sestdiena, 2013. gada 17. augusts

Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)

Category: DVO Informal Event
Map/area: Swadlincote Woodlands (Burton On Trent)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Light Green
Esmu atgriezies Anglijā un f***ing interesantajās angļu orientēšanās kartēs. Šī ir manai dzīvesvietai vistuvākā karte, tāpēc nevarēju laist iespēju garām, uzskrieties sestdienas rītā ar bariņu pensionāru. Tieši ar uzsvaru uz to ''uzskrieties'', jo orientēties šeit vienkārši nav kur. Ziemā jau biju te izskrējis nelielu treniņu ar karti caur stacionārajiem kontrolpunktiem, ar ko pilnībā pietika, lai saprastu kas šis ir par ''mežu'' :) Neko garāku par 3.4 km distanci, šajā parkā nepiedāvāja, un labi vien ir, jo kājās jūtams baigais sagurums pēc Latvijas o-tūres. Uz 1. kp cauri krūmiem un pēc tam varēja sākties taku orientēšanās, nē sorry, skriešanās ar karti rokā, lai zinātu pa kuru taku jāskrien. Es pat kļūdījos uz diviem kontrolpunktiem! Pie 4. kp sajaucu krūmu pudurus, bet pie 8. kp pārķēru tiltiņus un aizskrēju pa tālu. Distances beigas salīdzinoši interesantas, uz 18. kp virziens pa taisno, uz 19. kp jau mazliet vairāk orientēšanās cauri ''mežam'', un arī etaps uz 20. kp ar vairākiem iespējamajiem variantiem. Kājas lēni ļenganas, bet finišā biju apsteidzis visus veterānus. Finišēju ar rezultātu 29:12 un ieņēmu izrādās tikai 2. vietu no 34 dalībniekiem, jo pēc manis viens sparīgs veterāns bija skrējis uz pilnu banku un iekabinājis man veselas 6 minūtes!!! Neko sev! Anglijā rezultāti nekad nav bijuši svarīgi, galvenais ir paskriet pašam priekš sevis, lai ķermenis jūt tonusu :) Tā kā distance bija tieši tik īsa, cik nu tā bija, tad ņēmām un izskrējām ar Ivetu vēl vienu aplīti, jo skriešana tomēr ir sava veida bauda, pēc kuras ir tāda feina labsajūta. Uz džima zālīti iesim ziemā, bet tagad vismaz reizi nedēļā paskriesim kopā, redzēs cik liela būs tā apņēmība :)

trešdiena, 2013. gada 14. augusts

Dēļu Sils (Smiltene)

