31 decembris 2012

2012. gada statistika !

Mazliet atskatīšos kāds tad man ir bijis 2012. gads orientējoties. Kopumā sezona atkal ir bijusi bagāta ar dažādām sacensībām. Gada garumā 64 reizes esmu ņēmis rokā karti un devies distancē meklēt kontrolpunktus, tas ir nedaudz mazāk kā pagājušā 2011. gadā, bet krietni vairāk kā iepriekšējos gados, kopš dzīvoju Anglijā. Pārsvarā protams esmu skrējis vidējās distances (42 reizes), sprintus tikai 10 reizes, un 3 garās distances. Diemžēl šogad nav sanācis uzskriet nevienās stafetēs, kā arī žēl ka arī nakts sacensību starti ir vien 9, jo pagājušogad bija uz pusi vairāk - 18, tieši nakts-o distances ir tās kas man pēdējos gados patīk visvairāk. Orientējoties esmu noskrējis/nogājis 397.08 kilometrus un atzīmējies 1210 kontrolpunktos, kas nozīmē ka vidēji vienmēr skrienu 6.2 km garu distanci ar 18 kontrolpunktiem, un gadā vismaz 1 reizi katru nedēļu. Priecē ka esmu saglabājis sevī šo sportisko azartu un ar šo hobiju šķiet nodarbošos kamēr vien kājas spēšu pakustināt.
Tagad no visām tām 64 sacensībām (pa vidu gan ir arī daži treniņi ar karti) jāizceļ dažas nozīmīgākās.
Viennozīmīgi ka visspilgtāk atmiņā ir palikusi nedēļa Spānijā, jo tādā apvidū nekad iepriekš nebiju skrējis (Portugālē tomēr apvidus savādāks). Un Spānijā izcīnītā 2. vieta H21B grupā ir lielākais pārsteigums, jo toreiz skrēju ar traumu, un nebija ne jausmas kādi ir konkurenti.
Vēl starp nozīmīgākajiem startiem jāpiemin Anglijas čempionāts sprintā un vidējā distancē, jo tās ir augstākā ranga sacensības, kādās šogad startēju. Tā kā šādos čempionātos B grupu nav, tad jāstartē vien Elitē, kur visai loģiski ka esmu rezultātu apakšdaļā. Vēl jāpiemin, ka sprinta distance bija Pasaules ranga mačs un man pirmo reizi izdevās tikt pie Pasaules kausa punktiem! Tā neko B grupas čalim :)
No sportiskās puses vispirms jāatzīmē, ka rudenī tiku pie viena titula - Midland Night Champion M21 grupā, bez lielas konkurences, bet tehniski aizraujošākajā skrējienā naktī. Toreiz bija lieliska cīņā visas distances garumā. Vēl jāpiemin ka finišēju kā trešais Jorkšīras nakts līgas ieskaitē, bet par to gandarījums nekāds lielais (2010. gadā novinnēju to pasākumu).
Pašam vislielākais gandarījums bija par jau pieminēto sasniegto 2. vietu Spānijā, par aizraujošā cīņā izcīnīto 2. vietu Aronas kausā, par iespēto 21. vietu Kāpā (tik augstu vietu vēl nebiju ieņēmis skaitliski lielākajā grupā Latvijas orientēšanās svētkos), kā arī gandarījums par rudenī izcīnītajām vairākām 1. vietām nakts sacensībās.
Vēl viens interesants fakts, šogad ne reizi nestartēju sacensībās Igaunijā, ierasts ka vienmēr centos paviesoties uz Ilvēm vai Suunto Games. Interesanti ka Spānijā šogad (treniņus ieskaitot) esmu skrējis vairāk nekā Latvijā.
Diemžēl neiztiku arī bez traumām, gada sākumā skrēju/gāju ar traumētu kāju, tieši šā iemesla dēļ izpalika starti daudzās jau ieplānotās sacensībās. Labi ka šogad izdevās izvairīties no potīšu sastiepumiem (tpfu, tpfu, tpfu), vienīgi pāris reizes tiku pie pamatīgi sastieptiem augšstilbiem. Ak jā, šogad pirmo reizi veicu ultra long distanci - orientēšanās pusmaratonu, kurā tiku pie krampjiem abās kājās, tik gariem skrējieniem es neesmu fiziski gatavs.
Ārpus orientēšanās sacensībām gan nekur citur šogad neesmu ņēmis dalību, ielu skrējieni tomēr nav priekš manis, kaut gan pusmaratonu vēl kādreiz gribētos pamēģināt. Vienīgi ik pa laikam uzskrienu 5 km parkrun krosiņus, kur pašās gada beigās tiku pie jauna personiskā rekorda šajā skrējienā.
2013. gads solās būt tikpat aizraujošs un bagāts ar orientēšanās sacensībām. Tā kā šogad Anglijā nomainīju dzīves vietu un arī no AIRE kluba pārgāju uz NOC klubu, tad priekšā daudz jauni un neiepazīti orientēšanās apvidi un izaicinājumi. Tāpat tiek plānots arī silto zemju apmeklējums, kur viena no izklaidēm noteikti būs orientēšanās sacensības. Gan jau arī pamanīšos uzskriet kādās sacensībās Latvijā, un noteikti startēšu Anglijas čempionātos dažādās disciplīnās.
MOVE YOUR BODY, STRETCH YOUR MIND! SEE YA IN DA FOREST!

