25 marts 2012

Strensall Common (York)

Category: British Middle Distance Championships 2012
Map/area: Strensall Common (York)
Organiser: EBOR
Country: England
Discipline: M21E
Anglijas čempionāts vidējā distancē. Pēc vakardienas abām sprinta distancēm, kājās jūtams zināms sagurums, svaiguma nekāda plus vēl tik agri jāceļas ar to pulksteņa pārgriešanu :) Labi ka darba kolēģis James aizveda mūs no mājām līdz pat sacensību centram. Pa ceļam uz Yorku visapkārt necaurredzama migla, šķita jau ka būs jāskrien pa miglainām pļavām, bet nonākot arvien tuvāk galamērķim skats pavērās aizvien labāks, būs saulaina un pat karsta diena. Man kā jau B grupas čalim ielozēta pirmā minūte, nu jā aizmirsu piebilst ka Anglijas čempionātā M21 grupai ir tikai viena grupa - elite, nav ne A ne B grupu. Pirms starta gērbjoties, ienācās ļoti svarīga informācija. Artūrs runājās ar savu čomu Matthew Speake, kuram šis apvidus esot kā treniņpoligons. Ja iepriekš likās ka šādā bezreljefa kartē ar pļavām nebūs ko darīt, tad ieklausoties Spīkijā, bija skaidrs ka ļoti svarīgu lomu šeit spēlēs darbības ar kompasu un virziena noturēšana. Tātad skaidrs, kartes detaļām mazāka uzmanība, galvenais jāskrien precīzi pēc kompasa. Iesildoties pirms starta, jūtu ka kājas ir piedzītas, labi ka distance salīdzinoši īsa un gan jau līdz galam izturēšu. Startā izrādās ka pirms manis startē vairāki M18 grupas pārstāvji, kuriem ir tieši tā pati distance kas mums, tātad gluži pirmais nedzīšu takas purvos. Noskatos kur aizskrien čalis kas startē 1 minūti pirms manis, tāpēc starta brīdī uz 1.kp uzmetu tikai virzienu un skrienu tajā pašā virzienā kur šis, tālāk uz mazā ceļa piefiksēju kur esmu un tad tik virzienā uz punktu. Uz 2. kp arī tikai virziens, uz 3. kp mazliet ceļš nojauc virzienu, jo negribas skriet pa taisno caur purvu, un tā nonācu uz blakuspauguriņa (~30 sek. kļūda). 4. 5. un 6. kp bez problēmām, nav ko daudz lasīt karti, tik pēc kompasa. Pie 6. kp panācu vienu astoņpadsmitnieku ar kuru sanāca laba sadarbība uz nākamajiem punktiem. Sākot skriet uz 7. kp, purvā nomaucās viens no maniem sarkanajiem inov apaviem, vismaz padsmit sekundes nočakarējos, kamēr dabūju atkal kājā viņu. Tālāk priekšā divmetrīga sēta, kura jāšķērso pa ļoooti šaurām trepēm, grūti iedomāties kā veterāni vai vēl tuklāki skrējēji par mani tika viņām pāri :) Pie punkta neliela sabakstīšanās, jo pieskrēju pie blakus punkta mikropauguriņā. Uz 8. kp beidzot sanāk ieskriet īstā mežā un mazliet pret kalnu, interesanti ka nolikumā bija minēts ka kāpums būs 0 metri! Uz 9. kp tik virzienā no tā paša pauguriņa uz leju, bet uz 10. un 11. kp pieļauju minimālas kļūdas, abas reizes novirzoties pa labi. Pie 11. kp mani panāca četru M21 skrējēju grupiņa, pa priekšu ļoti ātrs čalīts sarkanā kreklā, arī kluba biedrs Tim Street, un vēl divi pakaļskrējēji, viens šortos :) Tad nu uz 12. un 13. kp, kā arī pusetapu līdz 14. kp atsēdēju viņiem astē, kartē īpaši neskatoties. Tādā barā bija interesanti pavērot no muguras kā citi pieļauj kļūdas (Tims uz 12. kp nopietni aizskrēja garām). Uz 14. kp diemžēl palaidu viņus vaļā, jo džekiem bija pavisam cits ātrums nekā man hobijklases tūristam, vismaz tālumā piefiksēju kur šie atzīmējas punktā. 15. un 16. kp tādi nekādi, virziens un tad centieni ieraudzīt tās miniatūrās bedrītes. Dažas bedres tik tiešām bija viena lāpstas raciena izmērā, un punktu garajos viršos ne vienmēr izdevās ieraudzīt ar pirmo piegājienu. Uz 17. kp pieminēšanas vērta ir atkal sētas šķērsošana pa šaurajām trepītēm. 18. kp easy, bet ar nelielu līkumiņu, 19 .kp jau redzēju skrienot uz 1. kp, tāpēc tagad tikai pa taisnāko un ātrāko varinatu caur 1. kp precīzi punktā. Uz 20. kp beidzot satiku Paulu, kurš vēl tikai skrēja uz 19. kp. Kāpēc beidzot, tāpēc ka viņš startēja tikai 7 minūtes aiz manis, un man šķita, ka ar tādu tempu kā es skrienu, viņš mani panāks jau kaut kur starp 12. un 16. kp, būs laikam sakļūdījies. Pēc garā etapa uz 21. kp, šis man arī bija klāt, paskatījos kartē, a tur vairs atlikuši tikai kaut kādi īsie etapiņi. Doma skaidra ''karti kabatā un jāmauc tik līdzi'' Paulam. Uz 22. kp tā arī daru, turpinu sekot arī uz 23. kp, bet tad pēkšņi attopos pie punkta, kurš atrodas pie kupicas. Paskatos kartē, opā, esmu jau garām 23. kp, izrādās tajā brīdī, kad man izskatījās ka Pauls pārlec grāvīti, bet es aizskrienu viņam pa labo pusi, viņš ir atzīmējies 23. punktā, kuru es pat nepamanīju. Pārķerts etaps, zaudētas 40 sekundes! Distance jāpabeidz tomēr paša spēkiem. 24. kp elementārs, uz 25. kp nevajadzīgs līkums, 26. un 27. kp jau redzēti iepriekš.
Finišā jūtams bezspēks, jo skrēju cik nu vien mana graujošā (ne)forma ļāva. Par distances veikumu varu būt gandarīts, mazas kļūdas bija (škrobe par to 23. kp), bet tās daudz neietekmētu manu rezultātu. Mērķi izpildīju, paskrēju zem 50 minūtēm, rezultāts 49:30 un ne tuvu pēdējai vietai :) 53. vieta no 61 dalībnieka. Vīri pa pirmajām vietām cīnījās uz sekundēm, arī Artūrs bija turpat augšgalā, viņam 5. vieta, apsteidzot vairākus angļus un neangļus par sekundēm. Kopumā ļoti pozitīvs un interesants pasākums, salīdzinot ar parastajiem Anglijas weekendu mačiem. Žēl vienīgi ka traumētā kāja neļāva izskrieties no visas sirds, bet orientēties jau vēl māku un arī dažas elegantas kļūdas arī protu uztaisīt :) Sacensības Spānijā un Britu čempionāts bija nozīmīgākās sacensības šajā pavasarī, kurās bija mērķis obligāti piedalīties, lai vai cik bēdīgs skats būtu uz to kāju. Tagad gan tiek orientēšanās sportam un vispār sportiskām (skriešanai) aktivitātēm pielikts punkts uz nenoteiktu laiku. Jāietur pauzīte un jāsaārstē tā kāja, lai ar prieku un izsalkumu pēc o-sporta varētu atgriezites pēc kāda laika. Turpināšu aktīvi sekot līdzi citu orientieristu sekmēm un rezultātiem Latvijā un Pasaulē, jo esmu taču orientēšanās sporta fanāts :)

