sestdiena, 2015. gada 31. janvāris

Janvārī pat sniegs un vētras nav traucēklis!

Pirmais gada mēnesis ir iesākts pietiekami sportiski un apņēmīgi. Šoziem Angliju visai neierasti bieži pārsteidz sniegs, tāpēc daudzas sportiskās aktivitātes un plāni tiek pakārtoti laika prognozēm. Šķiet tik bieži kā janvārī vēl nekad nebiju pārbaudījis laika prognozes tuvākajām dienām. Tā kā veca tante sekoju līdzi laika ziņām :) Gandrīz katru sestdienu vispirms bija jāpārbauda vai sniega dēļ nav atcelts manis izvēlētais parkrun skrējiens, un arī pirms nakts orientēšanās sacensībām bija jāpavēro laika apstākļi, jo bija dienas kad vējš pūta ar vētras ātrumu. Pa lielam visus plānotos pasākumus janvārī izdevās apmeklēt, tikai ar pāris izmaiņām tieši laika apstākļu dēļ. Janvārī pavisam piedalījos 7!!! parkrun skrējienos - divi Jaungada rītā, divi sniegā, viens vētrā un pāris neplānoti. Galvenais ka izdevās katru sestdienu piedalīties parkrun skrējienos, jo zinu dažus skrējējus, kas bija devušies uz tādiem parkrun skrējieniem, kuri tajā rītā bija atcelti. Arī nakts orientēšanās treniņi tika aizvadīti godam, pavisam janvārī piedalījos 4 nakts-o pasākumos, trijos sportiskā režīmā un vienā kā tūrists. Jāsaka atkal, ka sniegs gan ieviesa korekcijas, un pēdējais Jorkšīras nakts līgas posms tika atcelts. Tā ka mazliet priekšlaicīgi beidzās šīs ziemas nakts-o sezona, jo februārī vairs nav nevienu nakts sacensību. Jāapsveic Pauls ar izcīnīto Čempiona titulu pietiekami spēcīgā konkurence! Tā kā es šobrīd pārstāvu Derbīšīras klubu, tad Jorkšīras nakts līgas kopvērtējuma tabulā mani neatrast, bet intereses pēc parēķināju sev punktus, un sanāca ka būtu ierindojies 7. vietā. Ar riteni šādā aukstumā nav vēlmes braukt, bet nu pāris reizes aizbraucu gan uz darbu, gan arī ceļojumu laikos no vilcienu stacijām uz parkrun starta vietām. Divas reizes (23 un 29 km) sadūšojos izbraukt arī kādu lielāku gabalu, bet tas tikai tāpēc, ka esmu iesaistījies Jantastic komandā, UK parkrun tūristu grupā, un tad nu jāvāc noteiktā kilometrāža statistikai. Arvien vairāk iekļaujos šajā parkrun tūristu grupā, kurai pat ir Facebook domu biedru grupa, kurā aktīvi tiek apspriestas visas aktualitātes par un ap parkrun skrējieniem. Vēl janvārī ir parādījusies jauna aktivitāte - fitness walking! Kopā ar Ivetu dodamies garās un aktīvās pastaigās, jo arī mīļotajai ir pāris Jaungada apņemšanās, kuras palīdzēšu realizēt. Iespējams kādreiz kopā aizbrauksim arī uz kādu parkrun skrējienu, kur kopā lēnā riksītī pieveiksim piecīti. Man jau patīk ja ir sportiskas apņemšanās :) Pašam arī jau jauni plāni februārim! Protams, katru sestdienas rītu parkrun skrējiens, tikai grūti uz priekšu saplānot, jo ziemas mēnešos viss ir atkarīgs no laika prognozēm. Nakts-o sezona ir beigusies, tāpēc vismaz vienreiz mēnesī jau nu aizbraukšu arī uz kādām klasiskajām orientēšanās sacensībām. 15. februārī pieteicu dalību Midlands Čempionātā, kurš notiks Cannock Chase mežos. Būs labs kalnu treniņš pirms Spānijas kalniem, uz kuriem ar čaļiem dosimies marta sākumā. Un, protams, februāra beigās svarīgākais ziemas pasākums - Anglijas Nakts Čempionāts. Pavisam šoziem esmu startējis 13 nakts-o sacensībās, tāpēc pārliecība naktī ir labi uztrenēta, arī ar virzienu un attālumu arvien mazākas problēmas, galvenais lai fiziskā forma ir pieņemama uz februāra beigām. Plāni nemainīgi - baudīt skriešanu un gūt gandarījumu pāris orientēšanās sacensībās! Un vēl fakts kas priecē, izskatās ka arī Latvijā veidojas kaut kas līdzīgs parkrun kustībai, ar kuru var iepazīties viņu Facebook domu biedros. Jācer ka arī kādreiz Latvijā būs oficiāls parkrun skrējiens (piemēram Mežaparka parkrun) tāpat kā Anglijā un vēl dažās valstīs.
Conkers parkrun #199 01/01/2015 9:00
tieši tā!
Laimīgu Jauno Gadu! Nu jau ceturto gadu pēc kārtas iesāku ar skriešanu! Ja iepriekšējos gados tās bija orientēšanās sacensības (2012. Mežaparkā, 2013. Stafford armijas pilsētā, 2014. Leicester parkā), tad šo 2015. gadu iesāku ar Conkers 5 km parkrun skrējienu. Un plānā šorīt ir noskriet pat divus parkrun skrējienus! Parkrun Facebook domu biedru grupās arvien vairāk parādījās informācija, kuri parkrun skrējieni notiks 1. janvārī un katrs no tiem ar dažādiem starta laikiem (sestdienās visi parkrun sākas vienlaicīgi 9:00). Tāpēc aktīvākie parkrun skrējēji pat sastādīja sarakstu, kur un kā var apvienot divus parkrun skrējienus vienā rītā. Un man par prieku, arī es varēju apvienot savējo Conkers parkrun 9:00 ar Kingsbury Water parkrun 10:30, jo pietika laiks gan noskriet, gan arī aizbraukt uz 20 minūšu attālo Kingsbury Water parku uz Birmingham pusi. Tāds īsts skrējējs jau es šorīt nemaz nebiju, kā iespējams lielākais vairums, bet ar pietiekami lielu gribasspēku un apņemšanos visu var paspēt. Vecais gads tika godam pavadīts un Jaunais gads sagaidīts. Šampānietis tika daudz izdzerts, starp kuriem gadījās arī viens visai jokains, kurš iedeva kārtīgi pa galvu :) Ap diviem naktī taisījos gulēt, ap četriem atcerējos ka jāuzliek modinātājs, un mazliet pēc astoņiem cēlos augšā, lai dotos skriet. Pēc likuma jau nemaz nedrīkstēju sēsties pie stūres, bet nedomāju ka man bija baigi daudz promiļu, kaut gan dūša diezgan ''sūdīga'' un prāts uz skriešanu galīgi nenesās. Bet ja reiz esmu to apņēmies, tad ir jāizpilda. Strauji uzsnigušais sniegs pirms pāris dienām, tik pat strauji bija nokusis, tāpēc skriešanai nebūs ne vainas. Pārsteidza lielais dalībnieku skaits (260 skrējēji) Jaunā gada rītā, kas, protams, ir pozitīvi, ka cilvēki arī svētku rītā ir gatavi skriet. Iesāku pavisam gausi, kaut kur otrajā kilometrā it kā pavērās vaļā, bet pēc kalna sapratu ka nevajag baigi trakot, jo pēc stundas vēl viens skrējiens. Noripināju atkal savās 28 minūtēs ar lielu asti, un atkal finišā nācās sprintot, jo tik vienkārši nevienu garām nelaidīšu. Pūta un elsa man pamatīgi aiz muguras, bet garām neviens netika. Četrās sekundēs finišējām seši skrējēji un es, protams, galvgalī :) Ar rezultātu 28:39 ieņēmu 152. vietu no 260 dīvaiņiem :) kas skrien Jaungada rītā. Pašsajūta nav no tām labākajām, un tā īsti nemaz negribas braukt uz to otru parkrun skrējienu, bet jāsaņemas. Veicu pāris atsildīšanās vingrojumus, kārtīgi padzēros, pārvilku kreklu un kāpu mašīnā, lai pēc stundas būtu gatavs stāties uz otrā piecīša starta līnijas.