30 decembris 2012

Beacon Hill (Loughborough)

Category: EMOA 2012 League Event
Map/area: Beacon Hill (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Blue
Results
Pēdējās orientēšanās sacensības 2012. gadā ar pārsteidzoši daudz dalībniekiem. Noslēdzošais East Midland līgas posms, tāpēc mazliet nopietnākās sacīkstes no organizatoriskās puses. Pēc vakardienas rekorda uzstādīšanas piecītī, šorīt biju ieguvis sāpošu pēdas kaulu, iesildoties jutu ka ar kreiso kāju nesanāk atspēriens, bet gan jau distances laikā ieskriešos. Startā pirms manis 1 minūti startē ļoti sportisks jauneklis, tāpēc startējot viņam, es ilgi noskatos uz kuru pusi viņš aizskrien, lai pēc tam varētu viņam dzīties pakaļ. Un ar ļoti lielu izbrīnu, 1. kp es atzīmējos tieši aiz viņa, čalis bija normāli sakļūdījies un punktā ieradās no pretējās puses. Uz 2. kp atsēžu, arī uz 3. kp sēžu, bet puisim ir daudz augstāks ātrums, tāpēc ceļā uz 4. kp viņš pazūd no mana redzesloka un tikai tagad tā pa īstam arī es ieskatos kartē :) Uz 4. kp izvēlējos mazliet garāko etapu pa labo pusi. Uz 5. kp pret kalnu un te man izdodas pieļaut vienu no ''satriecošākajām'' kļūdām, karti kārtējo reizi nelasu un tik kāpju kalnā, līdz nonākot līdz klintīm saprotu ka kaut kas nelīmējas kopā... njā, tā labi esmu pārcenties, punkts ir atpakaļ uz leju no kalna kādus 150 metrus. Pats sevi nebeidzu pārsteigt, kādas tik kļūdas man gadās pieļaut :) Uz 6. kp pa ceļu vēl mazliet etaps turpinās pret kalnu un šodien nekāds žiglais neesmu, tamdēļ atļaujos pat pāriet uz soļošanu, kamēr tikšu līdz līdzenākam. Skrienu jau uz 7. kp, un vēl joprojām tā pa īstam neesmu sakontaktējies ar karti, skrienu plūstot pa apkārtredzamo apvidu, izmantojot ceļus un taciņas, tāpēc šis etaps manā izpildījumā visai līkločains, bet ieskatoties splitos, viens no ātrākajiem. 8. 9. un 10. kp kaut kādi kontūru punkti zaļajā, bet pozitīvi ka no Bekona kalna uz leju, tāpēc šie etapiņi ātri, kaut arī dubļaini. Ja jau nodzina no kalna lejā, tad protams būs arī jālien atpakaļ viņā, tā arī ir, uz 11. kp praktiski pa to pašu nogāzi jākāpj atpakaļ augšā. Uz 11. kp nav tas labākais ceļa variants, jo konkurents, kuru noķēru pie 10. kp, ejot pa takām nevis pa taisno kā es, bija vienlaicīgi ar mani pie 11. kp. Uz 12. kp lai arī vēl nedaudz pret kalnu, tomēr dubļaino ceļu atstrādāju kārtīgi un beidzot sajutu, ka varu arī šodien paskriet. Etaps uz 13. kp interesants, jāizdomā kā labāk apskriet aizaugušo izcirtumu, var mēģināt locīt pa labo pusi un punktā ierasties no augšas, bet var arī skriet pa leju pa ceļu, bet tad mazu stūrīti nāksies nogriezt pa to izcirtumu pret kalnu. Griezu to stūrīti, un tiku pie grieztām brūcēm kājās no rožaugiem. Tikai nonākot pie 13. kp un atskatoties atpakaļ lejā, varēja redzēt ka vislabāk būtu bijis skriet pa ceļu tik uz priekšu, kamēr beidzas zaļi strīpotais un tad mierīgi pa balto mežu uzkāpt kalnā. Tā nu tas ir, citreiz tie taisnākie varianti, nav tie ātrākie! Uz 14. kp devos pa augšējo ceļu, uz 15. kp sanāca tāds nekāds etaps, vismaz labi ka precīzi punktā. Bet uz 16. kp atkal izraisīju sevī izbrīnu, plānojis biju izskriet uz priekšā esošā ceļa un tad pa kreiso pusi stiept uz punktu, jo skrienot uz 3. kp, to punktu jau biju redzējis pie zaru kaudzes. Plānot ir viens, realizēt pavisam kas cits. Dullumā lēkājot pa rožaugiem ārā no 15. kp, pēkšņi attapos uz ceļa, kurš nesakrīt ar manu nosprausto virzienu. Nelielas darbības ar kompasu, un skaidrs ka esmu uz ceļa pa kuru skrēju uz 4. kp... nu ok, arī no šīs puses nav nemaz tik slikts variants, bet nu tajos rožaugos pārāk daudz laiku pazaudēju. Mazliet sanāk sabakstīties pirms paša punkta, jo no šīs puses izskatījās, ka punkts varētu būt pie blakus čupas (zaru). Pēdējais 17. kp formalitāte. Rezultāts 52:24, no kura ~3 minūtes kļūdās, uz to graujošo 5. kp un neizteiksmīgi sākto etapu uz 16. kp. Fiziski gan šodien jutos ļoti švaks, tāpēc pa augstākām pozīcijām bija grūti cīnīties. 8. vieta no 68 dalībniekiem.
2012. gads man atkal ir bijis ļoti ražīgs ar orientēšanās sacensībām un karšu arhīvs tik pildās ar jaunām kartēm, tāpēc kādu dienu kad uznāks iedvesma, būs jāatskatās kur un ko esmu sadarījis šajā sporta lauciņā.
2013. gadā viss turpinās, jau 1. janvārī (ja vien pašsajūta pēc Jaungada nakts nepievils) ir doma startēt kādā pasākumā. Un tad jau tik jāatķeksē kalendārā visi nākamie saistošie orientēšanās pasākumi gan Anglijā, gan pavasarī siltajās zemēs, gan arī Latvijā. Tiekamies mežā!