24 marts 2012

York University (York)

Category: British Sprint Championships 2012
Map/area: York University (York)
Organiser: EBOR
Country: England
Discipline: Men Open (Final B)
Pēc kvalifikācijas skrējiena biju visai pesimistiksi noskaņots, vai šodien vēl vispār gribu skriet finālskrējienā, jo C finālā skriet kaut kā nevelk nemaz. Pārsteigums! Apskatot finālskrējienu starta listi, izrādās esmu iekļauts B finālā. Kāpēc? Kas to lai zin, bet garstāvoklis manāmi ir uzlabojies, nu man vismaz būs iespēja izskriet sev izvirzīto mērķi un vēl kas visai interesanti - iespēja pirmo reizi nopelnīt Pasaules ranga (WRE) punktus! Vispirms notika A finālskrējieni, kur startēja ātrākās elites dāmas un spēcīgākie 18 elites veči. Artūrs startēja ar 4. numuru, un visi klātesošie letiņi cerēja ka LV sprinta karalis angļiem ierādīs kurš te ir stiprākais. Komentētājs Ralph Street jau distances laikā ziņoja ka Artūrs kaut kur ir pieļāvis kļūdu un ka par 1. vietu cīnās Oli Johnson, kurš startēja aiz Artūra 1 minūti.
Skatītāju punktā Artūrs izskatījās varens, filmēju un bļāvu ka ir labi, kaut gan tas bija lieki, jo nezināju cik stulbu kļūdu viņš ir pieļāvis uz 5. kp. To kļūdu es labāk nekomentēšu :))) bet viņa bija tik iespaidīga, ka Arvīds finišā bija gatavs uzšaut pa muti kādam :) Apskatot splitlaikus, var redzēt ka bez tās kļūdas būtu pārliecinoša 1. vieta. Nekas, šī bija tukšā patrona, pilnās Ģenerālis izšaus nozīmīgākās sacensībās.
Jāuzraksta arī kaut kas par manu B finālskrējienu :) Startēju viens no pirmajiem, jo kvalificējos kā viens no pēdējiem. Skrienot uz startu, jutu ka mana fiziskā neforma ir vēl lielākā rozīnē sagājusi, jutu ka būs jāskrien ar baigo piepūli. Šoreiz mēģināšu pilnībā koncentrēties uz orientēšanos, jo tikai bezkļūdu skrējiens dos man iespēju atstāt kādu konkurentu aiz sevis. Sprints nekad nav bijusi mana favorītdistance un kur nu vēl elites grupā :) Startā baigā burzma, jo jauniešu un veterānu grupās startē A finālisti. Starts ļoti interesantā pilsdārzā un jau uz 1. kp interesants etaps garām skulptūrām, kuras izveidotas no dzīvžogu krūmiem. Uz 2. kp sanāk labirints cauri tām skulptūrām, bet uz 3. kp aiziet klasiskais sprints starp mājām un tuneļiem. Uz 4. kp nokļūstu sastrēgumā starp puikām un meitenēm, kuri katrs skrien uz savu pusi. 5. kp ir tas Pauliņa leģendārais punkts... vienkāršs punkts uz trepēm :) vecīt leģendas jālasa! 6. kp elementārs pāri tiltiņam, arī 7. un 8. kp bez jebkādiem variantiem, 9. kp vēl vienkāršāks, jāpārskrien tik pāri stāvlaukumam. Sākot skriet uz 10. kp mazliet apstājos un skatos kā viena meitene no 9. kp noskrien lejā pa kāpnēm, kartē tur zīmēts tupiks, bet tur lejā ir kaut kādas lielveikala durvis un iespējams ka otrā pusē mājai tiek cauri. Es tomēr neriskēju un skrēju apkārt, pats 10. kp visai savdabīgā vietā, starp tuneļveidīgām trepēm pašā vidū. 11. un 12. kp jau pazīstamās vietās, jo te tika skriets kvalifikācijā. Uz 13. kp šķiet ka labākais variants ir gar ezeru, vienīgi tā lielā māja tāda interesanta ar visādām ejām un tuneļiem, jāskatās kā vislabāk nokļūt pie punkta. 14. kp ezermalā alus dārziņā, 15. kp vispār bērnu spēle. Pagaidām iet baigi labi, kļūdu nav, kartē lasās labi, vienīgi skriešanas ātrums ir nekāds. Uz 16. kp etaps ar visādiem šķērsļiem, uz 17. kp pieļāvu vienīgo kļūdu distancē, aizskrēju pa garāko apkārtceļu ap māju. Distances pēdējie punkti tāda formalitāte vien, lasi tik karti un atzīmējies punktos. Finišā ir gandarījums, kaut arī paskriet cienījamā tempā nevarēju, vismaz praktiski perfekti veicu distanci. Rezultāts 18:14 un ieņemta 77. vieta no 87 dalībniekiem, kas pilnībā atbilst manām šā brīža ātruma dotībām. Pieplusojot ātrākos 18 dalībniekus no A fināla, sanāk ka ieņēmu 95. vietu. Mērķis izpildīts, jo simtniekā iekļuvu, startēju B finālā un tas visai interesantais fakts ka pirmo reizi nopelnīju Pasaules ranga punktus. Tagad varu lielīties ka ar 213 punktiem esmu 2012. vietā Pasaulē :))) Rītdien Anglijas čempionāts vidējā distancē, Artūrs cīnīsies par augstākajām medaļām, es mēģināšu neizcīnīt kādu medaļu no ''mazo medaļu'' komplekta :) Mērķis paskriet zem 50 minūtēm ar ko vajadzētu pietikt lai nepaliktu pēdējais elites grupā.

York University and The Retreat (York)

