piektdiena, 2011. gada 30. decembris

2011. gada orientēšanās sezonas kopsavilkums!


Šis gads ir bijis sacensībām bagātākais gads manā nu jau vairāk kā 20 gadu garajā orientierista karjerā. Sacensības ir bijušas dažādas un gana interesantas, lai tagad gada beigās atskatītos uz tām un uzrakstītu mazu kopsavilkumu, ko tad esmu saskrējis, kur bijis un ko sasniedzis. Pavisam šogad uz starta ar karti rokās esmu stājies 71 reizi! Pārsvarā protams Anglijā gan nozīmīgās sacensībās, gan pavisam nenozīmīgās treniņsacensībās, bet vienmēr ar to neizsīkstošo azartu pēc iespējas ātrāk atrast kontrolpunktus un sasniegt finišu. Es tā īsti nekad neesmu pievērsis uzmanību treniņiem vai kādu mērķu uzstādīšanai pirms sacensībām, vienmēr skrienu tikai prieka pēc. Bet vienmēr gribas jau to gandarījumu finišā, pēc labi veiktas distances, tāpēc kaut kādus mazos mērķīšus jau šad tad tomēr ir jāizvirza. Šogad tie bija šādi: arvien labāk iejusties nakts-o distancēs, jo ļoti ir iepatikusies tieši šī orientēšanās disciplīna, pavasarī izbaudīt orientēšanos eksotiskā apvidū - Portugālē, cienīgi nostartēt Anglijas Čempionātā, vasarā Kāpā izvirzīju tikai un vienīgi uzvaru Open100 grupā (speciāli centos noturēt svaru virs 100 kg), pēc tam sākās svara mešana nost, jo gribas tomēr vēl skriet nevis čāpot pa mežu, tāpēc vasaras beigās aktīvi skrēju un piedalījos savā pirmajā pusmaratonā, un rudenī jau orientēšanās distancēs devos pavisam ar citu azartu, jo zaudētie kilogrami arvien vairāk sniedza gandarījumu par uzrādītajiem rezultātiem meža distancēs. Jāpārlasa un jāatskatās pa mēnešiem kāda tad ir bijusi šī raibā o-sezona.

Janvāris.
Janvārī startēju 6 sacensībās, no kurām četras bija nakts-o distances. Vēl joprojām cīnījos ar traumu (kājas augšstilba sastiepumu) tāpēc nekāds naskais skrējējs nebiju nevienās no sacensībām. Nozīmīgākās šajā mēnesī bija Ziemeļu Nakts Čempionāts, kurš izvērtās piedzīvojumiem bagāts gan ekstrēmo laika apstākļu dēļ, gan dēļ gaismas izbeigšanās manai lampai. Šīs varētu nosaukt par gada EKSTRĒMĀKAJĀM sacensībām. Mēneša beigās tikpat nozīmīgas sacensības bija Anglijas klubu čempionāta atlases sacensības, kurās gan es izpausties nekādi nevarēju, jo Elite nav priekš manis.

Februāris.
Februārī startēju 5 sacensībās, no kurām izcelt varētu vienīgi Jorkšīras Nakts Čempionāta pēdējo posmu, bet pārējās četras bija vairāk kā treniņi manai sāpošajai kājai. Kaut arī YHOA nakts līgas pēdējā posmā noskrēju samērā neveiksmīgi, dēļ pāris nepārliecinoši veiktiem etapiem, visi apstākļi sakrita tā ka beigās kopvērtējumā ierindojos 3. vietā, ko varētu nosaukt par gada VEIKSMI, vienkārši paveicās. Pēdējās divas februāra nedēļas metu mieru skriešanai un atpūtināju traumēto kāju pirms Portugāles daudzdienām martā.




Marts.
Martā visa uzmanība Portugal O Meeting daudzdienu sacensībām, kurās pārsteidzu pats sevi, jo necerēju ka M21B grupā būšu viens no tiem kas reāli cīnīsies par iekļūšanu labāko trijniekā. Uz Portugāli vairāk devos kā tūrists, lai izbaudītu turienes klimatu, pagozētos zem palmām un uzēst apelsīnus no koka, bet pēc otrās sacensību dienas, kurā ieņēmu 3. vietu, sāku pievērst uzmanību arī sportiskajai pusei. Beigās kopvērtējumā tomēr paliku 5. vietā no 52 dalībniekiem, bet iespēja bija tikt uz pjedestāla, ja vien nebūtu drausmīgā kļūda 3. dienā un 1. dienā būtu mazliet vairāk svaiguma. 3. dienas karti uzskatu par vienu no savām mīļākajām kartēm, kurā esmu skrējis, jo tik eksotiskā un interesantā apvidū vēl nebija nācies skriet,
tāpēc šīs viennozīmīgi ir gada EKSOTISKĀKĀS sacensības, kurās pat tiku pie foto ar Pasaules Čempionu! Marta beigās nostartēju arī vienā Ziemas Magnētā Latvijā, tas gan bija tā nenopietni, jo tad galvenais pasākums bija dāvana Andai - Roxettes koncerts Rīgā. Sanāk ka martā nevienu reizi neesmu startējis Anglijā.



Aprīlis.
Aprīlis izvērtās par piespiedu atpūtas mēnesi, jo beidzot bija jāsaārstē tā traumētā kāja. Pašās mēneša beigās startēju vienās Lieldienu sacensībās Anglijā un pēc tam aizlidoju uz Igauniju, uzskriet manā o-kalendārā tradicionāli iekļautajās Ilvēs. Igaunijā biju tik švakā fiziskajā formā, tā it kā tikko būtu uzsācis sezonu, tāpēc šo nosaukšu par gada ATGRIEŠANOS orientēšanās sacensībās.



Maijs.
Maijā beidzot sagaidīts tas nozīmīgais notikums – Anglijas Čempionāts, kuram gatavojies nebiju, bet ar nepacietību gaidīju gan. Fiziskā forma var teikt uz to brīdi bija nekāda, bet nu izdevās kaut cik normāli pieveikt distanci un ieņemt atbilstošu vietu. Nākamajā dienā neplānoti vēl startēju stafetēs, kuras bija ļoti interesantas. Kopumā jāvērtē pozitīvi šīs sacensības, noskrēju savā līmenī, bet pats galvenais – beidzot biju ticis vaļā no kājas traumas, kas ļauj cerīgi skatīties nākotnē. Tik nopietna mēroga sacensībās Anglijā startēju pirmo reizi, tāpēc šīs bija gada NOZĪMĪGĀKĀS sacensības. Vēl maijā startēju pāris treniņsacensībās un vienā Urban skrējienā pa York, nedaudz apaukstējies.

Jūnijs no orientēšanās viedokļa bija pavisam kluss. Viens labs skrējiens Ilkley pilsētā, divas treniņdistances un pilnīga izgāšanās Magnētā pirms Kāpas. Izstājos! Nekad nav patīkami nepabeigt distanci, bet tajā dienā man galīgi prāts nenesās uz orientēšanos. Šo nosaukšu par gada IZSTĀŠANOS, jo tas ir ļoti liels izņēmums kad nepabeidzu distanci. Vēl jūnijā jāatzīmē tas ka pirmo reizi piedalījos 10 km ielu skrējienā. Šis skrējiens Leedsā bija ka pozitīvs grūdiens tam ka arvien biežāk sāku skriet pa asfaltu, un gada beigās jau samērā bieži parādījos vienkāršos ielu/parku skrējienos.

Jūlijā startēju 7 sacensībās, un kā vēl startēju, 7 dienās noskrēju 7 distances!!! Vispirms jau Kāpā savā dzimtajā pilsētā Smiltenē smagsvaru grupā Open100. Mērķis protams bija uzvarēt, diemžēl neizdevās. Trīs dienu kopvērtējumā zaudēju 9 sekundes Open100 grupas leģendai Mārim Kalējam. Kāpai pienākas uzreiz 3 gada nominācijas. Šīs bija gada KARSTĀKĀS sacensības, +30 grādu temperatūra skriet bija sevišķi grūti. 2. dienā uz 6. kp pieļāvu gada MUĻĶĪGĀKO KĻŪDU, dēļ kuras arī zaudēju 1. vietu.
Un viennozīmīgi šīs bija gada EMOCIONĀLĀKĀS sacensības, jo kāpt uz pjedestāla Latvijas lielākajās sacensībās un vēl savās mājās ir sevišķi patīkami. Pēc Kāpas vēl uzskrēju 3 Magnētos – divus Rīgā un vienu Valmierā. 8. jūlijā manā kalendārā sākās vasaras pārtraukums orientēšanās sacensībām līdz pat septembrim.




Tā kā Anglijā vasarā orientēšanās sacensības nenotiek, tad šis bija īstais brīdis kad mēģināt piepildīt vienu no sapņiem – sagatavoties un startēt pusmaratonā. Kopumā treniņos saskrēju vairāk kā 200 km un augusts jānosauc par gada TRENIŅU mēnesi. Mazliet pārvērtēju savas fiziskās spējas un šī kilometrāža man bija stipri pa lielu un vairāk nogurdināja pirms pusmaratona. Bet tagad novembrī un decembrī jūtu ka šis treniņplāns vasarā ir nācis labumā, un tagad rudenī orientēšanās sacensībās skrēju uz šīs bāzītes.

2011. gada 4. septembris ir datums kad pirmo reizi dzīvē skrēju distanci kas ir garāka par 20 km. Blackpool pusmaratons! Jāsaka atklāti, viss nogāja galīgi šķērsām, un pēc pusmaratona biju kategoriski pārliecināts ka šis bija pirmais un pēdējais pusmaratons. Treniņplāns man bija labs, bet man pārāk nogurdinošs, iespējams nedēļu pirms vajadzēja iepauzēt. Nakts pirms tik garas distances tomēr jāpavada mierīgi. Saule priekš septembra un trases atrašanās vietas (jūrmala) bija pārāk karsta (+25). Arī dzērienus vajadzēja ņemt līdzi vairāk distancē. Pēc 2/3 distances mans organisms vienkārši atteicās skriet. Finišā rezultāts bija drausmīgs un kā sacīt jāsaka, pirmie kucēni jāslīcina. Šī bija gada NEVEIKSME un gada GRŪTĀKĀS sacensības. Tagad pieredze un mācība ir rokā, un 2012. gadā mēģināšu rast iespēju uzskriet atkal kādā pusmaratonā. Pēc nedēļas Anglijā atsākās jaunā orientēšanās sezona ar gada INTERESANTĀKO distanci London City Race sacensībās. Pati par sevi orientēšanās Londonā ir ekskluzīva, bet orientēšanās vairākos stāvu līmeņos bija kaut kas vienreizējs. Vēl mēneša beigās plezīra pēc pabiju Igaunijā, aizbraucām uz Munameģi un uzskrēju Suunto Games.

