svētdiena, 2013. gada 22. septembris

Limehouse & Canary Wharf & Isle of Dogs (London)

Category: London City Race 2013
Map/area: Limehouse & Canary Wharf & Isle of Dogs (London)
Organiser: SLOW
Country: England
Discipline: Mens Open
Results
Atceroties pagājušā gada notikumus, kad devos uz London City Race 2012, kad līdz Londonai nonācu, bet līdz sacensību vietai netiku, jo vienkārši pie viena no Londonas luksoforiem mans uzticīgais Audi apstājās un nebija vairs izkustināms, tad nu šogad nebiju gatavs tādiem piedzīvojumiem pa Londonu, tāpēc ar auto devos vien līdz Birminghamai un tālāko ceļu turpināju ar autobusu līdz Londonai. Pavadīju savus līdzbraucējus un līdzjutējus līdz Londonas acij (panorāmas ratam) un tālāk devos izīrēt vienu no Barclays velosipēdiem, lai mērotu 12 km garo ceļu līdz sacensību centram, jo šogad London City Race notika ārpus Londonas vēsturiskā centra. Precīzu galapunktu nezināju, bet cik sapratu ir jābrauc uz jauno Londonas biznesa centru, kurš atrodas Temzas pussalā, un no Tower Bridge tilta ir saskatāmi augstie finansu debesskrāpji. Līdz debesskrāpjiem nonācu veiksmīgi, bet kur tieši atrodas sacensību centrs... ne jausmas :) Uz ielām arvien vairāk redzami skrienoši orientieristi, tātad tepat kaut kur jābūt, jāturpina vienkārši virzienā uz pussalas galu. Vienā no ielu krustojumiem tomēr neizturēju un apstādināju kādu orientieristi, lai paprasītu kur ir sacensību centrs. Kad jau kartē tiek parādīts, kur esam mēs un kur ir sacensību centrs, es kā orientierists tīri uz atmiņu aizbraucu precīzi līdz galapunktam. Bet ar to jau piedzīvojumi nebeidzās, tā kā mans ritenis ir īrēts, tad būtu vēlams viņu novietot atpakaļ kādā no izīrēšanas dokiem (stacijām), nācās mazliet apbraukāt tuvāko kvartālu, lai atrastu vienu no Barclays stacijām.
Nu tā, sacensību centrā esmu ieradies un līdz manai starta minūtei ir aptuveni 40 minūtes, it kā daudz, tikai vēl viens bet :) no sacensību centra uz startu jādodas ar vilcienu, kādu 5 pieturu attālumā. Nekāda čammāšanās, ātri izņemu savu numuru, fiksi pārģērbjos un prom uz vilcienu. Ideāli, startā ierodos 7 minūtes pirms sava starta laika, tātad sanāks vēl mazliet iesildīties. Tā kā pagājušo reizi kad startēju London City Race 2011, skrēju ar kameru, tad arī šogad visas savas kustības un kļūdas (cerams jau ka tādu nebūs) piefiksēšu video. Vienu minūti pirms manis vajadzēja startēt vēl vienam latviešu leģionāram Anglijā - Paulam Liepiņam, izskatās ka čalim būs bijušas lielākas problēmas velomaršrutā, nekā man :) Man startā kompānija laba, vienā minūtē ar mani startē mana NOC kluba stiprākais elites pārstāvis - Richard Robinson, kā arī spēcīga elites jaunkundze no Norvēģijas - Anneke Hald Bjorgum (starp citu uzvarēja elites dāmu distanci). Pašam noskaņojums arī visai kaujiniecisks, lai arī šādās urban distancēs pa ielām un vēl pie tam tik garās distancēs neesmu diez ko veikls, bet nu darīšu ko varēšu jau ar pirmajiem kontrolpunktiem. Vienīgi ir viena neparasta problēmiņa uzradusies, nenormāla bada sajūta! It kā brokastīs tika ēstas gan maizītes, gan musli šokolādītes, pat Mcdonaldā vēl pabijām :) bet nu tāda izsalkuma sajūta pirms starta nekad vēl nav bijusi, iespējams pa maz šķidrumu esmu uzņēmis rīta gaitā. Jācer ka enerģija pietiks līdz finišam.