Category: British Sprint Championships 2012
Map/area: York University and The Retreat (York)
Organiser: EBOR
Country: England
Discipline: Men Open (Heat A)
 Anglijas Čempionāts! Varētu teikt ka šīs bija gada nozīmīgākās un gaidītākās sacensības. Jau ziemā piesakot dalību, bija paredzēts ka vajadzētu līdz marta beigām ieskriet labā formā, bet ne vienmēr notiek tā kā plānots. Kājas trauma izjauca visus skriešanas plānus, un var teikt ka fiziski nebiju gatavs šim čempionātam. Bet tā kā otrreiz iespējams vairs nebūs tāda iespēja piedalīties Anglijas čempionātā, tad šo pasākumu nedrīkstēja laist garām. Plus vēl tas ka vienu nedēļu pirms čempionāta ciemos ieradās Azimuta pirmais numurs Artūrs Pauliņš, tāpēc šī čempja gaidīšana pagāja sportiskā gaisotnē. Artūrs trenējās daudz, un arī es mazliet kaut ko padarbojos, vienu dienu lēnām izskrēju treniņdistanci Middleton parkā, saliekot Artūram lentītes punktu vietās. Pirmdien pamēģināju paskriet savā sprinta kartē Shaw Crosā, kur punktu vietās bija jāmeklē sarkanās angļu royal mail pastkastītes, un sapratu ka esmu vareni lēns sprinta distancei, tad jau labāk braucu ar riteni nekā skrienu :) Tāpēc trešdien izbraucu arī garo urban distanci, pārbaudot cik pa optimālo ceļu sanāktu gara distance.Trešdien notika arī mikro treniņmačs starp Artūru un Paulu manā kartē, finišā abus censoņus šķīra tikai 15 sekundes :) Tātad mazliet jau kustējies biju, tāpēc ir cerības sprinta kvalifikācijā pacīnīties par vietu B finālā, jo startēt C finālā būtu kauns. Uz sacensībām devāmies ''pa dārgo'' ar vilcienu un taksi, jo neviens kluba biedrs neatsaucās mūs aizvest līdz sacensībām. Ierodoties sacensību centrā Jorkas Universitātes teritorijā, neliels izbrīns, pēc visai saulainās nedēļas, šorīt auksts un visapkārt migla. Pēc pārģērbšanās sporta zālē, uz startu vajadzēja doties skriešus lai nenosaltu šortos un īsajā o-kreklā. Sajūtas normālas, paskriet var, piespraužu 557 numuru un esmu gatavs startam.
1. kp ļoti vienkāršs mājas pagalmā, uz 2. kp jau nedaudz sarežģītāk, jāizlemj pa kuru pusi lielajai ēkai skriet, plus vēl pa ceļam visādi dzīvžogi. Skrienu pa labo pusi, ar kartes lasīšanu neizraujos un protams ka ierauju strupceļā starp dzīvžogiem. Koncentrējies neesmu vispār un kaut kādā autopilotā aizskrienu gandrīz līdz 5. kp un tikai tad nāk apskaidrība kur es skrienu un ko es daru. Tas viss notiek krietni par vēlu un aptuveni 1 minūtes kļūda pieļauta jau uz 2. kp, lieki piebilst ka sajūtas ir ļoti sūdīgas. Uz 3. un 4. kp mazliet var atgūties, tie tādi easy etapiņi. Pie 4. kp skrienot lejā no kalniņa man priekšā nogāžas resnais Džonijs un sāk vārtīties pa zemi, mani pārbiedējot ne pa jokam, domāju ka puisis vai tik nav ko lauzis, uz pāris sekundēm piestāju un sapratu ka puisis vienkārši ir neveikls un tā vārtīšanās notiek lai tiktu atpakaļ uz kājām :) Uz 5. kp es pats izceļos ar neveiklību, ne jau skriešanas, bet gan orientēšanās, aizskrēju tā normāli punktam garām, vēl ~20 sekunžu kļūda. 6. kp bez problēmām, uz 7. kp var jau ieskrieties, uz 8. kp nokļūstu vairāku skrējēju grupiņā un velku tik līdzi. Uz 9. kp tik pat vienkāršs pārskrējiens pa pļavu, skrienot uz 10. kp man priekšā parādās viens orientierists SYO kreklā, te nu ir jāsēž astē. 11. 12. un 13. kp tā arī tiek atsēdēts, kartē uzmetot tikai pareizu virzienu un piefiksējot kp numurus leģendās. Uz 14. kp tā skrienot līdzi, šķiet ka tiek veikts pārāk liels apkārtvariants. Un tagad nāk lielākais hīts uz 15. kp, esmu pilnīgā bezkontaktā ar karti, tik maucu līdzi SYO čalim, un... attopos pie 16. kp... kas, ko, kādā veidā... pa skaisto pārķerts etaps. Pilnīgi neko nesaprotu, viņš paņēma vai nepaņēma 15. kp, katrā ziņā es tur nebiju, nu neko jāskrien vien atpakaļ. Atzīmējos 15. kp, pēc tam pa to pašu ceļu atpakaļ uz 16. kp un... atkal kļūda, uz 17. kp aizskrēju sētai pa kreiso pusi, no kurienes pie punkta piekļūt nevar, atkal nācās skriet atpakaļ. Īsi sakot - game over, nekādu cerību uzrādīt cienījamu rezultātu. Labi ka uz 18. kp mani panāca Rūdis, kuram distances beigas noskrēju līdzi, jo pats droši vien būtu padevies un pēdējos punktus vienkārši nočāpojis. Sen tik neizskaidrojamas kļūdas nebiju pieļāvis, sprintā gandrīz 5 minūtes kļūdās ir vesela mūžība. Izskaidrojums jau tam it kā ir... pirms starta bija psiholoģiskas problēmas, domas bija pavisam citur un distancei koncentrēties nespēju vispār. Ar rezultātu 22:32 ieņēmu tikai 32. vietu no 38 dalībniekiem savā skrējienā, un loģiski ka par B finālu varēju aizmirst. Lieki piebilst ka biju šokēts un dusmīgs par to ko biju sastrādājis distancē. B** nozīmgākās sacensības sezonā, bet es pieļauju TĀDAS kļūdas! Prieks vismaz par Artūru, kurš savā kvalifikācijas skrējienā uzrādīja otro rezultātu un cīnīsies A finālā par vietu uz pjedestāla.

17 marts 2012

Chellow Dean (Bradford)

Category: AIRE Spring O-LITE Training Event
Map/area: Chellow Dean (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Green
Ko lai brīvdienā dara? Pie TV galīgi nav interesanti, gyms jau arī mazliet apnicis, atliek atkal sēsties uz velosipēda un braukt vienalga uz kuru pusi. Šodienas izbraucienu uz Bradfordu varēju apvienot ar AIRE treniņsacensību apmeklējumu. Kāja arvien vairāk sāk ļaut skriet bez sāpēm, pa mīksto segumu praktiski vairs nejūtu sāpes apakšstilba kaulā. Ir viena cita problēma... šķiet ka toreiz Ziemeļu Nakts Čempionātā atdauzītais kājas īkšķa kauliņš būs bijis tomēr vai nu ieplēsts vai lauzts, jo ik pa brīdim iesāpas skrienot. Gan jau sadzīs, jo pēc Britu Čempionāta esmu nolēmis paņemt kārtīgu pauzi skriešanai. Tātad šodien duatlons (riteņbraukšana + skriešana). No mājas līdz sacensību vietai sanāca nomīt 22 km (arī daži iespaidīgi kāpumi), neko daudz neatpūtos, apēdu šokolādi, ierāvu suliņu, un pēc pāris minūtēm skrēju treniņdistancītē. Sākums ļoti elementārs pa taciņām un pļavām, skrienu ar prieku (skriet tomēr ir forši). Pie 3. kp panācu Jack Cooper un tad nu praktiski visu distanci noskrējām kopā, viņš ņēma uz ātrumu :) es uz precizitāti. Pie 5. kp mazliet sakļūdījos un saskrāpējos rozēs. Uz 7. kp Jacks izvēlējās skriet pa leju gar ezeru, es skrēju pa augšu, viņam bija ātrāks variants, bet punktā pirmais biju es :))) Puisis paskriet var ātri, bet var redzēt ka vēl tikai mācās orientēties, arī uz 8. kp pa taciņu aiznesās man pa priekšu kā vējš, bet punktā bijām reizē, jo viņš vēl nespēj izjust cik lielu attālumu kartē ir noskrējis, un pirms punktiem sāk lēkāt un ''raustīties''. Uz 9. kp vecais Burdens bija mazliet pārcenties plānojot distanci, nez kādus supermačus viņš te organizēja :))) bet nu treniņā šitik brutāli likt kāpt kalnā galīgi nebija forši. 10. kp arī atradās uz nogāzes, kura mazliet atgādināja open moorland. Uz pēdējo 11. kp daudz nedomājot devos tik pa līniju lejā no kalna, un kārtīgi aplauzos, priekšā normāla klints! Lai lektu lejā mazliet tā kā pa augstu, tāpēc nācās veikt diezgan lielu līkumu pa viršiem, tā zaudējot vismaz pusotru minūti. Būtu bijis tik feins un relaksējošs treniņskrējiens, ja vien beigās nebūtu šie ekstrēmie 9. un 10. kp. Visā visumā bija ok un ar rezultātu 36:55 ieņēmu 2. vietu no 14 dalībniekiem, zaudējot vienīgi Anglijas izlases orientieristei Heather Gardner, kura šķiet būs skrējusi pilnā sacensību ātrumā nevis vienkāršu treniņu :) Pēc nedēļas Anglijas Čempionāts sprintā un vidējā distancē, labi ka plus/mīnus paskriet varu un ar gandarījumu varēšu veikt elites distances. Ja sprintā ieskriešu simtniekā un vidējā piecdesmitniekā, tad man B grupas čalim tas būs sasniegums :) Pēc 2 dienām ierodas Latvijas sprinta karalis Artūrs, lai patrenētos pirms Anglijas čempja. Tā iemesla dēļ esmu uzmeistarojis 2 sprinta orientēšanās kartes savā kvartālā, un ir plāns to sprinteri ielaist arī Anglijas ''mežos'', tā ka gan jau pats arī uzskriešu nākamnedēļ kādu treniņu, bet ne tik intensīvi kā Spānijā!

