikt, cik laiku zaudēju šajā etapā, katrā ziņā vairāk kā 1 minūti noteikti. Kļūda uz 9. kp piespieda skriet ātrāk uz 10. kp, kas mani padarīja mazliet neuzmanīgu... Kārtējo reizi atgādināju sev par savām traumētajām potītēm. Viens neuzmanīgs solis un potīte izmežģīta. Sāpes un dusmas vienlaicīgi. Abi pēdējie etapi uz 10. un 11. kp ļoti viegli, jo labs orientieris ir izcirtums. Skrēju sparīgi un nedomājot par smeldzošo potīti. Finišs lejā pa smilšainu stigu, kur galvenais izņemt līkumu. Distance bija ļoti īsa, tāpēc finišs pienāca ātrāk nekā biju gaidījis.
finiša downhills
Pēc finiša sajūtas divējādas. Līdz 8. kp varu būt gandarīts par savu veikumu distancē. Kļūda uz 9. kp mazliet sabojāja gandarījumu, bet potītes pamežģīšana uz 10. kp noveda līdz nelielam izbīlim. Šoreiz tik tiešām tiku cauri ar izbīli, jo salīdzinoši viegli biju pagriezis potīti. Jūtu ka smeldz, un rītdien droši vien būs grūti paskriet, bet labi ka nav tā, ka nevarētu vispār paskriet. Ar rezultātu 32:34 ieņēmu 4. vietu no 14 orientieristiem. Pēc 1. dienas pirmie trīs šķiet neaizsniedzami, un izskatās ka nākamajās dienās drīzāk būs jācenšas noturēt šī 4. vieta kopvērtējumā, jo 8. vieta man zaudē tikai 2 minūtes. Bet tā kā man patīk šādas tehniskas distances, kur skriešanas ātrums nav noteicošais, tad saglabāju mazu cerību arī par pirmo trijnieku. Nakšņošu Tartu pilsētā, hosteļa tipa viesnīcā, kur arī piereģistrējos ar ''nederīgo'' autovadītāja apliecību, un baudīšu Saku alu, skatoties Pasaules Čempionātu hokejā.