Startā visa aparatūra ieslēgta :) (kamera un garmins) un aiziet! Uz 1. kp no sākuma iešaujas doma skriet taisni gar kanālu, bet tā kā visi griež pāri pa tiltiņu, tad arī es rauju līdzi. Kluba biedrs Richard pazūd ātri, bet Anneke skrien tieši man vēlamajā virzienā, es gan viņai līdzi netieku pa trepēm augšā :) bet ar punkta paņemšanu nekādu problēmu. Uz 2. kp tikai viens variants, praktiski pa līniju, protams izlokot gar mājām un lejā pa trepēm. Punkts uz tilta. Uz 3. kp arī viens variants, pa tā pašām trepēm augšā un pa lielo ielu tikai taisni līdz parciņam. Uzņemtais skriešanas ātrums patīk un jūtos pat ļoti labi. Uz 4. kp arī nekādu šaubu, ka kreisais variants ir īsāks, vienīgi pirms paša parciņa nākas apstāties, jāieskatās ciešāk kartē, pa kuriem vārtiņiem būtu ātrāk. Arī uz 5. kp šķiet ka nekādu problēmu nebūs, ārā no parka, pēc tam vienalga pa kuru pusi apskrien debesskrāpi, un tad tik pa ielu uz punktu... ne viss ir tik vienkārši kā pirmajā mirklī izskatās. Nonākot līdz punkta vietai, izrādās ka punkts atrodas vienu līmeni zemāk, nevis uz lielās ielas tilta, bet lejā uz mazā tiltiņa pār kanālu. Sapratu ka lejā tiek vien pa trepēm kas ir otrā pusē kanālam, apskrēju garāko apkārtceļu.
Kļūda, bet precīzi nepateikšu cik liela laika izteiksmē, jo šoreiz uz kartes nelikšu garmin ceļu, pārāk izkropļots starp debesskrāpjiem, bet nu savas 30 sekundes noteikti tika pazaudētas. Un iespējams lielākā daļa dalībnieku pieļāva šādu kļūdu, jo ātrumā nevarēja noteikt ka punkts būs uz tilta zem tilta :) Uzsākot etapu uz 6. kp, mazliet lēnāks solīts, lai atkal neieskrietu kādā nepareizā līmenī, punkts vienkāršs. Uz 7. kp uzreiz skaidri redzams, ka vislabāk piekļūt būs pa tiltiņu no labās puses, tāpēc kreiso variantu nemaz neizvērtēju. Uz 8. kp pa to pašu tiltiņu atpakaļ, saprotu ka punkts ir trepju ieloka augšā. Uz 9. kp garš pārskrējiens gar spoguļstiklu māju, solīts vairs nav tik raits kā sākumā, bet skrienu braši. Etapu uz 10. kp jau biju izplānojis, skrienot uz 9. kp. Skrēju atpakaļ cauri stacijai uz šauro gājēju tiltiņu, kur viens flegma konkrēti vilkās pa priekšu, tā arī nepamanot ka gribu tikt viņam garām. Punkta vietu atpazinu pēc pieminekļa, kuram biju braucis pirms kāda brīža garām ar velosipēdu. Maza drūzmēšanās ar veterāniem pirms punkta un arī etapu uz 11. kp nevaru uzreiz tā iesākt, baigā mikroshēma kartē. Daudz gan neko nefilozofēju par īsākajiem variantiem, skriešu vienkārši pa lielajām ielām. Pirms punkta gan nogriezos vienu ielu pa ātru, bet izskrienot caur to pagalmu, nekādi lielie laika zaudējumi nesanāca. Pirmā distances daļa izskrieta, jāgriež kartei otra puse un jāturpina tālāk. Vai nu kaut kāda bezfilma uznāca vai nezin kas, bet ilgi nevarēju saņemties iesākt skriet uz 12. kp, jo vienkārši nespēju kartē ieraudzīt kādu normālu variantu šā etapa veikšanai. Kad nu izrādījās, ka etaps ir ļoti vienkāršs, tikai skriešanas vaina, tad notika tas no kā biju baidījies jau pirms starta. Bada sajūta nekur nebija pazudusi un ieraugot ļoooti garo etapu uz 13. kp, es vienkārši sakot ''noplīsu''. Vispār nekādas jaudas vairs nebija, it kā skrienu, bet pats jūtu ka kāja pārvēršas pilnīgā vatē. Ieskatos garmin pulkstenī, nu ja, noskrieti ierastie 5 km mazliet virs 30 minūtēm, un nākamais piecītis būs cīņa ar sevi, bet nu šādu plīsienu gan nebiju gaidījis, kad ātrums samazināsies par vairāk kā minūti uz kilometru. Uz 13. kp etaps garš, bet vienkāršs, maza rozīnīte vienīgi beigās, punkts atrodas māju iekšpagalmā.
