svētdiena, 2011. gada 25. septembris

Somerpalu-Soe (Voru)

Category: Suunto Games 2011 2. day
Map/area: Somerpalu-Soe (Voru)
Organiser: OK Voru
Country: Estonia
Discipline: M21C
Suunto Games 2. diena. Ja jau 12 eiro dalības maksa bija samaksāta, tad jāpaskrien vien ir arī otrā diena. Atkal nesteidzīgi saģērbos, pastāvēju rindā uz WC un apmēram 20 minūtes pirms starta mierīgi sāku iet uz startu. Skatos pulksteni, vēl 10 minūtes līdz startam, bet pa ceļu tāluma redz tikai marķējuma lentas, hmm jāsāk skriet, jo tā kā šeit nav punching start, tad nebūtu vēlams nokavēt. Jau esmu noskrējis vairāk kā kilometru, bet no starta ne miņas... nu jau sāku skriet bez maz vai ar sacensību tempu. Tuvojos starta būdiņai un dzirdu ka tante jau sauc manu vārdu, es kā jau anglis saucu šai pa gabalu - here un pa taisno dodos nodzēst SI un pie leģendām. Njā pulss ir 168, esmu normāli jau iesvīdis, bet pats galvenais neesmu vispār izstaipījies, kas man ir obligāts rituāls pirms starta, nu neko tā kā esmu ieskrējies jau pirms starta, tad arī uz 1. kp jau esmu gatavs skriet skaistā tempā. Pirms paša punkta apstājos, jo kaut kā man nepatīk kā tas lēzenais ieloks ir izzīmēts, paveicās ka ieraudzīju punktu. 2. kp elementārs. Uz 3. kp sanāk skriet cauri vietai kur vakar uztaisīju muļķīgo kļūdu. Pie 4. kp mazliet jāpacīnās jaunaudzīte. Uz 5. kp garais etaps, galvenais jāizvairās no neskrienamajām jaunaudzēm un pēc iespējas taisnāk pa līniju, jo skriet apkārt pa stigām pilnā ātrumā man nav motivācijas. 6. kp sanāk tādā saraustītā tempā, uz 7. kp jau vakar iepazinu šo izcirtumu, tāpēc uzreiz skrienu pa augšu, arī uz 8. kp vairs nepieļauju vakardienas kļūdu, kad lauzos cauri pa taisno. Izskrienot no meža, tālumā jau redzu gan 8. gan 9. kp, sajūtas ir tādas it kā būtu noskrējis 12 gadīgo distancīti, bet tāda nu ir C grupa :))) Atkal esmu zaudējis 2 minūtes ''Zeitgeist'' kungam un kopvērtējumā paliek status quo - latvietis pirmais, es otrais, igaunis trešais un soms ceturtais. Bet pats stulbākais ir tas, ka izskatās būšu iedzīvojies nepatīkamā traumā, jo skrienot uz 3. kp sajutu nepatīkamas sāpes kreisajā augšstilbā, kas bija jau jūtīgs pēc Blackpool pusmaratona. Šodienas neiesildīšanās pirms starta noveda pie tā ka nu pārvietojos klibojot. Ja no sportiskās puses Igaunijā ne viss sanāca kā gribējās, tad viss pārējais atvaļinājums bija lielisks un beigu beigās es savu ''Lāsmiņu'' aizvedu uz Munameģi :)

sestdiena, 2011. gada 24. septembris

Somerpalu-Soe (Voru)