Oktobra sākums pagāja atpūšoties un dziedējot augšstilba traumu, lai kaut cik gatavs būtu skriet Anglijas Klubu Čempionāta finālā. Nekas labs jau tur neizdevās, jo Elites distances nav priekš manis. Oktobrī pirmo reizi startēju Leeds parkrun 5km skrējienā. Un mēneša beigās divās dienās startēju 4 distancēs! Vispirms sestdienā piedalījos 2 sprinta distancītēs Leeds Universitātes ēku kompleksā. Distances bija ļoti interesantas un tehniskas, kurās neiztiku bez neizskaidrojamām kļūdām. Bet bija feini un patika tik ļoti ka šīs ir manas gada labākās SPRINTA distances. Svētdienā vēl 2 sacensības, vispirms ne pārāk aizraujošs Urban skrējiens Skipton pilsētā, bet vakarā atklāta jaunā nakts-o sezona gada JAUTRĀKAJĀS sacensībās. Bēgu no vampīriem :)))


Sacensībām bagātākais mēnesis. 12 sacensības, tātad vidēji trīsas nedēļā! Biju kaut kur pazaudējis motivāciju skriet Anglijas ’’mežos’’, tāpēc skrēju īsas un vienkāršas distances. Labi ka mēneša vidū izdevās aizlidot uz Latviju, uz gada LABĀKAJĀM sacensībām – Aldim 60! Izbaudīju kārtīgu orientēšanos, pirtiņu un Latvju alutiņu. Anglijā ļoti pietrūkst īstu priežu mežu, kuros ir jāorientējas nevis tikai jāskrien. Motivāciju atguvu nakts-o mačos, jo pa nakti ir interesanti orientēties pat golfa laukumos, un AIRE nakts treniņi pa pilsētu ielām ir ideāli, lai būtu daudzveidība un neieslīgtu rutīnā. Mēneša beigās vēl vienas interesantas sacensības – mikro-o, pirmo reizi manā izpildījumā. Tieši distances mikro-o daļā pieļāvu gada LIELĀKO KĻŪDU, 10 minūtes nevarēju atrast kontrolpunktu.

Decembrī esmu kļuvis par regulāru iknedēļas Leeds parkrun 5 km skrējiena dalībnieku, ir iepatikusies arī vienkāršā skriešana bez orientēšanās elementiem. Turpināju aktīvi piedalīties nakts-o sacensībās, un gadu Anglijā noslēdzu ar foršām Ziemassvētku sacensībām, kurās izbaudīju visu ko orientēšanās distance spēj sniegt. Svētkus un gada nogali pavadu Latvijā, un protams par orientēšanos neaizmirstu arī svētku laikā. Jauki izskrējos Ziemas Magnētā Garkalnē, bet šodien uzskrēju treniņdistancīti Klievezera mežā. Ziemassvētkos, kad bijām pastaigā uz pilskalna mežu meklēt geocaching slēpni, man uzsita baigo nostaļģiju atkal paskriet pa savu bērnības mežu.
Šodien izskrēju 2004. gada Azimuta 1. kārtas distanci. Toreiz H21A grupā rezultāti bija: 1. Otārs 31:05 2. Artūrs 32:36 3. Es 34:03, šodien uzrādīju rezultātu 38:42, tātad esmu kļuvis lēnāks :) Artūrs droši vien uzrādītu ātrāku rezultātu kā pirms 7 gadiem, bet Otārs iespējams noskrietu tāpat kā toreiz. 2012. gadā jātiecas uz to lai atgūtu tās 4 minūtes, ko esmu zaudējis šo gadu laikā!!!

2011. gads tiešām ir bijis aizraujoši interesants, arī statistikas dati ir visai iespaidīgi – noskrieti 426 kilometri un atrasti 1282 kontrolpunkti. Nošpikoju no Anatolija statistikas tabulu un uzķīmiķoju arī sev tādu.

Kādi mērķi 2012. gadā? Vienkārši. Turpināt baudīt šo aizraujošo sporta veidu. Konkrētāk. Ziemas mēneši paies nakts-o sacensībās, pavasarī vajadzētu aizbraukt uz siltajām zemēm. Bet vasarā... iespējams ka būšu aktīvs Latvijas orientēšanās sacensību dalībnieks. Vajadzētu arī uzrādīt cienīgu rezultātu pusmaratonā, vēlētos pamēģināt kas tas ir – rogainings, un vēl, beidzot vajadzētu ieskriet Skandināvijas apvidū, varētu uzskriet kādu stafeti piemēram 30draugi.lv apvienībā.

Skrienošu 2012. !!!

pirmdiena, 2011. gada 26. decembris

Buļļezers (Rīga)

Category: Ziemas Magnēts 2011/12 22. kārta
Map/area: Buļļezers (Rīga)
Organiser: IK Auseklis
Country: Latvia
Discipline: 3. Distance
Svētki aizvadīti, laiks sportiskām aktivitātēm Latvijā. 2011. gadu jānoslēdz startējot Ziemas Magnēta 22. kārtā. Šis gan vairāk izskatījās kā vasaras nevis ziemas Magnēts :) spīd saulīte, temperatūra +8 grādi un ne sniega ne ledus. Arī ceļi un ielas pilnīgi sausas un bez ledus, tāpēc uz Garkalni devos ar mašīnu, kurai protams ziemas riepu nav, jo galīgi negribējās tērēties un uz šīm pāris atvaļinājuma dienām montēt nost vasaras riepas, jo nākamreiz ar auto droši vien braukšu tikai pavasarī. Bet kārtībai jābūt un likumi jāievēro... un protams ka uzrāvos uz ’’draugiem’’ un tiku pie 20 latu soda par CSN 244. punkta pārkāpumu! Drošība protams pirmajā vietā, bet šodien jau nu čaļi varēja iztikt tikai ar brīdinājumu, ārā reāls pavasaris :) Sevišķi nepārdzīvoju par šo Otro Ziemassvētku dāvanu, jo nonākot Magnēta sacensību centrā biju sajūsmā par apkārt redzamo priežu mežu ar zaļu sūnu pamatni. Varēs kārtīgi izskrieties pēc Anglijas nepievilcīgajiem ’’mežiem’’. Vienīgā problēma ka Latvijā neesmu atstājis ne vienus normālus skrienamos apavus, skrēju ar futbola bučiem :))) labi ka o-tērpi gan pilns skapis. Jau iepriekš zināju ka skriešu 3. distanci, jo 4. distance ir krietni par garu priekš manis, bet 3. distance ar 6.8 km ideāli piemērota tādam mierīgam 50 minūšu skrējienam. Jau savelkot punktus un plānojot distanci sapratu ka te būs darbiņš kompasam – jāuzmet precīzs virziens un vienkārši jāskrien punktiem pierē.
Tā arī darīju, ar mazām nobīdēm praktiski skrēju tikai pa līniju un tām dažām pumpām (pauguriņiem) nedaudz sasprindzinoties vēsi skrēju pāri. Pie 34. kp izdevās redzēt Toļiku darbībā, viņš no punkta nevis aizskrēja bet aizlidoja uz apkārtējo orientieristu fona. Mežs tiešām bija pilns ar orientieristiem un uz daudziem punktiem galvenais mērķis bija noķert priekšā skrienošos. Pie 36. kp iekļuvu pat nelielā sastrēgumā :) biju noķēris vairākus 3. distances skrējējus un arī mani bija apsteidzis viens 3. distances orientierists. Ieskatījos grafikos, tas bija Jevgeņijs Bondins, nu tad arī turpmāko distances daļu sanāca sacenšanās ar Žeņu. Viņš bija tipisks Magnēta tipa skrējējs, jo ļoti bieži etapus veica pa ceļiem un stigām, savukārt es visur gāju pa taisno, pa līniju. Un tā skrienoties, praktiski visos punktos nonācām reizē. Uz 46. kp garo etapu viņš man atsēdēja astē, bet uz nākamo 49. kp aizgāja garām un pazuda no mana redzesloka, jo es pirms punkta slaidi nostiepos garšļaukus, aizķēros aiz dzeloņdrātīm un pamanījos pāršķērst kreiso plaukstu. Kalnā uz punktu uzkāpu, notecināju liekās asinis no rokas un turpināju skriet. Uz 51. kp precīzi kā pa diedziņu, skrienot uz 53. kp ieskatos pulkstenī... ieskatos kartē... hmm vēl 2 punkti atlikuši un pulkstenis rāda tikai 38 minūtes, sāku jau domāt vai neesmu izlaidis kādu punktu, jo neticējās ka 6.8 km garo distanci noskriešu ap 40 minūtēm. Visu distanci biju mazliet taupījies, bet te jau tūliņ būs finišs! Nu tad uz pēdējo 100. kp un finišu uzspiedu nedaudz ātrāk. Finišā ieskatoties Garminā viss bija skaidrs kāpēc tik ātri pienāca finišs. Oficiālais distances garums bija 6.8 km, bet man Garmins rādīja noskrietus 6.95 km, tātad tikai 150 metrus esmu noskrējis pa virsu. Anglijā bija pierasts ka kļūdās un apkārtceļos salasījās vismaz 1 km pa virsu oficiālajam distances garumam, bet šeit distanci sanāca veikt praktiski pa līniju. Varētu teikt ka ideāli veikta distance bez kļūdām, bet tagad skatoties Garmin ceļu uz kartes, jāsecina ka abos garajos etapos uz 39. un 46. kp esmu pārāk daudz novirzījies no taisnās līnijas. Tā teikt šādā mežā katra nepareizi apskrieta priede jau uzskatāma par mazu kļūdiņu :) Varbūt vajadzēja kādā līdzenajā etapā uzskriet mazliet ātrāk un būtu pat dažas vietas augstāk rezultātos, bet šā vai tā gandarījums bija liels par uzrādīto rezultātu 42:59 un ieņemto dalīto 10. vietu ar junioru gados slaveno Ēriku Lebedoku no 142 dalībniekiem. Izbaudīju katru noskrieto metru pa mīkstajām sūnām un skaisto priežu mežu. Salīdzinot Anglijas mežus (parkus) ar Latvijas mežiem ir kā nakts pret dienu, pa Latvijas mežiem ir vienkārši kaifs skriet. Jāsāk jau apdomāt ka pēdējā atvaļinājuma dienā Latvijā 1. janvārī varētu doties uz Magnētu Mežaparkā. Būtu forši jauno gadu uzsākt orientējoties!

svētdiena, 2011. gada 18. decembris

Royds Hall (Bradford)