pirms stundas tur atradās 15. kp
Uz 14. kp variantu daudz un šķiet ka izvēlējos samēra labu cauri parkam, varbūt ne ātrāko, bet iespējams īsāko gan. 15. un 16. kp bija laikam šīs distances odziņas, jo abi punkti praktiski atradās Temzas upē. Nevarēja saprast kas tas bija, pludmale vai laivu piestātne, katrā ziņā ja upē līmenis būtu augstāks, tad etaps uz 16. kp būtu zem ūdens. Smagi skriet pa upes gultnes akmeņiem un dubļiem. Uz 17. kp jau pavīdēja doma skriet kaut kur apkārt, bet labi ka pamanīju mazās gājēju taciņas cauri mājām praktiski pa līniju. Etaps uz 18. kp... tā bija bomba :)
Necenzētos vārdus aizvietošu ar teicienu ''kam tas ir izdevīgi''. Priekš kam tādi etapi jāplāno, kur nezin cik kilometri jāskrien apkārt, lai nonāktu līdz punktam. Vismaz 20 sekundes stāvēju pie 17. kp, lai izpīpētu kurš tad no tiem abiem apkārtvariantiem uz 18. kp būtu īsāks. Izvēlējos skriet caur 20. kp, vismaz pēc tam to etapu varēšu veikt uz atmiņu. Pats 18. kp atradās ne mazāk amizantā vietā, kā pats absurdais etaps. Aitu ganību pļava Londonā, kaut ko tādu pat sapņojot neiedomāsies :))) bet būtībā tas tikai priecē, ka šāda vieta ir vēl saglabājusies vienā no lielākajām Pasaules pilsētām. Šķiet, ja pareizi atceros, Londona ir viena no zaļākajām lielpilsētām Pasaulē, te nu tas izpaudās pilnā krāšņumā! Uz 19. kp divi varianti, viens caur krūmiem, otrs pa jau izskrietu parka celiņu, izvēlos protams pārbaudītas vērtības. Pļavā pamanīju orientieristu OK Saldus formā, tas bija doktora dvīņu brālis Kaspars Jaudzems, kurš arī skrien Mens Open distanci, un pie 19. kp droši vien būs jau mani panācis. Uz parka celiņa mazliet sakļūdījos, aizskrēju garām taciņai kas veda uz 19. kp, bet pie punkta tāpat nonācu pirmais, jo Kaspars bija skrējis otru variantu caur krūmu takām. Uz 20. kp jau tikai uz atmiņu, trešo reizi skrienot pa to parka celiņu, pie punkta bijām abi reizē. Uzmundrināju un sasveicinājāmies ar Kasparu, kas viņam droši vien bija liels pārsteigums, saskrieties vēl ar kādu latvieti. Garo etapu uz 21. kp biju iecerējis atsēdēt aiz Kaspara. Vispirms atkal izskrējiens cauri aitu pļavām, nodomāju - lūk Tev Londona :) tālāk pa taciņām līdz lielceļam, kur arī Kasparu pazaudēju, jo es vienkārši nespēju tikt līdzi viņam. Priekšā atlikušā etapa daļa, kaut kas līdzīgs etapam uz 18. kp, bet šoreiz mazliet sakarīgāks. Izvēlos ņemt labo apkārtvariantu. Pie punkta mierīgi apskatos distances beigu daļu, izskatās vienkārša ielu orientēšanās, kur tikai skriešanas vaina, vienīgi žēl ka mans pulveris sen jau beidzies. Uz 22. kp skrienu, lasu ielas, skaitu šķērsielas, mani apdzen vairāki orientieristi, arī Kapars tepat vien ir, tikai jau ceļā uz 23. kp. Punkts vienkāršs, arī uz 23. kp nekā sarežģīta, tikai nevar saprast kartē, kas tur 23. kp punkta vietā ir attēlots, skries redzēs.