Kingsbury Water parkrun #75 01/01/2015 10:30
bez hangover
Kingsbury Water parkrun stāvvietā ieripoju precīzi 10:00, tātad varēšu vēl mazliet atpūsties, uzēst kādu batoniņu un padzert stimulācijas drinku :) Ja pirms Conkers parkrun nejutos iekšēji visai labi, tad tagad, izskrienot nelielu iesildīšanās aplīti, biju vispār pagalam. Dūša ne pārāk laba, miegs nāk joprojām, un nu vēl kājās sagurums no pirmā piecīša. Nebija ne jausmas kā es šo otro piecīti piebeigšu, izskatās ka būs drausmīgi ilgs skrējiens. Skrējēji pirms starta pulcējas vēl vairāk nekā Conkers parkrun, jo te startēs ne tikai vietējie, bet arī daudzi tūristi no citiem parkrun. No Conkers parkrun mēs atbraucām vesela kolonna ar mašīnām, zinu ka arī no viena no Birmingham parkrun varēja paspēt atbraukt, tā ka ne es vienīgais, kas šorīt skrien divus parkrun skrējienus, iespējams trešdaļa no šeit startējušiem. Startā nostājos tuvāk beigu galam, jo jūtu ka ieskrieties nevarēšu. Šī trase ir viena no manām favorītēm kurām esmu iedevis desmitnieku, tāpēc jācer ka nemaz tik grūti man šorīt neklāsies. Pirmais kilometrs bija visgrūtākais, pašam šķita ka knapi kustos, labi ka katrs kilometrs bija atzīmēts distancē, jo tā varēju pulkstenī pakontrolēt, kā man ripo. Izrādījās ka nav nemaz tik traki, tāpēc apņēmos pakontrolēt sevi pie katras kilometra atzīmes, lai godam noskrietu zem 30 minūtēm šādā kondīcijā. Skrienot pa aleju cauri ezeriem, bija baigais pretvējš, tāpēc temps saruka jau tuvu kritiskajām 6 min/km, bet atpakaļceļš gar ezera otru krastu pa vējam, tāpēc ieripoju atkal savā komforta tempā. Pēdējā kilometrā pat spēju nedaudz paātrināties un finišā pārsteidzu pats sevi. Šo otro piecīti biju noskrējis ātrāk nekā pirmo! Finišēju ar rezultātu 28:14, ieņemot 191. vietu no 328 ūdens parka skrējējiem. Izrādījās, ka tik tiešām galvenais vajag ieskrieties un tad jau mierīgi varu noripot arī otru piecīti. Jauno Gadu biju iesācis ar noskrietiem 10 kilometriem! Tagad gan nevarēju saprast kā jūtos - kā svaigs vai marinēts gurķis :) Labās kājas traumētā potīte arī bija sāpīgi piedzīta, bet nu prieks ka savu apņemšanos izpildīju. Interesanti ka šajos abos parkrun skrējienos uzvarēja Chris Lockhart, lūk čalim ir iekšā! Bet es braucu mājās gulēt, un šampānieti man kādu laiku nepieminiet :)
Darley parkrun #87 03/01/2015
slavenais Darley kalns
Gada pirmajā sestdienā gandrīz paliku bez parkrun skrējiena. Šorīt biju iecerējis aizbraukt uz Forest Rec parkrun, uz kuru netiku vecā gada pēdējā sestdienā, jo bija atcelts vilciens sniega dēļ. Un arī šorīt netiku pavisam vienkāršā iemesla dēļ - aizgulējos :) Modinātāju biju uzlicis uz 7:00, lai bez steigas paēstu brokastis un 7:50 izbrauktu ar vilcienu uz Nottingham uz Forest Rec parkrun. Nezinu kur palika modinātājs, bet pamodos tik 8:07!!! Maza rīta panika... ko darīt??? Vilciens ir nokavēts, mašīnu vakar aizdzinu uz remontu, tāpēc šorīt netieku aizbraukt ar uz savējo Conkers parkrun. Jādomā fiksi, jo laika nav daudz! Labi ka tik bieži ceļojot, diezgan labi pārzinu vilcienu sarakstu. Zinu ka nākamais vilciens uz Nottingham ir 8:19, kas gan ir mazliet par vēlu, jo Nottingham stacijā iebrauc pēc deviņiem, un uz startu tad vairs nevaru paspēt. Bet ir pa ceļam vēl Beeston stacija, no kuras netālu notiek Beeston parkrun, nav ko daudz domāt, varbūt paspēju uz to parkrun skrējienu. 8:07 izkāpu no gultas un 8:17 ar riteni jau biju stacijā, paspēju gan tikai uzraut mugurā skrienamās drēbes (zeķes līdz pusei un krekls uz kreiso pusi :) ), ne brokastis ēdis, ne pat ūdens glāzi izdzēris. Stacijā pat paspēju iemest aci vilcienu sarakstā un noskaidroju ka Beeston stacijā vilciens ierodas 8:59... b*** par vēlu. Ir nākamais variants! Šis vilciens taču piestāj arī Derby stacijā, un tur netālu notiek Darley parkrun, tikai nav ne jausmas uz kuru pusi no stacijas. Labi ka dzīvojam mūsdienīgā laikmetā un telefonā ir navigācijas aplikācija. Vilcienā paspēju gan tualeti apmeklēt, gan rūpīgāk saģērbties, gan padzerties līdzi paķerto sporta dzērienu, gan arī uzstādīt navigāciju ritenim. 8:40 laukā no Derby stacijas un 8:53 jau biju Darley parkā! Varēju atviegloti nopūsties, labi ka man bija šāds rezerves variants, jo varēju arī palikt bez ierastā sestdienas parkrun skrējiena. Šī trase gan ir pēdējā uz kuru es brauktu, bet šorīt varu būt priecīgs, ka tomēr varēšu piedalīties parkrun skrējienā, kas vēl pirms pusstundas šķita nereāli. Pirmo reizi uz starta stājos pilnīgi tukšā dūšā, jo no rītiem vismaz vienu banānu cenšos apēst, un praktiski pa taisno no gultas uz starta līnijas. Kā būs, tā būs, piecīti esmu gatavs noskriet jebkādā kondīcijā :) Diemžēl šī trase gan man galīgi nesimpatizē, jo divas reizes jāskrien augšā diezgan stāvā kalnā (87 metru kāpums). Arī visa pārējā distance šorīt nav no vieglajām, jo pēc sniegiem (pirms nedēļas šis parkrun bija atcelts) un lietiem parka celiņi un pļava vienos dubļos. Spolēja un slīdēja pamatīgi, bet nu skrēju tīri uz sajūtām, kur varēju, tur pieliku soli, kur ne, tur mierīgi ripoju. Beigās vien minūti zaudēju savam komforta tempam - rezultāts 29:03 un 97. vieta no 181 skrējēja. Jāpiemin, ka ar milzīgu atrāvienu te uzvarēja mans DVO orientēšanās kluba biedrs Chris Millard. Viss ir labs, kas labi beidzas :) un savu 70. parkrun skrējienu tomēr noskrēju gada pirmajā sestdienā. Līdz simtam vēl 30 sestdienas :)
Hillsborough parkrun #103 10/01/2015
cīņa ar vēju