Category: Suunto Games 2011 1. day
Map/area: Somerpalu-Soe (Voru)
Organiser: OK Voru
Country: Estonia
Discipline: M21C
Ar Suunto Games man saistās īpašas atmiņas, jo tālajā 1994. gadā man šīs bija pirmās sacensības ārpus Latvijas. Šogad startēju sesto reizi Suunto Games (pēdējo reizi biju startējis 2004. gadā) Šoreiz šīs sacensības iekļāvu kā papildinājumu ekskursijai ar Andu uz Igauniju, konkrēti uz Munameģi, tāpēc nekādus sportiskos mērķus sev neizvirzīju. Un tā kā igauņi B grupai 1. dienā bija ieplānojuši 8.4 km garu distanci, tad bez domāšanas pieteicos C grupā - es braucu atpūsties nevis sportot, kaut gan vienā no iepriekšējiem rakstiem biju nosolījies vairs neskriet švakās grupās :))) Pēc motohalles apskates, nesteidzīgi devos uz startu, kārtīgi izvingrojos un biju gatavs cīņai par uzvarētāja kompasu, mazliet jau sportiskais gars iekšā bija, jo būtu diezgan apkaunojoši pieteikties C grupā un to neuzvarēt, kaut gan no saviem 3 konkurentiem zināju tikai igauni, kuru biju pārspējis Kāpā Open100 grupā. Soms kā jau soms likās ka būs spēcīgs, bet par to latvieti zem dīvainā segvārda nebija ne jausmas. Interesanta kompānija mums bija nolasījusies - soms, anglis, latvietis un igaunis. Tā kā mežs bija ļoti skrienams, tad uzreiz sāku sev patīkamā tempā tik pa taisno uz 1. kp, pirms paša punkta mazliet sabremzējos, jo negribējās uzreiz līst iekšā tajā jaunaudzītē, tāpēc sanāca neliels līkums. 2. un 3. kp bērnu punkti, tikai pirms paša 3. kp atkal jāpiebremzē, jo tas lēzenais ieloks bija ļoti neizteikts. Un tad nu sekoja eleganta kļūda uz 4. kp, vēl tagad nesaprotu kā varēju tā novirzīties un nenoturēt virzienu. Pārskrēju pāri stigai un mazajai taciņai un droši skrēju tālāk nonākot līdz nākamajai stigai un domājot ka esmu mazliet pa daudz novirzījies pa kreisi, skrēju pa labi, bet kaut kā nepatika tas izcirtums ko redzēju pa kreisi, jo kartē viņš izskatījās lielāks. Apstājos, piemetu virzienu uz kompasa... f**k nekas nesakrīt, sagriežu karti uz pareizo pusi... nu skaidrs, esmu sācis skriet uz pretējo pusi... 1 minūte pazaudēta. Nav ne jausmas, kā nevarēju noturēt virzienu skrienot pa šādu rūtiņlapu. Uz 5. kp karjers ar stāvajām nogāzēm nedaudz izsita no ritma. Uz 6. kp plus mīnus precīzi, bet uz 7. kp izcirtumā nolaidos pa zemu pa horizontālēm un pēc tam sanāca zaudēt laiku laužoties pa avenājiem. Uz 8. kp sanāca pazaudēt dažas sekundes jaunaudzītē pirms ceļa, labāk vajadzēja skriet apkārt. Nu un beigās tikai skriešanas vaina. Hmm un tas nezināmais latvietis mani bija pārspējis par veselām 2 minūtēm, tātad ir mazliet ātrāks skrējējs nekā es un rītdien atgūt tādu pārsvaru šādā mežā ir visai nereāli, ja vien netaisa muļķīgas kļūdas kā es uz 4. kp. Tātad šodien ieņēmu 2. vietu no 4 dalībniekiem un apsvēru domu vai vispār ir jēga rītdien startēt.

