pirmdiena, 2013. gada 25. februāris

Thorpe Hill Campus & Booth Wood (Loughborough)


Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Thorpe Hill Campus & Booth Wood (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Priekšpēdējais LEI ziemas līgas posms un šosezon pēdējās nakts orientēšanās sacensības. Sacensību centrs Charnwood koledžā un jau nojautu, ka distance būs sprinta tipa apvidū, starp koledžas ēkām, blakus esošo mežiņu un futbola laukumiem. Platība tik maza, ka normālu garo distanci nav iespējams saplānot, tāpēc piedāvāja visai interesantu sacensību formātu - divas sprinta distancītes (3.8 un 2.1 km), kuras jāskrien uzreiz viena pēc otras. Sāku ar garāko distanci. Distance ļoti viegla, bet tumsā ar lampu tāpat ir izaicinājums noskriet šādu distanci pēc iespējas ātrāk. Šoreiz uz ātrumu gan ļoti nespiedu, jo vakar izmežģītā potīte mazliet sāpēja, un pirms starta pat nemēģināju viņu izstaipīt. Pirmie trīs punkti ar sprinta kartes elementiem, tad garais pārskrējiens pār futbola laukumiem uz 4. kp, laba iespēja censties noturēt precīzu virzienu tumsā. Ar potīti nav tik traki, ieejot skrējiena azartā, sāpes praktiski nejūtu. 4. un 5. kp meža etapiņi, bet nu tikai pa takām. Uz 6. kp pieļāvu distances vienīgo kļūdu, izvēlējos garāko variantu, jo pa labi šķita ka būs jāskrien pret kalnu. Tik vieglā distancē jāskaita arī sekunžu kļūdas, zaudēju ~ 15 sek. Uz 7. kp saraustīts skrējiens, visu laiku skatījos kartē, uz 8. kp etapa sākumā pazaudēju ~ 10 sek., skrēju ap māju un izskatījās ka priekšā strupceļš, griezu atpakaļ, kaut gan varēju izskriet arī pa ieplānoto ceļu. 8. un 9. kp pa meža takām, bet sākot no 10. kp atkal varēju pārbaudīt kā izdodas noturēt virzienu pāri futbola laukumiem. Uz 12. kp mazliet novirzījos, bet tā ideāli. Pāris reizes arī atskatījos atpakaļ, jo aiz manis 1 vai 2 minūtes startēja mans galvenais konkurents Howard Alcock, tad nu uzmanīju lai nepanāk :) 15. un 16. kp atpakaļ koledžas teritorijā. Finišēju, nolasīju savu SI karti, nedaudz atvilku elpu un biju gatavs doties īsākajā distancē.
Etaps uz 1. kp uz pretējo pusi nekā garajā, kreisais variants izskatās ātrāks. Uz 2. kp jau uz atmiņu, tam punktam jau biju skrējis garām, arī uz 3. kp praktiski kartē neskatoties, skaidrs kur punkts atrodas. Pēc atzīmēšanās punktā pazaudēju kādas 10 sek., nevarēju izlemt kā doties uz 4. kp, un beigās tāpat aizskrēju pa neizdevīgāko variantu, pa mazajām taciņām. Vajadzēja skriet gar mežmalu pa lielo taku, kādas 5-10 sek. būtu ātrāk. Pašu punktu jau biju redzējis iepriekšējā distancē, 5. kp vispār easy, tas pats kas garajā 8. kp. Uz 6. kp kļūda! Etapa beigās pārķēru taciņas, zaudētas ~ 10 sek. Vēl mazliet pazaudēju laiku uz 8. kp, etapa sākumā ļoti bremzēju, nevarēju kartē saskatīt, tiek vai netiek pa taisno cauri. Distances beigas jau uz atmiņu. Ja garākā distances izdevās gan tehniski, gan fiziski labi (~ 20 sek. kļūdās), tad īsajā vairs tik gludi negāja. Spēka bija krietni mazāk un arī kļūdās savācu divreiz vairāk (~ 40 sek.).
Garāko distanci pieveicu ar rezultātu 24:06 ieņemot 2. vietu no 16 dalībniekiem, bet īsākajā distancē uzrādīju rezultātu 14:40 atkal ieņemot 2. vietu no 10 dalībniekiem. Tā kā katrā distancē bija cits uzvarētājs, tad interesanti bija sagaidīt abu distanču kopējos rezultātus. Stuart pirmo distanci uzvarēja pārliecinoši, tāpēc ārī beigu rezultātos pirmais, bet es stabili otrais, atstājot aiz sevis otrās distances uzvarētāju.
Nakts-o sezona noslēgusies skaisti un lampu varu likt skapī līdz rudenim, kad sāksies jaunā nakts orientēšanās sezona. Intersanti, ka šovakar skrējām gandrīz aizliegtajā teritorijā, jo tepat pāri ielai pēc 2 mēnešiem pa Loughborough universitātes teritoriju risināsies Anglijas čempionāts sprintā!

svētdiena, 2013. gada 24. februāris

Crich Chase & The Hagg (Derby)