Category: Azimuts 2013 12.kārta
Map/area: Dēļu Sils (Smiltene)
Organiser: OK Azimuts
Country: Latvia
Discipline: VB
Arī par šo karti, pēc ''Mazās Balvas'' biju dzirdējis dažādas atsauksmes, bet nu šodien biju vismaz gatavs mesties iekšā zilizaļajā, salīdzinājumā ar vakardienas Meridiānu. Lietus jau lija visu dienu Valmierā, un arī atbraucot uz Dēļu Silu, tas tik turpināja līt. Neliela aprunāšanās ar Aldi par dzīvi un Azimuta nākotni un esmu gatavs startēt, kā jau pēdējos gados ierasts, savā pirmajā un vienīgajā Azimuta kārtā šogad. Pirms starta savienojot punktus kartē, nevienu tādu īstu distances ''atslēgas'' punktu nemanīju. Distance izskatījās diezgan vienkārša ar pāris īsajiem etapiem, kur vēlams precīzs virziens. Galvenais neapjukt tajā rēbusā ap 47. kp. Kopš Azimutā ir ieviests SI, skatos ka Aldim baigi patīk taisīt šādus taureņus, manos Azimuta laikos ar kontrolkartiņām, šāda distančnieka haltūra negāja cauri :) Kājās sagurums pamatīgs (5. distance 8 dienu laikā), bet iesildoties sajūtas bija labākas nekā pirms vakardienas Meridiāna. Pirmais 48. kp tāds lai iejustos kartē, uz nākamo 41. kp mēģināju skriet caur 47. kp, bet diemžēl to punktu nemanīju. Pārdesmit sekundes pazaudēju, uzreiz nepamanot to bedri. Nākamais 42. kp aizaugušā izcirtumā, ļoooti peldošā apvidū, būtībā paveicās, ka ar to nelielo līkumiņu trāpīju uz viņu. Tālāk sākās skrienamie etapi, uz 52. kp virziens, uz 47. kp gar purva malu, 38. kp vispār bērnu punkts no stigas. Nākamais etaps uz 31. kp garais, sākums vienkāršs, vidū nepazust purvā un beigās trāpīt uz pareizo pauguriņu. Purvu biju plānojis šķērsot mazliet savādāk, bet arī šāds variants nebija slikts un punktā nonācu veiksmīgi. Uz 36. kp pa mazo stidziņu, bet uz 32. kp precīzs virziens. Uz 38. kp atkal mazliet garāks etaps, kur jāturas pie kompasa. Mans skriešanas ātrums ir tieši tāds, lai nebūtu nekādu problēmu saglabāt kontroli pār kompasu un virzienu. Punktā atkal nonāku pārsteidzoši precīzi, pēc cīņas caur izcirtumu. Salīdzinot ar vakardienu, šodien punkti paši pretim nāk :) Uz nākamo 45. kp gan pamanījos pazaudēt mazliet laiku tieši virziena dēļ, apjuku tajās dzeltenajās stigās/ceļos. Nākamie punkti arī pavisam vienkārši, ja pa ceļam ir tik daudz dažādu orientieru, gan ceļi, gan stigas, purvi un izcirtumi, tikai skriešanas vaina. Pie 43. kp beidzot sastapu citus orientieristus, jo visu iepriekšējo distanci biju veicis pilnīgi viens kopā ar nerimstošo lietu. Vienīgais etaps distances beigu daļā, kurā bija variantu izvēle, bija uz 51. kp. Varēja skriet pa labi pa ceļu, varēja pa kreisi pa kontūru, bet tā kā man tas ātrums tāds... maigi izsakoties nekāds :) tad es devos pa taisno cauri zaļajam, un nebija nemaz tik slikta izvēle. Kopumā izdevās tīrs skrējiens, bez nevienas tādas pamatīgas kļūdas, ja ļoti piekasītos, tad protams kādas 2 minūtes varētu nomest uz tiem dažiem nevajadzīgajiem līkumiem, un vēl dažas minūtes noteikti iezaudēju uz kāju. Rezultāts 54:05 un 3. vieta no 6 dalībniekiem B grupā. Čalis 1. vietā kārtīgi noplosījies :) nav vairs tie laiki, kad Azimutā es ar savu stabilo smagsvara skrējienu varēju izcelt B grupu. Finišā ābols pēc ābola, sarokošanās ar sen neredzētiem orientieristiem, un ar to man o-tūre Latvijā šogad noslēgusies. Nebiju nemaz plānojis tik piesātinātu atvaļinājumu ar orientēšanās sacensībām, bet ja visur var paspēt un izbraukāt, tad kāpēc gan ne. Paspēju gan izbaudīt Rīgas krodziņus, gan Bauskas neiepazītās vietas, gan Ogres lauku labumus, gan Valmieras viesmīlību, gan Siguldas gravas, gan Cēsu Meridiānu, un protams arī Smiltenes Azimutu. Bija feini un līdz nākošgadam!


otrdiena, 2013. gada 13. augusts

Rakšupe (Cēsis)