Category: Christmas Regional Level C Event
Map/area: Royds Hall (Bradford)
Organiser: EPOC
Country: England
Discipline: Blue
Vispirms jāpiemin ka nu jau kā katru sestdienu dodos uz Leeds parkrun 5 km skrējienu. Arī šoreiz Hyde Park ziemeļu daļas celiņus klāja maza ledus kārtiņa, kur soli bija jāsaīsina. Šos rīta skrējienus skrienu kā vieglus un patīkamus treniņus (forši skriet kopā ar 200 skrējējiem) ar aptuveni 70-80% atdevi. Skrienu tikai pēc sajūtām un pulkstenī neskatos. Šķērsojot finiša līniju biju gandrīz uz pakaļas - pulkstenis rādīja 24:30, kas nozīmē ka nu jau mierīgi skrienot varu paskriet arī zem 5 min/km, un jūtu ka vēl ir rezerve. Pat neticas ka mēneša laikā esmu nometis 1 minūti no rezultāta, skrienot tieši ar tādu pašu spēka patēriņu kā pirms mēneša. Regulāri skrienot protams arī liekie kilogrami no svara tiek nomesti, un izskatās ka Open100 grupā tik drīz vairs neatgriezīšos, jo nu jau jūtami vieglāk arī pārvietojos pa mežu orientējoties, kas ir tikai pozitīvi. Alus jau garšo ļoti, bet ja gribas vēl kaut cik pieklājīgā ātrumā uzskriet, tad nāksies krietni samazināt alutiņa patēriņu :))) Šoreiz piecītī ieņēmu 69. vietu no 181 skrējēja.
Šorīt palūkojoties pa logu bija skaidrs ka ar riteni uz sacensībām nevarēs doties - uz asfalta neliels ledutiņš un zāli sedz sarmas kārta. Nu neko, jāizmanto sabiedriskā transporta pakalpojumi, un labi vien bija, jo ja autobuss pieved gandrīz klāt pie sacensību centra (~300 metrus no pieturas), tad labāku servisu nemaz nevar vēlēties :) Arī mežmalā šur tur redzams sniegs un arī aukstums tāds ka vēlams būtu skriet ar cimdiem un cepuri. Organizatori sacensību nosaukumā bija iekļāvuši vārdiņu ''Christmas'', tāpēc jau vakar, veicot xmas shoppingu, pa 0.99 pensiem tika iegādāta arī sarkanā Z-veča cepure ar ko startēt šodienas pasākumā. Praktiski (ausis nesalst) un svinīgi (svētki taču!). Dodoties uz startu biju sajūsmā, izskatās ka šodien būs orientēšanās mežā, jo nemaz tik bieži Anglijā nesanāk izbaudīt kārtīgu mežu (pārsvarā parki un pļavas). Jābeidz priecāties un jāsāk orientēties, jo jau uz 1. kp sanāca ~20 sek. kļūdiņa, neielasījos kartē. Uz 2. kp baigais pārskrējiens pa taku. 3. 4. un 5. kp tādi samērā tehniski, jo tās mikro ieplaciņas ir tiešām sīkas un grūti pamanāmas, bet apsteidzot veselu baru ar pensionāriem, punkti tiek paņemti vēsi. Uz 6. kp tikai virzienā, pie punkta patīkams pārsteigums, šodienas maču ar savu dalību pagodinājis viens no Anglijas izlases orientieristiem - Matthew Speake! Arī 7. kp izskatās viegls, bet ne man... Paskrēju punktam pārdesmit metrus garām un nonācu līdz mazajai upītei, stāvu apstulbis... kartē redzu kur atrodos, bet nekur nemanīju ka būtu paskrējis garām ieplaciņai, paskrienu atpakaļ punkta virzienā... nu jā, punkts atrodas paugura augšā, kur ir maza dziļa ieplaciņa. 1:30 pazaudēta, būs turpmāk uzmanīgāk jāņem šādi mikroieplaciņu punkti, jo jau uz iepriekšējiem punktiem (3. un 5. kp) pamanīju ka tās ieplaciņas ir tā kā bumbu bedres ar vaļņiem apkārt. 8. kp ir šodienas ''foršākais'' punkts manā izpildījumā. Pa skaisto pārķēru etapu, būtībā ne savas vainas dēļ. Distanču plānotājs praktiski uz vienas līnijas bija novietojis gan 8. gan 18. kp, un es ātrumā pārķēru etapu un virzījos uz 18. kp pilnā pārliecībā ka skrienu uz 8. kp. Nonākot pie punkta atkal apstulbums - ieplaciņā atrodas punkts nr. 110, bet man vajag nr. 96, izskrienu cauri vēl vienai ieplaciņai un turpinu skriet uz priekšu pilnīgi pārliecināts ka man jāmeklē mikro ieplaka. Bet nu galīgi kaut kas neiet kopā, tāpēc skrienu atpakaļ. Šajā brīdī man viena dāma cienījamā vecumā uzsauc ka viņai uzreiz esot svētku sajūta radusies ieraugot mani ar to cepuri :))) ir jau ir, tik tas nekas ka es šobrīd burkoju :))) Pēkšņi ieraugu ka man pretī skrien Joyce, kura arī skrien Blue distanci un kuru es jau sen pie 3. kp apdzinu. Nē nu jauki, 50 gadīga kundzīte mani ir noķērusi. Skatos ka viņa virzās uz punktu pauguriņa malā, kurš visu laiku ir bijis manā redzeslokā, bet klāt viņam neskrienu, jo man taču vajag ieplaciņu. Beidzot nolemju tā kārtīgāk ieskatīties kartē... man vienkārši nav ko teikt šajā situācijā :( Es visu laiku biju meklējis 18. kp (un pat atradis, tik nevarēju atzīmeties, jo nr. nesakrita) nevis 8. kp. Muļķīgāku kļūdu grūti iedomāties, stulbi jau būtu vainot plānotāju, bet nav visai pārdomāti likt uz vienas līnijas tik līdzīgus (8. un 18.) punktus, ja nebūtu leģendās salīdzinājis numurus, tad mierīgi būtu atzīmējies 18. kp (domājot ka biju 8. kp) un skrējis tālāk uz 9. kp. Gandrīz 2 min. kļūda, var teikt atkal dēļ neuzmanības. Pie punkta aizlido garām divi EBOR čaļi - Beech un Chechik, skaidrs ka viņi skrien garāko Brown distanci. Uz 9. kp izskatās diezgan ''netīrs'' etaps, tāpēc izlemju skriet apkārt pa kreiso pusi pa taku, bet etapa vidū, nevarot atrast piemērotāko vietu kur šķērsot upi, plānu mainu un nolemju virzīties pa taisno uz punktu gar mazo strautiņu. Šī liekā ļurkāšanās pie upes (atkal pamanījos iemaukties mālos, šoreiz veiksmīgāk) prasīja vēl vienu lieku minūti pie rezultāta. Punktu paņēmu reizē ar vienu no Anglijas elites dāmām - Heather Gardner, izskatās ka šodien Brown grupā būs visai stiprs dalībnieku sastāvs, labi vien ir ka skrienu Blue distanci :) Uz 10. kp tikai virziens, bet pirms punkta maza sabremzēšanās, nesaprotu kas man jāmeklē uz tās kalna nogāzes, nebiju agrāk piefiksējis ka angļi sakni apzīmē ar brūnu trīsstūri. 11. kp vieglais, uz 12. kp jāapiet lielais kāpums, bet punktu jāņem uzmanīgi - atkal mazā dziļā ieplaka. Uz 13. kp īsais etaps, tā kā redzu ka viens jau skrien uz punktu un izcels man viņu, tad izdomāju ka varētu uzskriet ar maksimālo un dabūt ātrāko splitlaiku šajā etapā :) izdevās, tas arī bija vienīgais šodienas pirmais laiks splitos. Uz 14. kp arī virziens jātur, bet uz 15. kp praktiski tikai pa taciņu, šeit bija īsta ziema, visa zeme ar sniegu klāta! Atzīmējos 15. kp un atskatos atpakaļ, oho... Joe Woodley ir mani noķēris. Atceroties ar kādu pārsvaru šis jaunais AIRE talants uzvarēja pagājušo nedēļ Blue distancē, sapratu ka vajadzētu kādu etapu uzskriet kopā ar viņu. Uz 16. un 17. kp lidojošie etapi, stiepju no visas sirds, un pārsteidzoši - jaunais čalis sēž man astē un neiet garām. Jūtos lepns ka spēju paskriet pa priekšu 16 gadīgam jauneklim :))) Atzīmējoties 17. kp, puisis tomēr izlemj man iet garām un iekūlās zaļajā, bet es godīgi pa leju izskrēju uz balto mežu un atkal stiepju, lai čalis redz ka šitais resnais Aire formā arī var paskriet. 18. kontrolpunktā jau šodien biju paviesojies, meklējot 8. kp, tāpēc kartē neskatījos un mēģināju paņemt punktu uz atmiņu. Diemžēl, skrienot no otras puses, neizdevās trāpīt punktā un aizvilku kārtīgā 1:30 kļūdā gan sevi, gan Joe (paskatījos splitus, čalim šī bija pirmā kļūda, jo visi etapi bija pirmajā trīniekā). Labi, nav ko ārdīties, jāpaskatās kā Joe orientējas, tāpēc uz 19. 20. un 21. kp praktiski kartē neskatos, sēžu tik astē. Puisim ātrums tiešām ir labs, un man nav nekādu cerību tikt līdzi viņam, bet jūtams ka Joe vēl ir M16 grupas pārstāvis, jo etapos baigi raustās un dažviet arī apstājas, kas ļauj man noturēties viņam aizmugurē.
Arī uz 22. kp skrienu tik līdzi, bet čalis laikam atriebās man ;) par 18. kp kļūdu, jo aizvilka mūs abus tāāādā kļūdā (vismaz 2 min.) Aizskrējām stipri pa tālu pa kalna nogāzi, nu atkal man bija jāuzņemas vadība un jāvelk ārā no kļūdas. Atzīmējos punktā un laidu atkal pa priekšu jaunieti, pēdējie divi 23. un 24. kp samērā vienkārši, tāpēc šis varēja atkal izpausties ar savu ātrumu, bet es centos noturēt viņu redzamības attālumā, lai pašam vairs nav jāorientējas. Būs tiešām interesanti pavērot kādus rezultātus pēc pāris gadiem Joe rādīs, jo nenoliedzami viņam ir visas dotības kļūt par ļoti labu orientieristu. Joe atkal pārliecinoši (bez tām 2 kļūdām būtu vēl pārliecinošāk) ieņēma 1. vietu Blue distancē, bet es ierindojos necerēti (jo kļūdās salasījās 7-8 minūtes) augstajā 5. vietā no 48 dalībniekiem. Prieks bija pabeigt 2011. gada Anglijas orientēšanās sezonu feinā mežā un galvenais interesantā un tehniskā distancē. Iespējams ka šogad vēl vienu reizi došos ar karti mežā, kaut kur Garkalnes apkārtnē.
Šis ir 72. ieraksts manā blogā šogad, tātad tas nozīmē ka 2011. gads man ir bijis līdz šim sacensībām bagātākais gads - gandrīz 70 orientēšanās sacensības un dažas skriešanas sacensības! Būs kādu vakaru laikam jāuzraksta arī gada kopsavilkums, jo tik daudzās un interesantās sacensībās nebiju startējis pat savos ''ziedu laikos'' :) kad gadā startēju vidēji 50 sacensībās.