Category: EMOA League Event 2013
Map/area: Crich Chase & The Hagg (Derby)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Brown
Sākot ar šīm sacensībām, izlēmu ka pietiek sacensties ar veterāniem Blue distancē, turpmāk centīšos skriet garākās distances, ja vien protams nebūs vairāk kā 10 km, bet 7 vai 8 km arī es varu mierīgi noskriet. Blue distances rezultātos vienmēr dzīvojos pa augšdaļu, bet Brown ies grūtāk, jāmēģina vismaz pusi dalībnieku apsteigt, tad būs ok. Tieši šodien startēt Brown distancē varbūt nebija labākā doma, jo kāpums ir gandrīz 300 metri, bet nu pacīnīsies, sen nav atkal skrieta kalnu distance. Etaps uz 1. kp jau liek kāju muskuļiem iespringt, no starta pret kalnu! Ātri uzsitu pulsu līdz 170 bpm, bet kalnā uzrikšoju bez apstājas, un pēc tam no ceļa punktā bez problēmām. Uz 2. kp etaps pa taciņu un beigās no krūmu puduriņiem lejā pa nogāzi un bedrē iekšā. Panācu čali, kurš startēja 1 min. pirms manis. Uz 3. kp īsta plāna uzreiz nav, atpakaļ līst kalnā uz taciņu negribas, bet te pa leju arī neizskatās diez ko skrienams. Ja nevar izlemt, tad jāiet tik pa līniju. Te nu pilnībā iepazinos ar šodienas apvidu, mežs jau skaists, bet tāāās rozes... tas ir kaut kas drausmīgs, lai kā tu censtos paskriet, visām pāri nepārlēksi, ķeras tā ka maz neliekas. Nonākot līdz takai, biju pazaudējis konkrētu atrašanās vietu un tālāk devos uz ''čuju''. Šoreiz tas pievīla, punktu meklēju pāris horizontāles pa augstu, apskraidīju dažas mikroieplakas, līdz sapratu, nav ritīgi. Labi ka pa leju nāca čalis LEI kreklā, kuru biju panācis pie 2. kp, tad nu viņš man izcēla punktu. Uz 4. kp ārā uz takas, līdz grāvim un virzienā augšā kalnā. Uz 5. kp pēc iespējas ilgāk pa taku un tad pa sausajām papardēm lejā, arī uz 6. kp labs lidojums uz leju. Uz 7. kp ļoti viegls etaps, praktiski tik pa taciņu, beigās gan mazliet sapinos. Uz 8. kp jāturpina pa taku un tad sākas cīņa ar rozēm līdz pat punktam, kaut kur etapa vidū diezgan sāpīgi izgriezu potīti, bet paskriet varēju. 9. kp jau var saskatīt no 8. kp. Uz 10. kp jau pārbaudīts variants - ārā uz takas, pēc iespējas tālāk pa viņu, un tad virzienā, labs orientieris ir zaļais krūmu pudurs. Diemžēl punkta rajonā kaut kas nav kārtībā, pa rozēm nolaižos pa zemu. Kaut gan garmin ceļš parāda, ka esmu precīzi bijis punktā, dabā tā mikroieplaka atradās pavisam citur, skatoties no krūmu pudura. Šeit panācu Howard Alcock, ar kuru neklātienē ļoti bieži ir sanācis cīnīties dažādos mačos, tad nu pirmo reizi varēsim pacīnīties klātienē. Viņš bija startējis pēc manis un pie 5. kp aizgājis garām, bet te pie 10. kp vēl vairāk sakļūdījās kā es, un man bija iespēja viņu panākt. Uz 11. kp uzņēmos vadību, etaps tehniski viegls - virziens, taka, virziens. Uz 12. kp sadalāmies, es pa taisno, Howard apkārt pa takām, pie dzeltenās pļaviņas nonākam reizē, tālāk atkal kopā. ''Sienā'' sāku kāpt pirmais, bet pie punkta ātrāk nonāk kompanjons. Spēkus pamatīgi atņēma šis kāpiens, iespējams vajadzēja iet apkārt. Uz 13. kp ļoti lēnu, cenšoties dabūt otro elpu, un tā mazliet atlaižot Howard. 14. kp taciņas etaps, uz kuras nez no kurienes pilns ar orientieristiem, un visi nez kāpēc lēnāki par mani :) mazliet jāpacīnās, lai neatlaistu savu konkurentu. Arī uz 15. kp tikai sekoju, pie punkta jāgriež karte otrādāk, lai veiktu distances 2. daļu. Ātri uzmetu skatienu etapam uz 16. kp un saprotu ka nav ko ''ķīmiķot'', jāskrien tik pa taku. Uz 17. kp rodas iespēja pārņemt vadību un papardēs aizvelku mūs abus mazā kļūdā, labi ka bedre ir visai izteikta. Uz 18. kp atkal lidojamais etaps no kalna, bet uz 19. kp atkal šodien visbiežāk izmantotais variants - pēc iespējas vairāk pa taku un tad virzienā. No takas diemžēl nogāju ne tajā labākajā vietā, vēl tikko Howard bija aiz manis, bet nu pēkšņi ir priekšā kādus 50 metrus, viņš bija trāpījis papardēs, bet es rozēs. Plēsu bikses, skrāpēju kājas, maucos zemē un konkrēti lamājos, bet šajā vietā tā biju iezaudējis, ka jau uz 20. kp savu konkurentu vairs neredzēju. Tik specifiska meža pamatne šķiet ir tikai Anglijā, vai nu ir jāmāk izvairīties no tām rozēm, vai vienkārši ar naidu ir jācīnās caur viņām, katrā ziņā kaifa nav nekāda ''skriet'' šādā apvidū. Tāpēc ir saprotams, kāpēc Anglijā orientēšanās sezona ir ziemā, jo vasarā kad tie rožaugi vēl vairāk savairojas, tad mežā vienkārši nav ko darīt, var skriet tikai pa takām. Etaps uz 20. kp viegls plus punktu izceļ citi orientieristi. Uz 21. kp vēl vieglāk, galvenais tikt ārā uz taciņu un tad tik uz punktu, tālumā redzu Howard, bet nu jau tas ir neaizsniedzams attālums, ja nekļūdīsies, tad nepanākt. Uz 22. kp izvēlējos pēc iespējas ilgāk skriet pa leju un tikai beigās virzīties augšā, tā kā te jau bija skriets 1. aplī, tad punktu varēja ņemt uz izjūtām. Arī šajā etapā neiztiku bez rožu cīņām, un jāsaka godīgi, šādā mežā orientēšanās ātri var uzsist riebumu :) Distanču plānotājs par distances beigām bija īpaši ''parūpējies'', ta jau būtu laidis līdz pašai kalna augšai, nevis kaut kur puskalnā iekārtojis finišu :) Uz 23. kp kāpiens kalnā, skrējiens pa taku, un atkal kāpiens augšup, tāpat kā uz pēdējo 24. kp totāla rāpšanās ''sienā''. Spēka jau vairs nebija, tāpēc centos locīt. Pēc šāda kāpiena, finišā vēl dabūju krampi kreisajā augšstilbā un finišēju klibodams. Tā kā kājsargus nelietoju, tad kājas no rozēm saskrāpētas līdz asinīm, labā potīte izmežģīta, kreisā kāja krampī, kāds gan te gandarījums pēc šādas distances. Kā nu ir tā ir, kādreiz tas orientēšanās kaifs nāk caur sakostiem zobiem :) Kļūdās ~ 4 min., rezultāts liels - 1:19:19, uzvarētājam zaudēts daudz, un tikai 19. vieta no 35 dalībniekiem. Bet kā kalnu treniņš šis bija ideāls, jo jau pēc 2 nedēļām būs jādodas iekarot Spānijas kalnus.