ceturtdiena, 2011. gada 22. septembris

Kazu Krāces (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2011 22. kārta
Map/area: Kazu Krāces (Valmiera)
Organiser: ZVOC
Country: Latvia
Discipline: V21B
Smiltenei tuvākā auto tehniskās apskates vieta atrodas Valmierā un tā kā uz Suunto Games Igaunijā bija ieplānots doties ar savu auto, tad šovakar devos uz Valmieru iziet skati. Un ja jau ceturtdienā esmu Valmierā, tad protams ka nevar laist garām Valmieras Magnēta pēdējo kārtu, un vēl apvienojot visus pasākumus, izpildīju arī kurjerpakalpojumu, Raikinam piegādāju pāris sporta apavus no Anglijas. Tā kā pēc garajiem pārbraucieniem un lidojuma no UK svaigums manī iekšā galīgi nebija, tad nolēmu daudz netrakot, bet gan uzskriet rudenīgi brīvā tempiņā. Saņemot startā leģendu lapiņu, biju šokā - B grupai 5.9 km, biju cerējis ieraudzīt ne vairāk par 5 km, jo kā nekā ārā taču rudens un pēdējā kārta. Nu neko cik nu jāskrien tik jāskrien. Sākums pa parku un pirmos divus kp jau var redzēt no starta :) Tālāk etaps uz 33. kp, plānojot distanci biju nolēmis to veikt pa kreiso pusi, bet nonākot līdz tumšzaļajam, ieraugu ka priekšā esošajam ābeļdārzam apkārt nav sētas, tāpēc nolemju skriet pa taisno cauri, bet... izrādās ka otrā pusē sēta vēl eksistē, esmu tieši pie punkta, kuru no manis šķir nepārvarama sēta... nu neko skrienu atpakaļ apkārt. Uz 32. kp pa tirgus laukumu easy, bet uz 34. kp neuztveru kartē attēloto un nevajadzīgi uzskrienu kalnā kurā punkta nav, sekundes zaudētas, arī uz 37. kp pazaudēju sekundes, jo negribējās skriet pāri grāvim :) Uz 50. kp atkal nesaprotu kartē un dabā attēlotās taciņas, tāpēc etapa sākums sanāk ar nevajadzīgu līkumu, bet etapa beigās tipiska kļūda, ja punkts atrodas bedrē, jo ja precīzi netrāpi uz bedri, tad loģiski ka mazliet nākas paķemmēt apkārtni. Tālāk divi virzienu etapi, kuri veiksmīgi tiek noturēti, bet tad seko muļķīgākā kļūda uz 45. kp Šis etaps būtu jāveic pa aptuveni 20 sekundēm, bet man tas prasīja 1:53 :( Startā savienojot punktus, šo etapu nebiju savienojis, jo tik īsu etapu vienkārši nebija iespējams savienot, un skrienot biju pilnībā pārliecināts ka man jāpaņem tikai 46. kp un pēc tam 44. kp. Kad skrienot uz 44. kp biju nonācis līdz taciņai, apskatījos leģendās, kuri īsti atrodas 44. kp un... johaidī, leģendu lapiņā pēc 46. kp seko 45. kp un tikai pēc tam 44. kp njā, ja nebūtu ieskatījies leģendās, tad finišā būtu pa skaisto norāvis DSQ :) Tālāk vēl sekoja neliela kļūda uz 43. kp, bet distances beigu daļu veicu cienījami. Jau tuvojoties finišam sapratu ka distance nu galīgi nav bijusi 5.9 km gara, jo kaut kā baigi ātri to pieveicu. Nu jā ieskatoties Garminā, kurš nekad nemelo, skaidrs ka distance ir bijusi aptuveni 4.5 km, jo man uzrādīja 5.2 km ar visām kļūdām. Kļūdās kopumā savācu 4 minūtes un finišēju ar rezultātu precīzi 35:00 kas deva man 8. vietu no 11 dalībniekiem, no kuriem izskatās ka daži ir ieskrējuši labā rudens formā :)

svētdiena, 2011. gada 11. septembris

Harlow Hill (Harrogate)