trešdiena, 2011. gada 14. decembris

Golden Acre Park (Leeds)

Category: AIRE Night Score League 2011/12
Map/area: Golden Acre Park (Leeds)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Mass start score event 45 minutes (map 1&2)
Šā 2011. gada pēdējās nakts orientēšanās sacensības. Trešdienu vakaru Aire's nakts līgas treniņmačs. Šovakar krietni kuplāks dalībnieku skaits nekā pagājušo nedēļ (tas priecē), bet aukstums gan tāds pats. Pāris reizes šajā parkā jau iepriekš bija skriets, un bija zināms ka uzskriet te var no visas sirds, tāpēc pirms starta uzstādīju sev mazu mērķīti - vajadzētu paņemt visus punktus kotrollaikā, jo šķita ka tas ir visai reāli arī skrienot 2 apļus pa šo parku. Izvēle ar 30 kontrolpuktiem un 45 min. kontrollaiku. Startā tiku pie 2. kartes, kur punkti sākās no 16.-30. kp (aizmirsu finišā paņemt 2. karti, tāpēc abu apļu ceļš uz vienas kartes). Startā visi mauc uz tuneli :) ar Paulu priekšgalā, nu netaisos jau es atpalikt, tāpēc iekārtojos 2. pozīcijā :) Pie pirmā punkta (17. kp) es gan pamanos nonākt pats pirmais! daudzi gan iespējams distanci sāka ar savādāku izvēli, bet atpakaļ jau neskatījos. Arī nākamajos divos (16. un 18. kp) ieskrēju pirmais, tālāk uz 19. un 20. kp Pauls pārņēma vadību, bet turpinājumā mūsu ceļi šķīrās. Viņš izlēma skriet uz 21. kp, bet es uz 23. kp. Visus sekojošos (23. 24. un 22. kp) punktus paņemu pārliecinoši, uz 21. kp tā mazliet saraustīti skrienu, jo tur tas apvidus tāds viltīgs naktī. Bez problēmām tiek paņemts šis punkts un arī nākamie (26. 27. un 25. kp) nekādas problēmas nesagādā. Tālāk doma skriet uz 28. kp, bet etapa vidū izlemju ka labāk vispirms būs paņemt 29. kp un tad 28. kp. Uz 30. kp mazlietiņ sabakstos, nevarēju uzreiz saprast kartē, kur īsti man tas punkts jāmeklē. Tagad atkal mauciens cauri tunelim uz kartes maiņu. Pirmo apli esmu pieveicis 24 minūtēs un paņēmis visus punktus, tātad 2. aplim palikušas vairs 21 minūte, kas nozīmē ka visus punktus visticamāk nepaspēšu paņemt, jo ātrums jau tomēr arī mazliet kritīsies uz beigām. 1. 2. 3. 4. 5. kp visi nāk kā ogas pēc kārtas, bez jebkādām problēmām, vienīgi pie 5. kp varbūt dažas sekundes :) atstāju. Arī 9. 10. un 8. kp tiek paņemti teicami, ieskatos pulkstenī - 35:00, vēl 10 minūtes palikušas. Jāizlemj ko darīt. Uz 6. kp uzreiz ir skaidrs ka nav vērts tik tālu skriet, bet 7. kp varētu riskēt, jo 1. aplī es viņu jau redzēju kur atrodas. Nē, tomēr neriskēšu, negribas pārtērēt kontrollaiku, tāpēc dodos uz 12. kp, kuru arī jau 1. aplī redzēju, un 11. kp izrādās ir pirmā apļa 25. kp, kur nu vēl vieglāk :) Arī 14. kp tiek paņemts perfekti, uz 13. kp jau sāku mazliet uzdot ātrumu, jo laika vairs ir maz, bet jāpaspēj paņemt vēl 15. kp un tad finišs cauri tunelim. Pie 15. kp pulkstenis rāda 43:35, jāmauc resnais :))) jādzen pulss pāri 170, labi ka finiša taisnē iekļūstu vismaz 6 skrējēju bariņā, kas palīdz noturēt uzņemto tempu. Ir!!! Perfekti kontrollaikā - 44:58 :) Nu kur vēl labāks 2011. gada nakts orientēšanās sezonas noslēgums. Distance veikta bez kļūdām, šķiet ar ideālu plānojumu, jo tos divus punktus (6. un 7. kp) man nebūtu pa spēkam paņemt kontrollaikā. Vienkārši perfekti veikta distance, pat neatceros kad pēdējo reizi biju veicis distanci bez kļūdām. Un protams arī rezultāts neizpalika pēc ideāli veiktas distances - ar 300 punktiem ieņēmu 4. vietu no 40 dalībniekiem. Jāgaida nākamie nakts-o mači, nu jau jaunajā 2012. gadā, šā gada plānā vēl atlicis viens dienas orientēšanās mačs (var jau būt ka arī vēl viens Magnēts Latvijā), un tad varēs likt punktu šai visai interesantajai un sacensībām bagātajai 2011. gada sezonai.

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Dob Park Woods (Harrogate)


Category: Level C Event
Map/area: Dob Park Woods (Harrogate)
Organiser: CLARO
Country: England
Discipline: Blue
Jau dodoties uz sacensību vietu, bija skaidrs ka šodien distance būs pa kalniem, konkrētāk - pa vienu kalna nogāzi. Tā arī bija, garākā piedāvātā distance bija Blue 5.1 km, bet ar 235 m !!! kāpumu. Uzreiz bija skaidrs ka visu laiku smidzinošais smalkais lietutiņš kalna nogāzi būs padarījis slapju un slidenu, tātad nekādu dižu skriešanas ātrumu nevarēs uzrādīt. 1. kp tā teikt lai ieskrietos - pa taciņu un pēc tam pa horizontāli, uz 2. kp no kalna uz leju, šķita jau ka mazliet virzos šķībi, bet tad atcerējos Anglijas mežu īpatnību - bieži vien nevajag orientēties pēc reljefa vai piemēram akmeņiem, bet gan jāorientējas pēc zaļajiem krūmu puduriem, kuri ir ļoti izteikti redzami uz pārējo koku fona. Uz 3. kp uzreiz skaidrs ka pa taisno kalnā nav vērts iet, labākais variants apkārt pa taciņu. 4. kp atkal uz leju, bet normāli paskriet praktiski vispār nevarēja, visa tā nogāze tajā apvidū bija viens liels purvs. Skrienot uz 5. kp ātrāk gribējās tikt ārā no tiem ūdeņiem, tāpēc uz upītes izskrēju mazliet pa augstu un nācās mazliet pacīnīties pa krūmājiem. Uz 6. kp atpakaļ kalnā, mēģināju līkumot un kāpt pa sausākajām vietām, pat speciāli līdu cauri krūmiem, kur mazāk jābrien pa ūdeņiem. 7. kp beidzot atpakaļ uz sauszemes, bet tikai jāpacīnās ar dažām horizontālēm. 8. un 9. kp lidojošie, viens uz leju pa akmeņiem, otrs taisni pa horizontāli. Distances sākums veikts ļoti labi, jāgriež karte otrādāk un tik pat labi jānokapā arī otrā daļa. Uz 10. kp kartē neskatos, jo tam punktam jau skrēju garām uz 8. kp, arī uz 11. kp etapa sākumā izmantoju to pašu iemīto taciņu pa kuru skrēju no 7. kp, īstenībā diezgan neinteresanti ka vairākas reizes jāskrien pa vienu un to pašu vietu. Tā kā punkts bija pie mūrīša, tad īpaši ar kartes lasīšanu neaizrāvos, jo zināju kur jāvirzās, vairāk biju aizņemts ar dadžu raušanu nost no krekla un biksēm :))) Un tagad nāca etaps uz 12. kp, kurš sagrāva visas cerības uz augstu vietu. Punkts atkal tajā purvainajā kartes malā. Līdz pusetapam viss kārtībā, lāčoju un lēkāju pa to žļurgu, līdz pēkšņi vienā brīdī... no maniem 1.88 metriem vismaz pusmetrs bija zem zemes. Līdz ceļiem biju iestidzis mālos, un tā iestidzis ka ne pakustēties, jau domāju ka būs jābļauj palīgā, bet nu izdevās kaut kā ar roku palīdzību izķepuroties laukā no tā akača. Rokas un karte bija vienos mālos, par kājām nemaz nerunājot, brīnums kā apavi palika klāt pie kājām :) Visinteresantākais tas ka skrējēju iedzītā taka tieši veda iekšā tajā muklājā, tātad nebiju pirmais kas izbauda relaksēšanos mālos, un arī ne pēdējais, jo vēlāk finišā uzzināju ka arī Steve Whitehead ir precīzi iemaucies tajā pašā vietā līdz ceļiem. Bet ar to vēl piedzīvojumi šajā etapā nebeidzās, šis mazais izbīlis mazliet izsita no sliedēm un biju pazaudējis attāluma izjūtu, cik tālu esmu etapā ticis. Tāpēc uz priekšu virzījos ļoti nepārliecinoši un biju šokā kad priekšā ieraudzīju dziļu gravu... Vai tiešām jau esmu nonācis līdz kartes malā zīmētajai upītei? Neviens cits grāvīts kartē nav zīmēts, tātad esmu pa tālu, jāgriežas atpakaļ. Paskrienu atpakaļ, bet tur redzami abi kartē iezīmētie krūmu puduriņi... kaut kas neiet kopā. Uzkāpju pāris horizontāles uz augšu un caur krūmiem laužos atpakaļ punkta virzienā, atkal nonāku līdz izskalotajai lielai gravai, bet... viens sīkums, otrā pusē gravai ieraugu akmeni, pie kura tad arī ir mans 12. kp. Nu [cenzēts] ... kartē ir zīmēts mazs ielociņš, bet dabā iespaidīga izmēra grāvis, un tagad Garminā paskatoties manu ceļu, izrādās ka vien dažus metrus esmu bijis no punkta, kad griezos atpakaļ, domādams ka esmu pa tālu aizskrējis. Lieki piebilst ka pirmais ko finišā darīju - apskatījos kurā gadā zīmēta karte. 2004. gadā!!! ar ''minor updates'' 2011. gadā, nu ja ''apdeitojot'' karti nevar pamanīt šādu kartē neesošu grāvi, tad man nav ko teikt par kartes autoru. Šī 4 min. kļūda pamatīgi izsita no ritma, un uz nākamo 13. kp purvā atstāju vēl 2 liekas minūtes. 14. kp vienkāršs, jo jau 2 reizes biju skrējis viņam garām. 15. kp garais etaps, bet nav vairs motivācijas nenormāli dzīt sevi uz priekšu, sanāca jau 3. reizi skriet pa vienu un to pašu taciņu :) Tagad izskatās ka pa leju pa ceļu būtu bijis ātrāk nekā pa horizontāli lavierējot starp akmeņiem. 16. kp bija precīzi pie tādas pašas gravas kā 12. kp, tikai ātšķirībā no tās gravas, šī bija kartē iezīmēta. Uz 17. kp sanāca maza 30 sek. kļūdiņa, galvu nojauca punkts ar numuru 186, bet man vajadzēja nr. 188, uz 18. kp no kalna leja lidoju no visas sirds, bet uz 19. kp iespaidīgākais šodienas kāpums. Uzkāpu mierīgi atpūšoties, arī uz 20. kp turpināju atpūsties, bet pēdējo punktu un finišu mazliet tomēr uzkapāju. Škrobe bija baigā par to 12. kp, jo līdz viņam biju veicis ļoti labu reisu un cerēju uz vietu pirmajā sešiniekā. Beigās paliku 12. vietā no 49 dalībniekiem ar graujošu rezultātu 1:04:20 uz 5.1 km distanci, nu labi distance jau nebija diez ko skrienama un arī savāktais 300 m kāpums bija jūtams.
Vēl jāpiemin visai interesants fakts - šīs sacensības pulcēja aptuveni 150 dalībniekus visās grupā un... es biju vienīgais!!! M21 pārstāvis! Tas vēlreiz apliecināja manus uzskatus ka Anglijā orientēšanās sports ir pensionāru sports. Mums Aire klubā ir aptuveni desmit M21 grupas skrējēji, šeit Jorkšīrā tikai SYO klubam ir vēl vairāk divdesmitvieninieki (daži tiešām spēcīgi), neesmu gan īpaši pētījis ka ir citos Anglijas klubos, bet fakts kā tāds ir visai skumjš. Angļiem ir spēcīgi elites skrējēji, ir arī daži A grupas skrējēji, bet nav tādu kā es - B grupas skrējēju, lielās tautas masas, tipa Latvijas ''Magnēta'' orientieristu. Laikam visi spēlē regbiju un futbolu :) Bet nu nav jau tā ka angļu pensionāri būtu švaki, pulveris daudziem vēl sauss. Atliek tik pabrīnīties, pēc tam kad esi cīnījies un skrējis, ieraudzīt rezultātos sev priekšā kādu 50 vai 60 gadīgu onkuli. Konkurence jau ir laba un interesanta, bet gribētos tomēr uzskrieties ar saviem vienaudžiem ;)