Šorīt atkal ar bažām raudzījos, vai izdosies nonākt ieplānotajā galamērķī, jo iepriekšējā vakarā un visu nakti pāri Anglijai brāzās spēcīga vētra (nezinu kādā vārdā šoreiz nosaukta). Pāris facebook domu biedru grupās jau parādījās informācija, ka iespējams tiks atcelts kāds parkrun, jo kā zināms parkos aug koki, un tik stiprā vējā kāds var arī neizturēt. Šorīt mans galamērķis bija Sheffield pilsēta, kurā notiek 5 parkrun skrējieni. Vienu (Sheffield Hallam parkrun) jau esmu izskrējis, tagad kārta bija Hillsborough parkrun, un rezerves variantā Sheffield Castle parkrun. Sheffield stacijas kafejnīcā malkojot kapučīno, vēlreiz facebook domubiedros pārbaudīju vai Hillsborough parkā skrējiens nav atcelts. Nekādu jaunumu nebija, tātad viss notiek! Atlika tik nokļūt no stacijas līdz parkam (~5 km). Pilsētā lielisks velo celiņu tīkls un aptuvenais virziens zināms. Zināju ka būs jābrauc pret kalnu, bet lielākās grūtības sagādāja pretvējš ar kuru nācās cīnīties. Parkā nonācu vien 10 minūtes pirms starta. Pilnīgi pietiek, lai norautu vējjaku un garās bikses, ieslēgtu garmin un pārbaudītu kameru, kā arī nedaudz izlocīties, jo iesildījies jau biju labi ar riteni. Dalībnieku mazliet virs 100, kas priecē, bet parks gan visai klajš, tāpēc vietām sanāks laba cīņa ar pretvēju. Starts nofilmēts, aiziet! Starta celiņš pietiekami plats, lai sevišķi neaizrautos ar lēnāko apdzīšanu, bet nogriežoties pirmajā līkumā pa labi, nu vairs uz celiņa ir tik vien rūmes kā diviem blakus skrējējiem. Iestrēgu pamatīgi, tāpēc vienā brīdī izlēmu lēkt dubļainajā zālē un apdzīt vairākus skrējējus, tā sasmērējot savas gaišās asfalta botes (bija info ka šī trase būs tikai pa asfaltētajiem celiņiem). Tā nu 1. km izvērtās visai saraustīts. Un to pašu var teikt par visiem pārējiem kilometriem, pateicoties trases konfigurācijai un spēcīgajam pretvējam tieši tajā parka daļā, kur bija jāskrien pret kalnu. Trase nebija diezko simpātiska - trīs apļi pa asfaltētajiem celiņiem (ziemā gan tas ir pluss, parastās parka takas ir dubļainas), un ar visai garu kāpumu katra apļa vidū. Otrajā aplī pie dīķa dabūju tādu pretvēja brāzmu, ka gandrīz tiešām apstājos, un arī pašā kalna galā 2. un 3. aplī sanāca pamatīgi nocīnīties ar vēju, jo pēc miesasbūves esmu visai plats. Lejup un taisnajos posmos gan ripoja labi, un pats jutu ka skrienu ar jūtamu rezervi, tā ka pamazām skriešana paliek arvien vieglāka, kas gandarī, jo gan jau kādreiz vēl paskriešu arī sacensību režīmā. Dēļ daudzajiem pagriezieniem (vairāki 90 grādu) un garā kāpuma, vairāk par 6 nevaru iedot šai parkrun trasei. Vēl biju pārsteigts par ļoti mazo trases tiesnešu skaitu, jo trasē redzēju tikai 1 tiesnesi, un vēl pie tam tādā vietā kur viņu nemaz nevajadzēja :) pārējie visi bija starta/finiša zonā. Piemēram, ja šeit būtu ieradies man labi zināmais orientierists Leon Foster, kurš arī ir aktīvs parkrun tūrists, tad nezinu kā viņam klātos, jo Leons praktiski visos parkrun skrējienos kuros piedalās (vairāk kā 90), tajos arī uzvar. Grūti būtu iedomāties, kā līderis, kurš šajā pakrun piedalās pirmo reizi, varētu pareizi nogriezties tik daudzajos pagriezienos. Man, protams, daudz vienkāršāk, es tik sekoju pa priekšu skrienošajiem un izbaudu katru jauno parkrun trasi, pie sevis novērtējot ar labāku vai sliktāku atzīmi. Cīnoties ar vēju un kāpumu, pietika ar taisno posmu uzkrātajām rezervēm, lai atkal noskrietu savās komforta 28 minūtēs. Rezultāts 28:25 un 73. vieta no 105 neaizpūstajiem skrējējiem. Īstenībā pašam brīnums, kā tik dažādās trasēs, pulkstenī neskatoties, izskrienu piecīti ar tik līdzīgu rezultātu (10-30 sekunžu robežās). Šis bija mans tipiskais parkrun tūrisma skrējiens. Vilciens - velosipēds - parkrun skrējiens - velosipēds - maza ekskursija pa pilsētu - vilciens uz mājām. Braucot atpakaļceļā, secināju ka šādi ceļot ir daudz interesantāk nekā ar mašīnu. Pa vilciena logu var daudz vairāk redzēt Anglijas dabu, un braucot ar riteni pa pilsētu, daudz labāk iepazīt sev nezināmo pilsētu. Pēc kāda laika varēšu mierīgi darboties kā gids :) jo apceļojis esmu noteikti pusi no Anglijas. 6/10
zirgu stadionā
Izrādās ka tālākais punkts uz ziemeļiem, kur no rīta ar pirmo vilcienu varu paspēt uz parkrun startu 9:00, ir York nevis Leeds. Tad nu šorīt bija jāceļo uz šo Anglijas ziemeļu vēsturisko pilsētu, jo vakarā te notiks kārtējais Jorkšīras Nakts Līgas posms. Tāpat kā novembrī un decembrī, arī janvārī jāturpina 2in1 – sestdienā parkrun no rīta un nakts-o vakarā! Par York parkrun jau biju dzirdējis nostāstus, ka tas notiek zirgu skriešanās aplī, un nu pašam bija iespēja izmēģināt šo racecourse. Burtonā nekas neliecināja par ziemu, bet iebraucot Yorkā, jūtams aukstums un šur tur zemi klāj sniegs. Cerams sniega dēļ nebūs atcēluši, jo lasot jaunākās ziņas, redzēju ka šur tur Jorkšīrā dēļ melnā ledus uz parka celiņiem skrējieni ir atcelti. Nonākot zirgu stadionā, visi ceļi balti, bet skrējiens notiks! Tieši pirms starta atkal sāka snigt slapjš sniegs, bet daudzajiem Jorkas skrējējiem tas nebija šķērslis. Skrējēju tiešām daudz, un startējot no beigām, diezgan ilgi nācās veikt apdzīšanas, lai tiktu līdz sava tempa skrējējiem. Skrējiena vidū snigšana vēl mazliet pieņēmās, bet finišēt tomēr sanāca patīkami dzestrā saulītē. Par skrējiena trasi grūti ko komentēt – jāskrien tikpat kā pa milzīgu stadionu, vispirms pusaplis un tad pilns aplis. Trase protams pilnīgi līdzena, kas dod iespēju uzstādīt personīgos rekordus piecītī, un arī es skrienot ar savu komforta tempu, kurš citās parkrun trasēs ir virs 28 minūtēm, mierīgi noskrēju par 1 minūti ātrāk. Žēl ka manas kājas vairs neļauj dzīties pēc rekordiem, bet skrējiens tāpat izdevās interesants, jo visu laiku panācu pa kādai skrējēju grupiņai, mazliet pasēdēju astē, un tad atkal pieķēru nākamo grupiņu. Finišēju ar rezultātu 27:25, ieņemot 232. vietu no 404 zirgu apļa žokejiem. Trase viegla un priekš pirmās reizes arī interesanta, bet desmitnieku tomēr nelikšu, jo pārāk garlaicīgi tā vienkārši skriet uz apli un skatīties tālumā, cik vēl atlicis līdz finišam. 9/10
Forest Rec parkrun #89 24/01/2015
trīs pacēlumi no lejas līdz augšai