Category: Level C Event
Map/area: Harlow Hill (Harrogate)
Organiser: CLARO
Country: England
Discipline: Green
Tik ļoti gribējās atkal uzskriet pa mežu pēc 2 mēnešu rullēšanas pa asfaltētajām ieliņām, ka sāpošās kājas pēc London City Race tāds sīkums vien bija. Neko garu gan negribēju skriet, tāpēc izvēlējos Green distanci (5.0km) lai vienkārši izskrietos pa mīksto segumu un izbaudītu orientēšanos mežā (nebiju orientējies kopš Kāpas nedēļas). Izskrējos kārtīgi, bet ar to orientēšanos gan gāja visai jautri. Kad biju jau nonācis līdz 5. kp, ņēmu un locīju kartes augšdaļu vaļā lai pārliecinātos ka tiešām esmu paņēmis Green distances karti, nevis paķēris startā kādu no bērnu distanču kartēm. Te jau nekāda orientēšanās nebija, tikai kross pa taciņām ar dažu metru novirzi no takas lai atzīmētos punktā. Laikam tieši šā iemesla dēļ pirms paša 6. kp sanāca sakļūdīties, jo gribēju iet punktā pa taisno, nevis pa taciņu, beigās tomēr punktu paņēmu no takas :) Skrienot uz 7. kp skatos ka arī 8. un 9. kp tik pa ceļiem... nu com’on tas jau paliek smieklīgi, bet īstenībā šādā kartē laikam neko labāku jau arī nevarētu saplānot. Pie 7. kp neliela sabakstīšanās, nevarēju ieraudzīt punktu rožaugos. Tālāk tikai pārskrējieni, arī uz 11. kp šķita ka tikai jāaizskrien pa taku, bet pēkšņi taciņa izbeidzās un es atjēdzos pamatīgā džunglī, vismaz minūti pazaudēju laužoties pa turieni. Un tad sekoja šodienas nagla – 13. kp, it kā vienkārši, jāuzkāpj iespaidīgā kalnā un jāatrod pareizā klints.
Pēc pieveiktā attāluma un šķērsotajām taciņām šķita ka tūliņ jau jābūt punktam, bet tuvumā nevienu klinti neredzu, tā uzkāpu līdz pat augšējai taciņai, tad no kuras arī aizskrēju līdz lielajai klintij un laidos lejā, jo leģendās sapratu ka punkts ir pie vidējās klints, bet... punkta nav, un kā jau tādos brīžos bieži gadās, nevis apstājos lai precīzi noorientētos kur atrodos, bet gan izmisīgi turpināju virzīties uz priekšu un atpakaļ cerībā trāpīt punktā, un tā nonācu līdz vietai kur jau apmēram pirms 4 minūtēm biju sācis kāpienu augšā kalnā. Ar otro reizi protams mierīgi un nesteidzīgi nonācu atkal līdz lielajai klintij, kurai šoreiz pa augšpusi devos uz punktu un protams ka punkts kā briedis stāvēja man priekšā, pirms tam aptuveni 10 metrus zemāk pa nogāzi biju pagājis garām punktam. Stulba kļūda, kas izmaksāja aptuveni 6 liekas minūtes! Distances beigas jau atkal tik pa ceļiem un takām, skrienot uz 15. kp, uz pļaviņas ieslēdzu savā 5. ātrumā un beigas līdz finišam nolidoju :) Kaut arī vienā mega kļūdā un dažās sīkās kļūdiņās salasījās 7-8 minūtes, bija forši izskrieties pa meža taciņām. Green distancē uzrādīju labāko laiku, ieņemot 1. vietu starp 34 pensionāriem :) nākamreiz apsolos skriet stiprākā grupā!