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Fineshade Woods (Peterborough)


Category: CompassSport Cup Regional Heat
Map/area: Fineshade Woods (Peterborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Brown
Results
CompassSport kausa reģionālā kvalifikācija mana jaunā orientēšanās kluba NOC sastāvā. Šīs ir sacensības, kurās vispirms katrā reģionā, un pēc tam finālā visā Anglijā nosaka stiprāko orientēšanās klubu Anglijā. Iepriekšējos gados 3 reizes biju skrējis kvalifikācijā (2009. 2011. un 2012.), un tā kā AIRE bija stiprākais klubs Jorkšīras reģionā, tad arī 3 reizes izbaudīju finālus (2009. 2010. un 2011.). Bet pagājušogad jau bez manas līdzdalības AIRE klubs uzvarēja finālā. Kad pirms pusgada pārvācos uz jauno dzīvesvietu, bija jāizvēlas starp 3 klubiem, kuriem pievienoties - NOC, DVO vai LEI, un toreiz viens no galvenajiem aspektiem bija tāds, ka vajadzētu pievienoties stiprākajam šā reģiona klubam, lai varu startēt arī CompassSport kausa finālos. Tā kā NOC klubam ir pāris ļoti labi elites orienteristi, tad šķita ka šis klubs ir stiprākais šeit Midland reģionā. Tātad šogad cīnos par NOC klubu! Tā kā klubs apmaksā dalības maksu, tad nebija divu domu ka jābrauc uz šo visai attālo (~100 km) Fineshade mežu. Interesanti, ka šajā mežā jau biju skrējis 2009. gadā un arī CompassSport kausā, bet toreiz tas bija fināls un toreiz pārstāvēju AIRE. Tā ka jau zināju kāds apvidus sagaidāms - samērā līdzens bez reljefa, bet pats mežs diezgan neskrienams, dēļ rožaugiem pamatnē, gan jau būs daudz ceļu varianti. Distances garums 8.8 km... pirms kāda laika teiktu, ka pa garu priekš manis, bet nu jau pēdējā laikā esmu ieskrējies un distanču garumi, kas ir garāki par 6-7 km vairs tā neatbaida. Vienīgi tas ka šādās sacensībās ir jāstartē praktiski elitē, un tad nu vienmēr sev uzstādu tādu kā mazu mērķīti, uzvarētājam (tas vienmēr ir kāds no Anglijas elites top orientieristiem) nezaudēt vairāk kā 20 minūtes. Tātad pēc aptuveniem aprēķiniem uzvarētājs šo distanci varētu veikt ~50 minūtēs, un manējie līdzjutēji tad mani varētu gaidīt finišā pēc 1:10 :) Interesanti, ka biju ielozēts tā sauktās sarkanās grupas sākumā (starta minūte 12:08) un pēc manis startē vairāki spēka zari, tieši pēc minūtes viens no M18 grupas talantiem - Aidan Smith. Uzdevums skaidrs, uz pirmajiem punktiem jātur precīzs virziens un tad jau jāmēģina vismaz kādu etapu iesēsties aiz juniora. Etapa sākums uz 1. kp pa ceļu, jūtu ka kājas ir nenormāli smagas, jācer ka ieskriešos, punktu paņemu pēc plāna. Arī 2. kp nekādas problēmas nesagādā. Sāku skriet uz 3. kp un jūtu no aizmugures kaut kas baigi tuvojas, jā, tas ir viņš, Smith jaunskungs mani ir noķēris, taktika skaidra :) Sen gan šādu taktiku nebiju izmantojis, bet šis mežs to atļāva. Kartē neskatījos vispār, tikai leģendās salīdzināju kontrolpunktu numurus, un centos turēt līdzi jauneklim. Uz 3. 4. 5. un 6. kp kartē neieskatījos vispār, bet skaidrs bija ka ilgi nespēšu izturēt šādu tempu, jo ar katru noskrieto metru viņš pamazām attālinājās no manis, un uz ceļa uz 7. kp beidzot arī es paskatījos kartē. Uz 7. kp vēl noturēju viņu redzamības attālumā, bet uz 8. kp jau bija jāatsāk pašam orientēties. Uz 9. kp kartē etaps izskatās elegants gar kontūru pa balto mežu, bet dabā tur bija vieni dubļi un rozes, plus vēl mazie lapu koki, skriešanas ātrums pēc distances sākuma bija pārvērties nožēlojams. Punkts viegls, pie medību torņa. 10. kp izskatās pabriesmīgs, aizaugušā jaunaudzē, tāpēc lielāko daļu etapa gāju, grāvīši labi orientieri. Uz 11. kp etaps tik pat lēns, jātiek ārā no šīs jaunaudzītes, bet uz 12. kp gan tīrs skrienamais etaps. Ja uz 1. kp cerēju ka ieskriešos, tad uz 12. kp sapratu, ka šodien paskriet nevaru, vairāk cīnos nekā baudu brīvsoli uz ceļa. Izskatās ka februārī būšu pa daudz kilometrus saskrējis un kājas sāk iet pensijā, galvenie ziemas starti būs pieveikti, tagad jāņem maza atpūta skriešanai. Vēl jau gan vispirms jāpieveic šī distance :) Pie 12. kp diemžēl kartei bija jāgriež otra puse un distance jāturpina pa to pašu apvidu tikai pretējā virzienā. Žēl ka tā, jo 2009. gadā distanci šeit veicām pa daudz lielāku platību, bet šoreiz organizatoriem vienā kartes daļā bija aizliegts plānot distances, un cik sapratu, tikai pāris nedēļas pirms sacensībām viņi esot to uzzinājuši un esot nācies pārplānot garākās distances. 13. un 14. kp ļoti viegli, bet uz 15. kp atkal sanāca skriet praktiski kartē neskatoties, jo etaps pārklājās ar jau veikto etapu uz 10. kp, un šim punktam jau biju skrējis garām. 16. kp šķiet bija distances atslēgas punkts, jo lai nekļūdītos uz viņu, bija jānotur precīzs virziens. Labi ka man šajā etapā uzradās sabiedrotais, kurš mani cik ātri panāca, tik pat ātri arī aizbēga, bet paldies viņam vismaz par to, ka izcēla man 16. kp. Uz 17. kp biju plānojis ka skriešu zaļajam gar kreiso pusi, bet stigas dēļ, pa kuru nez kāpēc bija aizliegts skriet, sanāca ātrāk doties pa taisno, un beigās izdevīgāk bija skriet pa labo pusi. 18. kp vieglāks par vieglu, arī 19. kp viegls, bet man pret kalnu klājās fiziski grūti. Uz 20. kp atkal varēju kartē neskatīties, jo arī šim punktam jau biju garām skrējis, bet uz 21. kp beidzot sapratu ka man sāk beigties pulveris. Nav vairs gribasspēka cīnīties, sākas lieka skatīšanās kartē un pašam negribot skrienu iekšā tādās vietās, kur no skriešanas varētu pāriet uz soļošanu, ka tik varētu atpūsties :) Organismu jau neapmānīsi, ja gadu laikā ir izveidojies šis pieradums skriet ap 6-7 km, tad tas brīdis, kad ir jāpārvar šī barjera, ir ļoti grūts. Uz 22. kp ceļa etaps, bet es vilkos tā, ka pašam bija kauns. Uz 23. kp pirmā doma bija, ka jāskrien apkārt zaļajam pa ceļu, bet tā kā šobrīd neesmu nekāds žiglais, tad mierīgi devos pa taisno, un īstenībā nebija nemaz tik traks tas zaļais. Uz 24. kp atkal atsēdēju aiz kāda jaunieša. Biju gaidījis ka man distancē viens pēc otra lidos garām konkurenti, bet šis jaunietis bija tikai kāds ceturtais vai piektais, kas mani apdzen. Divi varianti, vai nu aiz manis ir ļoti maz dalībnieku startējuši, vai arī ar kļūdām nāk aiz manis, jo es pats šodien veicu visai tīru reisu. Pēdējie trīs kontrolpunkti laikam ieplānoti vienkārši tāpēc, lai pagarinātu distanci, manis pēc varēja jau no 24. kp doties uz finišu :) Gan jau ka šajos ceļa etapos iezaudēju vēl laiku, ko arī parāda spliti, arvien zemākas un zemākas vietas etapos. Uz pēdējo 27. kp man garām aizlidoja NOC kluba biedrs un šodienas līderis Peter Hodkinson, kuram finišā biju zaudējis mazāk par 20 minūtēm, tātad viens no mērķiem izpildīts :) Arī otru mērķi izpildīju ar uzviju, paskrēju zem 1:10 un finišēju ar rezultātu 1:07:27 kas man ļāva ieņemt 17. vietu no 42 dalībniekiem, tā izpildot arī trešo mērķīti, apsteidzot vismaz pusi no dalībniekiem. Tā ka var uzskatīt, ka arī trešo no lielajiem februāra pasākumiem esmu aizvadījis pietiekami veiksmīgi. Beidzot pa ilgiem laikiem esmu noskrējis distanci bez kļūdām, protams ja ļoti piekasās, var kopumā sakasīt ~ 1 minūti liekos līkumiņos pirms punktiem (11. 13. un 23. kp), bet tā perfekts tehniskais izpildījums. Par fizisko sniegumu gan to nevarētu teikt, ļoti smagi skrējās, un salīdzinot ar kādu ātrumu skrēju pirms pāris nedēļām, varu droši teikt ka uz katru noskrieto kilometru esmu pazaudējis vismaz pusminūti, kas visas distances garumā veido vismaz 5 minūtes lēnāku skrējienu.
Diemžēl mans jaunais NOC klubs nav nemaz tik spēcīgs kā domāju, garākajā distancē pārliecinoši bijām labākie, bet jauniešu un veterānu grupās mums klājās pavisam švaki un kopvērtējumā ieņēmām vien 5. vietu starp 7 klubiem, kas nozīmē ka finālā šoruden nesanāks piedalīties. Par lielu pārsteigumu mūsu kvalifikācijā uzvarēja DVO klubs, pārspējot vareno SYO klubu, kurš vairākus gadus ir bijis stiprākais klubs Anglijā, ehhh ka vajadzēja pievienoties Derby orientieristiem nevis Nottingham :)
Var teikt ka ziemas sezona ir noslēgusies un tagad jāizvirza pavasara nozīmīgākās sacensības, uz kurām ieskriet labā formā. Un šogad pirmie 100 orientēšanās kilometri ir izskrieti ļoti agri, tā turpinot gada laikā var savākt iespaidīgu apjomu! Nē nē, nav jau vairs tas vecums ka var tik skriet un skriet, atslodzei labāk paripināt ar velosipēdu, bet bez sportiskām aktivitātēm gan ne mirkli!