Beidzot!!! Tieši tā, beidzot ar trešo piegājienu man izdevās aizbraukt uz šo Nottingham pilsētas parkrun skrējienu. 2013. gada jūlijā jau biju izskrējis šo trasi, bet toreiz bez GoPro kameras, un tāpēc vēlreiz bija jāatbrauc uz šejieni, lai iemūžinātu arī šo parkrun trasi savā video arhīvā. 2014. gada 27. decembrī biju plānojis te skriet, kā gada pēdējo parkrun skrējienu, bet toreiz sniega dēļ bija atcelts vilciens un nācās braukt uz savu Conkers parkrun. Nākamā reize, kad bija doma atbraukt uz šejieni, bija 3. janvārī, bet tad aizgulējos un nokavēju vilcienu :) Nu tad šorīt beidzot izdevās atbraukt uz tik sen ieplānoto Forest Rec parkrun. Arī ne bez piedzīvojumiem! Vilciens pāris minūtes kavējās Burton stacijā, tad Derby stacijā nez kāpēc nostāvēja kādas 10 minūtes, un Nottingham iebrauca vien 8:42 - 18 minūtes pirms starta. No stacijas līdz parkam aptuveni 3 km, bet es Nottingham diezko labi nepārzinu, tāpēc bija jāņem talkā endomondo karte telefonā. Ar nelielu loku un pāris kalniem parkā nonācu 8:55! Laiks tikai tā vien kā noraut jaku un garās bikses, pieslēgt riteni un stāties uz starta. Labi ka pāris minūtes tomēr starts aizkavējās, tāpēc paspēju vismaz nedaudz izstaipīties, lai nebūtu galīgi ''aukstam'' jāskrien piečuku. Pa pusotru gadu skrējēju skaits te ir krietni pieaudzis, toreiz skrēja tikai 47 skrējēji, bet šorīt varētu būt ap 200 skrējēju. Trase zināma, un jāsaka kā ir - diezgan nepievilcīga. Pirmais kilometrs feins apkārt futbola laukumam, bet pēc tam sākas tāda kā trīs kalnu sekcija. Ja pirmais kalns vēl ir samērā lēzens, tad trešajā kalnā nākas pamatīgi pastrādāt un piepūst vaigus. Apļa beigas gan patīkamas, var atpūsties lejup no kalna, vienīgi šorīt jāuzmanās no melnā ledus, tāpēc visi skrien pa zālāju nevis asfaltu. Otrā aplī tie kalni nāk vēl smagāk, bet spēka pietiek lai ar komfortu tiktu viņos augšā. Finiša taisne gan iespaidīga - 500 metru gara! Sāku mazliet pa ātru likt piektajā ātrumā, tāpēc pēdējie soļi pirms finiša nedaudz īsāki. Ja pirms starta tie kalni mazliet baidīja, tad finišā pat jūtams gandarījums, jo skrējiens izvērtās pietiekami interesants, kaut arī kalnu trases man nesimpatizē. Tieši tāpēc vairāk par 6 šai trasei nevaru iedot, labi ka trases lejas daļa ir kā atpūta. Piecīti atkal noskrēju 28 minūtēs, ko nu nekādi nevaru izskaidrot - skrienu tik dažādās trasēs, kilometru laiki kalnos un taisnēs lēkā kā pa trepēm, bet neskatoties uz trašu dažādību, vienmēr finišēju ap 28 minūtēm. Šķiet organisms pats jūt kad paskriet ātrāk un kad atpūsties, lai rezultāti būtu tik līdzīgi. Tātad finišēju ar rezultātu 28:09 un ieņēmu 113. vietu no 195 kalniešiem (šī parkrun skrējiena rekords). 6/10
Leamington parkrun #200 31/01/2015
gatavi startam
Ziemā izrādās ka nevar iepriekš saplānot, kur nedēļas nogalē doties skriet. Sniegs Anglijā ievieš pamatīgas korekcijas visos plānos. Jorkšīru šajā nedēļas nogalē bija skāris kārtīgs sniega nokrišņu daudzums, tāpēc tika atcelti abi mani galamērķi šodienai. Biju plānojis doties uz Rother Valley parkrun un Jorkšīras nakts līgas pēdējos posmu Chesterfield apkārtnē. Uzzinot ka viss ir atcelts, divpadsmitos naktī sēdos pie datora un sāku pārplānot šā rīta galamērķi. Uz ziemeļiem no manas mājvietas nebija vērts skatīties, tur lielākā daļa parkrun skrējieni atcelti, bija jāskatās uz dienvidiem. Uz dienvidiem no Birmingham ir vairāki parkrun, kuros neesmu bijis, bet nu ir arī jāskatās vilcienu biļetes, jo pēdējā brīdī pirktas tās ir diezgan dārgas. Izgāju cauri kādiem 3 vai 4 variantiem, līdz atradu gan pieņemamu biļešu cenu, gan pieņemamu laiku kā nokļūt līdz parkrun parkam. Šorīt ceļoju uz pilnīgi nezināmu pilsētu, kādu iepriekš nekad nebiju dzirdējis - Royal Leamington Spa. Tātad šorīt startēju Leamington parkrun skrējienā! Ceļojums ierastais - ritenis - vilciens - ritenis. Izbraucot cauri Birmingham, aiz vilciena loga parādījās visai nepatīkama aina. Bēgot no sniega ziemeļos, trāpīju uz sniegu arī dienvidos. Jo tuvāk tuvojos šai nezināmajai pilsētai, jo arvien baltāka zeme palika. Parādījās jau neliels uztraukums, vai tik nebūšu velti mērojis šo gabalu, ka tik nav atcelts. Ik pa pārdesmit minūtēm čekoju Facebook domubiedrus šim parkrun, lai iegūtu jaunāko informāciju. Nekādu jaunu ziņu nebija, tad jau acīmredzot notiks. Nelielajā pilsētā ierados stundu pirms starta. Sniegs ir, bet kūstošs. Laika daudz, parks no stacijas apmēram 2 km, tāpēc pabraukāju pa pilsētu, atradu pāris geocaching un novērtēju sev svešo pilsētu. Leamington parkrun starts iekārtots futbola laukumu teritorijā, kurā bija arī mājīgs paviljons ar kafejnīcu, kur pārģērbties un iepazīties ar vietējiem skrējējiem. Ārā ļoti auksts, tāpēc šoreiz nevis ar šortiem bet garajām biksēm, un arī cimdi rokās. Plus vēl aukstumam pirms starta sāka līt lietus, nu labi ka vēl ne sniegs, kurš uz zemes pamazām kusa nost. Šorīt šim skrējienam jubileja - 200. reizi notiks! Tāpēc pirms starta mazliet garākas uzrunas un aplausi un starts tikai kādas 5 minūtes pēc 9:00. Skrējēju visai daudz un 1. kilometrā pamatīgi iesprūdu aiz lēnākajiem. Ja pirmie pārsimts metri pa plašu ceļu, tad izskrienot uz golfa laukuma taciņas, vietas tik maz, ka apdzīšana visai ierobežota. Vietām pat šķita ka pāriešu uz soļiem, jo vienkārši netiku garām. Pirmā kilometra beigās tāds nopietns kalns, kurā pamazām sāk atkrist lēnākie un ceļš priekšā paliek arvien brīvāks. Tikai pēc pusotra kilometra no starta varēju sākt skriet savā tempā. Skrējienu izbaudīju pēc pilnas programmas, jo trase vienkārši lieliska. Man kā orientieristam netraucēja ne kūstošais sniegs, ne lietus, ne peļķes, ne dubļi :) Otrais un trešais kilometrs tā lēzeni uz leju, bet beigas pa pilnīgi līdzenām takām. Ļoti patīk parkrun trases, kuras ir vienā aplī, un šī apkārt golfa laukumam noteikti paliks atmiņā kā viena no baudāmākajām. Vasarā iespējams ka trase ir vēl foršāka, jo cik sapratu šis bija ziemas variants, kad startā jāskrien cauri auto stāvlaukumam un beigās jāveic U pagrieziens, un, protams, dubļi ir daudz mazāk. Finišā dubļu kārta pie kājām pamatīga. Dubļus atstāju futbolistu ģērbtuvēs :) uzcienājos ar jubilejas kūkām un tēju, un devos atpakaļ uz staciju. Finiša rezultāts 27:51 un 184. vieta no 371 dubļu skrējēja. Šis bija 29. jaunais parkrun man, un jāsaka ka viens no patīkamākiem. Patika gan trase, gan atmosfēra pirms starta un pēc finiša, kā arī ģērbtuves un kafejnīca. Tā kalna dēļ trasei nevaru dot desmit, vairāk sliecos uz astoņi, bet atmosfēras dēļ likšu deviņi. Vēl tikai pirms 9 stundām nebija ne jausma, ka šorīt skriešu te, bet nu no Leamington pilsētas varu doties mājās pozitīvi uzlādēts. 9/10