sestdiena, 2011. gada 10. septembris

City of London

Category: City of London Race 2011
Map/area: City of London
Organiser: SLOW
Country: England
Discipline: Men's Short
Pēc vasaras pārtraukuma atgriežos orientēšanās sportā. Jauno 2011/2012. orientēšanās sezonu Anglijā uzsāku ar ļoti ekskluzīvām sacensībām pa Londonas ielām – London City Race. Starta laiks man bija ielozēts 11:33 tāpēc jau 5:00 bija jāceļas, lai ar Megabusu, kurš izskatījās ka brauks uz Āfriku nevis Londonu (pilns autobuss ar melnajiem) no Leeds dotos 4 stundu braucienā uz UK galvaspilsētu. Kamēr autobusā gulēju, tikmēr Shefieldā bija gadījusies kaut kāda aizķeršanās un Londonā ieradāmies gandrīz 11:00 bija skaidrs ka savu starta minūti esmu nokavējis. Vēl aizkavējāmies pie Barclay riteņu nomas, negribēja aparāts dot man velosipēdu, un sacensību centrā ieradāmies ar lielu nokavēšanos. Labi ka Men’s Short grupā startēja tikai ap 60 dalībnieku un bija brīvas starta minūtes, man piešķīra 12:06
Tā kā iesildījies jau biju braucienā ar riteni cauri visai centrālajai Londonai, tad pirms starta tikai mazliet pastaipījos un sajutu ka viens no kāju muskuļiem ir baigi savilkts, tātad vēl nav atguvies no Blackpool pusmaratona. Tas nozīmē ka ar pilnu jaudu šodien skrējējs nebūšu, nu nekas lēnāk skriešu mazāk kļūdīšos :) Uzmaucu startā cepuri galvā (skrēju ar kameru) paķēru karti un let’s go. Jau uz 1. kp maza sabremzēšanās, nevarēju saprast vai punkts ir lejā vai augšā (aizmirsu piebilst ka starts bija otrajā stāvā vai līmenī) 2. un 3. kp elementāri, tikai jāmauc, arī 4. kp elementārs, bet izskrienot no 3. kp uz lielās ielas saminstinājos pa kuru pusi lai skrien uz punktu, un pēkšņi vienā brīdī vairs nesapratu kur īsti atrodos (likās ka esmu jau pie 6. kp) 2 minūtes zaudētas.
Tālāk līdz pat 9. kp nekādu problēmu tik jāskrien pa šaurajām ieliņām, vienīgi skrienot uz 8. kp uzņemto tempu krietni nācās nomest, jo kājas ļoti smagas. Uz 10. kp ļoti paveicās, nemaz neieskatījos leģendās ka punkts atrodas sētas iekšpusē, tāpēc droši skrēju pa mazo ieliņu nevis iekšā parkā, pieskrienot pie sētas ieraugu ka 2 meitenes kaut ko staipās tur :) izrādās punkts ir otrā pusē, tā kā augumā esmu diezgan padevies tad veiksmīgi caur sētu aizsniedzos līdz punktam un atzīmējos. Nez kā ir šādā gadījumā, vai pienākas diskvalifikācija vai nē, jo sanāk ka esmu pārvarējis nepārvaramu sētu, kaut reāli es viņu neesmu šķērsojis (impassable wall – DO NOT CROSS) Uz 11. kp garais etaps gandrīz ideāli veikts, bet uz 12. kp bišku ir parādījies nogurums un tāpēc sekoju līdzi priekšā skrienošajam un nesekoju kartei, kas likumsakarīgi noved pie kļūdas. Apskrējis apkārt lielajai mājai esmu nesaprašanā, kur esmu... pastāvēju un izdomāju, šķita nekāda lielā kļūda nebūs, bet nonākot līdz punkta vietai, normāls izbrīns – punkts ir lejā, pirmajā līmenī, nu neko jāskrien apkārt pa trepēm. Ja būtu uzreiz etapa sākumā skatījies kartē, tad viennozīmīgi būtu skrējis pa kreiso pusi uz punktu. Varianta kļūda! Uz 13. kp neliela pauzīte, nevarot izlemt pa kuru pusi skriet. 14. un 15. kp vieglie, bet turpinājumā sāksies saldais ēdiens :)
Atzīmējoties 15. kp nekādi nevaru uzsākt skriet uz 16. kp, jo vienkārši nav saprotams kā lai piekļūst klāt tam punktam, uzreiz ir skaidrs ka viņš neatrodas lejā uz ielas, bet gan 2. vai pat 3. stāvā. Sāku pētīt etapu no otras puses, lai saprastu pa kurām kāpnēm skriet augšā un caur kuru tuneli skriet. Izdevās veiksmīgi nokļūt līdz punktam, tikai daudz zaudējot laiku domājot. Uz 17. kp tieši tāda pati problēma, paiet laiks kamēr izšķetinu tos labirintus kartē, bet šoreiz ne tik veiksmīgi, jo pareizais variants bija skriet pa labo pusi, nevis kur es tur līkumoju gar tenisa kortiem. 18. kp elementārs, bet uzsākot skriet uz 19. kp atkal skaidrs ka punkts ir kaut kur augšā, šis bija samērā vienkāršs. Nu bet 20. kp atkal mazliet jāapstājas un jāpadomā, kurš variants būtu visātrākais, nolemju neriskēt skriet pa tuneļiem virs 22. un 21. kp, bet gan skriet drošo variantu pa labo pusi, pa kurieni jau skrēju šurp uz 16. kp. Uz 21. kp galvenais pa pareizajām trepēm noskriet lejā un pēdējais 22. kp jau tikai jāmauc.
Finišā ir TĀDS gandarījums, jo šī noteikti bija viena no interesantākajām distancēm kādu jebkad esmu veicis. Pēc noskrietām divām trešdaļām no distances, kad pienskābe smadzenēs jau spēcīgi ir pazeminājusies, vēl izskriet šādus rēbusus distances beigās... tas bija fantastiski.
Pirms starta klusībā cerēju ka vajadzētu ieskriet pirmajā desmitniekā, jo gatavošanās pusmaratonam pavisam noteikti ir nākusi labumā manam skriešanas ātrumam un plus vēl tas ka visi elites džeki skrien Long distanci, vienīgi Anglijas ranga Nr.4 Mark Nixon nez kāpēc skrēja Short distanci. Diemžēl nebiju vēl pilnībā atjaunojies pēc Blackpoolas, tāpēc pusdistancē kājas jau bija nopietni piedzītas. Rezultātā ieņēmu 23. vietu no 62 dalībniekiem, kas arī ir visai teicami, bet papētot splitus jāsecina ka visai reāli varēju būt starp 10. līdz 15. vietu. 2012. gada kalendārā obligāti tiks atzīmēts datums kad jāierodas uz nākamo London City Race, iesaku ikvienam izbaudīt orientēšanos pa Londonas ielām. Un kāpēc gan Rīgā vai jebkurā citā Latvijas pilsētā nevarētu uztaisīt šādas urban sacensības ar distancēm no 5-10 km, nevis vienkāršus sprintus.