10 marts 2012

South Street Park, Victoria Quays & The Cholera Monument (Sheffield)

Category: SYO Urban Event
Map/area: South Street Park, Victoria Quays & The Cholera Monument (Sheffield)
Organiser: SYO
Country: England
Discipline: Medium
Anglijas Čempionāts sprintā tuvojas, jāsāk taču gatavoties :) Pēc Molina De Segura neinteresantās sprinta distances Spānijā, ar lielu interesi šodien devos uz Sheffield, kur gandrīz pašā pilsētas centrā norisinājās SYO urban sacensības. Kartes autors un distanču plānotājs bija viens no labākajiem Anglijas orientieristiem Oli Johnson, tātad solās būt interesanta distance. Kāja vēl joprojām sāp skrienot, bet nu jau krietni mazāk. Garāko distanci (4.7 km) neņēmu, izvēlējos skriet vidējo 3.5 km, lai varētu mēģināt noskriet visu distanci nezaudējot ātrumu. Pirms starta beidzot pa ilgiem laikiem atļāvos pat uzskriet iesildīšanās skrējienu, sajūtas labas, protams ka traumētā vieta vēl joprojām ir ļoti jūtīga.
Šodien distancē devos ar jauno Spānijas o-kreklu un ar Garminu uz rokas, jo startā dabūju viņu pie dzīvības. Startā paņemu karti, wow... jau uz 1. kp jādomā kā piekļūt tam daudzīvokļu māju pagalmā. Uz 2. kp vienkāršs pārskrējiens, ieskatos pulkstenī... protams ka izslēdzies. Tālāk seko virkne ar viegliem un īsiem etapiem, bet 8. kp atkal māju iekšpagalmā. 9. kp mazliet piņķerīgs, sanāk pat lekt pāri bērnu rotaļlaukuma sētai. 10. un 11. kp easy, uz 12. kp garais etaps kura ceļā daudz šķēršļu - vilciena sliedes, tramvaja sliedes, tranzītiela, kanāls un augsta mūra sēta. No sākuma etaps izskatās vienkāršs, jo pa tuneļiem izskrienu cauri gan sliedēm, gan lielceļam, pirms kanāla mazliet saminstinos, bet atrodu ceļu uz mazo laivu tiltiņu, bet mūra sētu gan uzreiz nebiju piefiksējis un vienīgā vieta kur tiek augšā ir tālu kreisajā pusē. Tagad skatoties šo etapu, šķiet ka labāk būtu bijis to veikt pa kreiso pusi caur 16. kp. Uz 13. un 14. kp sanāk skriet atpakaļ kur jau tikko skrēju, 15. kp samērā vienkāršs, galvenais pa pareizo pusi mājai. Uz 16. kp pa gājēju tiltiņu pāri lielceļam un tramvaja sliedēm, bet uz 17. kp sanāk kādas 15 sekundes pastāvēt, kamēr lēnais tramvajs aizvelkas garām. Etaps uz 18. kp ir visnepatīkamākais šodien, vispirms jau pret kalnu, kas man grūti nāk un tad vēl lai tiktu klāt punktam, diezgan liels līkums jāveic. 19. un 20. kp jau vairs tāda formalitāte un finišs amfiteātrī. Interesanti ka Spānijā starts bija slēgtajā amfiteātrī, bet šodien Sheffieldā finišs atklātajā amfiteātrī :) kartes un distances pat nav vērts salīdzināt. Oli bija saplānojis vienkārši baudāmu orientēšanās distanci, visu laiku bija jāstrādā neatslābstot. Īstenībā jau nekāda sprinta distance nesanāca, jo ja distance pa gaisa līniju bija 3.5 km, tad zīmējot veikto ceļu endomondo sanāca 5.2 km! Tik patīkami bija atkal izskrieties, kaut arī kāja nevelk īsti uz priekšu, gandarījums šā vai tā. Finišā ar Howardu, Davidu un Leonu (garajā daudzi etapi sakrita) salīdzinājām veiktos etapus, uz orientēšanos es šiem lieku, bet skrienamajos etapos galīgi švaks :) Ar uzrādīto rezultātu 31:52 ieņēmu dalītu 6. vietu ar Jenny starp 30 dalībniekiem (vairumā pensionāriem). Saudzējot kāju, turpināšu neskriet, bet Britu čempī paskriet varēšu, jo ar riteni un svaru zālīti fiziskā forma tāpat tiek uzturēta.

04 marts 2012

La Alcayna (Murcia)