trešdiena, 2015. gada 28. janvāris

Beacon Hill (Loughborough)

Category: LEI Winter League 2014/2015
Map/area: Beacon Hill (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long (night)
viena no augstākajām vietām Anglijas
vidienē un 10. kp atrašanās vieta
Darba dienas vakars, kad atkal darbavietā tiek izprasīta puse dienas, lai vispirms piedalītos LEI ziemas līgas nakts posmā, un tikai pēc tam uz darbu. Šovakar ziemas līgas pēdējais nakts posms (dienas posmos nemaz nepiedalos) ļoti interesantā apvidū. Beacon Hill ir viens no augstākajiem punktiem visā Midland reģionā, un arī pietiekami tehnisks no orientēšanās viedokļa. Skrējis jau te esmu pāris reizes dienas sacīkstēs, tāpēc apvidus iepazīts labi, bet naktī tā orientēšanās ir pavisam savādāka, un izaicinājums nekļūdīties ierobežotā redzamībā ir pavisam cits. Startēju viens no pirmajiem, jo kā jau minēju, pēc tam uzreiz pa taisno uz darbu. Startā atkal neliels apjukums, karte tik raiba, ka grūti uzreiz atrast starta trīsstūri un 1. kp. Man jau patīk tehniskas (vidējās) distances, kuras ir aptuveni 5 km garas un ar daudz kontrolpunktiem, bet nu tagad startā bija grūti kartē uzreiz visu uztvert. Kad nu beidzot biju ticis skaidrībā, kādā virzienā jāskrien, tad bija jāsāk domāt varianti uz 1. kp. Variantu nav daudz - gar pļavas malu līdz ceļam un tad zaļajā iekšā. No sākuma uztvēru ka punkts būs ielokā, bet tā kā tas zaļais tāds necaurskrienams rododendru biezoknis, tad bija jāskatās leģendās, kur īsti tas punkts atrodas. Uz taciņas! Nu tad tik jāskrien apkārt zaļajam līdz takas ieejai rododendros. Loks pamatīgs, bet citu variantu tajā brīdī nebija. Tuvojoties punktam, redzu ka no labās puses pa taisno cauri zaļajam nāk vēl viena lampa. Tas ir mans kluba biedrs Dai Bedwell (viens no spēcīgākajiem DVO pārstāvjiem), kurš startēja 1 minūti aiz manis. Izrādās ka ir bijis shortcut (īsceļš) cauri rododendriem, kuru es nepamanīju. Dai noprasīja - kur tad es esot bijis, un punktā atzīmējāmies viens aiz otra. Nu neko, distances sākumā būs man laba sabiedrība, jo visu distanci diez vai noturēšos kopā ar kluba biedru, jo viņam skriešanas temps pavisam cits.
sākumā labi veiktie etapi mijās ar
ne tik labi veiktiem
Uz 2. kp tagad jau esmu gudrāks, un izmantoju shortcut pa taisno (uz 1. kp te pazaudēju ~40 sek.). Punkts viegls, tā ka bez problēmām Dai turu vēl sev aiz muguras (ātrākais splitlaiks). Uz 3. kp viens posms pa ceļu, kur kompanjons man paskrien garām, bet punktā tomēr es atzīmējos pirmais, jo šis pirms punktā mazliet ''aizpeldēja''. Etaps uz 4. kp jau izskatās mazliet nopietnāks un jūtu ka Dai negrib uzņemties vadību. Te galvenais precīzs virziens un diezgan ātri un pārliecinoši aizvedu mūs abus līdz punktam. Uz 5. kp pieļāvu liktenīgo kļūdu mūsu turpmākajai sadarbībai. Izejot no 4. kp neuzliku precīzu virzienu un sāku skriet vairāk pa labi, līdz pēkšņi pamanīju sev priekšā lielo ceļu. Nācās koriģēt virzienu un tikai tagad pamanīju ka Dai jau ir prom pareizajā virzienā. Punkts samērā ''indīgs'' naktī, tāpēc bija iespēja atkal panākt konkurentu, bet vienalga ~10 sekunžu handikaps viņam atzīmējoties punktā, un nākamajā etapā viņš atrāvās no manis. Etaps uz 6. kp salīdzinoši garš, redzu ka Dai aizskrien pa ceļu pa kreiso pusi, bet es vēl apsveru iespēju doties pa labo pusi tai aizliegtajai pļavai. Jāseko tomēr savam biedram. Uz ceļa mūsu atstarpe arvien pieaug, un nogriežoties kalna pļavā, pazūd mūsu kontakts. Labi ka etaps uz 7. kp ir virzienā pretim tam kā nākam uz 6. kp, tāpēc ir iespēja redzēt no kuras klints Dai nāk ārā. Izrādās viņš bija pieļāvis kļūdu un līdz ar to arī es aizrāvu pie tālākās klints, zaudējot kādas 50 sekundes. 7. kp pavisam vienkāršs un arī uz 8. kp vēl tālumā redzu Dai lampu, tāpēc tikai virzienā. Pirms punkta gan maziņa sabakstīšanās, punkta sakni atradu no pretējās puses. Tagad sāksies distances interesantākie un tehniskākie etapi augšā kalnā un tā pakājē. Tā kā mans sāncensis ir prom, tad uz 9. kp jāizlemj pašam etapa varianti. Kalnam šā vai tā būs jāceļ pāri, izlemju doties uzreiz pļavā un celt kalnu no labās puses, pie reizes arī noskrienot garām 10. kp. Iespējams pa kreiso pusi pa ceļu būtu bijis ātrāk, bet kļūdu droši vien pirms punkta būtu pieļāvis identisku.
distances tehniskā kalna daļa
Uz kalna nogāzes redzu vairāku koku ēnas, un pēc attāluma šķita ka virzos precīzi, bet diemžēl nekā. Aizskrēju pa tālu, pavisam pie cita koka un kādas 40 sek. šis loks man izmaksāja. 10. kp pašā kalna augšā pie augstākā punkta tornīša. Vējš tieši sejā un pašā augšā pat šķiet ka no kājām nopūtīs, jo te jau pūš kā vētras brāzmās. Starp citu šovakar pat sola sniegu, un spēcīgā vēja dēļ pat bija bažas vai neatcels šo pasākumu. Pie punkta acis pilnas ar asarām no vēja, tā ka pat nespēju saskatīt kontrolpunkta numuru. Ātrāk jālaižas lejā no tā kalna :) tāpēc etaps uz 11. kp man tāds nepārliecinoši izliekts. Uz 12. kp skrienams etaps pa pļavu, bet tā lai precīzi trāpītu mikro ieplakā (izskatījās gan kā bedre). Uz 13. kp šķita ka būs jāskrien piesardzīgāk gar klintīm, mēģinot atrast pareizo akmeni, bet veiksmīgi jau pa lielu gabalu pamanīju kontrolpunkta siluetu. 14. kp tas pats kas 9. kp, tik šoreiz no pretējās puses, starp citu no kuras jau paņēmu šo punktu kļūdoties. Vispirms jāuzveic pāris klints bluķi, tad pa ceļu lejup no kalna, un tad pa horizontāli tik uz punktu. Uz 15. kp tik uzmetu virzienu un karti nelasīju, jo bija pārliecība, ka punktā trāpīšu precīzi. Ideāli precīzs virziens! Uz 16. kp jālaižas lejā no kalna (kalna etapi beidzās). Pirms punkta mazliet noraustījos, jo īsti neizpratu leģendu, bet bez vērā ņemamiem zaudējumiem. Jau ieraugot 17. kp atrašanās vietu kartē, bija skaidrs ka šis būs viens no atslēgas punktiem šajās nakts-o distancē. Punkts zaļi strīpotajā (rožaugi) pie saknes gandrīz nekurienes vidū.