p.s. Ir pieejams arī video ar manu skrējienu, ne visai kvalitatīvs, jo šī sporta kamera nav īsti domāta skriešanai, bet mazliet no Londonas redzēt var :) baterija diemžēl izbeidzās pirms 19. kp

svētdiena, 2011. gada 4. septembris

Blackpool Half Marathon

Pirms apmēram 10 gadiem radās doma, ka kādreiz labprāt noskrietu maratonu, bet laikam ejot sapratu, ka 42 km man diez vai būtu pa spēkam noskriet, tāpēc paliku pie mērķa noskriet pusmaratonu. Tā kā man labāk patīk skriet pa mežu ar karti rokā, tad tā īsti nekad neradās iespēja sākt gatavoties un startēt pusmaratonā. Tikai šogad kad pirmo reizi piedalījos Leeds 10 km ielu skrējienā (var teikt, ka beidzot iznācu no meža :) ) sapratu, ka šovasar varētu būt īstais brīdis kad piepildīt šo sapni par pusmaratonu. Pēdējie 2 mēneši pagāja trenējoties pēc Nordea treniņplāna parauga, ar katru nedēļu jutu, ka skriešana pa asfaltu padodas arvien vieglāk, un izturība pieaug. Man galvenais bija iegūt izturību, nevis atgūt kaut kādas ātruma iemaņas, jo lieki piebilst ka agrāk nekad nebiju skrējis tik garu distanci – 21 kilometru.
Anglijā gandrīz katru nedēļas nogali kādā no pilsētām notiek pusmaratona skrējieni, tāpēc no visai plašās izvēles izvēlējos Blackpool pusmaratonu, kuram gatavoties, jo distances aprakstā solīja vieglu un līdzenu distanci. Treniņi bija aizvadīti (neatceros kad pēdējo reizi biju skrējis tādus apjomus) tagad visa uzmanība pašam pusmaratonam. Tā kā starts bija 10:00 no rīta, tad uz Blackpool nolēmu doties iepriekšējā vakarā, lai no rīta pa taisno no viesnīcas gultas dotos uz starta līniju. Blackpool ir Anglijas Las Vegas – kazino, spēļu automāti, karuseļi, atrakcijas, klubi, pludmale, utt. Šoreiz kopā ar saviem līdzjutējiem Gaču un Riču
devāmies aplūkot Blackpool nakts dzīvi (nav jau pārāk laba doma pirms pusmaratona) Apstaigājām pāris spēļu elles un tad devāmies labākā bāra un kluba meklējumos (izvēle ļoti liela) Izvēle krita uz Che Bar bāru un Coco klubu. Pēc pieredzes zinu, ka pāris alus kausiņi man pirms skriešanas nekad nav traucējuši :) bet pagulēt gan derētu, tāpēc ap pusnakti devos uz mūsu glauno viesnīcu un abus čalīšus atstāju baudīt Blackpool nightlife, savus piedzīvojumus viņi man izklāstīja četros no rīta viesnīcā :) Tātad pirms starta kopumā biju gulējis apmēram 5 stundas (čīkstošā gulta, pirmsstarta satraukums un tas, ka ik pa stundai kāds kaimiņš pārradās no izklaidēm) un jutu, ka svaiguma nav un nebūs labi distancē. No rīta paveroties pa logu bija neliels pārsteigums, pēc vakar vakara lietus šorīt spīdēja saule, kas manī radīja bažas (zinot ka distance būs praktiski pa pludmali gar jūru)  ka tik ap pulksten 11 un 12 nav baigais karstums, tieši tad kad būšu pieveicis lielāko distances daļu un enerģiju būšu jau gandrīz izsmēlis. Viens litrs ūdens un nelielas brokastis, un esmu ceļā uz starta vietu pie Hilton viesnīcas, kur piereģistrējos, saņemu numuru,