Category: Meridiāns 2013 18.kārta
Map/area: Rakšupe (Cēsis)
Organiser: OK Meridiāns
Country: Latvia
Discipline: VB
No rīta pavadīju savējos uz lidostu un vakaru biju ieplānojis pavadīt TV sabiedrībā, ņemot vērā kāds ārā aiz loga plosījās negaiss un lietus. Bet tad atskanēja pavisam negaidīts zvans no Raikina un es jau sēdēju viņa Mazdā, lai dotos no Valmieras uz Cēsīm... uz Meridiānu. Šis man sastāstīja ka tur jau esot skrējis iepriekš un mežs būšot labs! Meridiāns no jauniešu gadiem vienmēr palicis atmiņā ar nopietniem apvidiem un distancēm, ja Azimutā varēja kādreiz pahaltūrēt, tad Meridiānā vienmēr bija jāskrien gandrīz sacensību līmenī. Vairākus gadus nebiju atkal startējis Meridiānā, tāpēc Agrita paprasīja mazliet lielāku samaksu :) Ieraugot karti, pirmais skatiens bija uz Raikina pusi - kur Tu mani esi atvedis. Kartē zaļā krāsa dominē un augšējā stūrī redzamais uzraksts ''Cēsu Rudens 2012'' atsauca atmiņā karstās LOF diskusijas pēc šī mača gan par karti, gan apvidu. ''Siguldas Kausā'' jau daudzviet cīnījos ar sakostiem zobiem, un arī šovakar izskatās ka daudzviet būs baigi jāpiespiež sevi cīnīties. It sevišķi etapi uz 10. un 20. kp. Mežs slapjš un pielijis, un jau pie 1. kp krūmos esmu cauri slapjš. Etaps viegls iesākumam, varbūt pat pārāk viegls, jo uz nākamo punktu aizgāju pilnīgās auzās. Vispirms neuzliku virzienu un pēc tam, pēc piesaistes no 3. kp, ļoti pavirši devos uz 4. kp pusi. Tas viss beidzās ar ~ 5 minūšu maldīšanos, apskrienot visus tuvumā redzamos ielociņus - biju nonācis tā saucamajā paralēlajā situācijā, kartē un dabā it kā viss atbilst, gan ielociņu izkārtojums, gan lejā purviņš, bet punkta nav. Labi ka pēc brīža man pievienojās vēl kāds orientierists, kurš bija gudrāks šajā situācijā un aizveda mani līdz punktam. Uz nākamo 5. kp atsēdēju aiz viņa, bet tā kā man kājās vēl bija jūtamas Siguldas gravas, tad īpaši neiespringu skriet viņa ātrumā. Uz 6. kp vairākas piesaistes, pļava un lielais ieloks, bet pirms paša punkta tāpat pamanījos izmest mazu loku.
Uz 7. kp tikai viena problēma - tas kompass kas ir uz īkšķa, šad tad ir arī jāpielieto, te nav nekāda ''prastā'' Anglijas parku karte. Sākumā it kā virziens bija samērā precīzs, izskatās ka neizjutu attālumu un nonākot otrpus kalnam, sāku konkrēti ''peldēt''. Nesapratu pilnīgi neko, nekas negāja kopā... vienkārši pazudu un bija jau doma par izstāšanos, ja nav ta nav, ko te ākstīties, nemāku vairs orientēties tik nopietnos apvidos. Ķēros klāt pie pēdējā salmiņa, cēlos augšā kalnā, varbūt tur kaut ko sapratīšu, jo te uz nogāzes vispār nevienu piesaisti nespēju uztvert un virziens jau sen ir pazaudēts. Kalna galā paveicās, trāpīju uz bedres, kurā bija 8. kp, sazīmēju kur tas ir un no šejienes jau kā lielmeistars paņēmu savu 7. kp. Vēl kādas 5-6 min. pie rezultāta klāt. Jāturpina tālāk. Etaps uz 9. kp pavisam vienkāršs, bet uz 10. kp būs ko pastrādāt. Ir divi varianti, vai nu skriet ārā uz ceļa, vai arī pēc kompasa doties taisni pa līniju gar lielo kalnu. Skrējējs es neesmu, tāpēc dodos taisni, bet nu pārliecības galīgi nav kā trāpīt uz punktu. Jāskatās kāda būs situācija etapa otrā galā. Kartē neatrodot nevienu piesaisti, tikai pilnībā uzticoties kompasam, līdz punkta rajonam nonācu pat ļoti veiksmīgi, tikai ar vienu bet... punktu nepamanīju vien kādu 20-30 metru attālumā, un atkal aizgāju kļūdā līdz pat ceļam. Beidzot biju dabūjis piesaisti :) žēl tikai ka tālu aiz punkta. Etaps uz 14. kp virziena etaps, atkal nobīde un atkal kļūda. Līdz šim brīdim tā tīri esmu paņēmis tikai 1. kp un vēl pāris, gandarījuma protams nav, vai nu šodien vienkārši neveicas ar orientēšanos, vai nu... kas ir visticamāk, Latvijas skarbi tehniskie apvidi man ir kļuvuši pavisam sveši. Ir patīkami skriet šādos mežos, bet nu problēmas ir lielas lasot karti :) Jāmēģina vēl atcerēties kaut ko no vecās Alda skolas, tāpēc uz 15. kp nedomāju nekādus apkārtvariantus pa ceļiem, tikai taisni, lasot karti un baudot mežu. Vairāk koncentrējoties viss sanāk pat ideāli un punktā nonāku precīzi. Uz 17. kp izskatās baigais džunglis priekšā, tādu īstu variantu nav, tāpēc skrienu jau pa citu orientieristu iemīto taku pa kalna augšu līdz pat nogāzei uz upīti. Līkums sanāk, bet punktā nonāku pārliecinoši.
Un tagad saldais ēdiens uz 20. kp, par kuru jau savienojot startā punktus šausminājos. Arī tagad nebija nekādas pārliecības kā veikt etapu, pa augšu būtu baigi riskanti, ātri varētu pazust, pa leju atkal baigi apgrūtinoši cīnīties gar upīti un ielokiem. Jāmēģina tam visam pa vidu. Mežs pilnībā neskrienams, tumsiņa ar jau nāk virsū, lēnām un prātīgi jācīnās. Piefiksēju katru gravu un tērcīti, un punktā nonācu necerēti veiksmīgi, protams bez jebkāda ātruma, jo svarīgāk bija nepazust pašās distances beigās, atceroties kādi piedzīvojumi jau bijuši distancē. Distances beigas ļoti vienkāršas, tikai vēl jānokļūst līdz tam 21. kp. Finišējot krēsliņā, arī lietus sāk līt, un izrādās ka arī Raivis vēl nav laukā no meža. Čalis cīnās tāpat kā es :) Finišējot ar rezultātu 1:24:50 un velkot slapjās drēbes nost, domāju pie sevis, ka ļoti stipri šaubos vai būtu piekritis braukt uz šādu Meridiānu, zinot kāds apvidus sagaida. Uz Rīgas Magnētu mežiem esmu gatavs braukt kaut vai krusa birst no gaisa :) bet Meridiāna skarbajām distancēm ir mazliet jāsagatavojas, lai viņās ar baudu mestos iekšā. Ieņēmu 7. vietu starp 10 dalībniekiem. Arī rītdien Azimuta mežs solās būt visai draņķīgs, bet uz Azimutu pie Alda vienkārši nevar nebraukt.