otrdiena, 2013. gada 12. februāris

Western Park (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Western Park (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
Kārtējais LEI ziemas līgas posms, uz kuru aizbraucu vairāk dēļ tā, ka nekad nebiju bijis Leicester pilsētā un savākt visas sešas ieskaites tam kopvērtējumam. Paskriet gan vēl šodien normāli nevarēju, pēc nedēļas nogales divām sacensībām. Šodien atkal tika piekopts stīvais skriešanas solis :) Organizators šodien izdomājis ka jāatzīmējas gan ar sportident, gan ar kontrolkartiņu, vēlāk distancē sapratu kāpēc. Pie 1. kp vēl nepiefiksēju, bet pie 2. kp pilnībā izbaudīju, kā ir meklēt kontrolpunktu krūmos ja tam nav oranžbaltā luktura. Ieraudzīt to mietiņu ar SI staciju vai kompastieri tiešām nav viegli.
Distancē pieļāvu tikai vienu kļūdu uz 7. kp, neielasījos kārtīgi kartē un sanāca diezgan liels līkums. Bet neredzamo mietiņu dēļ gan pazaudēju kādas 3 minūtes. 2. 5. 6. un it sevišķi 17. kp nu nekādi nevarēju uzreiz ieraudzīt. Tā kā parks nav visai liels, bet distances garums bija 5.9 km, tad nu distances plānotājs bija kārtīgi ''pacenties''. Daži etapi bija ļoti uzjautrinoši, tāpēc arī visa distance nebija ar kontrolkartiņām, jo dažus etapus sanāca skriet turp atpakaļ, un vienu etapu (uz 5. 12. un 13. kp) pat veicu trīs reizes! Man šķiet ka pat Aldim dēls spētu saplānot labāku distanci. Bet atslodzei/atpūtai šādas distances ir tīri jaukas, vismaz skrienot var pavērot apkārtni un kārtīgi izvēdināt galvu, sevišķi neiespringstot uz kartes lasīšanu un orientēšanos. Distanci izskrēju ar rezultātu 42:10 un ieņēmu 3. vietu no 21 dalībnieka.

svētdiena, 2013. gada 10. februāris

Tankersley & Hesley (Sheffield)