19 decembris 2012

Sutton Park (Birmingham)

Category: Santa O Night Event
Map/area: Sutton Park (Birmingham)
Organiser: COBOC
Country: England
Discipline: Long
Svētdien tā patika šis apvidus, ka izlēmu arī šovakar atbraukt uz šejieni, uzskriet COBOC nakts treniņmačā. Diemžēl sanāca mazliet vilties, distance bija tikai 3.6 km īsa un veda pa neinteresantāko kartes daļu. Sākums vispār bija jokains, skrienu uz 1. kp, uz 2. kp, arī uz 3. un 4. kp, nu johaidī, visi etapi tikai pa ceļiem un takām, kas tad tā par orientēšanos. Labi ka no 5. kp sākās arī orientēšanās elementi. 5. kp atrdās tieši tajā pašā mikro ieplaciņā, kur svētdien atradās 15. kp, un atkal sakļūdījos, jo tumsā tur bija ļoti precīzi jātur virziens, lai trāpītu virsū. Tāpat kā dienā, atkal punktu paņēmu no pretējās puses, no mazās taciņas. Uz 6. kp dīvains skrējiens ne tur kur biju plānojis. 7. kp tauriņa centrs, 8. kp patika, 9. un 10. kp apgaismoti stadiona malā. Uz 11. kp pa pļavu nemācēju noturēt virzienu un pat apjuku uz ceļa, kur esmu izskrējis. Uz finišu no 12. kp kārtīgs stiepiens. Kopumā distance tāda nekāda, vismaz labs vakara skrējiena treniņš, orientēšanās praktiski nekāda. Rezultāts 27:29 un 1. vieta no 11 dalībniekiem. Ceturtā no četrām, naktī šosezon vēl neesmu pārspēts :)

16 decembris 2012

Sutton Park (Birmingham)

Category: Colour Coded & WM League
Map/area: Sutton Park (Birmingham)
Organiser: OD
Country: England
Discipline: Blue
Kādu laiciņu nebiju skrējis nopietnākās sacensībās (Anglijas ranga), tāpēc šodien bija jāizmanto iespēja uzskriet tepat Birmingham pievārtē. Laikapstākļi ideāli decembra vidum - saulīte un +8 grādi. Visai neierasti bija lasīt nolikumā, ka atzīmēšanās būs ar emit, jo tāpat kā Latvijā, arī Anglijā visas sacensības nu jau pārsvarā notiek ar sportident. Tā kā mans vecais, Meridiāna laiku, emits stāv kaut kur Smiltenē, tikai priekš vienreizējas lietošanas katru gadu Kāpā, tad šodien nācās izīrēt. Īstenībā baigi interesanti ar šādu jaunāko modeli skriet, kuram displejā parādās splitlaiki un arī atzīmēšanās visai ērta, ja uz kontrolpunkta ir tikai emit plāksnīte bez vecā krokodīļa (kā Kāpā).
Distance solījās būt ātra un praktiski bez kāpumiem. Jau uz 1. kp jāliek nopietnā ātrumā, jo praktiski viss etaps pa ceļu, un no ceļa precīzi trāpu punktā. Labi iesākts, jāturpina tādā garā. Uz 2. kp priekšā aizliegtā zona, etapa garumi pa abām pusēm līdzīgi, izvēlos vienkāršāko pa labo pusi. Uz 3. kp kompass/ virziens - ideāli, uz 4. kp tieši tāpat jārīkojas... bet neizdodas, aizvelku nedaudz pa kreisi, un tikai ar citu orientieristu palīdzību saprotu, ka punkts ir atpakaļ pa labi, 1 minūte zaudēta. Uz 5. kp apsteidzu abus vīrus, kuri man izcēla 4. kp, izskatās ka abi skrien manu distanci (viens startēja 1 minūti pirms manis). Turpmākajā distancē tieši ar šiem abiem kungiem izveidosies laba sadarbība, pavelkot vienam otru. 5. kp paņemu ļoti labi, arī uz 6. kp virziens precīzs un apvidus ir ļoti prasīgs, lai turētu taisnu līniju, jo ātrumu vietām var attīstīt labu labo. Uz 7. kp sanāk mazliet lielāks lociņš, jo īsti neuzķēru tās mazās taciņas starp krūmiem. Skrienot, atpakaļ neskatījos, bet tagad skatoties splitos, izrādās abi sekotāji man ir bijuši cieši aiz muguras. Tagad sākas distances atklātā daļa, pilnīgi līdzena pļava ar sīkākiem un lielākiem krūmu puduriņiem. Uz 8. kp sanāk pazaudēt aptuveni 30 sek., jo nenolasu leģendu, ka punkts ir pie koka, bet es pieskrēju pie punkta, kurš atradās pie krūmu puduriņa. Nu visi trīs esam praktiski kopā, uz 9. kp vēl uzņemos vadību, bet pēc atzīmēšanās laižu abus garām, jo jūtu ka nāk virsū labs besītis. Uz 10. un 11. kp vienkārši atsēžu. Uz 12. kp garais etaps un pamatīgi jācīnās ar sevi, lai abus kompanjonus neatlaistu, jo plīsiens nāk pamatīgs. Kartē neskatos vispār, tikai skrienu un turu acīs abus bēdzējus, kuri ar katru soli attālinās. Nonākot līdz ceļam, šie abi sadalās, katrs izvēlas savu variantu, uzticējos bārdainākajam un sekoju viņam. Pareizs lēmums, jo garais čalis aizgāja kļūdā, bet mēs precīzi pa kontūrām uz punktu. Arī uz 13. kp paspēju tik uzmest virzienu un ātru skatu etapam, jo šo vīreli atlaist nevaru, ja mēs ejam uz labu rezultātu, tad man ir 1 minūtes handikaps startā pret viņu. Orientējas viņš labi, tāpēc arī uz 14. kp tikai sekoju pa taku. Pirms punkta sanāk pacelt mazu kāpumiņu un iezaudēju es viņam pamatīgi, spēciņa kalniem nav :) labi ka punkts visai viegls. Uz 15. kp saprotu ka kontakts ar sirmo vīru ir pazaudēts, temps ir ļoti krities man un nu pašam jāuzņemas atbildība. 15. kp izrādas distances viltīgākais punkts, mikro ieplaciņa zaļajā. Pēc attāluma šķiet ka no ceļa eju precīzi, bet kaut kas nav, sākas ''peldēšana'', plus vēl uzskrienu virsū kaut kādai krūmu būdai, kuru diezgan skaļi apsargā liela auguma suns, nākas atkal mainīt virzienu, līdz iznāku uz mazās taciņas, un no šejienes nav problēmu paņemt punktu. Skrienu no punkta ārā un man pretim skrien mans bārdainais kompanjons, izrādās šis arī te ir ''aizpeldējis''. Uz 16. kp tā visai nedroši, bet bez lieliem zaudējumiem, bet nu uz 17. kp lieku lietā visas atlikušās spēka rezerves un lidoju cik nu ir iekšā. Finišu arī kārtīgi atstrādāju un finišējot ir ideāls saguruma fīlings. Bez kļūdiņam varēju aptuveni 2 minūtes ātrāk, bet uz ātrumu gan neko ātrāk, tad jau būtu jāsāk ķert bezfilmu. Finišēju ar rezultātu 45:28, kas uz to brīdi bija otrais rezultāts, bet nu sapratu, ja šo distanci skries kāds juniors vai krietni ātrāks orientierists, tad rezultāti aizies arī zem 40 minūtēm. Beigās jaunieši un pāris veterāni ierādīja manu īsto vietu - 11. vieta no 68 dalībniekiem. No vienas puses ļoti patīk šādas ātras un arī samērā tehniskas distances, bet nu manam skriešanas ātrumam nedaudz pa ātru. Bet bija ok, orientēšanās gandarījumu biju uzķēris ideālu pēc šāda apvidus un distances.