svētdiena, 2013. gada 11. augusts

Veiži (Sigulda)


Category: Siguldas Kauss 2013 2.diena
Map/area: Veiži (Sigulda)
Organiser: IK Duvekors
Country: Latvia
Discipline: V21B
Laika apstākļi mazliet ieviesa korekcijas vakar vakara gaitā, un zaļumballes vietā nācās ballēties mājā. Latvijas melnais (upeņu lillā) balzāmiņš bija tieši laikā. Jāsaka kā ir, šorīt galīgi nebiju gatavs skriet, nez no kurienes biju ticis pie nepatīkamām muguras sāpēm, tā ka pat no gultas nevarēju normāli piecelties. Jācer ka tas nav no tā suņa kodiena, būšu vēl trakumsērgu saķēris :) Varbūt no tās stingumpotes, varbūt no Siguldas gravām... grūti pateikt, bet sāpes un stīvums bija tāds, ka iesildoties pirms starta, nevarēju nemaz normāli pieliekties līdz kāju pirkstgaliem. Vienīgā cerība, ka skrienot atlaidīs tās sāpes. Uz koduma brūces šodien neliku to ciešo saiti, bet salīmēju plāksterus un no Gata autoaptieciņas aizņēmos apsēju binti, kas pēc pāris kontrolpunktu apmeklējuma, tāpat noslīdēja līdz potītei.
Šodien, atšķirībā no vakardienas, distances sākums pa patīkami skrienamu mežu. Uz 1. kp centos cik nu varēju ar savām stīvajām kustībām, punkts ļoti veigls. 2. kp mazliet sarežģītāks, bet ar virzienu nekādu problēmu. Uz 3. kp ceļa etaps, labāk jau vajadzēja iet pa taisno caur balto mežu, bet izlēmu doties apkārt, novērtējot kāda ir pļava skrienot uz 4. kp. Pirms 15 gadiem šajā kartē jau biju skrējis Kāpā-98, dabā gan neatpazinu šo vietu, bet tagad salīdzinot abas kartes, izrādās ka 3. kp man šodien bija tieši tajā pašā vietā, kur toreiz liktenīgais 1. kp. 1998. gadā tiku diskvalificēts tieši par šī kontrolpunkta neatrašanu (atzīmējos citā punktā, vienu ieloku iepriekš).
Uz 4. kp jau skrienot šurpu uz 3. kp biju izlēmis, ka došos pa mazo stidziņu nevis pļavu, un tad tikai virzienā. Te kaut kur pa ceļam apdzinu vienu no B grupas konkurentiem, un jutu ka muguras sāpes arī pamazām sāk atlaist. Punktu paņēmu uz attāluma izjūtu. Uz 5. kp vispirms bija plāns skriet ārā uz ceļa caur dzerampunktu, bet jūtot ka mežs ir tīri labi skrienams, devos vien taisni pa vienu no horizontālēm. Distances sākums bija tiešām baudāmi skrienams, bet sākot ar 6. kp sākās atkal Siguldas gravu ''burvība''. Uz 6. kp bija doma celties augšā pa to pašu ieloku, kur vakar uz 11. kp, bet kaut kā nevarēju normāli tikt no tās gravas laukā, tāpēc sāku celties krietni ātrāk augšā, un iznācu uz ceļa nevis elektrolīnijas, kura bija mans mērķis. Būs līkums, bet arī no šejienes būs diezgan labi paņemt punktu. Uz ceļa pārsteigums, pretim skrien mūsu līderis Arnis Šņore, kurš šķiet startēja 2 min. pirms manis. Izskatās ka viņš skrien uz 8. kp, tātad šobrīd viņš ir kādas 4 min. priekšā un es rezultātos viņam zaudēju vien aptuveni 2 minūtes. Ļoti labi... līdz brīdim, kad... gribējās vēl labāk kā ir (varbūt ir cerība noķert), bet sanāca kā vienmēr. No ceļa pilnīgi neprecīzi noskrēju un uz 6. kp sāku ''peldēt'' pilnīgi pretējā virzienā, līdz attapos ka punkts ir uz otru pusi gravai. Uz 7. kp mazliet papsihoju no kalna uz leju, bet uz 8. kp sākās atkal, jau vakar izbaudītais, pārgājienu solis pret kalnu. Šajā etapā sastapu pāris meistarus, gan Latvijas labāko astoņpadsmitnieku Alvi Reinsonu (mana konkurenta Raivja dēlu), gan vecmeistaru Kārli Magonu. Pašu punktu paņēmu lēnu un precīzi. 
Etaps uz 9. kp izvērtās par nevajadzīgi ilgu piedzīvojumu. Nez ko biju izdomājis, ka vajadzētu tās visas horizontāles apliekt apkārt pa kreiso pusi, lai mazāks kāpums, bet nu aizgāju pilnīgā autā. Pirmkārt tā nogāze bija pilnībā aizaugusi ar krūmiem un otrkārt - visi tie ieloki tāpat bija ar savu kāpumiņu. Būtu vien labāk gājis pa taisno un beigās uzkāpis tās pāris horizontāles. Uz 10. kp vispirms labs ripojiens lejup no kalna un tad lēciens lejā no klints. Šo punkta vietu gan atcerējos no 1998. gada, toreiz man te bija 6. kp, pie mazā strautiņa starp iespaidīga izmēra klintīm. Fotogrāfiem tur ļoti labas bildes sanāktu. Etapu uz 11. kp uzsāku ar līšanu augšā pa gravu, līdzi vairākiem citiem orientieristiem, tikai pašā augšā tā cītīgāk ieskatījos kartē. Punkts izskatās visai āķīgs, tāpēc lasu katru piesaisti, vispirms ceļa līkums, tad purviņš un akmens, un beigās grāvītis, no kura punktu paņemu bez problēmām. Arī uz 12. kp jādodas prātīgi, jo ja sakļūdās kaut par vienu horizontāli uz nogāzes, tad punktam mierīgi var paiet garām pat pārdesmit metru attālumā, to nepamanot. Uz 13. kp plāns vienkāršs - dzerampunkts - ceļš gar 4. kp - elektrolīnija - ceļš - un punktā iekšā.