sestdiena, 2011. gada 10. decembris

Killinghall Moor (Harrogate)

Category: YHOA Night League Event
Map/area: Killinghall Moor (Harrogate)
Organiser: CLARO
Country: England
Discipline: Long
Šis rīts pārsteidza ar melno ledu uz ielām. Asfaltam tika kārtīga rīta buča no manis, jo vienā brīdī ar velosipēdu atrados horizontālā stāvoklī :) Bikses saplēstas un ceļgals pušu, bet ne jau tāds sīkums mani atturēs no Leeds parkrun 5 km rīta skrējiena. Arī Hyde Park celiņi bija apledojuši, kas nozīmē ka jāskrien būs ļoti uzmanīgi un ar krietni saīsinātu soli. Vietām kājas sita atpakaļ tā kā pīlei :) bet pats interesantākais ka šorīt izskrēju atkal jaunu PB. Tas gan laikam izskaidrojams ar to ka esmu iemācījies turēt vienmērīgu tempu, 1. km kā jau vienmēr uzskrienu mazliet ātrāk (4:22) un tad pārējos četrus km turēju sev patīkamo tempu - 5 min. ar mazu astīti (5:07) un šoreiz izdevās arī pēdējo km noturēt šādā tempiņā. Rezultāts 24:47 un 65. vieta (beidzot simtniekā) no 154 skrējējiem (salīdzinoši maz ar citām reizēm).
Vakarā uz Harrogate, uz Jorkšīras Nakts Līgas 3. posmu. Jauki ka reģistrēšanās un sacensību centrs atkal iekštelpās, jo ārā samērā auksts un vēl sīks lietutiņš smidzina. Mazo futbolistu mazajās ģērbtuvītēs (zemi pakaramie, mazas dušiņas, pat pie spoguļa bija japietupjās :) un pie izlietnes krietni jāpieliecās) pārģērbos, uzštellēju lampu un biju gatavs cīnīties ar visiem Stīviem un tiem pāris M21 pārstāvjiem, kas piedalās nakts-o mačos. Startā ieraugot karti, uz lūpām bija prrrrrr... kas tas tāds, kur mežs??? kaut kāda ielu karte, jau domāju vai labāk nebija vilkt botes nevis radžainos bučus. Apavu izvēle tomēr bija pareiza, jo skrienot uz 1. kp pa pļavu bija sajūtas kā skrietu pa purvu, dubļi žļurkst visapkārt. Etapa vidū iepēros tādā zaļajā, pazuda gan taciņa, gan uzturētais virziens, visapkārt tikai rožu dzeloņi. Pēc nelielas cīņas tomēr tiku laukā no tā herbārija. 2. kp ielenieks. 3. 4. un 5. kp tādi viltīgie, paslēpti kaut kur krūmos, bet ''ķīnietis'' savas funkcijas pildīja godam. 6. kp tāds saraustīts, atkal rozes maisījās pa kājām, 7. kp atkal pa ielām. 8. un 9. kp paņēmu bez kartē skatīšanās, izcēla 2 priekšā skrienošie, uz 10. kp maza dillēmiņa pa kuru pusi būs ātrāk, pie punkta panācu vienu no aktīvākajiem Aire kluba biedriem Nick Jones. Bija uzsists mazs besītis, tāpēc no 10. līdz 14. kp atsēdēju viņam astē. Skrienot uz 15. kp, pusetapā Pauls beidzot mani panāca pa 2 minūtēm, tātad sākumu biju veicis tīri labi, būtībā bez kļūdām. Šis sūdzējās ka visa seja esot asinīs, būs laikam rožveidīgos tuvāk iepazinis :) Atzīmējos 15. kp un nobremzēju, nevarēju uzreiz izlemt pa kuru pusi skriet apkārtvariantu uz 16. kp, tagad skatoties, izskatās ka pa kreiso pusi ir mazliet īsāks variants. Es aizskrēju līdz Paulam pa labo pusi, bet nekas no līdzskriešanas nesanāca, jo kā Renārs Roze teiktu, viņš ielika kādā 4. vai 5. ātrumā pa ielu un man tāds ātrums diemžēl nebija pavelkams. Atzīmējos 16. kp un skrienot atpakaļ pa ieliņu, Nick Jones no aizmugures uzsauca ka nākamo punktu varam izlaist. Ā nu ja, starta tiesnesis pabrīdināja ka 17. kp ir nozagts, tātad jāplāno ceļš uz 18. kp. Etaps vienkāršs, bet ļoti saraustīts, visu laiku šķita ka pēc attāluma jau punktam jābūt. Uz 19. kp sākumā atkal neliela cīņa ar tām nežēlīgajām rozēm, bet uz pļavas, kaut arī dubļi, varēju pārslēgt ātrumus :) Sev par pārsteigumu pie punkta biju atkal pievilcis klāt Paulam, kurš saka ka punktam nav SI stacijas. Pēc kārtīgas kontrolpunkta izpētes jāsecina ka tik tiešām SI nav, paspīdināju kritušajās lapās un oppā, stacija mētājas zemē, bet... tikai puse no viņas - apakšdaļas shēma. Pamēģināju iebāzt caurumā identu, protams ka nekas nedarbojas. Nu ko lai saka... Harrogate pilsētā dzīvo debīli cilvēki, kāda velna pēc ir jāzog (17. kp) un jāsalauž (19. kp) SI iekārtas. Noliku to shēmu blakus kp lukturim, lai nākamie skrējēji redz ka nav vērts šajā punktā atzīmēties. Biju pazaudējis pusminūti, un laikam mēģinot to atgūt, uz 20. kp lidoju pa ceļu tā kārtīgi neieskatoties kartē, bet ak vai kā vajadzēja, jo nonākot blakus punkta aplītim, punktu nekur nemanīju. Ieskatoties leģendās atklājās ka punkts atrodas dzīvžoga iekšpusē... nācās skriet apkārt... 1 minūte zaudēta. Uz 21. kp tik pat līdzīga situācija, nonāku līdz punkta vietai, bet punkta atkal nav, ieskatos leģendās... nu jā punkts otrā pusē sētai, atkal jāskrien apkārt, vēl 1 minūte pazaudēta. Pienskābe smadzenēs galīgi bija izbeigusies, jo nespēju vairs koncentrēties un uz 22. kp atkal stulba kļūda - pa ielu aizskrēju garām mazajai taciņai un izmetu feinu līkumu, paņemot punktu no pretējās puses. Pēc šādām kļūdām Nick atkal bija klāt un es nolēmu pēdējos trīs punktus skriet aiz viņa, kaut arī viņa ātrums bija diezgan vidējs. Garajā finišā es nekaunīgi aizskrēju viņam garām ;) 2/3 distances veicu labi, bet pašās beigās kļūdās pazaudēju vairāk kā 3 minūtes... no good. Ja godīgi, šī bija viena no nebaudāmākajām nakts-o distancēm, sajūtas kā skrietu treniņu kādā no Aire treniņmačiem pa taciņām un ielām, nevis nopietnu YHOA distanci. Vēl jāatzīmē ka ar apkārtvariantiem un kļūdām sanāca noskriet vairāk kā 2 km pa virsu no parametros norādītajiem 5.6 km (garminā 7.8 km). Ar rezultātu 50:26 ieņēmu 13. vietu no 36 dalībniekiem.