15 decembris 2012

Bagworth Woodlands (Leicester)

Category: LEI Christmas Novelty Event 2012
Map/area: Bagworth Woodlands (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: 60 Minute Score
Pirms Ziemassvētku atrakcija! Interesants nolikums šim pasākumam - 60 minūšu izvēles distance ar kopējo startu un visādiem plezīriem pa vidu. Distancē izvietoti parastie kontrolpunkti, kuru vērtība ir 10 punkti, tad kaut kur mežā var satikt arī Santa Klausu ar kontrolpunktu (20 punkti), tad vēl pie kāda no orientieristiem ir mobīlais kontrolpunkts (SI stacija), kurā atzīmējoties, tālāk jāņem sev līdzi, līdz kāds cits tevi noķer un atzīmējas (20 punkti), un vēl mežā izvietoti 3 bonus kontrolpunkti, kuru atrašanās vietu var uzzināt tikai no kartes, kura novietota pie kāda no punktiem. Ak jā, un viens no kontrolpunktiem atrodoties kokā :) Un pati galvenā atrakcija, no 30. līdz 45. minūtei jāatgriežas starta/finiša rajonā izpildīt kaut kādu uzdevumu, lai nopelnītu vēl 50 punktus. Tātad šis nebūs tāds parasts izvēles skrējiens, kurš ātrāk paņems visus punktus tas uzvarēs, būs mazliet arī jāapdomā taktika, kā pēc iespējas vairāk nopelnīt punktus. Es gan šodien neesmu ieradies te uzvarēt :) vienkārši uzskriešu feinu treniņu, apmeklējot visus punktus un gan jau atrakcijām arī atliks laiks. Starta brīdī izvēlos sākt distanci no labās puses, pretēji pulksteņa virzienam, un arī lielākā daļa dalībnieku sāk ar 205. punktu. Tā kā esmu bariņa priekšgalā, tad varu plānot pats savu distanci, turpinu uz 210. punktu un ar mani kopā vairāki mazie ķipari (12-14 gadīgi), kuriem galvā tādas pašas rūķu cepures kā man :) Uz pašu punktu uztaisu nelielu 30 sek. lociņu, bet tagad vismaz varu sekot mazajiem aiz muguras, jāatzīst ka šie skrien visai ātri. Redzu ka ceļā uz 223. kp mazie noķer veterānu, kurš startēja 1 minūti ātrāk par visiem, ar mobīlo kontrolpunktu uz kakla. Ļoti labi, pēc kāda laiciņa varēšu atņemt kādam no viņiem un tikt pie pirmajiem 20 bonusiem. Skrienot uz 202. saķeru vienu rūķīti aiz rokas un nu tieku pie lieka nesamā ap kaklu, distanci jāturpina ar kaklā iekārtu SI staciju :) līdz kamēr kāds cits man viņu neatņems. Lienot augšā kalnā uz 202. kp iepēros pamatīgos rožaugos, kājas atkal saskrāpētas un arī cepure paliek karājoties vienā no krūmājiem (atpakaļ jau nelīdīšu). Tālāk turpinu uz 204. kp, pirms kura man pretim soļo Ziemassvētku vecītis, o vēl 20 bonusi nopelnīti, atzīmējoties viņam kabatā paslēptajā SI stacijā. Pie 208. kp zemē guļ karte, bet mazliet nesaprotu ko un kā man tur jāskatās, izrādās ka kaut kur kartē bija iezīmēts viens bonusa punkts, nu neko, ne jau visu maksimumu es te taisos savākt. Tālāk turpinu apmeklēt punktu pēc punkta tādā secībā, lai neizlaistu nevienu. Skrienot uz 214. kp beidzot mani viens saķer aiz rokas un nu varu atdot mobīlo kontrolpunktu viņam, sevišķi parocīgi nav skriet ar tādu ap kaklu :) Pie 215. kp parādās pirmie pretim skrējēji, kuri distanci veic pretējā virzienā, bet manis izvēlētajā virzienā, es joprojām esmu vadībā un aiz manis seko viens mazais, kā arī čalis kas atņēma man mobīlo un viena jaunkundze, kura lauka malā uz 220. kp pat mani apsteidza.Tālāk gan viņa visai neizprotami aizskrēja lejā uz 200. kp, bet es augšā uz 219. kp, jo laika vēl bija daudz un izskatījās diezgan viegli paņemt visus punktus. Pie 219. kp zemē atkal bija