uzzinu ka pavisam pieteikušies 600 dalībnieki (ļoti maz salīdzinot ar Leeds 10k dalībnieku skaitu – 9000) rūpīga saģērbšanās, lai nekas nekur neberztu un netraucētu, obligāta rindas izstāvēšana uz tualeti, neliels iesildīšanās skrējiens, kārtīga izstaipīšanās un lūk... te nu es esmu – pirmo reizi dzīvē stāvu uz starta pusmaratona distancei! Dalībnieki ir dažādi – resni un tievi, gari un īsi, daudzi ar dzerampudelēm līdzi, daudziem garmini uz rokas, daudzi tiešām izskatās pēc skrējējiem, bet tik pat daudzi tādi paši kā es (skrien un piedalies) visi apņēmības pilni. Fīlings ir labs un arī es esmu apņēmības pilns noskriet tos 21 km pa aptuveni 1:55 (aprēķinot ar kādu ātrumu vidēji skrēju treniņos) Atskan starta šāviens un skrējēju masa sāk virzīties uz priekšu, pēc 10 sekundēm arī es tieku līdz starta līnijai, varu ieslēgt Garmin pulksteni un uzsākt skrējienu. Skrējēji uzreiz sadalās – ātrie, vidējie un lēnie, es laikam iekļaujos pie tiem vidējajiem, jo sākumā diezgan daudz nākas līkumot un apdzīt, arī mani apdzen tie ātrie, bet pašam šķiet ka lielajai masai ātrums ir pa lēnu tāpēc arī es tik turpinu apdzīt un pirmajā taisnē līdz North Pier esmu iekļāvies sava tempa skrējēju grupiņā (5min/km) Pulkstenī neskatos, bet šķiet ka vajadzētu būt jau noskrietam 1. km, bet atzīmes trases malā nav... tikai tad kad esam nogriezušies lejā uz lower walkway priekšā ieraugu uzrakstu – 1 mile... nu bāc, tātad atzīmes būs ik pēc vienas jūdzes nevis kilometra :/ (kilometri ātrāk krātos nekā jūdzes) Noskrieti jau 3 km (2miles) un ripo labi, un pēc vēl vienas jūdzes pirmajā dzirdināšanas punktā tā īsti nemaz dzert negribas, bet nu jūtams ka saule pieņemas spēkā, tāpēc mazliet izskaloju muti un uzleju ūdeni uz sprandas. Ik pa laikam mani kāds apdzen un arī es arvien mazāk apdzenu, tātad temps ir nostabilizējies un es iekārtojos blakus dāmai, kura precīzi skrien manā tempā 5.20-5.30m/km Forši tā skriet soli solī. Pēc 4 mile atzīmes sasniegšanas, distance ievirzās pavisam atklātā vietā, kur saule nu jau jūtami sāk cepināt un ir skaidrs ka distancē nekur nebūs ēna, jo priekšā nekur neredz nevienu māju vai koku, kur kaut mazliet atvēsināties.
Pēc noskrietiem aptuveni 7 km jūtu ka kaut kas nav labi, sāk palikt baigi grūti, tāpēc dāmu ar ko skrēju kopā atlaižu un nu jau dzerampunktā kārtīgi padzeros un apleju sevi, bet pēc vēl viena kilometra jūtu ka sāk nākt virsū nenormāls besis, labi ka pie 9. km sanāk skriet gar betona sienu kur mazliet var paslēpties no saules. Karstums ir pieņēmies spēkā, vējš nepūš vispār, jāskrien pārsimts metrus no jūras krasta, skriešanas ātrums ir katastrofāli nokrities (6min/km) un pēc pieveiktajiem 10 km gals ir klāt, spēka nav vairs nemaz. Kas notiek? Pie sasniegtās 6 mile atzīmes pavīd doma varbūt izstāties... bet nē nē nē, jācīnās. Kad distance no jūras krasta atkal uzgriežas uz augšējo gājēju celiņu, šķiet ka paliek vieglāk.