Izskatās ka kaut kāds vēsturisks objekts, saslieti baļķi rindās ar sētu apkārt un stabu pa vidu, pie kura tad arī punkts. Nācās mazliet paložņāt, lai nokļūtu līdz kontrolpunktam, sava veida atrakcija vēl distances beigās :) Etapu uz 24. kp biju izlēmis doties tik pa lielo ielu garām aizliegtajai teritorijai pa labo pusi, bet etapa vidū mainīju domas un apskrēju pa ieliņu pa kreiso pusi, šķita ka tas ir īsāks variants. Varbūt. Beidzamie 3 kontrolpunkti vien tādi ķeksīša pēc, lai nebūtu vienkārši pa taisno jāskrien uz finišu. Uz 25. kp divi vienlīdzīgi varianti, es izvēlējos caur parku. Uz 26. kp atkal neliela aizķeršanās, pie parka vārtiem tūristi drūzmējas un izskatās ka nemaz mani negrasās laist iekšā pa tiem vārtiem. Uz pēdējo 27. kp īss un taisns etaps, bet mans solis ir tik lēns, ka mani pamanās apdzīt divi orientieristi. Finiša posms šķiet interesantākais kādu jebkad esmu veicis - pa trepēm augšā uz terases jumta. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, distance bija vienkāršāka, tā pa īstam orientēšanos varēja izbaudīt vien distances sākumā, jo beigās sanāca vien tādi pārskrējieni, un vēl nelielu dusmu uzsita tas etaps uz 18. kp, bet to atsvēra kolosālais finiša posms. Distance bija 8.0 km gara, bet organizatori pa ideālo variantu bija aprēķinājuši 10.7 km garu. Mans garmins uzrādīja 11.08 km, tātad ~300 metri bija aizgājuši variantu kļūdās, jo tā pa īstam kļūdījos vienīgi uz 5. kp, un nelielas neprecizitātes sanāca uz 4. un 19. kp. Finišēju ar rezultātu 1:14:15 un tagad paanalizējot, cik tad atstāju kļūdās, sanāk vien aptuveni 1 minūte. Uz variantiem iespējams varētu pieplusot vēl 1 minūti, jo etapus uz 11. 19. 21. un 24. kp varēja veikt savādāk. Vislielākie zaudējumi man šoreiz bija tikai un vienīgi uz skriešanas ātrumu. Ja pieņemam ka līderi vienkāršu skrējienu veic ar ātrumu ap 4 min/km, bet es skrienu ap 5 min/km, tad sanāk ka uz šo 11 km garo distanci man vajadzētu zaudēt aptuveni 11 minūtes līderim, bet es zaudēju 22 minūtes! 22-11-2 (kļūdas)=9. Pēc plīsiena pie 11. kp es esmu pazaudējis 9 minūtes vienkārši savam skriešanas ātrumam. Beigas es vilkos tā, ka man pat pēdējie seši splitlaiki ir ārpus simtnieka.
Iespējams ka nav man vairs izturības tik garam skrējienam, bet šoreiz ļoti liels mīnuss bija tā nenormālā izsalkuma sajūta, enerģijas praktiski nebija nekādas. Loģiski, ka rezultātu tabulā esmu ļoti tālu - 82. vieta no 116 dalībniekiem. Grūti man iet tik garās distancēs, bet gan jau ka arī nākamgad būšu atrodams London City Race dalībnieku starta listē. Patīk man šis pasākums! Pēc finiša izdzēru divas ūdens pudeles un vienu sporta dzērienu, kas nozīmē, ka tieši šķidrums bija tas kas pietrūka distancē. Tagad priekšā vēl 12 km ar riteni līdz Lodonas centram, tad neliela pastaiga ar savējiem un tad mājupceļš.
Nākamie orientēšanās starti būs droši vien tepat kādās lokālajās sacensībās un ar nepacietību gaidu jauno nakts orientēšanās sezonu.
Lūk arī video, tāds rausteklīgs, jo nav pacietības apstrādāt :

svētdiena, 2013. gada 8. septembris

Hardwick (Mansfield)

Category: DVO East Midland League Event
Map/area: Hardwick (Mansfield)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Blue
Gandrīz mēnesi bija klusums gan šajā blogā, gan manā orientēšanās sacensību kalendārā. Pēc Latvijā izbaudītajām orientēšanās distancēm kārtīgos mežos, kādu laiciņu nevilināja šeit Anglijā orientēties pa parkiem. Bet tā jau nebija, ka galīgi neko nedarīju pa šo laiku, formas un mundruma uzturēšanai piedalījos dažās skriešanas sacensībās. Augusta beigās kopā ar mīļoto plecu pie pleca piedalījāmies Conkers 5 km skrējienā. Viņai šī bija garākā distance kādu jebkad skrējusi :) Malacīte!