karte un šajā vismaz spēju saskatīt bonus punktu, kurš bija atzīmēts netālu no finiša (viegli būs atcerēties). Tagad sekoja garākais pārskrējiens uz 200. kp un beidzot tā pa īstam varēju ieskrieties, jo kaut kā baigi smagi šodien skrējās. Vaiiiii... uz 200. kp piekļuve bija nenormāli sarežģīta no šīs puses, krūmi tāāādi, ka par viņiem vēl ilgi atcerēšos, skatoties spogulī. Seju saskrāpēju tā, ka šobrīd izskatās ka esmu pārdzīvojis iespaidīgu kauju ar kādu runci, viens vaigs bija totāli sašvīkots un no asiņojošās uzacs vēl kādu laiciņu vilku ārā mazus dzelonīšus. Šie rožaugi ir kaut kas briesmīgāks nekā nātres Brantu purvos. Te Tev nu bija atpūtas skrējiens :) Īgnums gan ātri pazuda, jo sakļūdījos uz 224. kp, kuru nekādi nevarēju ieraudzīt, izrādās šis bija tas punkts kas atradās kokā. Jautri! Pirmo reizi nācās kāpt kokā, lai atzīmētos punktā. Nolecu no koka lejā, ieskatos kartē (atlicis vairs 211. kp), ieskatos pulkstenī (37 minūtes), visai mierīgi paspēšu paņemt gan 211. kp, gan bonusa punktu pie akmens, gan arī paspējot pirms 45 minūšu robežas ierasties uz aktivitātēm finiša rajonā. Tā arī ir - 42 minūtēs esmu izskrējis visu sevis saplānoto distanci un nu varu pievērsties atrakcijām. Finiša vīriņš apstāsta noteikumus, kas jāizpilda šajā distances mazajā aplītī. Vispirms jāizlien cauri vairākiem šķērsļiem, tad jāpārlec pāri tādiem pašiem šķērsļiem, tad mazliet lokanības izlokoties cauri aplim. Pēc tam nākas pastāvēt mazā rindā uz lecamauklu (sīkajiem pirms manis diezko nepadodas). Te izslēdzu garminu, jo distance praktiski jau beigusies un jāskrien vair nav. Uhh tik sen neesmu lecis ar lecamauklu, bet nav tik traki, ātri un vienā rāvienā izlecu paredzētos 10 lēcienus, tad neliels labirintiņš caur krūmiem un beigās vēl jātrāpa ar bumbiņu spainī. Forši, man patika, pēc distances vēl šitā izmāžoties :) Citi dodas tālāk distancē, bet man vairs nav kur, jo visus punktus esmu apmeklējis, tāpēc finišā atzīmējos kā pirmais, jo divu bonusa punktu atrašanās vietas es diemžēl nepiefiksēju. Lēnām dodoties uz mašīnu, loku karti vaļā un skatos pieveikto distanci, jopcik... esmu karti nolocijis tā ka beigās neesmu pamanījis kartē 212. un 213. kp, a man vēl ir 15 minūtes laika līdz kontrollaika beigām. Nu neko, tā kā finišā jau atzīmējos, tad ir pa vēlu vairs kaut ko mainīt, un lai jau tiek kādam citam tā uzvara, kurš būs savācis visvairāk punktus. Pēc finiša pārģērbos un braucu prom mājās un tikai pusceļā atjēdzos, ka es taču nemaz neuztaisīju download pēc finišā. Nu johaidī, galīgi nenopietni šodien sanācis - distance/atrakcija, divu punktu aizmiršana un nu vēl arī beigās jāpaliek bez rezultāta :))) Tā arī bija, sākotnējos rezultātos manis nemaz nebija, tikai neliela rindkopa zem rezultātiem, ka organizatori nezin manu rezultātu un punktu summu, jo neesmu download uztiasījis. Pa visiem šiem gadiem pirmo reizi aizmirsu izdarīt ko tādu! Labi tomēr ka uz rokas ir tas slavenais garmins, un tā nu mājās liekot Quickroute noskrieto ceļu virsū uz kartes, tiku gan pie splitlaikiem, gan pie rezultāta summas, kuru organizatoriem nosūtīju pa epastu. Un tagad vismaz esmu reanimēts rezultātos. Precīzu finiša laiku gan nezinu, bet finišēju aptuveni ap 45 minūtēm, finišējot pārliecinoši pirmais, bet punktus gan biju sapelnījis tikai 310, tā ieņemot 5. vietu no 65 Ziemassvētku rūķiem.