Category: XXIV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 2. day
Map/area: La Alcayna (Murcia)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H21B
Sacensību 2. diena - iedzīšana, kas ir ļoti interesants pasākums. Tātad es startēju no otrās pozīcijas, 29 sekundes aiz vakardienas uzvarētāja un nepilnas 10 minūtes priekšā 3. vietai. Distances garums tikai 3.0 km, kas nozīmē ka par 2. vietu zemāk es nebūšu nekādā gadījumā, jo lai zaudētu 10 minūtes uz 3 km... es pat nezinu kam tur būtu jānotiek :) Šorīt mazliet stīvums jūtams kaulos pēc vakardienas kalniņiem un traumētā vieta kājā arī liek par sevi just, tāpēc pirms starta atkal neveicu nekādus iesildīšanās skrējienus, iztieku ar kārtīgu izstaipīšanos. Starta protokolā apskatos kāds tad manam konkurentam uz uzvaru ir numurs - 469, sāku vērot apkārt esošos orientieristus, un ir, vienam sportiskam spānim ir 469 numurs pie krūtīm. Nu jāāā, man pat pie labas veselības būtu grūti cīnīties ar viņu, nez ko viņš vakar ir darījis distancē, ka es zaudēju tikai 29 sekundes viņam. Čalis pirms starta iesildās nopietni, parādu Rūdim savu konkurentu, šis saka vai viņš nav sajaucis grupas :) Nu neko, tātad jāskrien savs reiss, jo neizskatās ka es viņam distancē spēšu tikt klāt, un ja arī tiktu, tad finišā man nebūtu nekādu cerību. Starts nelielā pļaviņā, bet K punkts krūmos, tāpēc neredzu kur mans konkurents aizskrien, paķeru startā karti un maucu uz K punktu cik nu ātri mana kāja ļauj to darīt. Etaps uz 1. kp pret kalnu, mēģinot ieraudzīt savu sāncensi Hulio, šķiet pa augstu uzkāpu kalnā un mazliet iezaudēju viņam. Pa nogāzīti laižoties lejā uz punktu tomēr ieraugu Hulio dzelteno kreklu, kurš jau dodas prom uz 2. kp, varētu būt kādas 40 sekundes man priekšā. Nolemju ka nav ko trakot, jāskrien pašam, ja noķeršu, tad noķeršu. Uz 2. un 3. kp tieši tāda pat situācija, es nāku punktā iekšā, bet viņš jau dodas prom. Uz 4. kp ielu etaps, kalnos ir parauts jau normāls besītis, tāpēc ātruma nav nekāda, bet Hulio visu laiku tālumā redzu sev priekšā. Uz 5. kp arī sākums pa ielām, bet beigās tur nevar saprast vai var tikt cauri sētu savienojuma vietai, riskēju un skrienu uz to vietu. Viss kārtībā, tiek tur cauri, tagad pa kalnu uz leju, bet mans konkurents nekur nav redzams. Atzīmējos 5. kp un uz 6. kp ieslēdzu mazliet ātrāku ātrumu, jo tomēr gribas pacīnīties par uzvaru. Arī pie 6. kp Hulio neredzu, tāpēc jāspiež arī uz 7. kp, un ir, mans sāncensis ir tepat priekšā, pie punkta šķiet ka ir vairs tikai kādas 20 sekundes starpā, bet mana fiziskā forma ir tāda kāda nu tā ir, un klāt netieku viņam. Ja viņš nekļūdīsies, tad tā pati pusminūtes atstarpe paliks arī finišā. 8. kp sanāk pret kalnu pa ielu, un čalis ir prom, nu gan ir skaidrs ka būs jāsamierinās ar 2. vietu. Pie 8. kp mazliet atslābstu un ilgi nevaru izlemt pa kuru pusi skriet apkārtvariantu uz 9. kp, protams ka izvēlos neizdevīgāko pa labo pusi, nevis pa kreiso, kur būtu iespēja jau izskriet caur 10. kp. Pēc tam tieši pie 10. kp sabakstījos uz kādām 20 sekundēm, nespējot noteikt kurš krūmu pudurs ir īstais. Līdz finišam vairs 3 punkti, tāpēc pa taciņu uz 11. kp skrienu cienīgā ātrumā. Tuvojoties 11. kp notiek acīmredzamais neticamais... man aptuveni 6 metru attālumā uzrodas Hulio, ollā draudziņ, laikam esi sakļūdījies, vsjo prom Tu no manis netiksi, maucu šim līdzi. Skrienu, skrienu... un pēkšņi aptveru ka viņš jau skrien uz 12. kp, bet es vēl neesmu atzīmējies 11. kp, nu bļāāāviens, esmu pārķēris etapu. Tajā mirklī kad viņu ieraudzīju, viņš tikko bija atzīmējies 11. kp, šķiet ka es pat to punktu redzēju. Nu gan jāpadodas. Aizskrienu atpakaļ uz 11. kp, lēnām paņemu 12. un 13. kp, arī finišs ir ļoti lēns.
Pirmās emocijas ir diezgan sūdīgas, jo ja pats nebūtu notizlojies vispirms etapā uz 9. kp un pēc tam pārķerot etapu uz 11. kp, tad visai reāli būtu varējis cīnīties par uzvaru. Izdzerot finišā divas coca colas glāzītes, tomēr nāk apziņa - nē bet viss taču ir baigi forši, esmu izcīnijis 2. vietu pārspējot visādus Hesus un Fernando un Migēlus un Hosē un Huanus.
Pirms došanās uz Spāniju klusībā cerēju iekļūt pirmajā desmitniekā, jo atceroties Portugāles rezultātus, šķiet ka dienvidniekiem ir visai švakas orientēšanās prasmes. Un es šo 2. vietu izcīniju tieši ar orientēšanos nevis skriešanas ātrumu. Šodien ar rezultātu 32:16 ieņēmu 4. vietu no 55. dalībniekiem. Bet kopvērtējumā varēju kāpt uz pjedestāla otrā pakāpiena - 2. vieta no 62 dalībniekiem. Apbalvošanā saņēmu ļoti skaistu trofeju un nenovērtējamu gandarījumu. Vēl labāku noslēgumu lieliskajai treniņnedēļai Spānijā nemaz nevarētu iedomāties. Noslēgumā ar džekiem izdzērām pa Strongbowam īru bārā, uzgavilējām par Rūnija gūtajiem vārtiem un nolēmām ka šādu nometnīti ir jāatkārto. Ideāli pavadīta nedēļa apvienojot atpūtu ar sportu. Spānija ir zeme uz kuru ir vēlēšanās atgriezties!
 

03 marts 2012

Molina De Segura (Murcia)

Category: XXIV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida Sprint
Map/area: Molina De Segura (Murcia)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H21
Tā kā pa asfaltu ar manu traumu nav ieteicams vispār skriet, tad ilgi apsvēru vai vispār ir vērts ņemt dalību šajās sprinta sacensībās. Un vēl tas ka te nemaz nebija B grupas, tikai elite! Bet ja jau esmu atbraucis uz Spāniju, tad viss ir jāizbauda pēc pilnas programmas. Skaidrs ka skriešu pilnīgi bez jebkāda ātruma (saudzīgā riksītī), bet vismaz tikšu pie vēl vienas ekskluzīvas orientēšanās kartes. Pāris stundas pirms starta pieļāvām diezgan lielu kļūdu - iegriezāmies ķīniešu restorānā lai paēstu pusdienas. Njā... šis nebija vienkāršs restorāns, bet gan jau zināmais - par vienu cenu ēd tik daudz cik vari sakrāmēt uz šķīvja. Mēs jau kā latvieši tad nu arī sakrāmējām iespaidīgas porcijas, ja jau dod, tad jāņem :))) Artūram šķiet uz šķīvja bija vismaz 2 kg sakrāmēti :))) arī man tā kaudze nebija no mazākajām :) Ilgi ēdām, bet apēdām visu un pat beigās vēl saldējumam atradās vieta. Stunda līdz startam, bet visi pārēdušies kā vaļi. Bija jāsāk domāt kā tikt vaļā no tādas bagāžas vēderā :) Burger King tualete tika okupēta ik pēc pāris minūtēm, man gan šī procedūra nekādu labumu nedeva un uz startu bija jādodas ar visām filejām, paprikām, krabjiem, frī, makaroniem, un vēl visādiem nenosakāmiem produktiem vēderā.
Pirmsstarta karantīnas zona bija iekārtota kaut kādā amfiteātrī, kurā pa vieniem vārtiem visus salaida iekšā un pa otriem startā laida ārā. Man vispār nebija nekādu domu iesildīties, sēdēju tribīnēs un vēroju ka elites sportisiti cenšas uzskriet intervālus uz visai mazās skatuvītes, kur bija vienīgā iespēja iesildīties pirms distances. Pirms paša starta brīža tomēr arī es mazliet pastaipījos, kāja diezgan jūtami sāpēja un jau sāku apsvērt domu vai vispār startēt, jo ja skriešu ļoti lēnu, tad nebūtu forši ierindoties pēdējā vietā. Sen nebiju stāvējis startā tik nemotivēts, bet distanci biju apņēmies veikt pilnībā, kas gan tas ir kaut kādi nieka 3 km.
Starta brīdī palaida tā kā tādus buļļus pa vārtiem izskrieties pa pilsētu. Uz 1. kp mazliet apžilbu kartē no punktu mudžekļa parkā un sanāca veikt diezgan lielu līkumu uz punktu, kamēr ielasījos kartē. 2. kp pavisam vienkāršs tik pa līniju un nu tā kārtīgāk ieskatījos kartē. Pffffffffffff te tak pilnīgi nekā nav, cerēju iegūt ekskluzīvu karti, bet šitā izskatās pēc kaut kādas skolas kartes, kurā pat tūristi un mazie bērni varētu bez problēmām orientēties. Plānojums arī tik primitīvs ka nav pat vērts veikt kaut kādu etapu analīzi. Tikai pašās beigās pa parku varēja atkal mazliet orientēties. Šī noteikti ir viena no neinteresantākajām kartēm un distancēm kādā jebkad esmu skrējis. Nebija nekāds brīnums ka ātrākie šādu distanci veica ap 12 minūtēm, Artūram šķiedra vēl guļ un tikai 4. vieta, Jankam 11. vieta, Artjam, mūsu atbalstītam finišā, 14. vieta, bet man... nē netiku ne pie mazā zelta, ne sudraba, ne bronzas :) Ar rezultātu 21:04 ieņēmu 45. vietu no 49 dalībniekiem. Šķiet ka tomēr nebija vērts piedalīties šajā plezīrā, jo kāju tomēr samocīju, bet rītdien priekšā cīņa par uzvaru B grupā.