Category: SYO Middle Distance Level B Event
Map/area: Tankersley & Hesley (Sheffield)
Organiser: SYO
Country: England
Discipline: Black
Šajā nedēļas nogalē primārais pasākums protams bija Anglijas nakts čempionāts vakar vakarā, un no sākuma nemaz nebiju plānojis piedalīties šodienas vidējās distances sacensībās. Bet tā kā vidējās distances ar tehniskajiem īsajiem etapiem varu ierindot otrajā vietā aiz nakts distancēm, tad izlēmu ka jāņem dalība arī šajā pasākumā. Iepriekš sazinājos ar čaļiem no iepriekšējās dzīves vietas, vai varu pārnakšņot pie viņiem, jo līdz mājām aptuveni 100 km garš ceļš mērojams, bet uz Leeds pusi tikai 30 km. Protams ka visas emocijas un sportiskais azarts bija atstāts nakts čempī, tāpēc vakarā ar džekiem atļāvos izdzert vairākas pudeles alutiņu un šodien skrēju vairāk kā treniņu, jo karte bija ideāla priekš orientēšanās tehnikas slīpēšanas. Nebija jau tā ka galīgi necentos skriet, kaut gan kājas bija ļoti stīvas, tomēr galveno uzsvaru liku uz precīzu kartes lasīšanu, un var teikt gandrīz arī izdevās pie šī plāna pieturēties. Startēju stiprākajā grupā - Black distancē, var teikt elitē, kopā ar visiem labākajiem angļu orientieristiem (neskaitot tos kuri dzīvojas pa ārzemēm), jo vidējo distanci jau nav nekādu problēmu arī man noskriet. Pa nakti uzsnigušais sniedziņš mazliet deva priekšrocības virziena noturēšanai, bet tā kā dalībnieku bija ļoti daudz, tad sākot jau ar 1. kp visa uzmanība kartei. Etaps uz 1. kp tikai virzienā un beigās pēc mazā paugura var piekoriģēt uz kuru pusi jāskrien, ja nav izdevies noiet taisni. Splitos redzams, ka šeit esmu sasniedzis augstāko vietu un pēc tam tikai slīdējis uz leju, bet man jau tā ierasta situācija, ja vien nesakļūdos, tad uz 1. kp vienmēr ir labs laiks, laikam ātri uztveru karti. Uz 2. kp arī virzienā, mazliet izmantojot taciņu, uz 3. kp arī virziens, šoreiz gar mikro ieplaku rindu. Uz 4. kp nedaudz garāks etaps, un arī jācenšas turēt virzienu, šeit diemžēl mazliet sakļūdījos, aizvilku daudz pa kreisi, labi ka atdūros pret sētu. Etapi uz 5. un 6. kp formālie, lai šķērsotu ielu, uz 5. kp gan pazaudēju ~20 sek., uztaisot nevajadzīgu līkloci. Uz 7. kp virziens un piesaiste no taku krustojuma, uz 8. kp arī precīzi no takas, uz 9. kp gar reljefu, bet uz 10. kp garais etaps, kurā pazaudēju visvairāk laiku. Kļūdījos uzsākot etapu, doma bija iet pa līniju, bet tas mežs tur vienkārši nebija skrienams, tāpēc pamazām virzījos pa kreisi uz taku, ko vajadzēja jau darīt uzreiz no 9. kp, pašu punktu paņēmu bez problēmām. Uz 11. kp galīgi nestrādāju, etaps viegls, bet es padevos, un skriešanu nomainīju uz soļošanu, atpūtos :) Uz 12. kp izskatās ka esmu pelnījis diskvalifikāciju, bet tad ne es vienīgais, jo etapa beigas veicu caur aizliegto teritoriju, kura dabā bija parasta ganību pļava, un uz to brīdi pat neapzinājos, ka esmu ieskrējis šajā teritorijā, jo vienkārši sekoju citu skrējēju atstātajai vagai sniegā. 13. kp easy, 14. kp gar lielo reljefu, bet uz 15. kp atkal jādemonstrē virziena noturība, kas +/- izdevās, punktu gan izcēla citi orientieristi. 16. 17. un 18. kp nav vērts pieminēt, arī 19. kp man viegls, jo jau uz 4. kp biju noskrējis garām šim punktam. Uz 20. kp pats karti nelasīju, mēģināju šo etapu noturēt līdzi kādam smagi elsojošam RAFO orientieristam, un arī uz 21. kp būtībā šis nav manis izvēlētais variants. Pats droši vien būtu skrējis pa kreiso pusi pa taku, bet iesāku skriet tajā virzienā kur ''tvaikonis''. Uz 22. kp garais lidojamais etaps, ja vien ir iekšā. Varbūt mazliet fiksāk kustējos te, bet tā turpināju savā komfortablajā džogingā. Paspēju vēl kartē iepazīties ar atlikušo distanci, beigas vienkāršas un baigi maucamas, kas man protams ir vairāk mīnus nekā plus. Pļavā uz 23. kp uzradās viens konkurents oranžā kreklā, kuram tad nu centos noturēties astē, šos skrienamos punktus. Pie 25. kp vēl paspēju līdz ceļgalam ar vienu kāju ieslīdēt ūdens bedrē, bet izdevās noturēties aiz konkurenta. Un tieši viņš aizvilka kļūdā uz 26. kp, jo es biju pilnībā atslēdzies no kartes, un brīdī kad viņš apstājās, arī es nevarēju sazīmēt vietu kartē, kur atrodamies. Praktiski līdz punktam nesapratu kur esam, jo it kā viss bija, sēta pa labi, būda pa kreisi, tikai punkta nav. Tagad skatoties kartē, mazliet jau paralēlu situāciju tur var sazīmēt, bet kļūda iespaidīga. Uz 27. kp atkal vairāk sekoju līdzi citiem pa kempinga teritoriju, nekā pats orientējos, šķiet šodienai jau bija gana skriets :) Uz 28. kp man garām palidoja Pauls ar vēl vienu čali, biju pat mazliet izbrīnīts, jo domāju ka Brikšņa pārstāvis jau sen man ir aizgājis garām nemanot. Uz 29. kp arī vairs neorientējos, izmantoju ''lidotāju'' muguras, un pēdējo 30. kp jau nebija nekādu problēmu arī pašam paņemt. Finišēju ar rezultātu 51:19 (pirms starta bija doma zem 50 min.) un ieņēmu 47. vietu no 73 dalībniekiem. Īstenībā biju pārsteigts, ka ar savu gauso soli uzvarētājam zaudēju ''tikai'' 15 minūtes, distance būs tiešām bijusi pietiekami tehniska. Man jau ļoti patīk šādas distances, kad lielāks uzsvars ir uz orientēšanos, bet ne tādu ''brantu orientēšanos'', bet gan ''ātro orientēšanos'', kā šajā distancē. Beigās pat sanāca labāk kā biju domājis, paliekot uzskriet arī šodien, jo britu rangā nopelnīju pietiekami labus punktus (dēļ spēcīgā dalībnieku sastāva). Par šo 47. vietu nopelnīju vairāk punktus, nekā ieņemot 1. vietu starp 80 dalībniekiem (veterāniem) Calke parkā :) 1096 pret 1048.

sestdiena, 2013. gada 9. februāris

Tankersley & Hesley (Sheffield)