11 decembris 2012

Burbage Common and Woods (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Burbage Common and Woods (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Ja kaut kur tuvumā notiek nakts-o sacensības, tad esmu gatavs uzreiz pa taisno no darba braukt uz šīm sacensībām. Tā arī darīju. Šovakar visai auksts (0 grādi) un vēl migla, bet nu mežā kā zināms migla iekšā netiek, tāpēc jābauda nakts-o burvība pēc pilnas programmas. Iesildoties starta pļavā ar savu spožo ''ķīnieti'', jūtu ka miglā praktiski neko nevar redzēt, pat koku siluetus var pamanīt tikai pieskrienot līdz aptuveni 2 metru attālumam, jācer ka distance ies pa mežu. Startā saņemu norādījumus, ka kaut kur ir sajaukta punktu numerācija leģendās un dabā. Starts un ieraugu karti!!! atliek tikai iesaukties pie sevis - Jesus Christ! manās rokās ir nonācis kārtējais mākslas darbs. Kartes autors ir rūpīgi iezīmējis katru suņa taku, distance saplānota krustām šķērsām, tā jau acis var izmežģīt, meklējot katru nākamo savienoto punktu. Uz 1. kp etaps pa pļavu, paļaujos tikai uz kompasu, jo redzamība miglā ir tuvu nullei, pat šķiet ka bez lampas būtu labāk redzēt. Esmu pārskrējis pusi pļavas, līdz nākas strauji apstāties, jauks suņuks gadījās ceļā. Entās reizes skrienot Anglijā ir sanācis krustot ceļus ar suņiem, daudzi pat nepievērš uzmanību, daži mazliet parej un tas arī viss. Bet šis... uzreiz ir skaidrs, ka ir gatavs kost, jo mans gaismas stars ir pilnībā izgaismojis šā atņirgto zobu redeli. Liekas kustības no manas puses nav vēlamas, jāstāv un jāgaida kamēr saimnieks sabļaus savu lolojumu. Beidzās viss veiksmīgi, viņš man nekoda un es viņam plānoto spērienu pa purnu neveicu, bet kā garmin grafikā redzams, tad liekas 20 sekundes šis stingumbrīdis man izmaksāja. Skaists distances sākums, labi ka virzienu nebiju pazaudējis un 1. kp paņēmu labi. Uz 2. kp atpakaļ pļavā un tad virzienā uz pauguriņu, kurš bija saskatāms tikai tad, kad miglā to varēja aizsniegt ar roku. Uz 3. kp distance atgriežas mežā, tā ka redzamība būs labāka, bet nu te pieļāvu šī vakara lielāko kļūdu. Mežā ieskrēju caur vārtiem, un tā kā kartē zīmēti tikai vieni vārti, tad loģiski nospriedu, ka esmu uz sev vajadzīgās taciņas, te vēl pamanījos ieskriet kaut kādā horizontālā stabā, tā ka lampa aizlidoja pa gaisu un uz brīdi paliku tumsā. Kad visi vadiņi bija savienoti atpakaļ, liels bija izbrīns ka priekšā ir vēl vieni vārti. Mākslinieks kartē neko tādu nav iezīmējis, te nu pazaudēju kontaktu ar karti un virzījos pa taciņu ar cerību ka esmu uz pareizās. Pēc attāluma jutu ka neesmu uz īstās, visticamāk ka uz paralēlās, tāpēc jāgriež pa labi līdz atmetīšos uz otras takas. Lēmums pareizs un punktā nonāku bez problēmām, pie punkta sapulcējušies vairāki orientieristi, jo numuri nesakrīt, arī es mazliet pastāvu, lai pārliecinātos ka esmu pie sava 3. kp. Atzīmējos un turpinu uz 4. kp, tās meža taciņas te beidzas, te atkal sākas, tā līkumojot nonāku uz lielās takas, no kuras punktu paņemu bez problēmām. Uz 5. kp visai garš etaps, vispirms gan jāatrod kartē, kur viņš vispār atrodas, takas ir sazīmētas simtunviena, tāpēc jāmēģina nepazust tajā visā. Cilvēks ir centies un smuki sazīmējis kartē katru detaļu :) galvenais mums dalībniekiem uztvert sev noderīgo informāciju. 5. kp atrodas pļavā pie krūmu pudura, kas miglas dēļ atkal nav nemaz tik viegli ieraugāms. Etaps uz 6. kp easy game. Uz 7. kp šķiet tik pat viegli, bet te nu sākas kļūdu virtene, lielo koku daudz, necaurlienami krūmi, saprast grūti, kurā pusē punktam jābūt. Apskrienu vairākus kokus, līdz pamanu kontrolpunkta prizmu. Uz 8. kp neprecīza izeja no 7. kp un virziens pazaudēts, tāpēc tik jālauž migla, kamēr atduršos pret mazo meža puduriņu. Nu un uz 9. kp šodienas muļķīgākā kļūda, atkal miglā neuzmet precīzu virzienu un pazaudēju taku, nonāku līdz krūmu joslai, bet krūmi tādi ka cauri netikt, kaut kā šķiet ka jāvirzas pa labi. Skrienu un skrienu, līdz saprotu ka esmu jau kartes malā, nu vismaz saprotu kur esmu, un punktu no šejienes paņemt nesagādā nekādas problēmas. Tālāk seko meža etapi un tie nu jāatstrādā kārtīgi, jo šajos pļavu etapos, esmu skaisti iezaudējis. Uz 10. un 11. kp tik pa takām, bet 12. un 13. kp gan tikai ar kompasa palīdzību. Virzienu ir grūti noturēt, lēkājot pa rožaugiem un meklējot labāk skrienamo pamatni. Uz 12. kp palīdz grāvītis, bet uz 13. kp ļoti labi var nojaust pie kura dīķa esmu. Splitos šos etapus esmu pārliecinoši vinnējis un ieguvis labu pārsvaru, tā atgūstot zaudēto miglā. Uz 14. kp atkal mazliet sapiņķerējos meistarībā, vispirms virziens galīgi garām, tad nesaprašana uz kuras takas esmu, bet nu tālāk viss ok. Uz 15. kp garais etaps, bet nu atzīmējoties 14. kp notiek kaut kas neaptverams... pazaudēju taciņu pa kuru tikko biju skrējis uz šo punktu. Cīnos un laužos pats nezinu kur, līdz kamēr nonāku atpakaļ uz lielās takas, te nu jāliek robā un jāmauc. Prieks pašam skatīties garmin grafiku, jo te nu vērās labi vaļā, ātrums ap 4 min/km, kas manai fiziskai sagatavotībai ir iepaidīgs ātrums. Un īstenībā daudzviet šovakar uz takām jutu, ka baigi labi verās, sen tik labi nebiju juties skrienot, laikam liekā svara zaudēšana ir mazliet atbrīvojusi kājas. 15. kp pļavā, bet migla šķiet kļuvusi plānāka, un punktu paņemu mierīgi. Uz 16. kp galvenais atkal notrāpīt uz pareizo taku, veiksmīgi. Uz 17. kp diemžēl pieļauju kļūdu laužoties pa taisno, tā zaudējot ~ 40 sek., pa taku apkārt būtu bijis ātrāk. Uz pēdējiem diviem punktiem ir tikai jāmauc, jo 18. kp jau bija 1. kp, bet pēdējais 19. kp jau tika ņemts kā 5. kp. Nē nu prieks pa ātrumu ir neaprakstāms, šajos divos etapos esmu vinnējis gandrīz minūti (uz 18. kp 20 sek. un uz 19. kp pat 30 sek. pārspēts otrais ātrākais splitlaiks). Šķiet šī vakara uzvara nāca nevis ar manu specīgāko pusi - orientēšanos, bet gan ar skriešanas ātrumu, visai netipiski. Kopumā kļūdās biju atstājis 8 minūtes un labi vien ir, savādāk mans pārsvars pār pārējiem būtu pārāk nepieklājīgs (lieki piebilst ka konkurenci atkal sastādīja tikai veterāni). Tā nu ar rezultātu 40:58 izcīniju jau otro uzvaru pēc kārtas nakts-o sacensībās - 1. vieta no 18 dalībniekiem. Ja vēl pieskaita bezkonkurences uzvaru Midland čempionātā, tad šoruden naktī vēl neesmu pārspēts :) Nakts orientēšanās ir mana disciplīna!