''indīgās'' punktu vietas,
no kurām vienā pazudu
Labi ka uz šo punktu veda izzūdoša taka, kura arī dabā tik tiešām pazuda. Vispirms gan nācās izmantot nelielu pitstop, jo vairs nevarēju nu nemaz izturēt :) Nevajag dzert tēju pirms starta! Tātad pa lielajiem ceļiem bez problēmām, bet uz tās sīkās takas pazudu gan pats, gan tā taka. Labi ka tomēr tā paugura aprises ar vienu horizontāli bija saskatāmas, savādāk rozēs būtu pazudis uz ilgu laiku. Ar visu pitstop un rožu cīņām tomēr aptuveni 1 minūti pazaudēju te. Arī 18. kp neizskatās nekāda dāvana - tumši zaļā kontūra gaiši zaļajā. Visa uzmanība virzienam, un punktā nonāku visai precīzi. Tālumā pamanīju ka kāds dodas 19. kp virzienā, tātad tas ir Dai, kurš nekur tālu nav aizbēdzis no manis, jo neviens cits orientierists nevarētu būt man priekšā. Uz 19. kp pa ceļu un balto mežu pastrādāju tā cītīgāk, bet nu nav nekādu cerību panākt tālumā skrienošo orientieristu. Uz 20. kp īss etaps, kurš izvērtās tik pat ilgs kā tikko pieveiktie divreiz garākie etapi. Pa vidu bija jātiek cauri zaļajiem dzeloņkrūmiem un pirms punkta pamatīga raustīšanās, jo nebija skaidrs kas man vispār jāmeklē. Nebija ne jausmas ko nozīmē zaļais krustiņš kartē. Tā kā te pirms punkta tādi bija vairāki, tad izsecināju ka tās ir zaru kaudzes. Un tik tiešām, aiz vienas no kaudzēm bija paslēpts punkts. Uz 21. kp tikai jāmauc, tīrs ceļa variants ar beigām pār pļavu. Arī uz pēdējo 22. kp tikai skriešanas vaina pāri auto stāvlaukumam. Punkta vieta bija skaidri saskatāma jau no liela attāluma, jo ap punktu bija sapulcējušies vesels bars ar bērniem. Šovakar mazie skauti bija atvesti uz nakts orientēšanās sacensībām. Nodemonstrēju sīkajiem kā izskatās īsts orientierists :) Punktā atzīmējos sekunžu desmitdaļās bez apstāšanās un pilnā ātrumā lidoju uz finišu. Aiz muguras tik dzirdēju kā viens iesaucas ''what a pace!'' (kas par ātrumu), un uz finišu pa ceļu stiepu ar pilnu jaudu. Sen nebiju skrējis ar tādu ātrumu, kas sniedzās zem 4 min/km, jo manā skriešanas tempa arsenālā šāds ātrums ir ļoooti reta parādībā. Kā sacīt jāsaka - pazīmējos sīkajiem :))) Bet nu tie finiša 250 metri tomēr bija pa garu tādam tempam, tāpēc ceļa līkumā mazliet noplīsu, jo tik garu un pēkšņu finiša spurtu nebiju gatavs pieveikt tādā ātrumā. Finišā pamatīgi aizelsies, bet ar milzīgu gandarījumu. Distance ļoti patika - tehniski baudāma, un nekādas lielās muļķības arī nesastrādāju, kļūdās mazliet vairāk par 3 minūtēm. Rezultāts 49:44 un 8. vieta no 23 dalībniekiem, priekšā tikai jaunieši un veterāns Dai. Pat mazliet žēl, ka šis bija pēdējais nakts posms šajā ziemas sezonā, jo nakts-o tiešām aizrauj mani. Labi ka vēl ir pāris citas nakts orientēšanās sacensības turpmākajās nedēļās, bet nu nakts-o sezona tuvojas finišam.

sestdiena, 2015. gada 24. janvāris

Burntstump Country Park (Nottingham)

Category: NOC Night Event
Map/area: Burntstump Country Park (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Score
Results
ir apņemšanās šogad
mazliet pasportot
Šodien izdevās atkārtot sava veida ’’deja vu’’ no 2013. gada 20. jūlija, kad vienā dienā startēju gan Forest Rec parkrun skrējienā, gan pēc tam piedalījos orientēšanās sacensībās Burntstump Country Park. Toreiz gan tās bija dienas sacensības, bet šoreiz dalība nakts orientēšanās sacensībās. Pirms pusotra gada fiziskā forma bija krietni labāka – parkrun 5 km pieveicu par gandrīz 3 minūtēm ātrāk, un o-sacensībās startēju uzreiz pēc vienas stundas, kaut gan arhīvā varu lasīt, ka otrajā pasākumā esmu vairāk ’’slēpojis’’ nevis skrējis :) Pēdējo mēnešu laikā esmu startējis ļoti daudzās nakts-o sacīkstēs, tāpēc ir iestājusies tāda neliela rutīna, kad sāk zust ieinteresētība, un zinot cik vienkāršs apvidus ir šajā kartē, izlēmu šovakar piedalīties vien pastaigājoties. Pastaigājos kopā ar mīļoto, lai viņa redz kur tad es sestdienas vakaros pazūdu mežos, kā arī apvienojām orientēšanos ar aktīvu pastaigu (Jaunā gada apņemšanās). Mazliet gan bijām saguruši pēc IKEA apmeklējuma, bet apņēmāmies iziet visu distanci. Šovakar gan tā distance tāda jocīga, no sākuma pat nesapratu kas tajā nolikumā rakstīts. Tātad izvēles distance ar kontrollaiku 40 minūtes, bet kontrolpunkti jāņem noteiktā secībā pēc kontrolpunktu pirmā numura. Uz manas kartes kods bija 76534, kas nozīmē ka man vispirms jāatzīmējas visos kontrolpunktos kas sākas ar 7 (71,72,73,74), un pēc tam jāatzīmējas kontrolpunktos kas sākas ar 6 un tā tālāk. Īstenībā diezgan interesanti, bet tas nozīmē ka ja skrietu sacensību režīmā, tad sanāktu noriņķot 5 apļus pa aptuveni tām pašām vietām, jo punkti bija izvietoti tā, ka nāktos katrā aplī apskriet apkārt pa visu karti. Tātad man bija jāsāk ar septiņdesmitajiem punktiem, bet uz Ivetas kartes kods sākās ar 5, kas nozīmē ka viņai jāsāk ar piecdesmitajiem. Loģiski ka abi gājām kopā un taktika mums vienkārša – pamīšus atzīmēsimies un apmeklēsim gan manus, gan mīļās punktus. Mana ķīniešu lampa, protams, simtreiz spožāka nekā Ivetai šorīt pirktā poundland veikalā, tāpēc bija jāturas kopā, ja gribam abi redzēt ceļu kur iet :) Sākām ar manu 74. kp, pēc tam lejā no kalna uz Ivetas 52. kp, tad atpakaļ pa takām uz manu 72. kp un tad gar rododendriem uz 53. kp. Te mūs izbiedēja kāds orientierists ar suni, kuram ap kaklu bija siksniņa ar lampiņām, kas izskatījās diezgan spocīgi. Pēc 53. kp ielīdu viens, un ļāvu mīļotajai jau lēnām iet uz 71. kp, bet tā lai nepazūd man. Tālāk uz 51. kp, pēc tam uz 54. kp es viens (uz katras rokas pa identam), bet uz 73. kp atkal kopā. Tātad bijām atzīmējušies visos septiņdesmitajos un piecdesmitajos punktos, tālāk man sešdesmitie, bet Ivetai trīsdesmitie. 63. kp diezgan lielā džunglī, tāpēc uz to aizskrēju viens, lai pēc tam atgrieztos un abi kopā dotos uz 34. kp. Mīļā sevišķi lielā sajūsmā nebija par nakts orientēšanos, bet nu pierunāju vēl aizstaigāt uz pāris punktiem, lai sanāktu pilna 40 minūšu pastaiga. Ja ir apņemšanās sākt nedaudz sportot, tad jāklausa :) Cauri mašīnu stāvlaukumam un startam devāmies uz 31. kp, kuru jau redzējām pirmajā aplī. Tālāk pa taku uz priekšu līdz 61. kp, un tad atkal lejup no kalna uz dīķi, kuram arī jau pirmajā aplī gājām garām. Uz 64. kp aizskrēju viens, bet uz 32. kp atkal kopā. Šim vakaram pietiks, varam doties uz finišu. Nonākot uz lielās pļavas, ieskatījos pulkstenī. Opā! Līdz kontrollaika beigām mums atlikušas tikai 3 minūtes, gribot negribot jāskrien lai paspētu. Mīļā gods godam pārskrēja pāri visai pļavai, bet beigās pa meža takām, kuras veda pret kalnu, mums tomēr nācās uz brīdi izšķirties, jo laika bija pavisam maz. Katrā rokā pa identam un uz finišu aizskrēju ar pilnu ātrumu, lai paspētu iekļauties kontrollaikā. Atzīmējos finišā un skriešus atpakaļ pretim mīļotajai. Pfū... vakara pastaiga beidzās pat ar nelielu sprintiņu :) bet paspējām! Rezultātos mums identisks laiks – 39:28 un arī kontrolpunkti katram pa septiņi. Vairāk gan pa nakti negribot staigāt, tāpēc turpmāk mūsu kopējās fitnesa pastaigas būs tikai dienas gaismā. Kā būtu ja būtu šovakar skrējis viens sacensību tempā? Grūti pateikt, jo no vienas puses tā izvēles distance būtu interesanta, bet nu punkti tik vienkāršās vietās (uz vai pie takām) un skrienot jau otro un trešo apli, tāds kross vien būtu. Tāpēc gandarījums šķiet ir lielāks pēc šādas pastaigas divatā, nekā ja būtu skrējis krosu ar atzīmēšanos četros vai pat piecos apļos. Nākamnedēļ būs gan LEI ziemas līgas pēdējais nakts posms, gan arī Jorkšīras nakts līgas pēdējais posms. Un ar šīm divām sacensībām praktiski nakts-o sezona ir beigusies, jo februārī vien atlicis Anglijas Nakts Čempionāts. Būs jāsāk domāt, vai piedalīties arī kādās klasiskajās dienas sacensībās, jo mazliet ir atgriezies izsalkums pēc orientēšanās sacensībām (tā nopietni kopš pērnā septembra neesmu piedalījies), un drīz jau tuvojas atkal gadskārtējais ceļojums uz Spānijas orientēšanās sacensībām.