Septembra sākumā ņēmu dalību Riverside 10 km skrējienā pa Burton parka celiņiem. Trase bija diezgan nepatīkama ar daudzajiem pagriezieniem un vietām kur sanāca pat 4x skriet cauri, bet labi gan ka līdzena. Klusībā jau cerēju izskriet mazliet ātrāku rezultātu, bet tāda nu tā forma ir un noskrēju gandrīz ar tādu pašu rezultātu kā pirms 2 gadiem Leeds 10 km skrējienā. Veicot 10 km distanci orientējoties, jūtos daudz labāk nekā šādi vienkārši skrienot. Pirmos 5 km ir ok, bet pēc tam jau sākas neliela piespiešanās nepazaudēt uzņemto ritmu.
Un vēl vakar pamanījos piedalīties Darley 5 km skrējienā, kurā gan vairāk ņēmu dalību, lai sastādītu kompāniju Klāvam, kurš pirmo reizi piedalījās parkrun skrējienā. Šo trasīti jau vienreiz biju skrējis un man viņa galīgi nesimpatizēja ar to kalnu, kurā bija 2x jāskrien augšā. Klāvs mani pārsteidza ne pa jokam, uzrādot rezultātu 20:46 un ieņemot 8. vietu, ja viņš kādreiz atbrauks uz Conkers parkrun, domājams ka viņa rezultāts būs ap 18 minūtēm, jo ~ 2 min. starpība ir manos rezultātos starp šo trasi un Conkers trasi.

Tātad šodien beidzot atgriezos pie orientēšanās distancēm, savādāk vēl kļūšu par skrējēju :))) Kaut gan ja noliekam līdzās šodienas karti ar Siguldas Kausa karti... nu ko lai saka, nav tas izsalkums tik liels, lai imitētu orientēšanos šādās pļavu kartēs.

Bet kā sacīt jāsaka, karte ir tāda kāds nu ir apvidus, ja vēl kāds ir izveidojis distanci un salicis kontrolpunktus, tad kāpēc gan nepaskriet un gūt gandarījumu sāncensībā ar citiem orientieristiem. Pirms starta jutu, ka iepriekšējos skrējienos esmu diez gan samocījis labo potīti, tāpēc būs visai klibojošs skrējiens. Iesāku ātri, jo mērķis bija noķert līdz 1. kp pirms manis 1 min. startējušo onkuli. Apvidus, kā jau kartē redzams, ļoti pārskatāms, tāpēc nekādu problēmu nebija izpildīt to mērķi. Arī uz 2. kp ļāvos citu orientieristu virzienam, un tā pa īstam kartē ieskatījos uz 3. kp, kura atrašanās vieta jau pa lielu gabalu bija nosakāma. 4. 5. un 6. kp ''meža'' punkti :) Pa taku - no takas - uz takas... tāda tā orientēšanās. Nākamie trīs kontrolpunkti jau kaut cik nopietnāki, un uz 8. kp pat mazliet sakļūdījos, neizpratu ieloku dabā, kurš karte praktiski vispār nebija attēlots. Uz 10. kp nedaudz garāks etaps, centos aplocīt kalnu, jo sākuma pulveri jau biju izšāvis un nu vajadzēja gaidīt otro elpu. Etapu uz 11. kp atļāvos pat nosoļot aiz muguras kādai pieredzējušai orientieristei. Uz 12. kp vēl garāks etaps, bet protams tikai pa pļavu, kur tikai skriešanas vaina, bet man šodien spēka rezerves pamatīgi izsīkušas. Skrienu tik lēnu ka pašam pat kauns skatīties uz savu ēnu saulē. Man no lieliem lopiem vienmēr ir bijušas bailes un vēl ar tik lieliem ragiem, bet šīs govis laikam saulē mazliet pārkarsušas un galīgi neliekas ne zinis par apkārt skrienošajiem orientieristiem. Iesākot etapu uz 13. kp, vienam tādam ragu lopam gandrīz pārlecu pāri :) Esmu nokļuvis 3 orientieristu grupiņā, kurai esmu pamatīgs enkurs, tas ka paskriet nevaru ir jau skaidrs, bet ir parādījusies vēl viena problēma. Pa govju izbradātajām pļavām, šausmīgi sāk ļodzīties potītes, un zinot cik man viņas ir jūtīgas, solis paliek vēl īsāks un uzmanīgāks. Izmežģīt galīgi nav vēlmes un tā labās kājas