09 decembris 2012

Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)

Category: Training
Map/area: Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)
Country: England
Discipline: Short
Tā kā šonedēļ nevienas orientēšanās sacensības manā apkaimē nenotika, tad paņēmu izmēģināt vienu no treniņkartēm ar patstāvīgajiem kontrolpunktiem, 10 minūšu braucienā no mājām. Kartes mērogs jau liecināja ka nekāda garā distance te nesanāks. Mēģināju savienot visus punktus tā, lai pēc iespējas mazāk sanāktu skriet pa takām. Redzot dzīvē šo ''mežu'', sapratu ka te tik tiešām labāk ir skriet pa takām. Nosaukums jau kartei skaists - Woodlands, es gan to drīzāk nosauktu par Bushlands :) Krūmi ne mežs, ar šādu karti nezvai varētu piesaistīt kādu iesācēju pievērsties o-sportam, priekš taku-o gan būtu lieliska karte. Apskraidot visus 19 punktus (4. kp nebija nekādas jēgas ņemt), savācu vien 2.8 km un 19 minūtēs biju ticis cauri visiem šiem krūmājiem, lai vairs neatgrieztos šajā kartē :) Pa krūmiem tā orientēšanās nav diezko feina, nez kā te vasarā varētu paskriet, kad viss būtu salapojis. Vismaz ķeksīša pēc varu atzīmēt, ka šonedēļ esmu sportojis, lai kauli neierūsē :)

02 decembris 2012

Colwick Woods (Nottingham)