La Alcayna (Murcia)

Category: XXIV Trofeo Internacional Murcia Costa Calida 1. day
Map/area: La Alcayna (Murcia)
Organiser: F.O.R.M.
Country: Spain
Discipline: H21B
Pēc visai interesantās treniņnedēļas beidzot bija pienācis laiks startēt sacensībās Spānijā. Sacensību centrs atradās visai mazā pilsētiņā La Alcayna, kuras atrašana sagādāja zināmas grūtības mūsu kompānijai ar sudraboto Berlingo. Kad nu veiksmīgi bijām atraduši sacensību centru, izņēmām numurus un varējām sākt gatavoties startam. Man visai vēla starta minūte - 11:42, tieši pašā karstumā, jo saulē cepināja labi. Tā kā nebiju pārliecināts vai kāja skrienot sāpēs vai nē, tad uz startu devos ejot nevis skrienot (līdz startam 2.3 km). Tikai pa ceļam izmēģināju uzskriet vienā kalniņā, it kā nebija ne vainas, pret kalnu skriet var. Startā izstaipījos, izdzēru organizatoru piedāvāto ūdens pudeli, un biju gatavs doties distancē. Vēl jāpiemin ka mazliet panervozēt lika mans Garmin pulkstenis, kurš tomēr atteicās darboties, izskatās ka būšu viņu atdauzījis kaut kad pret akmeņiem, un tagad pie mazākās vibrācijas viņš slēdzās ārā. Nu jau 3 gadus pierasts doties distancē ar šo mazo kompīti uz rokas, un tieši tagad Spānija, viņš man čakarēja prātu :) Man viena starta minūte ar dzīvo leģendu Artūru, salīdzinājām leģendas vai nav vienāds pirmais kp (man gan tas maz ko dotu), novērtējām visai glīto starta tiesnesi un tad jau STARTS. Ieraugot karti biju sajūsmā, ir tieši tas ko gaidīju un kam biju gatavs - kalni ar upītēm, zaļais un atklātās teritorijas. Tieši šādu apvidu apguvu Coto Cuadros kartē un jau skaidri zināju ar kādu taktiku jādodas uz punktiem. Uz 1. kp no sākuma pa ceļu un pēc tam droši pa izžuvušo upīti uz leju, diez cik ātri jau uz priekšu negāja pa zaļo, bet 1. kp paņemts veiksmīgi. Uz 2. kp jāturpina skriet pa upīti uz leju līdz ceļam un tad jāizvēlas iet pa labo pusi pa ceļu uz punktu vai pa kreiso pusi celties gar kontūru, izvēlos kreiso variantu. Uz 3. kp nopietns cēliens augšā kalnā, šos terasveidīgos uzbērumus nav nemaz tik viegli pieveikt, uz 4. kp tik pa ceļu apkārt, nav jēgas iet pa taisno. Dzerampunktos nepiestāju, jo nekas jau vēl nav noskriets :) 5. un 6. kp bez jebkādām problēmām īsie etapiņi, bet uz 7. kp sākot skriet atkal pa sauso upīti, visu laiku šaubos kā lai dodas uz punktu, vai pa ceļu un tad pa ieloku augšā, vai tik pa līniju. Saprotu ka nav ko vākt lieku kilometrāžu, jo jebkurā gadījumā sanāks kāpt kalnā, tāpēc dodos pa taisno. Tālāk uz 8. kp samērā garš etaps un no sākuma sanāk pieveikt diezgan daudz horizontāles, kāpums nopietns. Pie dzerampunkta ieraugu Rūdi, bet man kaut kā neslāpst, tāpēc turpinu virzību uz 8. kp. No ceļa gribēju tikt ātrāk uz kontūras malu un iepēros zaļajā, pazaudējot vismaz pusminūti tur, pašu punktu paņemu bez problēmām. 9. kp vispār easy, bet uz 10. kp nelasot karti veicu lieku līkumu pret kalnu. Kāpēc? Tāpēc ka biju aizņemts ar Garmina atdzīvināšanu, jau pie 4. un 7. kp biju slēdzis viņu iekšā pēc ekrāniņa izdzišanas, bet šoreiz uz 10. kp vairs nu nemaz viņš negribēja slēgties iekšā. Bija vien jāsamierinās ka mans ''trenerītis'' ir aizgājis pensijā un veikto ceļu uz kartes nevarēšu uzlikt. Būs jāmeklē ebayā jauns! Atpakaļ pie distances, kāpu augšā uz 10. kp, bet nebiju pārliecināts kur precīzi atrodos, mazliet paveicās ka citi orientieristi man izcēla šo punktu. Uz 11. kp atkal īsais etapiņš, pie punkta man viena kundzīte sāka kaut ko stāstīt spāniski, es tik pamāju ar galvu un ripoju lejā no kalna. Uz 12. kp garais etaps un acīmredzami ka šis būs atslēgas punkts, jo tajā reljefā ātri var pazust virzoties pa nepareizo ieloku. Vispirms noripoju lejā līdz ceļam, pēc tam augšā kalnā pa ceļu visu laiku pētot karti, kā vislabāk būtu piekļūt punktam. Skrienot pa ceļu pret kalnu, pieķēru sevi pie interesantām domām, ka kalns ir kārtīgi jāatstrādā un jāspiež sevi skriet līdz pat augšai, jo līdz šim kļūdas uz punktiem nebiju pieļāvis un ja nu es esmu līderis, tad kalnā nevaru atļauties čāpot :))) Tālāk jau pēc iegūtās pieredzītes treniņdistancēs no kalna virsotnes novērtēju visas atklātās reljefa formas un precīzi zināju caur kuriem sedliem jāizceļas cauri un pēc tam pa kuru ieloku jākāpj augšā nākošajā kalnā. Šis tik tiešām bija izšķirošais etaps, kurā uzrādīju šodien vienīgo ātrāko splitlaiku, bet ar visai lielu pārsvaru pār tuvākajiem sekotājiem. 13. kp jau šķita pavisam vienkāršs, tik mazliet saminstinājos pirms paša punkta, nebija pārliecības pie kura koka punkts atrodas. Uz 14. kp nav nekādu variantu, jākāpj kalnam pāri, pēdējais 15. kp tik pa taciņu un finišs.
Tā kā Garmins uz rokas nedarbojas, tad rezultātu nezinu, bet sajūtas ir labas, jo nevienu kļūdu distancē nepieļāvu, vienīgi nelielā aizķeršanās uz 8. un 10. kp. Tas viesa cerības ka jābūt samērā augstai vietai. Uzzinot rezultātu 1:03:52 biju mazliet vīlies, jo cerēju šo fiziski visai smago distanci tomēr veikt zem stundas. Kalnos fiziski jutos labi, bet skrienamajos etapos gan biju švaks, jo kāja, lai arī vairs ne tik traki kā pirms pāris dienām, tomēr sāpēja. Ieskatoties finišā izliktajos rezultātos biju vairāk nekā pārsteigts par tur redzēto. Uz šo brīdi 1. vietai zaudēju tikai 29 sekundes, bet 3. vietu apsteidzu par gandrīz 10 minūtēm!!! Un gala rezultāti tā arī palika, ieņēmu pārsteidzoši augsto 2. vietu no 59 dalībniekiem! Pat nezinu ko lai saka - vai nu konkurenti bija tik švaki, vai arī treniņnometne bija devusi savu rezultātu man, jo kartē un apvidū patiesi jutos kā zivs ūdenī, kā skrienot pa Niedrāja mežu. Rītdienas iedzīšanas distancē ir visai nereāli man pazaudēt drošo 2. vietu, jo handikaps ir milzīgs, un ir pat iespēja pacīnīties par 1. vietu, jo aiz līdera sekošu vien 29 sekundes.