trešdiena, 2011. gada 7. decembris

Ilkley (Bradford)

Category: AIRE Night Score League 2011/12
Map/area: Ilkley (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Mass start score event of 45 minutes
Aukstais laiks un sastrēgumi uz A65 šosejas, kā arī diezgan lielais attālums no Leeds, šī vakara Aire sacensības padarīja par ļoti neapmeklētu pasākumu - tikai 12 dalībnieki bija gatavi doties Ilkley ieliņās meklēt post box un lamp post. Saņemot startā karti, nevarēju uzreiz izlemt kādā secībā lai ņem punktus, jo par post box dod 20 punktus, bet par lamp post tikai 10 punktus. Startā aizskrēju līdzi Steve uz 21. kp, pēc tam uz 32. kp, bet sapratu ka tādā ātrumā kā skrien viņš man īsti negribas šovakar skriet, tāpēc sāku pats plānot distanci. Turpmākos punktus varētu teikt ka paņēmu haotiskā secībā, jo visu laiku nevarēju izlemt vai skriet augšā kalnā un ņemt tur esošos punktus, vai arī savākt visus centrālos punktus. Nonākot līdz 29. kp un ieskatoties pulkstenī, bija skaidrs ka mierīgi varu savākt visus Map1 punktus. Punkti nāca ļoti viegli un skrējās arī ļoti viegli, un jo vairāk tuvojos finišam, jo biežāk ieskatījos pulkstenī. Biju pieļāvis pamatīgu kļūdu, pie 24. kp man pulkstenis rādīja 37 minūtes un es biju savācis visus Map1 punktus (27. kp pašā lejā nepamanīju) un pēc plāna vajadzēja doties uz finišu, bet man vēl ir 8 minūtes !!! līdz kontrollaika beigām, bet tuvumā vairs nav neviena punkta, tikai augšā kalnā, kurus sākumā izlēmu neņemt... Kļūda bija arī tā ka neieskatījos ka mērogs ir 1:4000 un attālumi starp punktiem nav īpaši lieli. Uzskrēju līdz 22. kp, johaidī man vēl ir 6 minūtes, it kā tepat netālu vēl ir četri punkti, bet... izdomāju ai šovakar pietiks, 6 km ir noskrieti, treniņš ir bijis feins, tāpēc devos atpakaļ uz finišu. Finišēju ar laiku 40:30 un loģiski ka pirmais, aptuveni pēc 3 minūtēm finišā sāka parādīties pārējie dalībnieki :) Aprēķinot nopelnītos punktus, man sanāca 390 punkti, kas ļāva ieņemt tikai 7. vietu no 12 dalībniekiem. Normāli saplānojot distanci, mierīgi iekļaujoties kontrollaikā varēju paspēt paņemt vēl vismaz 6 kontrolpunktus un nopelnīt klāt 80-100 punktus. Kā nu ir, tā ir. Treniņš bija izdevies foršs, jo tik aukstā laikā diez vai mājās būtu izgājis ārā uzskriet 6 km aplīti.

sestdiena, 2011. gada 3. decembris

Primrose Warren (Hull)

Category: YHOA Night League Event
Map/area: Primrose Warren (Hull)
Organiser: HALO
Country: England
Discipline: Long
Nu jau par sestdienas rītu neatņemamu sastāvdaļu ir kļuvuši 5 km rīta skrējieni Leeds Hyde parkā. Šorīt Leeds parkrun piecīti noskrēju ar identisku rezultātu kā pagājušo nedēļ - 24:58 un ieņēmu 100. vietu no 208 skrējējiem, simtniekā vēl joprojām netieku :)
Vakarā Jorkšīras Nakts Līgas 2. posms netālu Scunthorpe pilsētas. Uzzinot iepriekšējo informāciju ka apvidū ir izteikts taciņu tīkls un 5.3 km garajai distancei kāpums ir tikai 35 m, bija skaidrs ka sagaidāms kross. Tā arī bija, kārtīgs skrienamais, uzmet virzienu uz kompasa un mauc, un šoreiz pat varēja normāli skriet pa taisno, jo baltajam mežiņam pamatnē nebija rožaugu. Bet tumsā jau viegli kļūdīties arī tik vienkāršā apvidū. Startā paskatījos mērogu - 1:7500, bet skrienot uz 1. kp kaut kā galīgi nejutu attālumu, nācās pat apstāties. Arī uz 2. kp mazliet pa ātru skrēju nost no takas, jo šķita ka pēc noskrietā attāluma vajadzētu būt pie punkta. Tālāk jau ieskrējos, uz 3. kp perfekti, uz 4. kp mazs līkumiņš, bet pateicoties jaunajai lampai ''ķīnietim'' punktu ieraudzīju no ļoti liela attāluma. 5. un 6. kp abi ar mazām bremzēšanām, kā jau tumsā, bet uz 7. kp vienkārši muļķīga kļūda, izskrienot uz ceļa nez kāpēc iedomājos ka jau esmu pie tālākās sētas un skrēju pa kreisi meklējot vietu kur gar sētu skriet mežā. Kārtīgāk ieskatoties kartē, protams uzreiz pieleca ka stulbs kas stulbs :))) Pēc Garmin ceļa man tā kļūda izmaksāja aptuveni 1 minūti, pašu punktu jau paņēmu bez problēmām. Kaut kā bieži vien sakļūdos tieši uz vienkāršajiem punktiem - jākoncentrējas. Uz 9. kp garais etaps un gar 1. kp, un atkal šķiet ka kaut kas neiet kopā kartē ar attālumu, šķiet ka pārāk tālu jāskrien. Pie 9. kp jūtu ka kaut kas tuvojas no muguras, tāpēc uz 10. kp sāku sevi dzīt vairāk uz priekšu un rādīt ka varu paskriet. Uz 11. kp diemžēl nenoturēju virzienu, bet jāsaka atkal paldies jaunajai lampai, jo izspīdinoties uz visām pusēm, punktu ieraudzīju tiešām pa lielu gabalu. Šajā brīdī tika pieņemts lēmums ka turpmāk sacensībās skriešu ar ''ķīnieti'', jo kaut arī Mila lampai tas gaismas kūlis ir plašāks, bet šai lampai tas stars ir šaurāks, tomēr ļoti liela nozīme mežā ir cik tālu uz priekšu var redzēt. Un arī pilsētas posmos feināk būs skriet ar ''ķīnieti'', kurš ir krietni mazāks par Mila prožektoru uz galvas. Pie 11. kp beidzot mani panāca no aizmugures tuvojošais skrējējs, tas bija sešpadsmitnieks Jake Field, kurš acīmredzot bija uztaisījis kaut kur kļūdu, jo startēja pirms manis. Nu bija stimuls kārtīgi uzskrieties ar puiku, tā ka pat punktos atzīmējoties nekāda apstāšanās. Uz 13. kp šis izlēma skriet man garām un uz 14. kp aizvilka mūs abus 20-30 sekunžu kļūdiņā. Uz 15. kp atkal es pārņēmu vadību. Skrienot uz 17. kp mazs džunglītis, kas krietni samazināja ātrumu, bet puika man vairs garām neiet, pat mazliet atpalika :) jo man ejot ārā no 17. kp šis vēl nemaz nebija ticis pāri dzeltenajam. 18. un 19. kp ļoti vienkārši un uz kāju Jake man pievilka atkal klāt. Bet uz 20. kp pieļāvu liktenīgo kļūdu, zinot ka baltais mežs ir labi skrienams, es nez kāpēc izlēmu skriet apkārt pa pļavu krietni pagarinot etapa garumu. Čalīts protams gāja pa taisno un loģiski ka punktā bija vismaz pusminūti ātrāk. Finišā viņam pazaudēju 40 sekundes. Bet vienalga ar savu skrējienu biju ļoti apmierināts, viens no labākajiem pēdējā laika skrējieniem, ir parādijusies motivācija spiest sevi skriet ātrāk vietās kur tiešām ir jālido. Kļūdās savācās stabilas 2 minūtes, ja ļoti piekasīgi skatās var arī trešo minūti sakasīt. Ar rezultātu 40:37 pašam par prieku ieņēmu necerēti augsto 7. vietu no 31 dalībnieka. Bez kļūdām un bez rīta Leeds piecīša iespējams pat būtu 4. vietā, bet nav jau teikts ka arī priekšā esošie nekļūdījās. Pirmie divi vienkārši zvēri, es varbūt tikai dienā varētu izspiest tādu rezultātu.

trešdiena, 2011. gada 30. novembris

Esholt Woods (Bradford)


Category: AIRE Night Score League 2011/12
Map/area: Esholt Woods (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Mass start score event of 45 minutes
3. Aire nakts līgas posms. Atkal kopējais starts un izvēle ar 45 minūšu kontrollaiku. Šovakar galvenais uzdevums bija notestēt savu jauno lampu - ''ķīnieti'', kuru no Honkongas gaidīju ilgāk kā mēnesi. Salīdzinājumā ar manu veco prožektoru Mila, ''ķīnietis'' ir protams daudz mazāks un kompaktāks. Salīdzinot gaismas, Milai šķiet tā gaisma ir tuvāka un plašāka, bet ''ķīnietim'' ir krietni tālāka bet ar šaurāku gaismas staru. Un pagaidām ''ķīnietim'' ir baigais mīnuss, ka tas galvas stiprinājums ir ļoti nepārliecinošs, visu distances laiku nācās viņu regulēt. Tuvāko nakts-o maču laikā jāizlemj kurai dot priekšroku - abas ir labas, bet katra ar saviem mīnusiem. Mila ir pārāk liela, bet ''ķīnietis'' pagaidām nestabils uz galvas. Nu par pašu orientēšanos, šķiet ka izvēlējos nepareizu distances sākuma variantu, jo lielākā daļa sāka vai nu ar 19. kp vai skrēja uz 15. kp, bet es izvēlējos sākt ar 18. kp un pašā distances sākumā jau paliku viens. Uz 19. kp jau pirmā kļūda, neuzliku virzienu un nez kāpēc kāpu kalnā augšā. Skrienot uz 17. un 13. kp lielākā daļa orientieristu jau bija tajos atzīmējušies un skrēja man pretim. Pie 17. kp maza sabakstīšanās, uz 20. kp labi, bet 21. kp kādu minūti vienkārši nevarēju pamanīt aiz koka. Uz 16. kp pilnīga katastrofa, pa taciņu aizskrēju pa tālu un punktu meklēju pavisam pie citiem akmeņiem, tikai nonākot lejā uz taciņas sapratu kur esmu. 4 minūšu kļūda. 12. 22. un 15. kp veiksmīgi, bet uz 14. kp vēl viena lielā kļūda (3 minūtes), nekādi nevarēju punktu ieraudzīt garajā zālē. Otrajā kartē vairs paspēju tik uzskriet kalnā uz 4. un 5. kp, un nācās atgriezties finišā, lai iekļautos kontrollaikā. YHOA sacensībās šādas kļūdas nedrīkst pieļaut. Ar savāktajiem 190 punktiem ieņēmu 16. vietu no 40 dalībniekiem.