Category: British Night Championships 2013
Map/area: Tankersley & Hesley (Sheffield)
Organiser: SYO
Country: England
Discipline: M21S
Beidzot šis pasākums ir klāt! Jau gadu iepriekš, kad uzzināju ka Anglijas Nakts Čempionāts notiks Šefildā, zināju ka obligāti piedalīšos. Beidzot varēju sevi patiešām pārbaudīt nopietnā nakts orientēšanās distancē, lai redzētu un pārliecinātos vai sanāk tas nakts-o vai nesanāk. Jo skrienot ''sētas mačos'' un sacenšoties praktiski tikai ar veterāniem, tā īsti nemaz nevar novērtēt savu līmeni, kaut arī protams pašapziņu un pārliecību šīs uzvariņas ceļ. Tā nopietnāk jau savas spējas varēju pārbaudīt rudenī Midland Championships sacensībās, toreiz izdevās ļoti labs skrējiens, tāpēc šovakar mērķis ir pietiekami augsts. Loģiski ka nestartēju elitē (M21L), jo savu fizisko varēšanu labi apzinos, tāpēc pieteicu dalību M21S grupā, kur diemžēl bijām tikai 4 dalībnieki, un tad nu mērķis ir tikai viens - jācīnās par uzvaru. Izloze vienkārši ideāla man, no grupas startēju pēdējais un aiz manis ir ielozēti visi M18L skrējēji (distance mums vienāda ar M18L un dāmu eliti W21L), tā ka varu būt drošs ka no aizmugures, kļūdas gadījumā, būs kas piesedz. Pirms starta jūtams, ka šis tiešām ir Anglijas Čempionāts, dalībnieku daudz un beidzot arī jaunākā paaudze ir vairumā, nevis tikai veterāni.
Starts iekārtots kā čempionātam pienākas, bet ieraugot pirms starta paraugkarti, mazliet pasmīnu, ar tik garu palagu vēl neesmu skrējis :) Bet tas ka mežs ir ļoti tehnisks un tālajā galā arī sarežģīts, to jau zināju no 2011. gada, kad šajā mežā notika Anglijas Čempionāts stafetēs. Tātad visa uzmanība kontaktam ar karti, bet arī skriešanas ātrumu nevar atstāt otrā plānā, kur var tur jākapā no sirds. Jau etaps uz 1. kp visai piņķerīgs, pilns ar sīkajām taciņām. Vispirms nogriežu pa taisno, bet pēc tam salasot katru taciņu, skrienu līkumoju pa takām. Beigās tomēr neuztveru īsto taku, bet ieraugot iežogoto būdu, skaidrs kur ir punkts. Arī uz 2. kp pilns ar takām, plus vēl reljefs, var teikt ka aizgāju kļūdā, jo sākumā biju plānojis doties taisni, bet kad piefiksēju kur esmu uz lielās takas, tad sapratu ka jāloka tik apkārt. Varbūt pārdesmit sekundes iezaudēju, bet punktu paņēmu droši, pateicoties arī tam, ka mežs pilns ar orientieristiem, kuru lampas spīd uz visām pusēm. Uz 3. kp plāns uzreiz skaidrs, skriešu pa augšējo taku un beigas griezīšu pa taisno. Ideāli. Uz 4. kp tas pats, nav vērts riskēt doties pa taisno, labāk mierīgi pa taciņām. Pirms punkta mani apdzen, mana bijušā kluba AIRE, jaunais talants Joe Woodley, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Biju jau paredzējis, ka tad kad viņš mani noķers, mēģināšu turēt viņam līdzi. Diemžēl Joe mani bija noķēris ļoti nepateicīgā vietā, etapa sākums uz 5. kp veda pret pamatīgu kalnu, kurš bija vienos dubļos, un loģiski ka jaunietis ļoti ātri no manis attālinājās. Bija vien jāseko pašam līdzi kartei, un 5. kp izrādījās vien tāds pārskrējiena etaps. Nu tad tagad sākās distances sarežģītākā daļa, toreiz stafešu čempionātā te bija ļoti lielas problēmas, apvidus ļoti ''peldošs'' un tās bedres un mikro ieplakas pauguru ''pumpās'' ļoti ātri varēja sajaukt. Labi ka uz ceļa bija izveidojies vagons, kurā gan nesaskatīju nevienu no savas grupas vai astoņpadsmitnieku, bet virziens mums visiem bija vienāds, tāpēc 6. kp no ceļa paņēmu brīvi. Arī uz 7. kp viss vagons (5 vai 6 orientieristi) virzās man vēlamā virzienā, bet drošs paliek drošs, labāk kartei sekot līdzi. Mērķis sētas stūris un tad jau pēc attāluma jādur punktā iekšā. Eleganti. Var teikt, pagaidām viss notiek perfekti. Uz 8. kp vagons izšķīst, un šeit pieļāvu rupju kļūdu, laikam biju pārāk pārliecināts. Tā vietā lai skrietu pa ceļu labajā pusē un pēc attāluma droši dotos iekšā punktā, izvēlējos sekot pa priekšu skrienošajam orientieristam un skriet pa taisno. Pie lielā asfaltētā ceļa panācu kompanjonu, un izrādījās ka tas ir mans konkurents Chris Lambert, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Tā kā viņš pārstāvēja spēcīgo Sheffield Universitātes klubu, tad uz 7. kp pilnībā uzticējos viņam un cerēju, ka viņa virziena izjūta mūs ved precīzi uz punktu. Diemžēl punkta rajona čalis sāka ''peldēt'' un es sapratu ka ne viņš, ne es, nesaprotam kur precīzi atrodamies. Sākās izmisīga virziena koriģēšana un centieni saprast, pie kura paugura esmu. Paveicās. Punktu izcēla 3 orientieristu vagoniņš, kuri nāca no mazā ceļa puses un izcēla punktu. Pusotra minūte pazaudēta un vairs nekāda uzticība Chrisam. Uz 9. kp tikai virziens pēc kompasa un izskatās ka arī pārējie dodas uz to pašu punktu. Leģendas nelasu, tāpēc šķita ka punkts ir ielokā, izrādījās pie krūmu pudura, mazs līkumiņš. Etaps uz 10. kp viennozīmīgi viens no atslēgas punktiem, virziens jātur precīzs un praktiski neviena kārtīga piesaiste tumsā. Kļūda bija ka atkal uzticējos sekot citiem līdzi, līdz pusetapam viss šķita ideāli, bet tad pēkšņi mūsu grupiņa pajuka, un es īsti nezināju kuram sekot. Šajā vietā biju pilnībā pazudis, ne mazākā nojausma kur esmu. Bļāviens, vienas no gada nozīmīgākajām sacensībām, un es te tagad tā kā āksts skrienu bez jebkādas ''poņas'' :) Apskrienu pāris mikro ieplakas, bet bez panākumiem, punkta nav, nē... šitā nevar, jāiet ārā uz pļavas stūri un punkts jāņem kaut vai no pretējās puses, bet vismaz zinot kur esmu. Pamanu ka pāris orientieristi visai droši dodas uz vienu no pauguriem un atzīmējas tur, bedrē esošajā punktā. Nodomāju, vai tiešām cūkas laime uzsmaidījusi, pieskrienu pie punkta, un tik tiešām ir mans punkts, bet... nr. 40, kurš man ir 11. kp, bet es vēl neesmu atradis 10. kp. Bet nu vismaz labi ka