02 marts 2012

Treniņnometne Spānijā

Ollā! Te būs neliels atskats uz orientēšanās treniņiem bagāto nedēļu Spānijā. Vispirms liels paldies Jānim, kurš kādā no tvītiem aicināja pievienoties šai nometnei, un es decembrī daudz nedomājot piekritu pievienoties lieliskajai orientieristu kompānijai - Artūram, Jānim, Rūdolfam un Artjomam aizvadīt savu atvaļinājuma nedēļu Spānijā. Diemžēl janvārī iedzīvojos nepatīkamā kājas traumā, tā kā no ārsta Anglijā īsti neuzzināju kas par vainu, tad jāpiekrīt Kūma minējumam ka varētu būt kaula plēves plīsums - staigāt var, bet paskriet nevar. Centos cik nu vien var saudzēt šo traumēto kāju un jo tuvāk nāca laiks doties uz Spāniju, jo vairāk galvā maisījās domas, vai es vispār būšu spējīgs trenēties un skriet sacensībās.
Pēc satikšānās svētdienas vakarā Alicantes lidostā ar jau pieminēto jautro četrotni un iekārtošanos La Marina kempinga mājiņā, jau pirmdienas rītā sākās mūsu treniņnedēļa Spānijā. Pirmā karte uz kuru devāmies bija
EL PLANO
Rīta saulīte jau labi silda, kalni fonā iespaidīgi, jāmēģina uzskriet... diemžēl iesildoties jūtu ka kāja galīgi nav gatava kārtīgai slodzei. It kā paskriet varu, bet ar labo kāju pilnīgi bez jebkāda atspēriena. Apskatot karti, skaidrs ka neskriešu visu distanci. Izskrēju visus sākuma punktus līdz 8. kp, tad nedaudz pa zaļo un kalna nogāzi (14. 15. un 16. kp), un tad pēdējos divus punktus uz atklāta akmeņaina kalna. Jāsecina ka karte dažviet bija ļoti neprecīza un treniņu sarkanās lentītes nemaz nav tik viegli atrast, kā pierasts meklēt kontrolpunktu lukturus. Pusdienas devāmies ieturēt uz blakus esošo ciematiņu Sax. Uzēdām kebabus pie viena spāņu krieva, iepirkām tirgū divus lielus apelsīnu maisus pa 2 eiro, un devāmies uz šodienas otro treniņkarti

PICACHO
Picacho kalns dabā izskatījās iespaidīgs un kartē izaicinošs. Mazliet pazvilnējām saulē un visi bijām gatavi iekarot šo kalnu. Šoreiz distancē devos ar fotoaparātu kaklā, jo izlēmu ka nav prātīgi divreiz dienā mocīt piepampušo kāju, tāpēc nevis skrēju bet gāju. No sākuma biju apņēmies veikt garo etapu no 2. uz 3. kp, bet uzkāpjot jau līdz 2. kp sapratu ka nav nekādas vēlēšanās karstumā ložņāt pa kalniem starp mazajām priedītēm. Sagaidīju uz kalna nogāzes Janku, Artju un Rūdi lai nofotogrāfētu, un devos lejā apstaigāt zemākos punktus. Sāka parādīties jau pirmie noderīgie novērojumi, sīkās upītes kas zīmētas kartē, dabā ir galīgi sausas un pat nepamanāmas (pie 13. kp) un melnie krusti ir akmeņu krāvumi.
Otrdienas plānā bija izskriet piejūras kartes tur pat pie kempinga. Vispirms
GUARDAMAR
karti, kurā attēlots tikai reljefs. Tā kā jāsteidzas nekur nebija, tad izlēmu ka lēnām izskriešu pilnīgi visu distanci - 9.3 km ar 50 kp!!! Jāmācas turēt virzienu sīkreljefā un orientēties pēc lielā reljefa. Lēnām un prātīgi punktu lentītes tika atrastas viena pēc otras. Skrienot uz 16. kp pavērās vienkārši fantastisks skats uz Vidusjūru no augstās kāpas. Pie 18. kp pamanīju ka mežā ir izvietoti īstie kontrolpunkti ar emit atzīmēšanos un ilgi nebija jāgaida ka arvien biežāk mežā sastapu spāņu orientieristus, kuri tieši šajā laikā šeit aizvadīja kaut kādas treniņsacensības. Ceļā uz 30. kp kaktusu plantācijās pamanījos uzšķērst augšstilbu un tiku pie iespaidīgas rētas.
Šajā brīdī sāka nākt virsū arī baigais besis, mazliet jau bija apnicis meklēt tik daudz punktus, bet tā kā biju kartes tālākajā daļā, tad turpināju vien meklēt visus punktus pilnībā pārejot uz soļošanu. Šis pasākums man prasīja gandrīz 2 stundas un kājās sagurums bija visai nopietns. Pēc pusdienu ieturēšanas devos pārgājienā gar Vidusjūru pa nūdistu pludmali, neviens plikais gan vēl nesauļojās, jo spāņiem šķiet +25 grādi vēl skaitās auksts, daudzi staigāja garajās biksēs un jakās. Vakarā atkal treniņš pie jūras, šoreiz
LA MARINA SUR
kartē. Tā kā kāja sāpēja, tad skrējējs biju visai švaks un izlēmu ka centīšos distanci veikt maksimāli pa līniju. Samērā veiksmīgi tas arī izdevās, tikai peldošajā apvidū novirzījos no kursa. Finišēju līdz ar tumsas iestāšanos :) kad pārējie jau visai aktīvi fanoja pie TV par basketbolu.