sestdiena, 2015. gada 17. janvāris

Walmgate Stray, The Retreat & University of York

Category: YHOA Night League 2014/2015
Map/area: Walmgate Stray, The Retreat & University of York
Organiser: EBOR
Country: England
Discipline: Long (night)
Ja jau esmu iesācis, tad jāapmeklē visi Jorkšīras Nakts Līgas posmi! Piektais posms risinājās York pilsētā, kas solīja urban (sprinta) karti ar kādu daļu arī mežā vai pļavā. No rīta York parkrun skrējienā tā īpaši netaupījos, skrēju savā komforta tempā, kas protams atstāj iespaidu uz kājām, un vakarā nav gluži tāda svaiguma kā gribētos. Pa dienu ekskursija pa York pilsētas neiepazīto daļu, atzīmējoties pāris geocaching slēpņos. Pusdienlaikā pusdienas, alus un futbols vienā no York centrālajiem bāriem – ’’Golden Lion’’. Un pāris stundas pirms starta vēl pa tējai kopā ar Paulu un biatlona aktualitātēm. Atjaunojies biju pietiekami, arī šķidrums uzņemts lielā devā :) tā ka gan jau būšu spējīgs noskriet arī otro skrējienu dienā. Patīkami ka sacensību centrs atkal telpās (vienā no universitātes ēkām), lai nav jāsalst ārā. Neliela pastaipīšanās un gatavs startam. Diemžēl uz pirmajiem diviem kontrolpunktiem vēl nebiju gatavs orientēties, jo abiem punktiem praktiski aizskrēju garām. Atkal jāvaino neierastais mērogs – 1:4000. Uz 1. kp pats izlaboju kļūdu, bet uz 2. kp Pauls izpalīdzēja, jo jau bija panācis par 1 minūti. Uz 3. kp Paulam astē, arī uz 4. kp aptuveni pusetapu izturēju, bet viņa temps man bija krietni par augstu. 5. kp izcēla vairākas lampas, kuras devās jau uz 6. kp. Pats uz 6. kp izmetu nelielu loku, un 7. kp atkal izcēla pa priekšu skrienošie. Kā redzams, vēl ne vārdu neesmu pieminējis par orientēšanos, jo reāli jau nekāda orientēšanās nebija uz tik viegliem punktiem. Pirmā ciešākā saskare ar karti izveidojās uz 8. kp, bet arī tikai tāpēc, ka kartē attēlotais gluži negāja kopā ar dabā redzamo. Kaut kā tās krūmu kontūras tur negāja kopā, un ne es vienīgais punktu paņēmu no pretējās puses. Uz 9. kp tikai viens atļautais variants caur 2. kp, ja nebija vēlme pārkāpt noteikumus caur 3. kp, šķērsojot aizliegto lielo ielu. Punkts zināmā vietā, jo nākot uz sacensību centru, šo punktu jau pamanījām ielas malā. Uz 10. kp beidzot tāda nopietnāka orientēšanās, jo ceļā vairāki šķēršļi, kuriem jāizdomā kā tikt cauri. Būtībā jau sanāca skriet praktiski pa līniju, vispirms gar lielo ēku un tad pāri pļavai, bet pievēršot uzmanību dzīvžogiem pirms punkta. Etapa vidusdaļā mazliet sabremzējos un mani par 2 minūtēm bija panācis sparīgais veterāns Steve Whitehead. Mums tas temps visai līdzīgs, kaut arī skriešanas stils ļoti atšķirīgs! Es skrienu tā smagnēji kā lācis, bet viņš tā viegli kā ķīniešu maratonistes ar taisnām rokām. Uz pāris nākamajiem punktiem vienkārši iesēdos viņam astē, bet diemžēl ceļā uz 14. kp kaut kur pazaudēju Stīvu, un tā kā mums tie tempi tik līdzīgi, tad klāt vairs netiku. 14. un 15. kp ļoti līdzīgās vietās – dzīvžogu kvadrātu iekšpusē, atlika tik izlemt pa kuru pusi skriet iekšā šajās kontūrās. Uz 16. kp jāaploka aizliegtā teritorija, bet etapu uz 17. kp pat nav vērts pieminēt :) no vārtiem uz vārtiem. Nākamie trīs etapi bija pavisam amizanti, pa mazdārziņu teritoriju, kur atlika tikai piefiksēt, kad griezties pa labi un kad pa kreisi. Pie sevis nodomāju, ka šie etapi ir vienkārši kilometrāžai, bet tad vēl nebiju iepazinies ar distances beigu daļu.
orientēšanās???
Par pēdējiem 9 kontrolpunktiem man gandrīz nav ko rakstīt. Orientēšanās nekāda, tikai azimuts un kross, pluss vēl pa priekšu skrienošie pļavā izgaismo virzienu uz katru nākamo punktu. Var teikt pie 16. kp orientēšanās beidzās un beigās vienkāršs kross. Diemžēl es kaut kur pie 19. vai 20. kp noplīsu. Rīta parkrun skrējiens bija darījis savu, un tagad vakarā nebiju vairs gatavs tādam krosam. Grūti novērtēt šādu distanci – patika vai nepatika. Laikam jau vairāk patika, jo patīkami arī kādreiz ir vienkārši paskriet, nevis cīnīties pa dubļiem un pielijušām pļavām. Finišēju ar rezultātu 45:21, ieņemdams 25. vietu no 45 dalībniekiem. Nebrīnos ka priekšā man tik daudz nezināmi orientieristi, jo te nekādas īpašās orientēšanās prasmes nevajadzēja, atlika tik skriet pareizā virzienā. Beigās cīnoties ar sevi pa to pļavu uz beidzamajiem punktiem, sajutu nepatīkamas sāpes vairāk traumētajā potītē. Tā it kā kāja griezās laukā. Vai nu potīšu sargājošās saites biju savilcis pa stipru, vai aukstais laiks, vai arī mazliet jāpiebremzē ar skriešanu nelīdzenā apvidū, jo parkrun skrējienos šādas sāpes nejūtu potītē. Iespējams mazliet jāsamazina slodze, izlaižot pāris plānotās orientēšanās sacensības, lai bez problēmām varu noskriet pēdējo Jorkšīras nakts posmu un Britu nakts čempionātu. Labāk skrienu veselībai parkrun skrējienus, nekā cīnos ar diskomfortu orientēšanās distancēs.