svētdiena, 2011. gada 27. novembris

Burbage & Hathersage Moors (Sheffield)













Category: SYO Regional Event
Map/area: Burbage & Hathersage Moors (Sheffield)
Organiser: SYO
Country: England
Discipline: Blue
Uz zemes tā būtu vētra, bet kalnos tas bija vienkārši vējš, kuram ceļā netraucēja ne koki, ne mājas, tikai pāris simti orientieristi, kuri vējā un akmeņos mēģināja palikt uz abām kājām :) Spēcīgo vēju jau izbaudīju ceļā uz sacensību centru, kad ar riteni pieveicu tādu kāpumu par kuru kauns pat nebūtu Tour de France meistariem! Šo open moorland apvidu jau biju iepazinis pirms gada. Kalnu pļavas nav mans mīļākais apvidus, bet šoreiz uzmanību piesaistīja fakts, ka distancē būs iekļauta mikro orientēšanās! Jāpamēģina kas tas ir, jo nekad neesmu veicis šo orientēšanās disciplīnu.
Pirms starta pat varēja pamēģināt ar mazu warm up kartīti paksriet pa smalki izzīmētajiem akmeņiem. Starta vieta iekārtota starp klintīm aizvējā, kas mazliet paglāba no vēja. Uz 1. kp bez problēmām tik pa taciņu, bet skatos ka 2. kp kartē nav... jāgriež kartes otra puse un nu jāsāk mikro orientēšanās 1:2000 mērogā. Priekšā pilns ar akmeņiem un jau redzami vairāki kontrolpunkti. Uzlieku virzienu un samērā precīzi nonāku pie 2. kp, arī uz 3. kp daudz nelasu karti un pa ceļam neskatos visus tos akmeņus, dodos tik virzienā. 4. kp jau pa gabalu redzu pie kura akmeņa tam jābūt. Uz 5. kp arī uzlieku virzienu un skrienu... nonāku pie akmeņa un punkta ar numuru 214... man vajag 213, paskrienu uz priekšu, ieskatos kartē un saprotu to ka nesaprotu neko. Visapkārt akmeņu jūra, bet man nav ne jausmas kur es kartē atrodos, pieskrienu uz dullo pie vēl dažiem punktiem ar domu ja nu ir manējais... nav. Esmu pilnībā pazaudējis kontaktu ar karti.
Stāvu un brīnos, skatos kartē, skatos uz akmeņiem, ieskatos leģendās... opā, nr. 214 ir bijis mans 6. kp, tātad 5. kp ir turpat nedaudz pa kreisi. Protams tagad bez problēmām paņemu gan 5. gan 6. kp. 3:30 minūtes zaudētas, uz 7. kp nevar vairs tādas muļķības pieļaut, uzlieku virzienu un pa ceļam piefiksējot katru lielāko akmeni, samērā veiksmīgi nonāku līdz punktam. Attālumu šādā mazā mērogā vēl joprojām nespēju izjust, arī skrienot uz 8. kp it kā virzos precīzi, bet nav pārliecības cik lielu attālumu esmu veicis, jāaspstājas. Punktu izceļ divas kundzītes :) 9. kp pa vienkāršo, nu jāatgriežas pie normālās orientēšanās, jāgriež karte atpakaļ uz 1:10000 mērogu. 10. kp akmeni jau var redzēt no 9. kp. atliek tikai nokļūt līdz tam. Uz 11. kp nenoturēju virzienu un aptuveni 1 minūte zaudēta lēkājot pa viršiem. Uz 12. kp bez problēmām gar diviem izteikti lieliem akmeņiem, sāku skriet uz 13. kp, bet neredzu kur ir pats punkts, jāloka karte vaļā, wow normāls garais etaps. Mazliet jāpasoļo izdomājot labāko variantu, lielo kalnu aploku pa labo pusi un tālāk praktiski pa līniju gar mežmaliņu un cauri mežam, kur var beidzot redzēt pamatu zem kājām, jo tajās pļavās skrien un domā vai neieleksi kādā bedrītē, jo zālē un viršos nekas zem kājām nav redzams. Visi šie punkti - 13. 14. 15. 16. un 17. kp tiek paņemti bez problēmām, ar baudu skrienu pa mežu. Uz 18. kp sanāk diezgan stulbs līkums, ieraudzīju priekšā citu punktu un droši zinot ka tas nav manējais, tāpat aizskrēju līdz viņam. Uz 19. kp uznāca nenormāls izsalkums, nekad iepriekš orientēšanās distancē nebija tā gribējies ēst kā šobrīd :))) laikam agrās brokastis, kalnu riteņbraukšana un slodzīte pa kalniem un akmeņiem bija jūtami atņēmušas enerģiju. Nezinu vai tieši ša iemesla dēļ, bet pusetapā uz 19. kp pēkšņi attapos ka nezinu kur kartē atrodos :) Sanāca lieks 2 minūšu līkums, mmm... uz 20. kp atkal jāpārslēdzas uz mikro-o. Nepārslēdzos... pilnīgi pazudu jeb completely lost! Tagad skatoties Garmin ceļu redzu ka punktam esmu pagājis vien pāris metrus garām pa otru pusi īstajiem akmeņiem. Skrēju/gāju tik uz priekšu ar domu ka priekšā redzamie akmeņi ir manējie, punkts arī bija pie viņiem, bet protams ne ar man vajadzīgo numru.
Nu tik sākās murgs, škiet apskraidīju vēl kādus 7 vai 8 kontrolpunktus, neviens nebija manējais un nekādi nevarēju noteikt pie kura no akmeņiem kartē esmu. Ieraudzīju ka vienā no punktiem atzīmējās Stuart Fraser, metu kaunu pie malas un jautāju lai parāda kur atrodamies. Labi, tagad zinu kur esmu un uz kuru pusi jāvirzas uz manu punktu, bet... atkal nekā, netrāpīju. Tā muļājoties starp akmeņiem, bieži vien nācās dzirdēt vārdiņus kas sākas ar F burtu :) ne man vienīgam galīgi neveicās ar to mikro-o. Beidzot nonācu pie punkta ar nr. 203, kas pirmajā mikro-o aplītī bija mans 7. kp... viss, tagad uz kompasa noliku precīzu virzienu un gāju uz punktu... atkal netrāpīju :) bet šoreiz no otras puses vismaz sapratu kurš ir man vajadzīgais akmens. BEIDZOT, pēc ne vairāk un ne mazāk kā 10 minūšu nevajadzīgām darbībām biju atradis to sasodīto 20. kp, vārda vistiešākajā nozīmē - ATRADIS! Pēc šādas kļūdas kaut kā vairs nebija iedvesmas orientēties, uz 21. kp atkal neizjutu attālumu un tikai nonākot pie sava 8. kp sapratu ka esmu pa tālu. 22. un 23. kp tika paņemti salīdzinoši veiksmīgi. 24. kp atkal garais etaps pāri visam akmeņu laukam, konkrēti jau bija izbesījusi šitā mikro orientēšanās. Loģiski ka punktā netrāpīju un pieskrēju pie cita punkta. Ko darīt? Neko, uzkāpu uz viena no akmeņiem :) un meklēju sakritības dabā un kartē... ieraudzīju ka lielais akmens pa labi no manis varētu būt tas pie kura ir 25. kp. Uzminēju, un nu droši varēju doties uz 24. kp un pēc tam tik pat droši uz 25. kp. Pēdējais punkts vēl normālajā o-kartē, protams ka sakļūdījos tā uz pusotru minūti :) manas domas vairs nebija pie orientēšanās. Finišs visai mokošs pa viršiem un beidzot varēju nopūsties, 6.2 km (Garminā 8.2 km) garo distanci biju pieveicis ar rezultātu 1:25:54 un loģiski ka ieņēmu visai zemo 25. vietu no 43 dalībniekiem. Ko lai saka, pirmā iepazīšanās ar mikro orientēšanos neizvērtās visai patīkama, kopumā kļūdās salasīju 23 minūtes... iespaidīgi! Tagad kad salīdzina abas kartes tajā mikro-o apvidū, jāsaka paldies karšu zīmētājiem ka parastajā 1:10000 kartē netiek tik sīki iezīmēti pilnīgi visi akmeņi kas ir dabā un kas attēloti 1:2000 mikro-o kartē.
Mazliet esmu saslimis ar geocaching un atpakaļceļā uz mājām tika atrasti vēl 5 jauni. Viens geo bija īpaši iespaidīgs, nācās kā jaunībā kāpt brangā kokā, lai atzīmētos :)

sestdiena, 2011. gada 26. novembris

Ilkley Moor (Bradford)

Category: Wharfedale Winter O-LITE
Map/area: Ilkley Moor (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Green
No rīta nu jau trešo reizi piedalījos Leeds parkrun 5 km skrējienā un negaidīti izskrēju no 25 minūtēm. Pēc sajūtām galīgi nelikās ka sasniegšu jaunu šāgada PB, bet laikam 1. km iegūtā rezerve (4:26) ļāva noskriet piecīti ar rezultātu 24:58 un ieņemt 106. vietu no 235 rīta skrējējiem.
Pēc tam uzreiz devos uz Ilkley, mērķis bija apskatīt vairāk šo smuko pilsētiņu un savākt pāris jaunus geo un nedaudz vēlāk piedalīties arī Aire treniņsacensībās. Ar geocaching meklējumiem veicās tīri labi un nu manā kolekcijā ir 7 jauni ieraksti. Pēc tādas slodzītes protams ka bija kārtīgi jāpaēd. Uzēdu tradicionālo angļu ēdienu fish&chips un biju gatavs iekarot Ilkley Moor virsotni. Diemžēl šajā brīdī laika apstākļi tā sabojājās, ka par normālu treniņskrējienu varēja aizmirst. Lietus un vējš šādā atklātā augstkalnē (open moorland) ir sevišķi nežēlīgs. Nācās startēt vējjakā :) Ieraugot etapu uz 1. kp, acis bija kvadrātā - etaps aptuveni 1 km garš un pret kalnu līdz pat pašai kalna virsotnei, tā neko treniņš!!! Tik ilgi (15:30) šķiet sen nebiju veicis etapu uz 1. kp. Uz 2. kp sanāca skriet/iet pa vējam, pa aitu takām nedaudz novirzījos no virziena. Etaps uz 3. kp no kalna lejup, aptuveni pusetapā mazliet izmežģīju potīti, bet cerams bez tālejošām sekām (rīt jutīs). Uz 4. kp līdiens cauri iespaidīgai gravai, bet etaps uz 5. kp bija visekstrēmākais - pamatīgs pretvējš un tie akmeņi... akmeņu jūra, šis bija etaps kurā vispār neskrēju, jo reāli jau nebija kur. Uz 6. kp pa tiem pašiem akmeņiem uz leju, vietām arī paskrienot. 7. un 8. kp pēc piedzīvojumiem kalna augšā, šķita tādi nekādi :) Šis vairāk bija o-pārgājiens nekā o-skrējiens, bet bija feini izbaudīt arī šādu ekstrēmo orientēšanos. 8. vieta no 19
Citplanētieti nekur nemanīju http://www.ufocasebook.com/ilkleymoor.html