Trešdien devāmies uz vistālāko karti
SIERRA DEL ORO
Man šodien bija paredzēta brīvdiena, jo skriet katru dienu galīgi neesmu gatavs :) tāpēc distancē atkal devos ar fotoaparātu lai noķertu kadrā vienus no labākajiem Latvijas orientieristiem. Distanci gāju pretējā virzienā, lai satiekot pretim skrienošos čaļus, zinātu kad jāiet uz finišu.
Kalni fonā bija vēl iespaidīgāki kā Picacho kartē, pašam arī sanāca uzcelt dažus kāpumus kas zināmu piepūli prasīja. Pusdienas ieturējām atkal vienā no mazajiem spāņu ciematiņiem, šoreiz ķīniešu restorānā, kura saimnieks bija tik iepriecināts par mums, ka beigās uzsauca 60 grādīgu ķīniešu šņabīti :) Vakarā sportisiti aizvadīja vienkāršu skriešanas treniņu, bet es devos atrast dažus geocaching Spānijā. Šis pasākums izvērtās visai ekstrēms, ja vēl pirmos 2 geo atradu bez problēmām, tad nākamie bija viennozīmīgi līdz šim grūtāk pieejamie.
Tā kā pirms tam nebiju geocaching mājas lapā apskatījis bildes un aprakstus, tad uz visiem geo vienkārši devos pa taisno pēc navigācijas bultiņas virziena. Nonākot vajadzīgajas koordinātēs, kur jābūt paslēptam geo, biju šokā. Zemē starp akmeņiem pavērās aptuveni 5 metrus dziļa ala, kurā bez virves nu nekādīgi nevarēja tikt. Vakarā apskatot bildes, izrādījās ka tas ir bijis mikro slēpnis, kurš nemaz nebija alā, bet gan kaut kur aiz akmeņa... nu neko būs iemesls kādreiz atgriezties, lai atrastu :) Nākāmais slēpnis arī nenāca neko viegli, pa ceļam jau biju pārvarējis dažas klinšu sieniņas, bet kad garminā līdz geo vairs rādīja 50 metrus, manā priekš pavērās kārtīga klinšu siena uz leju, un skaidrs ka slēpnis ir tur lejā. Ja jau biju nācis tādu gabalu, tad nekas cits neatlika ka rāpties lejā. Šis noteikti ir mans ekstrēmākais geo atradums. Atpakaļ gan nekāpu augšā, bet pa apkārtceļu starp klintīm izskrēju visai lielu līkumu uz mašīnu. Sanāca necerēti labs vakara treniņš pirms futbola vakara pie vakariņu galda.
Ceturtdien džekiem bija paredzēts testa mikromačs vidējā distancē
COTO CUADROS
Artjoms bija nobriedis veikt vakarā visu pilno kalna karti, tāpēc no rīta skrēja lēno treniņu, bet pārējie 3 censoņi bija gatavi sacensties. Es galvenā tiesneša, operatora un līdzjutēja lomā. Starta izlozē pirmais distancē devās Artūrs, pēc tam ar 3 minūšu intervālu Rūdolfs un tad Jānis. Kad visus biju palaidis startā, devos uz 8./16. kp uzņemt starplaikus. Artūrs jau bija izskrējis cauri 8. kp, bet Rūdim piefiksēju laiku 7:46 un Lapsēnam 8:34, tātad Janka ir kaut kur sākumā sakļūdījies. 16. kp paspēju gan nofilmēt, gan uzņemt starplaikus. Artūram nopietns pārsvars 16:36, bet Rūdis ar Jāni uz sekundēm 17:20 un 17:21 Jāsteidzas atpakaļ uz finišu. Artūrs finišē ar graujošu rezultātu - 6.5 km pa 30:09, Rūdis uzrāda 2. rezultātu 31:52, bet Jānis finišē ar rezultātu 32:11, tā neko čaļiem rezultāti treniņsacensībās!



 

Tā kā distance izskatījās fiziski samērā viegla, tad arī es lēnām izskrēju visus punktus, neskrienot vienīgi tauriņa cilpas. Pie 30. kp fani mani tā uzmundrināja ka pa ilgiem laikiem pat attīstīju kārtīgu sacensību tempu :) Lūk video no šā treniņmača
http://vimeo.com/37996646
Pusdienlaikā tika iekarota viena no vietējām McDonalds ēstuvēm, apmeklēti sporta preču veikali un novērtētas spāņu skaistules. Un pēcpusdienā otrs treniņš tajā pašā apvidū
COTO CUADROS
tikai augšā kalnos. Šeit bija tādi piedzīvojumi, kurus mēs vēl ilgi neaizmirsīsim, pēc tādiem iespaidiem, jautrībām un redzētā, kādu laiku pat nevarējām saņemties doties treniņā :))) Tā kā no rīta biju visai labi izskrējies, tad tagad distancē atkal devos pastaigas režīmā. Gāju pretējā virzienā, ņemot visus punktus līdz pat 16. kp, un tad vēl 5. 4. un 1. kp. Šis bija visvērtīgākais treniņš, jo sacensības solījās būt tieši šādā pašā apvidū ar iztiektām kalnu formām. Apguvu kādā virzienā vislabāk celties šādos terasveidīgos kalnos, vēl sapratu ka skriešanai ļoti labi var izmantot kalnu upītes, kuras bija pilnīgi sausas un pa kurām varēja skriet kā pa taciņām. Vēl atziņas ka kartē precīzi jāpiefiksē ieloki pa kuriem kalnos virzies un ka ļoti labi turēt virzienu atklātajās vietās var pēc izteikti lielajām kalna formām. Etapu no 22. kp uz 21. kp labāk nepieminēšu :) Sākot no šā vakara neatņemama vakariņu satāvdaļa uz galda bija LIDLā pirktais vīns, asinsritei un jautrībai tuvējās mazpilsētiņās :)
Piektdien vairs nekādu fizisko pārbaudījumu, lai uz sacensībām būtu vēlamais svaigums kājās. Mani treniņbiedri jau kā ik katru rītu izskrēja 4 km rīta rosmīti, kamēr es atļāvos ilgāk pagulēt. Šodien visai neierasts skats aiz loga, pēc saulainajām dienām šorīt apmācies un tieši tad kad bijām sataisījušies doties pēdējā treniņā, tad sāka līt lietus. Nu neko, uzkapājām dažas zolītes partijas un kad atkal sāka parādīties pirmie saules stariņi, devāmies uz še pat jūrmalā esošo karti
GUARDAMAR
Logi jeb virziena noturēšana baltajos plankumos. Distanci veicu tikai ejot, dažviet mazliet paskrienot lai justu kā jūtas kāja. Sajūtas nav nekādas olimpiskās, jo sāpes jūtamas, bet mierinājums tāds ka sacensības notiks kalnos, kur jāskrien visai maz, vairāk jākāpj augšā vai lejā, tāpēc sakostiem zobiem cīnīšos. Ar virziena turēšanu gāja visai viduvēji, kāpu reljefā vispār aizpeldēju tā ka nesapratu kur atrodos, bet pa mežu bija ok. Pēc distances pieveikšanas, aizgāju paņemt vēl vienu geocache tepat La Marina mežiņā. Pēcpusdienā mūsu slavenajā Berlingo aizšāvām uz Alicanti izbaudīt kultūrvēsturi un apmeklēt interesantas bodītes. Šķiet endomondo man šī nedēļa vēl ilgu laiku būs apjoma un stundu skaita ziņā bagātākā treniņnedēļa. Tā nedēļa tik ātri paskrēja, ka nemanot jau klāt bija sacensību weekends. Kaut arī paskriet normāli nevarēju, no orientēšanās viedokļa treniņi bija ļoti kvalitatīvi un vēl lieliskā kompānija ar ko pavadīt kopā brīvo laiku, bija vienkārši vienreizēji. Visur jau fotoaparātu līdzi neizstaipīsi un daudz labi momenti palika neiemūžināti, bet šo to jau safotogrāfējām
https://picasaweb.google.com/115438383393563832849/SpainTrainingCampXXIVTrofeoInternacionalMurciaCostaCalida2012
Drīzumā taps arī rakstiņš par pašām sacensībām Spānijā.