Pusdistance ir noskrieta un dzirdināšanas punktā apstājos lai izsūktu līdzi paņemto želeju un iedzertu ūdentiņu, pāris šaltis protams tiek arī uzlietas uz sakarsušās galvas, nu jau esmu mazliet atguvies un atkal varu ripot. Bet pie 8 mile atzīmes ir viss... distance atkal nonāk pilnīgi atklātā vietā, kur nav pat saldējuma būdiņas kuras ēnā kaut uz 2 sekundēm paglābties no saules. Organisms pilnībā atsakās skriet kaut cik pieklājīgā tempā un šķiet ka ir iestājusies dehidratācija, jo esmu pat pārstājis svīst pie tādas slodzes un karstuma. Sākas cīņa ar sevi, vēl viena jūdze jāiztur un pēc 9 mile būs dzirdināšana, kurā godīgi ejot izdzeru vispirms isostar pudelīti, kuru cītīgi visu šo laiku biju glabājis rokā, ūdens tiek izdzerts visi 0,33 tā ka pat nesanāk ko uzliet virsū. Šis bija pēdējais dzerampunkts, tā ka pēdējās 4 mile jeb 6 kilometrus būs jāiztiek tikai ar paša spēkiem.
Aizmirsu piebilst, ka visu šo laiku no 7 mile atzīmes mani visu laiku apdzina (viens pat atļāvās izmest jociņu ka man laikam distance ir bijusi pa garu), bet es pamanījos apdzīt tikai 2 skrējējus kuriem izskatījās ir vēl grūtāk kā man un vienu kuram šķiet bija sākušies krampji kājās. Vienā brīdī mani apdzina pārītis kuri mierīgi skrēja sarunādamies, paskatījos pulkstenī – ātrums 6.30min/km nu johaidī tādā tempā taču es vēl varu paskriet. Pieskrēju viņiem blakus un nākamos 2 km skrēju kopā ar viņiem, bet tad padevos, līdz finišam bija atlikuši 4 km, pulkstenis jau rādīja 1:40 un sapratu ka nenoskriešu distanci pat 2 stundās :( Saule un karstums mani bija uzvarējuši – septembrī +25 grādi... kaut ko tādu nebiju gaidījis, kā tagad nožēloju ka neizvēlējos kādu citu pusmaratonu kurš normāli virzītos pa ielām un māju ēnām.
Nezinu kā no malas tas izskatījās un kā šādu skriešanas stilu lai nosauc, bet pēdējo distances daļu līdz finišam skrēju neatraujot kājas no zemes (varētu būt ka to sauc par soļošanu :) ) Plakātiņš ar atzīmi 12 mile šķita ka nepienāks nekad, jo ar ātrumu 7:23min/km es ātrāk eju uz veikalu pēc piena :))) Labi ka malā stāvošie atbalstītāji uzmundrināja – well done, good lad, one mile to go, kas lika pat atraut kādu no kājām no zemes. Pie sevis domāju tikai vienu – ūdeni... lūdzu kāds iedodiet ūdeni. Es to izdarīju, pieveicu pusmaratona distanci ar graujošu rezultātu 2:09:31 par veselām 14 minūtēm atpaliekot no sevis nospraustā mērķa.
Finišā tiku pie finišētāja medaļas, ūdens pudelītēm, cepuma un banāna, un pats galvenais... pie ĒNAS. Ieņēmu 299. vietu no 409 finišējušajiem dalībniekiem (tātad gandrīz 200 izstājās) Esmu ieguvis arī foršu iedegumu gan uz sejas, gan rokām un tagad pavisam noteikti varu apgalvot, ka šis bija mans pirmais un pēdējais pusmaratons. Ļoti liels darbs tomēr ir jāiegulda lai sagatavotos un noskrietu šos 21 km ar savām ambīcijām apmierinošu rezultātu. Es labāk pieturēšos pie distancēm, kuras nav garākas par 10 km, bet kas zin varbūt 40 vai 50 gadu vecumā sasparošos noskriet visu pilno maratonu – 42,192 km.