otrdiena, 2015. gada 13. janvāris

Fosse Meadows (Leicester)

Category: LEI Winter League 2014/2015
Map/area: Fosse Meadows (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long (night)
''ezers'' kuram tumsā jātiek pāri
Kārtējais LEI Ziemas līgas nakts-o posms, bet šoreiz tāds īpašs! Pirmās orientēšanās sacensības 2015. gadā un mana debija veterānos - M35 grupā. It kā jau nekas nav mainījies, bet tomēr mazliet tā jocīgi bija, jo aptuveni 15 gadus biju M21 pārstāvis. Fiziski varbūt ka nu jau varu pieskaitīt sevi veterāniem, bet iekšēji galīgi vēl nejūtos veterāns :) Distances parametri kā jau ierasts nedaudz virs 5 km, tā ka kādus 7 km naktī atkal sanāks noskriet. Kartei interesants nosaukums - Fosse Meadows, tātad varētu būt ka būs jāskrien pa pļavām. Iesildoties sajūtas ir labas, vakaros tomēr organisms daudz labāk ir gatavs skriet nekā no rītiem. Kā jau treniņmačos, mērķis skaidrs - nedaudz lēnāk, bet bez kļūdām. Distances sākums izvērtās viens no ekstrēmākajiem, kādu vien esmu piedzīvojis (varbūt vienīgi vēl Brantu purvos).
šo kartes daļu varēja
zīmēt zilā krāsā
Pirmie divi kontrolpunkti atradās pļavā, kura bija tā applūdusi, ka vietām tiešām gandrīz bija jāpeld! Etapa sākums uz 1. kp vēl neliecināja par peldēšanu, jāskrien pa šausmīgi dubļainu taku. Bet nonākot līdz vārtiņiem uz pļavu, iestājās neliels apstulbums, vārtiņi pilnībā ūdenī, un izskatās ka tur tek cauri upe. Bet citu variantu, kā tikt uz punktu, nav. Kartē pļavas mala jau ir zīmēta kā purvaina, bet nu to droši varēja zīmēt pilnībā ar zilo krāsu, jo priekšā viens vienīgs ūdens. Vietām rēgojas pa kādai saliņai, caur kurām tad arī mēģinu virzīties uz punktu. Naktī diezgan baismīgi pārvietoties pa šādu ''ezeru'', jo peldēt galīgi negribās. Dziļākajā vietā trāpīju līdz ceļgaliem, un līdz punktam nonācu ar pilnīgi slapjām kājām līdz pat jostas vietai. Etaps uz 2. kp arī pa šo pļavu, variantu nekādu, ''jāpeld'' tik virzienā. Precīzi, bet jau pārsalis, jo gaisa temperatūra šādām izpriecām pa ūdeni mazliet par zemu. Etaps uz 3. kp ļoti garš. Vispirms jātiek nost no ''ezera'', virzos cauri 8. kp, bet pēc tam pa mazo un dubļaino meža taku, jo dzelteno taku pa kreisi nav vēlme pārbaudīt, ja nu tur arī priekšā ūdens. Izlēmu punktu ņemt no elektrolīnijas, bet nepamanīju kartē necaurskrienamo zaļo dzīvžogu. Sanāca izmest nelielu loku, līdz atradu spraugu pa kuru izlīst cauri. Uz pašu punktu trāpīju precīzi. 4. kp vajadzēja ņemt no elektrolīnijas nevis kā es caur eglītēm, bet neko daudz tur nezaudēju. Etaps uz 5. kp bez jebkādiem variantiem, tik jāskrien. Uz 6. kp izdodas precīzs virziens zaļajā, bet ne tik precīzi izdodas tikt ārā uz 7. kp. Metos pat četrrāpus, lai tiktu ārā no 6. kp. Pa pļavu pat atļāvos mazliet pastiept solīti, jo šovakar tiešām jutos labi, un ja vien nebūtu tie grimstošie ūdeņi un slidenie dubļi (par potītēm jāpiedomā), tad varētu uzskriet tā sparīgāk. Labi ka laicīgi pamanīju zaļos dzīvžogus pirms 7. kp, tāpēc veiksmīgi novirzīju sevi uz vārtiņiem pa kreisi, un punktā ieskrēju no pretējās puses. Uz 8. kp bez skatīšanās kartē, jo vienreiz jau noskrēju gar to. Etaps uz 9. kp pavisam vienkāršs, bet pats punkts gan tāds indīgs, kaut kur iekšā zaļajā. Uz 10. kp tikai skriešanas vaina, vispirms pa dubļaino taku, bet pēc tam pa elektrolīniju.
vienīgās kļūdas šovakar uz 3. un 11. kp
nepamanīju dzelteno spraugu dzīvžogā
Uz 11. kp nedaudz sapiņķerējos meistarībā, izlienot cauri dzīvžogam guļus, nevis apskrienot tam apkārt. Pāris sekundes arī uz šādām muļķībām tiek zaudētas. Uz 12. kp viegls etaps, kur atkal var pastiept soli, bet pats punkts gan jāņem uzmanīgi - zaļā kontūra mežā. Spēcīgais lampas stars uzdevumu atviegloja, punktu ieraudzīju jau pa krietnu gabalu. Uz 13. kp īss, bet sarežģīts etaps. Punkts nekurienes (zaļā) vidū. Apkārt īsti nav vērts skriet, jāņem virziens pa taisno. Ne tas pārliecinošākais veikums, bet virzienu puslīdz veiksmīgi noturu. Vienīgais etaps kurā vairāk gāju nekā skrēju. Uz 14. kp atkal tikai jāskrien cauri vietām, caur kurām pirms brīža jau skrēju. Te galvenais bija piefiksēt leģendu, kurā pusē dzīvžogam punkts atrodas. Etaps uz 15. kp praktiski tāds pats kā uz 10. kp, tikai pretējā virzienā. Pirms punkta gan nedaudz saminstinājos, tā ne visai pārliecinoši izlauzos cari lielajām eglēm. Uz 16. kp grūti pateikt, cik zaudēju uz nelielo varianta kļūdu, jo izlēmu skriet dzīvžogam uzreiz pa kreiso pusi, kaut gan taisnāk būtu bijis pirmo daļu skriet pa labo pusi. Nepamanīju vārtus etapa vidusdaļā. Tuvojoties 16. kp, jutu ka no mugurpuses baigā ātrumā viens tuvojas. Tas bija līderis Nathan Lawson ar iespaidīgu ātrumu. Uz 17. kp un finišu mēģināju neatpalikt no viņa, finišējot pieklājīgā ātrumā. Nathan bija vienīgais dalībnieks, ar ko reāli distancē saskrējos, jo visu distanci veicu vienatnē, tikai sastopot citus orientieristus skrienam pretim. Apvidus platība visai neliela, tāpēc tāda krustām šķērsām skraidīšana, bet jāatzīst plānojums bija diezgan interesants, neskatoties pat ka dažviet sanāca vairākas reizes skriet cauri. Finišēju ar rezultātu 51:09 un ieņēmu 6. vietu no 10 orientieristiem-peldētājiem. Kaut arī vieta salīdzinoši zema, tomēr debiju veterānos vērtēju kā izdevušos, jo kļūdās zaudēju vien ~1 minūti uz 3. kp un nedaudz uz 11. un 16. kp. Galvenais ka finišā pašam gandarījums par savu veikumu. Ar jauniešiem tīri uz kāju tik skrienamā distancē man nebija nekādu cerību sacensties. Vēl pāris nakts-o mači jānoskrien, un tad jau Anglijas Nakts Čempionāts februāra beigās būs klāt. Žēl ka tas notiek sestdienā, jo sestdienas rīti bez parkrun skrējiena nav iedomājami, bet britu čempī būtu vēlams startēt ar svaigām kājām, tā kā šovakar, kad tiešām jutu ka varu paskriet. Vēl jau pusotrs mēnesis ir laika, lai ieskrietu formā, kad var iesildoties no rīta noskriet parkrun piecīti un vakarā nakts-o. Jau šo sestdien būs kārtējais tests šādam grafikam, vispirms no rīta noskriešu York parkrun, bet vakarā Jorkšīras nakts līgas posmu.