Arī 14. kp neizskatās neko sarežģīts, bet... pieļāvu lielāko kļūdu šodien (~2 min.). Vispirms jau izeja no 13. kp neprecīza, tad virziena taisnošana cauri purvam, un pēc tam kaut kāda mistika. Tur viss bija tik peldošs, ka grūti kaut kur piesieties, ja precīzi neej punktā. Tagad skatoties garmin ceļu, neticu savām acīm, divas reizes esmu paskrējis punktam garām vien pāris metrus, un būtu droši vien vēl tur malies, ja vien garām nenāktu junioru vagons (Puriņš, Sārs un Kļaviņš) un neizceltu man punktu. Čaļiem ātrums iespaidīgs, cik ātri atskrēja, tik ātri arī aizskrēja, bet paldies viņiem punkta izcelšanu. Uz 15. kp etaps līdzīgs kā vakar uz 13. kp, tāpēc šodien skrēju gudrāk, nevis pa taisno, bet apkārt pa balto mežu. Diemžēl pirms punkta sajaucu grāvīšus, un punktu mēģināju atrast pauguram dienvidu pusē, nevis ziemeļu, 1 minūte pagāja kamēr atskārtu kur esmu. Arī uz 16. kp etaps līdzīgs kā vakar, cauri tam drausmīgajam zaļajam purvam. Locīt apkārt būtu baigais līkums, un nav teikts ka tas būtu ātrāk, tāpēc devos pa taisno, cerībā ka purvā būs iedzīta taka. Takas un pēdas tik tiešām bija, bet visas kaut kur izbeidzās tajā muklājā. Šķiet ka vajadzēja tomēr iet apkārt pa labo pusi, jo dažviet pat paiet normāli nevarēja, jālaužas un jālien. Iznākot purva otrā krastā, mazliet pa ātru jau nopriecājos, jo biju precīzi trāpījis uz punktu, diemžēl tas bija vakardienas Nr. 40, bet man šodien vajag punktu ar Nr. 41, labi vismaz ka tagad precīzi zināju atrašanās vietu. 17. kp kartē neizskatījās tik ''indīgs'', kā patiesībā bija dabā, nācās mazliet pacīnīties kopā ar Arnicānu Gunti, lai atrastu to mikro ieplaciņu.
Un arī 18. kp izskatās ļoti vienkāršs, bet šķiet ka tur kartē bija kaut kādas neprecizitātes, tās dzeltenās līnijas bija pavisam savādāk un arī nesazīmēti klajumiņi tur bija daudz vairāk. Aptuveni pusotru minūti ar Gunti bijām nesaprašanā, kur un kā. Ja distances sākumā un vidusdaļā kļūdās biju atstājis kādas 2 minūtes, tad te beigās salasīju vairāk kā 6 minūtes dažādās neprecizitātēs. Uz pēdējo 19. kp jau no galvas pa vakardienas iemīto taku. Finišā gandarījums bija daudz lielāks nekā vakar, jo distance bija daudz patīkamāka nekā 1. dienā. Daudzviet varēja paskriet, arī gravu etapi bija interesantāki, vienīgi beigas tādas nekādas, dēļ tā zaļā purva. Finišēju ar rezultātu 1:25:26, bet nebija pārliecības ka ar to pietiks 2. vietai, jo kļūdu bija daudz. Paskatoties splitos, tiešām līdz 2. vietai mazliet būtu pietrūcis, bet kļūdas pieļāva visi, arī Reinsons Raivis bija pamatīgi uzracis 18. kp, tāpēc diezgan pārliecinoši šodien finišēju 2. vietā no 7 dalībniekiem. Un arī kopvērtējumā stabila 2. vieta. Arnis šķiet bija pieteicies ne savā grupā :) mēs ar Raivi līdzīgi pacīnījāmies, bet pārējiem džekiem šķiet apvidus bija pa smagu, jo mežā bija pavadījuši krietni ilgāku laiku. Arī es nebiju sajūsmā par šādu apvidu, jo man šis pasākums vairāk līdzinājās piedzīvojumu pārgājienam, nevis orientēšanās skrējienam. Nav tādas fiziskās bāzītes, lai piespiestu sevi skriet vietās kur šoreiz atļāvos soļot :) Bet B grupā ne vienmēr to lielāko lomu spēlē skriešanas ātrums, arī šoreiz pietika ar gadu gaitā iegūto orientēšanās pieredzi, lai godam kāptu uz pjedestāla otrā pakāpiena. Skaista medaļa un jauni sporta vitamīni! Ir tāds labs teiciens - ''labāk būt pirmajam starp otrajiem, nekā otrajam starp pirmajiem''. Tā ka esmu savā vietā, tur kur man jābūt :)