tā, tagad vismaz zinu kur esmu un uz kuru pusi ir 10. kp. Neizdodas jau perfekti tikt uz to punktu, bet vismaz kontakts ar karti ir un zinu kurā mikro ieplakā esmu nonācis, un punktu paņemu pārliecinoši... no pretējās puses. Kļūda ir nepiedodami liela pat nakts-o distancei (~ 4 minūtes). Pēc skrējiena pretējā virzienā no 11. uz 10. kp, šķita ka problēmas nebūs vēlreiz atrast 11. kp, bet... njā, tā kā biju neprecīzi šo etapu veicis uz šo pusi, tad arī atpakaļ aizgāju galīgi šķērsām. Vēl 1 minūte pazaudēta, kamēr izlaboju kļūdu. Sarežģītākā distances daļa pieveikta, bet ar ļoti lieliem zaudējumiem (6:30 min.). Tālāk garais etaps un normāls pārskrējiens uz 12. kp, caur pļaviņu, kur stafetēs bija skatītāju kp etaps. Pirms tilta garām paskrien viens veterāns un viss liecina par to ka arī viņam ir šis garais etaps, tāpēc ērti iesēžos viņam astē. Tagad mājās paskatījos RouteGadget, izrādās mūsu distance ir bijusi gandrīz identiska ar M45L un M50L vīriem, tāpēc jutu ka ik pa laikam uzrodas ''vagoniņi'' ar kuriem man sakrīt etapi. Pa pļavu ātrums ir labs un veterāns velk labi, pirms mežiņa saskrienos ar lietuviešu zvaigzni Romualdasu Stupeli, kurš skrien pretējā virzienā (viņa vecā Lietuvas izlases forma fascinē). Drošības pēc tomēr pārliecinos kartē vai ejam precīzi uz punktu, viss sakrīt. Arī nākamo etapu uz 13. kp uzticu veterānam, viņš izvēlas doties pa kreiso pusi, sanāk normāls līkumiņš, bet divatā tomēr drošāk. Punktu gan paņemu pirms viņa, jo ieraudzīju pirmais. Tagad seko meistara cienīga pauze :) uz 14. kp kārtīgs garais etaps, domas dalās, vai skriet pa augšu pa lielo ceļu, vai pa leju pa sīkajām taciņām. Tā kā redzu ka kompanjons ir izvēlējies augšējo variantu, tad es viņam piebiedrojos, jo pa lielo ceļu varēs attīstīt krietni lielāku ātrumu. Pa ceļu stiepjam labi, diemžēl kolēģis sāk pamazām attālināties, jo parādās vecu vecā kaite, skrienot garos gabalus, labā augšstilba muskulis sāk pamatīgi vilkt, kas ievērojami samazina soļa garumu. Pie 14. kp nonāku viens, jo nespēju izturēt viņam līdzi, punkts viegls. Uz 15. kp tāds relaksējošais etaps, lēnām pa taciņām, punktu atkal izceļ citi orientieristi, īstenībā baigais prieks, ka mežā redz tik daudz citas lampas, jo pēdējā laikā bija sanācis skriet pilnīgi vienam naktī. Uz 16. kp pa centrālo taku un tad pēc attāluma droši iekšā, arī uz 17. kp ceļu atpakaļ augšā uz to pašu taku, lai no krustojuma trāpītu precīzi punktā. Punktā trāpu, bet nav kur atzīmēties, kontrolpunkta prizma ar visu stabiņu stāv, bet SI staciju kāds ir nozadzis. Redzot ka kāds elitnieks ar Jaunzēlandes formu atzīmējas ar ''krokodilu'' uz kartes malas, arī es tā daru, jo par 99% esmu pārliecināts ka esmu pie pareizā punkta. Tagad palasot organizatoru komentārus, izrādās ka šovakar pavisam ir nozagtas trīs SI stacijas, tiešām grūti saprast, ko tas zaglis pēc tam ar viņām var iesākt. Uz 18. kp priekšā baigais reljefs, tāpēc daudz nedomājot, izlemju locīt apkārt pa takām un punkta nonāku precīzi, arī uz 19. kp daudz neko neķīmiķoju pa taisno, bet gan droši ārā uz lielo taku un tad kā labs orientieris ir sēta. Etapa vidū izlemju, ka neskriešu gar sētu, bet gan ieturēšu konstantu attālumu un punktā vajadzētu trāpīt precīzi. Diemžēl tajā sīkreljefā neizdodas noturēt virzienu un esmu nonācis atpakaļ pie sētas, neliels līkums un ~50 sek. zaudētas. 20. un 21. kp vienkārši lai šķērsotu lielo ielu, bet uz 22. kp atkal jāatsāk orientēties. Virziens izdodas perfekts un trāpu precīzi uz taku krustojumu, no kura nav problēmu paņemt punktu. Ja ir takas, tad tumsā labāk viņas izmantot, nekā riskēt pa taisno pazust, tāpēc uz 23. kp arī skrienu ļoti drošu variantu apkārt un punktā esmu precīzi. Uz 24. kp pietiekami īss etaps lai virzienu spētu noturēt pa taisno. Distances beigas nežēlīgi skrienamas pa praktiski līdzenu apvidu, uz 25. kp turu līdzi kādam elites čalim, bet uz pēdējo 26. kp pat tumsā bez kartes redzu kur un kā jāskrien starp kempinga mājām. Finišs. Rezultāts 1:19:41, izņemot ārā to marķēto etapu pār ceļu, oficiālais rezultāts 1:18:27, kas ir krietni ilgāk nekā biju plānojis veikt šo 7.7 km garo distanci. Pēc garmin datiem gan sanāca noskriet visus 10 km, bet vienalga pa ilgu, biju cerējis izskriet nedaudz virs stundas. Kļūdās atstāju 7:30 minūtes, no kurām lielāko laiku zaudēju Tankersley bedru mežā, un arī ātrums beigās bija ļoti zems. Tieši ātrums bija tas kas beigās pietrūka, lai kļūtu par Anglijas čempionu M21S grupā. 2. vieta no 4 dalībniekiem ir ok, bet kurš gan atcerās otros :) līdz uzvarai pietrūka 34 sekundes. Ieskatoties splitos, M18 pārstāvji ir bijuši krietni ātrāki par mums un arī dāmu elites uzvarētājas ir uzrādījušas ļoti labus rezultātus, bet šādās sacensībās vismaz var salīdzināt un saprast, cik spēcīgs esi naktī. Ar rezultātu neesmu tik ļoti apmierināts, bet par vienu citu faktu gan esmu ļoti gandarīts. Kopš tā nopietnāk sāku šeit Anglijā skriet orientēšanās sacensībās, viens no mērķiem bija mēģināt piedalīties visos Anglijas Čempionātos. Un nu tas ir paveikts, kā pokerī teiktu, man ir ''full house''. Esmu piedalījies visās piecās orientēšanās čempionāta disciplīnās. 2011. gadā startēju garajā distancē un stafetēs, 2012. gadā startēju sprintā un vidējā distancē, un šogad nakts distancē!
Ziemas/pavasara galvenais mačs aizvadīts, tagad var izvirzīt jaunus mērķus, un tādi ir. Tuvojas ceļojums uz Spāniju un pēc pāris mēnešiem obligāti atkal jāņem dalība Anglijas čempionātā sprintā un vidējā distancē. Orientēšanās sports ir tik aizraujošs ar katru jauno mērķi, izaicinājumu un katru reizi unikālo distanci, ka vienkārši es bez viņa nevaru. Esmu atkarīgs no orientēšanās :)