Category: NOC Winter League 2012-13
Map/area: Colwick Woods (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Long
Beidzot atrādījos sava jaunā Anglijas orientēšanās kluba NOC treniņsacensībās. Biju cerējis ka šodienas pasākumu būs pagodinājis arī kāds no kluba grandiem, Anglijas elites orientieristiem - Peter Hodkinson vai Richard Robinson, bet nekā, ieradies bija tikai kluba 3. numurs - Anthony Squire, kurš, ieskatoties splitos, šodien skrēja kaut kādus dīvainus intervālus (pāris etapi pastaigas režīmā un tad atkal ar pilnu ātrumu). Vakar pa ilgiem laikiem notestēju sevi piecītī - uzskrēju Conkers parkrun skrējienā. Kājas jūtas labi un uzņemto brīvo tempu varu noturēt mierīgi, bildē gan izskatās visai smagi, bet tas droši vien tāpēc, ka organisms nav sajūsmā tik agri no rīta skriet. Nākamreiz vajadzētu pamēģināt paskriet zem 24 minūtēm, ātrāk gan ne, jo ne mans svars, ne vecās potīšu traumas, neļauj man pārāk agresīvi skriet.
Šorīt kājās vairāk jutu sagurumu no darba nevis no piecīša, tāpēc daudz neiespringu uz rezultātu šodien. Pa nakti bijuši mīnusi un zāli klāj viegla salnas kārtiņa, vismaz mežā dubļi būs sasaluši. Organizatori solīja labu tehnisku distancīti, bet ar visai lielu kāpumu (255m) uz tik īsu distanci (5.4km). Tā kā man šeit katra karte un apvidus ir jaunums, jo iepriekš nav skriets, tad ar lielu interesi devos mežā. Uz 1. kp lejā no kalna pa dzelteno taciņu un punkts ļoti viegls. Uz 2. un 3. kp ļoti īsi etapiņi un pret kalnu, un caur normāliem krūmiem, uz 2. kp pat vienā vietā līdu uz visām četrām, un dēļ krūmiem uztaisīju nevajadzīgu 30 sek. līkumiņu. Uz 4. kp izlēmu skriet apkārt pa pļavu, nevis cauri gravai, jo redzot kādi krūmi ir te pie 3. kp, nedomāju ka otrpus gravai būtu kaut kas labāks. Uz 5. kp gan laikam bija kļūda skriet apkārt pa pļavu, jo lai cik biezi būtu bijuši tie krūmi no 4. kp, tomēr šķiet ka pa taisno būtu bijis ātrāk. Uz 6. kp sākas kontrolpunktu mudžeklis kartē, jo pa vidu parādās kaut kādi padsmitie punkti, tātad daži etapi pārklāsies. Uz 6. kp uztaisīju šodienas lielāko kļūdu (~1 min.), mežā nepamanīju sētu (tur gan bija palikuši tikai sētas stabi), un aizskrēju mazliet pa tālu un punktu gribēju atrast pie tālākā izrakuma vaļņa. 7. un 8. kp tādi nekādi, mazliet tik saputrojos taciņās uz 8. kp. Uz 9. kp mazliet nopietnāks etaps, bet arī visai vienkārši, vispirms caur 6. kp un tad no pļavas tik pa horizontāli, uzreiz gan netrāpīju virsū tai bedrei. Uz 10. kp tikai jāuzmet virziens, jo to punktu jau redzēju skrienot uz 1. kp. Oho uz 11. kp pat var izvēlēties 2 variantus, vai nu celt augšā un ņemt punktu no augšas caur 14. kp, vai arī skriet apkārt pa taciņu ar nedaudz lielāku līkumu. Izvēlējos krosa variantu. Tālāk seko pāris īsie etapiņi uz 12. 13. un 14. kp, pie 13. kp mazliet izbīli izraisīja kaut kādi sektanti. Sastājušies mežā aplī un dzied kaut kādā nesaprotamā valodā, visai neomulīgi palika, tāpēc ātrāk prom no turienes :) Uz 15. kp atkal kross pa takām, bet sākot no 16. kp karti praktiski varēja likt kabatā, jo 16. kp jau vienreiz skrēju garām, 17. un 18. kp jau nojautu kur atrodas, bet 19. kp pat divreiz biju skrējis garām. Uz pēdējo 20. kp interesants etaps, var vienkārši skriet apkārt pa pļavu ar krietnu līkumu, un var arī pa taisno caur 10. kp, bet tad beigās neliels kāpums. Tagad mājās salīdzinot abus variantus, izskatās ka iespējams tas pa tasino būtu nedaudz ātrāks, ja pietiktu spēka atstrādāt to kalnu. Šur tur jau bija mazliet tehniskāka orientēšanās, bet visumā nekas wow, tie kas jau bija skrējuši šajā mazajā Nottingham pilsētas meža pleķītī, tiem droši vien nebija nekā interesanta, bet man kopumā patika. Rezultāts dēļ kāpieniem kalnos visai liels - 54:18, kas ļāva ieņemt 3. vietu starp 23 pensionāriem, mēs ar Anthony bijām vienīgie no mazliet jaunākas paaudzes, un vēl laikam daži ''jaunieši'' bija Short distancē, bet tā izskatās ka šeit veterānu īpatsvars ir vēl lielāks nekā AIRE mačos Leedsā. Nu neko, redz kā, neskrienot ar lielākiem apgriezieniem, nemaz nav tik vienkārši pārspēt pāris naskākos veterānus.