sestdiena, 2013. gada 10. augusts

Veiži (Sigulda)


Category: Siguldas Kauss 2013 1.diena
Map/area: Veiži (Sigulda)
Organiser: IK Duvekors
Country: Latvia
Discipline: V21B
Kā jau ierasts, vienmēr kad dodos atvaļinājumā uz Latviju, tad obligāti tiek noskatītas arī kādas orientēšanās sacensības, kurās piedalīties. Šoreiz šajā laikā iekrita Siguldas Kauss, kuram tad arī pieteicos. Siguldā iepriekš ir skriets daudz reizes, tāpēc zināju kas sagaidāms - cīņa pa konkrētām senlejas nogāzēm ar visām ekstrām (krituši koki, gravas, strautiņi, klintis un purvāji reljefā). Loģiski ka startēju savā V21B grupā, kurā šoreiz dalībnieku visai maz, un no kuriem tikai divi uzvārdi atpazīstami - Arnis Šņore un Raivis Reinsosns. Ar Arni šķiet ka skrējām jauniešos vienā grupā un viņš bija galvas tiesu pārāks, var teikt viens no līderiem, tā ka pirmā vieta jau ir aizņemta :) Ar Raivi šad tad ir sanācis uzskrieties tieši B grupā, un ļoti bieži esam uzrādījuši līdzīgus rezultātus. Pārējo dalībnieku uzvārdi gan pilnīgi sveši, tā ka jāgatavojas cīņai ar Raivi par otro vietu un jāskatās kas tie pārējie ir pa fruktiem. Trešdien Azimuta vasaras kārtā mazliet biju ieskrējies (skrējās gan ļoti smagi), bet piektdienas vakarā pavisam negaidīti tiku pie traumētas kājas! Pirmajā mirklī šķita ka dalība Siguldā būs jāatceļ. Ogrē sievasmātes sunīts iecirta man trīs zobus kājā :) un tieši ļoti neērtā vietā (domājot par skriešanu) mazliet virs paceles locītavas. Mājas apstākļos tiku apārstēts pamatīgi, drošības pēc vēl traumpunktā dabūju stingumpoti, un lai arī kāju pilnībā salocīt nevarēju, jutu ka sestdien paskriet varēšu. No rīta Valmieras pilsētas svētku laikā tika vēl iegādāta elastīgā saite ap ceļgalu, kura gan skrienot vairāk traucēja nekā pati traumētā vieta, bet drošībai jābūt, Rokijs bija diezgan dziļus caurumus izkodis un infekciju nebūtu vēlams saķert. Skrienot uz startu, sajūtas bija labas, pa ceļam vēl sarokojos ar Pasaules čempionāta debitantu, vienīgi staipoties sapratu ka pilnībā to kāju nevarēšu pielietot. Startā ierados krietni pa ātru, tāpēc atlika laiks vēl uzēst mellenes, pat neatceros kad pēdējo reizi tik daudz biju apēdis :) Man pirmā starta minūte no grupas, labi ir, neviens netraucēs pieņemt ļēmumus un ja nu kas, tad no aizmugures pielabos. Etaps uz 1. kp jau ar maksimālo koncentrēšanos. Vispirms pa mazo taciņu, tad lejā uz gravu, pie lielā akmens piefiksēju savu atrašanās vietu, bet otrpus gravai uz nogāzes, cīnoties ar kritušajiem kokiem, pazuda kontakts ar karti. Virzījos lēni un nepārliecināti uz priekšu, un lūk, Arnis jau mani panācis par 2 min. uz 1. kp. Punktu paņēmām reizē un uz 2. kp biju domājis pasēdēt viņam astē, diemžēl ātri vien izlaidu viņu no sava redzesloka, jo sanāca apstāties un regulēt to ceļgala saiti, kura nepārtraukti šļuka nost. Lēni skrienot, vairāk pat ejot, karti lasīt nav nekādu problēmu, un uz 2. kp trāpīju samērā precīzi. Uz 3. kp nolēmu doties vairāk pa augšu, jo tur vairāk orientieri, vairāki grāvīši un atklātais purviņš. Tieši pie tā garā purviņa ''aizpeldēju'' kaut kur un atkal pazuda kontakts ar karti. Bija jāslēdz iekšā iztēle un pēc inerces jāvirzās punkta virzienā, ar nelielu loku izdevās ''sazīmēt'' punkta vietu.