potīte jau jūtami sāp. Ar 13. kp sanāk neliels piedzīvojums, velku līdzi pa priekšu skrienošajam un arī kartē kontrolēju, ka skrienam uz pareizo meža puduri, līdz pēkšņi pamanu, ka mans kompanjons strauji maina virzienu uz kreiso pusi. Nedaudz apmulsums, skats kartē un arī es dodos uz punktu, kurš acīm redzami nav vietā, kur būtu jābūt 13. kp, bet punkta numuri sakrīt, tāpēc jāatzīmējas vien ir te. Mežā var saprast, ka gadās kādreiz neprecīzi uzlikt punktu, bet te tik atklātā vietā kļūdīties par ~ 40 metriem... tas ir jāmāk :) Tālāk turpinās vēl skrienamāki etapi, praktiski tikai pa takām, kross ne orientēšanās līdz pat 17. kp, pie kura sanāk mazliet pacelt kāpumiņu. Arī uz 18. kp izvēlos kāpt kalnā, bet tas šķiet citu orientieristu iespaidā, jo punktam bija iespējams piekļūt arī saudzīgāk. Uz 19. kp jau vairs daudz nekontrolēju situāciju kartē, skrienu tādā pašā virzienā kā bariņš pa priekšu skrienošie. Un uz 20. kp , pavisam negaidīti, esmu nokļuvis aptuveni 10 orientieristu vagonā, pie punkta pat nākas pagaidīt kamēr visi atzīmējas. Izskatās ka lielākā daļa no viņiem skrien manu Blue distanci, tā ka distances beigās būšu nodrošināts ar skriešanas ātruma uzturēšanu. Uz 21. kp velku līdzi, un pirms paša punkta jūtu ka vagonā sākas nepārliecinoša drūzmēšanās un bremzēšana. Ieskatos kartē, nu ja, punktam jau ejam garām. Atjēdzos viens no pirmajiem un punktā atzīmējos kā otrais. Uz 22. kp skrienu savu izvēlēto variantu, bet uz pēdējo 23. kp jāceļ augšā otrā elpa, jo pārskrējiens gar ezermalu pamatīgs. Otro pozīciju nenoturu, atkrītu uz trešo, bet punkta rajonā atkal viss bars (~ 6-8 orientieristi) esam kopā. Neviens nav pārliecināts ka tiešām jālien no takas iekšā drausmīgā čūsku midzenī. Nātres, krūmi un kaut kas purvveidīgs. Līdz punktam izlaužos pirmais un atpakaļceļu no šī muklāja izvēlos skriet nedaudz uz pretējo pusi, ātrāk ārā uz pļavas stūri, un tādā veidā iegūstot nelielu handikapu pret konkurentiem. Finišs ir garš un kā jau tas Anglijā ierasts - nemarķēts, tik pat kā vēl viens etaps uz punktu. Nonākot līdz pļavai neskrienu viss taisnvirzienā pāri pļavai uz finišu, bet skrienu pēc iespējas ilgāk pa taciņu gar pļavas malu, kur ātrums ir daudz lielāks. Gandarījums ir! Handikaps kaut saruka, bet finišēju kā pirmais no mūsu grupiņas. Neviens nebija apmierināts par šo pēdējo punktu, un arī man tā būtībā bija vienīgā kļūda distancē. Kaut arī sākumā izteicos, ka šādā kartē un apvidū nav nekādas baudas orientēties un skriet, tomēr beigās jāatzīst ka bija labi. Tieši šis sāncensības fīlings un pēc iepējas ātrāk izplānotā nokļūšana uz katru nākamo kontrolpunktu, sniedz šo neaprakstāmo orientēšanās gandarījuma sajūtu. Garmins uzrādīja iespaidīgu pieveikto distances garumu - 9.36 km, kas man ļāva finišu sasniegt ar rezultātu 1:06:32 un ieņemt 13. vietu no 51 dalībnieka.
Tuvākie plāni ar orientēšanos ir visai neskaidri, jo gribas tomēr skriet tādās nopietnākās distancēs. Nākamais pasākums, ko varētu apmeklēt, būs ikgadējais London City Race, uz kuru es cerams šogad nokļūšu, nevis kā pagājušo gadu, kad pusceļā paliku ar noplīsušu auto. Un tad jau oktobrī sāksies jaunā nakts orientēšanās sezona, kura noteikti ir mana favorīte starp visām orientēšanās distancēm.