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Saltaire (Bradford)

Category: AIRE Night Score League 2011/12
Map/area: Saltaire (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Mass start score event of 45 minutes
Beidzot ir atkal pienācis laiks rudens/ziemas vakaru Aire nakts līgai. Lieliska iespēja kopā ar kluba biedriem uzskriet nakts-o treniņu. Vienu nedēļu ir meža posms, nākamo pilsētas posms. Man no iepriekšējiem gadiem ir ļoti iepatikušies tieši pilsētu posmi, kad var izskrieties pa dažādām ieliņām Leeds un Bradford apkārtnē. Pilsētu posmos nav jāmeklē tradicionālie kontrolpunkti, bet gan piemēram sarkanās pasta kastes, vai konkrēts laternas stabs, vai kāds uzraksts vai nosaukums, un tas precīzi jāpieraksta kartes kontrolpunktu rūtiņās. Tātad šoreiz jāmeklē sarkanās post box, kuras katrā pilsētā ir gandrīz uz katra stūra, un jāpieraksta pasta koda pēdējie trīs cipari, kas katrai post box (kp) ir savādāki. Pilsētu posmos arī nav tradicionālā orientēšanās karte, bet ir vienkārša karte ar ielām un lielo reljefu, tā teikt nekādas liekas informācijas, tik skrien un skaiti ielas :) Kā jau pēdējā laikā ierasts uz sacensībām dodos ar vilcienu un riteni, kas ir pat lētāk un galvenais ātrāk nekā ar divstāvīgo autobusu. Ar busu būtu kratījies kādas 2 stundas līdz šejienei, ar vilcienu pusstundā jau biju Saltairē. Skatoties 1. posma rezultātus, kur startēja 50 dalībnieki, šovakar startā izskatījās salīdzinoši maz dalībnieki, bet nu galvenie AIRE's kadri bija - Nixon, Alcock, Foster un protams visi aktīvie veterāni, kas deva iedvesmu skriet mazliet sparīgāk nekā vienkāršu treniņu. Tātad kopējais starts, izvēle, kontrollaiks 45 minūtes un kontrolpunkti (post box) ar dažādu punktu vērtību. Startā viss bariņš pašķīda katrs uz savu pusi, mana izvēle bija sākt ar 6. kp un kopā ar mani vēl kādi pieci skrējēji izvēlējās šādu variantu. Tālāk uz 3. un 5. kp, uz 10. kp jau vairs palikām trijatā - es, Angela un Nigel. Uz 12. kp es vairs paliku viens, jo pārītis aizskrēja uz citu punktu. Mans plāns bija savākt visus tuvumā esošos 20 punktu vērtības kp (no 1. līdz 18.), vēl savākt labajā kartes daļā visus punktus, kas bija ļoti tuvu viens otram, un tad ja laiks atļaus aizskriet arī otrpus upei un paņemt tur tuvākos punktus. Uz punktiem, kas bija kartes kreisajā daļā un augšpusē, nemaz neskatījos, jo visus punktus nav reāli savākt. Pēc 12. kp paņēmu 18. un 29. kp, un tad sakļūdījos, doma bija skriet uz 17. kp, bet aizskrēju pa nepareizo ielu. Kad sāku just ka kaut kā ielu skaits kreisajā pusē nesakrīt, arī post box nekur pēc attāluma neredz, apstājos un sāku pētīt karti, pat uzmetu virzienu uz kompasa. Turpināju virzīties pa lielo ielu uz priekšu un beidzot sapratu ka skrienu pa ielu uz 25. kp... hmm, īstenībā labs variants, vienīgi tā apstāšanās prasīja vismaz 1 minūti. Šis ceļa variants pat izrādījās labāks neka iepriekš plānotais, jo uz 8. kp pavisam noteikt gribēju skriet un nu tas sanāca ar mazāku līkumu. Savācu visus tuvos punktus - 26. 27. (neliela saminstināšanās) 28. un 30. kp, tad atpakaļ uz 17. kp, tad uz 8. kp, un tagad beidzot ieskatījos pulkstenī, vēl 15 minūtes laika... jāriskē un jāskrien otrpus upei un jāsavāc tur tuvākie 20 punktu vērtie kp. 13. un 14. kp veiksmīgi, tad uz 9. kp, bet post box uz ielas stūra nav, labi ka no 16. kp puses skrēja 4 skrējēju grupiņa, kas izcēla šo punktu, kurš atradās krietni ārpus kp aplīša. Uz 4. kp jau arvien biežāk ieskatos pulkstenī, nu tā sekundi sekundē varu paspēt iekļauties, galvenais nekļūdīties uz atlikušajiem diviem 4. un 1. kp. Labi ka nu priekšā ir ''vagoniņš'', nebūs pašam jāorientējas, vienīgi jūtami nāk virsū ''plīsiens'' un visi iet prom no manis. Spēju vismaz noturēt redzamības attālumā, lai redzētu pie kurām post box viņi piestāj. Pierakstu 1. kp ciparus un nu ir skaidrs ka līdz finišam mierīgi tikšu kontrollaikā, tāpēc vairs nav pārāk jāspiež. Finišēju ar laiku 43:36, ideāli! Izskrēju praktiski perfektu izvēli, cik nu vien mans skriešanas ātrums ļāva, vienīgi ja nebūtu tik daudz laiku pazaudējis pie 25. kp, tad iespējams pēc 9. kp būtu mēģinājis aizskriet arī līdz 16. kp, neko vairāk arī nebūtu savācis, tātad izdevās ideāls plānojums un Garmin uzrādītie 7.14 km mani pilnībā apmierināja. Sarēķinot visu punktu vērtību, man sanāca 320 punkti, neslikti. Un arī rezultātos esmu visai augstajā 6. vietā no 25 dalībniekiem, apsteidzot ne vienu vien ātrāku skrējēju! Ne vienmēr tālākie punkti ir tie vērtīgākie :) Gaidu nākamo nakts līgas posmu!

svētdiena, 2011. gada 20. novembris

Park Wood (Bradford)


Category: Level C Cross Country Event
Map/area: Park Wood (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Green
Migla un dubļi!!! Šodien visu dienu tāda migla, ka redzamība bija ne vairāk kā 100 metri. Saslēdzu visas mirgojošās lampas ritenim, uzvilku dzelteno atstarojošo jaku un devos 12 km braucienā uz Tongu, kur norisinājās AIRE orientēšanās sacensības. Ja vien būtu zinājis kas mani sagaida tur, diez vai būtu minies cauri tai miglai. Tagad par šo mežu varu pateikt vienu īsu un konkrētu vārdu - sūds! Dubļi, dubļi un vēlreiz dubļi :( Pa visu mežu bija kaut kāda motokrosa un 4x4 auto trase. Jau skrienot uz 1. kp sāku lamāties pie sevis, nu johaidī kas te pa sūdiem, visur kur vien skaties tikai dubļi. 2. kp kaut cik normālā mežā, bet uz 3. kp atkal dubļu vannā iekšā un tā aizrāvu pa to ceļu garām punktam. Uz 5. kp konkrēti izbesījos, kaut kādas gravas, kaut kādi dubļu vaļņi, kuri protams kartē nav iezīmēti, aizgāju paralēlā situācijā un pēc 2 minūšu mīcīšanās tikai aptvēru ka punktu meklēju pavisam citā vietā. 6. un 7. kp jau bija kā dāvana pļaviņā, skrienot uz 8. kp speciāli ielecu viena dīķa krastā :) jo šķita ka pie katras kājas ir pa pāris kilogrami dubļu kārtas. 9. un 10. kp paņēmu ideāli. Uz 11. kp likās ka varēs feini izskriet cauri pļaviņai... mhh... kārtējā dubļu vanna. Uz 12. kp beidzot normāla meža taciņa, tālāk jāgriež kartē otrādāk un jāskrien 2. aplis. Par 13. un 14. kp arī varu tikai pateikt - dubļi. Uz 15. kp identiska kļūda kā uz 5. kp, tieši tajā pašā vietā, kaut kā man tur karte nelasījās :) vienkārši nespēju koncentrēties un lamājos, kāpēc šādos sūdos ir jārīko orientēšanās sacensības, pilnīgi nekāda gandarījuma pēc šādas distances.
Un jautrākais ka man beigās būs jādodas vēlreiz šajos dubļos un jānovāc daļa no punktiem :/ jo esmu iekļauts AIRE control collection team. Kļūdās atkal savācu ļoti daudz minūtes (~6 min.) un finiša rezultāts visai iespaidīgs - 46:20 uz 4.5 km distancīti (Garmin 5.5 km). Tas gan netraucēja ierindoties 1. vietā Green distancē starp 33 veterāniem. Mazliet jau kauns ir skriet šādā grupā, bet kaut kā nav motivācijas skriet garāku distanci par 5 km. Būs jāsaņemas un jāatgriežas pie 6-8 km distancēm, savādāk vecie sāks šķībi skatīties :))) ka skrienu viņu grupā. Pēc finiša nācās mazliet pasalt, gaidot pēdējos dalībniekus finišā, lai varētu doties novākt punktus. Mežā pavisam bija 45 kontrolpunkti un Ian Nixon sadalīja karti uz 3 daļām. Paulam kā jau sportistam :) tika tālākie punkti Black Carr mežiņā, Ians pats paņēma vidējos, bet es savācu tuvākos 16 punktus. Beigās stiepjot uz finišu visus 16 kp ar visām SI stacijām, izrādījās ka viņi ir diezgan smagi, kas būtu ja būtu jāstiepj kādi 30 no meža ārā :) Tagad dzerot siltu tēju, viennozīmīgi varu pateikt ka šajā mežā vairs nekad neskriešu, tad jau labāk cīnos pa Brantu purviem, nekā šādā dubļu bedrē.