Ja uz 3. kp vēl dažviet centos skriet, tad etapu uz 4. kp, kurš bija pret kalnu, vairāk veicu pārgājiena režīmā. 4. kp paņēmu kopā ar Kalvja Mihailova mammu Intiņu, tajā brīdī nekas neliecināja ka mēs visu atlikušo distanci veiksim kopā (izrādās V21B un S45 grupām bija vienādas distances). Uz 5. kp pa horizontāli sanāca pat paskriet, bet uz 6. kp atkal cīņa ar gravām, kalniem, kritušajiem kokiem un sevi. Sākās pārgājiens, jo man skriešana šādā apvidū ir pārāk apgrūtinoša. Intiņa aizgāja pa priekšu, bet pirms punkta mazliet apmulsa un man nācās izcelt punktu, tad sapratu ka mums ir vienādas distances, bet nu vēl jau kaut kur cerēju arī distancē uzskriet, tāpēc pat iedomāties nevarēju ka viņa finišēs pirms manis :) Uz 7. kp nekādu variantu, tikai pa līniju piefiksējot klajumiņu pirms punkta, arī 8. kp salīdzinoši vienkāršs, galvenais turēties uz vienas horizontāles līnijas, mazliet gan uzcēlos pa augstu, bet tā pat bija labāk nekā ja būtu nolaidies pa zemu. Punktu paņēmu kopā ar Jevgēņiju Bondinu no V21A grupas, kurš ik pa laikam uzpeldēja manā ceļā. Viņu atceros no viena ziemas Magnēta, kad skrējām kopā. Uz 9. kp vispirms mērķis dzerampunkts, un laikam tieši koncentrēšanās uz to glāzīti, neļāva pieņemt labāko ceļa izvēli uz pašu punktu.
Dzerampunktā padzēros un turpināju līnijveida virzību uz punktu, bet tā bija kļūda. Tā nogāze bija pilnīgi neskrienama, un Intiņa, kura apskrēja šo kalnu pa ceļu un pēc tam cēlās augšā pa gravu, punktā jau man bija priekšā. Uz tās nogāzes pazaudēju ~ 2 minūtes. Cīņa ar to gravu bija nežēlīga, lai nokļūtu pie punkta. Etapu uz 10. kp uzticēju Kalvja mammai, jo mazliet bija uzsista apātija uz orientēšanos pēc šāda etapa un distancē pavadītais laiks arī jau tuvojās stundai, kas manā gadījumā jau ir vēlamais finiša laiks. Pirms 10. kp mums aizgāja garām A grupas vagons, man tajā brīdī šķita ka gan jau arī kāds no B grupas, un uz nākamo 11. kp Intiņa pazuda ar visu to vagonu, tāpēc man atkal pašam bija jāpieslēdzas kartes lasīšanai. Etaps vienkārši veicams pa lielo ieloku. Uz 12. kp beidzot viens normāls ceļa variants, kur var arī paskriet, bet man tas cīņasspars pavisam švaks, tāpēc sasparojos tikai lai panāktu Intiņu un vēl vienu dāmu ''Purva Bridēja'' formā, un iesēdos astē dāmām. Uz 13. kp šķiet tomēr vajadzēja ņemt virsroku un skriet pa priekšu, jo abas dāmas mūs ievilka vispirms aizaugušā izcirtumā un pēc tam purviņā. To visu varējām mierīgi apskriet pa kreiso pusi, pa balto mežu. Pie 13. kp es pārņēmu vadību un uz 14. kp biju nolēmis dāmas izvest pēc iespējas precīzāk. Etaps nebija no tiem saldākajiem - zaļais purvs.
Tajā brīdī šķita ka vienkārši jālauž ceļš taisni pēc kompasa, bet tagad no malas skatoties, iespējams ka vajadzēja doties pa kreisi caur purvu un tad gar malu uz punktu. Uzdevums bija izpildīts, dāmas purvam izvilku cauri, tagad lai pavelk mani :) Bet ja nopietni, tad gan fiziski gan emocionāli jutos pabeidzis distanci, kaut arī līdz finišam vēl 2 punkti atlikuši. Ja kādreiz šādos apvidos devos iekšā ar zināmu prieku, jo bija iespēja uzvarēt ātrāk skrienošos ar savām orientēšanās spējām, tad šobrīd esmu pilnībā atsvešinājies no šādiem smagiem apvidiem, un nu jau tās vairāk ir mocības nevis bauda. Anglijas vienkāršās kartes un apvidi mazliet ir notrulinājuši :) Uz beidzamajiem 15. un 16. kp praktiski kartē neskatījos, vienkārši sekoju abām dāmām, un arī finišā biju džentelmenis, atlaidu abas pietiekamā attālumā, lai nerastos vēlme apdzīt :) Finišā īsti nevarēju saprast kādas emocijas manī virmo, noguruma praktiski nebija, jo šis tiešām vairāk bija kā pārgājiens nevis skrējiens ar pāris pieveiktiem kalniņiem. Distance bija lieliska, bet tāda īsta gandarījuma nebija, jo kā jau minēju, šāds apvidus mani galīgi vairs neaizrauj. Finišēju ar rezultātu 1:23:13, bet rezultātu tabula tā īsti nemaz neinteresēja, vienīgi vakarā netā ieskatījos, kāds tad ir izvietojums bijis mūsu grupā. Prognozes bija piepildījušās par visiem 100% - Arnis pārliecinoši pirmais, es sev par pārsteigumu 2. vietā no 8 dalībniekiem, un Raivis trešais, bet pārējie tā konkrēti atpalikuši. Tātad rītdien būs cīņa par 2.-3. vietu, ja vien šovakar būšu godīgs ;) Alu dzert nedrīkstu, dēļ suņa kodiena, bet Valmieras svētku balli jau gan drīkstu apmeklēt.

trešdiena, 2013. gada 7. augusts

Smiltenes Apļa D (Smiltene)

Category: Azimuta Vasara 6. kārta
Map/area: Smiltenes Apļa D (Smiltene)
Organiser: OK Azimuts
Country: Latvia
Discipline: VA
Divu nedēļu atvaļinājums Latvijā, protams ka ne bez orientēšanās. Nedēļas nogalē esmu pieteicies uz Siguldas Kausa sacensībām, tāpēc šovakar jāieskrienas un jāaklimatizējas sen neskrietajos Latvijas mežos, Azimuta vasaras kārtā. Šajā mežā jau jaunībā biju skrējis, un tieši ar šādu karti biju skrējis tālajā 1995.gada Azimutā, Aldis vēl joprojām rīko sacensības vecajās kartēs :) Karstums pamatīgs (+29C), reljefa formas arī normālas, mērogs 1:15000, būs ko pacīnīties, mēģināšu turēties pa līniju. Uz 32. kp iesāku labi, bet uz nākamo 33. kp jau radās problēmas, vispirms jau mērogs neļāva izjust attālumu un arī apvidus bija daudz savādāks nekā kartē attēlots. Pārsteidza tas, ka paskrēju garām vairākiem pauguriņiem, no kuriem kartē nebija ne miņas. Tikai pārskrienot pāri stigai un nonākot aizaugušajā izcirtumā, sapratu ka esmu punktam garām. ~2 minūtes iestādītas. Nākamos 3 punktus paņēmu ļoti labi, baltajā mežā bija bauda skriet, bet uz 38. kp atkal neliels misēklis kartes dēļ. Skrēju uz priekšā redzamo pauguru un izrādījās ka kartē tāda nemaz nav, un protams ka punkts arī tur nebija, nācās mazliet paskriet atpakaļ. Kanders labi nohaltūrējis zīmējot šo karti tik lielā mērogā. Uz 40. kp izvēlējos variantu caur 41. kp, lai pēc tam varētu skriet atpakaļ kartē neskatoties. 42. un 43. kp arī tika paņemti pārliecinoši, bet 44. kp izvērtās par murgu. Līdz lielajam ceļam ar virzienu viss kārtībā, bet kur un kā no ceļa iet punktā iekšā, nebija ne jausmas. Priekšā vecs aizaudzis izcirtums un jaunas iebrauktas slēpošanas trases. Mēģināju uz čuju trāpīt, bet neizdevās, piefiksēju vien to, ka esmu nolaidies lejā pa ieloku, jālaužas atpakaļ uz ceļa un jāmēģina punktā trāpīt mazliet augstāk. Satiku Stabiņ Māri, kurš arī aizgāja pa zemu no punkta. Lēnām laužot papardes un avenājus, pašam par pārsteigumu, ar otro piegājienu izdevās atrast punktu. Kļūda ~ 4 min. Etaps uz 45. kp kartē smuks baltais mežs, bet dabā vecs izcirtums ar krūmiem un citiem laužamiem šķēršļiem. Ņēmu tīri uz virzienu un kļūdījos aptuveni vien 100 metrus lai precīzi trāpītu punktā. Uz 47. kp atkal nācās izprast kā kartē ir attēlots reljefs, neliels zigzags punkta rajonā un atrasts. Atpakaļ ceļš uz finišu bez vērā ņemamām kļūdām, labs orientieris bija blakus esošā Pleskavas šoseja, un beidzamie punkti nekādas problēmas nesagādāja, tikai skriešanas vaina karstajā svelmē. Rezultāts 1:02:54 no kurām ~10 minūtes kļūdās un 5. vieta no 8 dalībniekiem. Jauki paskriet pa mīkstām sūniņām, vienīgi potītes baigi ļogās, Anglijā sanāk skriet pa cietāku pamatni. Nez kad Aldim beigsies vecie karšu krājumi!