otrdiena, 2013. gada 5. februāris

Bagworth Woodlands (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013
Map/area: Bagworth Woodlands (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: 60 Minute Score
Laiciņš šovakar ne tas labākais, līst tā ka negribas pat no mašīnas kāpt ārā, bet nu nakts treniņus vajag pirms svarīgā pasākuma nedēļas nogalē. Un vēl viens iemesls kāpēc braucu šurpu, vēl ir teorētiskas iespējas uzvarēt LEI winter līgas kopvērtējumā. Ar šo mežu jau biju iepazinies Ziemassvētku pasākumā, tāpēc zināju kas sagaidāms - krūmi, krūmi un vēl reiz krūmi :) Tā nu sanāca, ka atkal startēju pats pēdējais, pat iesildīties nepaspēju. Etaps uz 1. kp īss, bet taisni iekšā krūmos, vairāk līdu nekā skrēju. Uz 2. kp vienkāršs etaps, tikai problēma tāda, ka beigās priekšā iespaidīgi bieza krūmu sēta, kurai cauri tikt ir neiespējami. Pagāja mazliet laiciņš kamēr atradu pietiekami lielu spraugu, lai izsprauktos cauri. Uz 3. kp pa taciņu vai precīzāk sakot pa dubļiem līdz ausīm. Etaps tik garlaicīgs, ka nobiedēju pats sevi. Vakar vakarā pa TV skatījāmies raidījumu Most Haunted par spokiem un gariem, kurus naktī varot dzirdēt un just, un nez kāpēc es tieši par tādiem te tumsā mežā iedomājos. Diezgan baisi un neomulīgi palika, likās tiešām kāds seko :) tādas domas labāk neņemt līdzi tumsā. Pirms punkta mazliet sakļūdījos (~30 sek.), tumsā ļoti neizteikts tas klajumiņš izskatījās. Uz 4. kp vienkārši, uz 5. kp tik pat taisni, tikai pirms punkta atkal traucēklis, jāapskrien krūmu siena. Uz 6. kp mazliet garāks etaps, un beidzot tā pa īstam var uzskriet, pie punkta beidzot satiku vēl kādu orientieristu un pat dabūju glābt viņu :) Šis pie punkta nez kāpēc sāka gāzties iekšā grāvī, tāpēc ķēru ciet aiz rokas un palīdzēju noturēt līdzsvaru. Nākamie punkti (7. 8. 9. un 10. kp) praktiski tikai pa taciņām un elektrolīnijām. Aptuveni 20 sek. pazaudēju pie 10. kp, pa nepareizo pusi izvēlējos doties uz punktu. Līdz šim mirklim +/- distanci biju veicis labi un nekas neliecināja par graujošu turpinājumu. Etaps uz 11. kp pietiekami garš un būtībā tikai pa takām, tikai tās takas krustām šķērsām iet un divreiz pamanījos ieraut nepareizajās, sanāca griezties atpakaļ. Līdz pēdējais piesaistei no mazās takas biju ticis veiksmīgi, tagad precīzi caur krūmiem jātiek uz punktu. Jau etapa vidū noskatījos, ka šis punkts būs jāņem ļoti uzmanīgi, tāpēc no takas krūmos devos ļoti piesardzīgi. Un te nu sākās murgs, tiku cauri krūmiem, nonācu uz klajumiņu, bet punkta nav, skatos kartē, iespējams esmu otrā klajumā. Vienkārši sakot, sākās pamatīga apvidus ķemmēšana, lietus līst, pamatne kā purvs, saprast neko nevar, gāju atpakaļ ārā uz takas un mēģināju ar otro piegājienu. Neveiksmīgi. Atkārtojās tas pats, nonācu līdz kaut kādam klajumam, bet punktu nekur neredzu, pēc ~ 8 min. sapratu ka nav nekādas jēgas meklēt, atrast es viņu nevaru un saprast arī neko te nespēju. Tā kā šo sacensību formāts bija tāds, ka jāņem visi punkti pēc kārtas, bet drīkst pa vidu arī kādu izlaist, jo ir 60 minūšu kontrollaiks, tad devos atpakaļ ārā uz taku un prom uz 12. kp. Tagad kad esmu uzlicis garmin ceļu uz kartes, visi ir skaidri redzams, punktu meklēju gabaliņu pa tālu, un divas reizes pat esmu bijis vien kādus 10 metrus no punkta, pirmajā reizē kad devos lejā no takas un otrreiz kad jau nācu no pretējās puses, bet tajā brīdī nez kāpēc šķita ka punkts tur uz priekšu nevarētu būt. Ja būtu neatlaidīgāk tur malies pa tiem krūmiem, iespējams arī atrastu, bet šādu situāciju, kad neatrodu punktu, nespēju atcerēties savās orientierista gaitās, varbūt kādā mazajā grupiņā. Un ieskatoties rezultātos, izrādās ka tikai 2 dalībnieki ir atraduši to punktu, tā ka iespējams kaut kas tur nebija kā nākas. Labi ka šis ir tikai treniņmačs nevis nopietnāks pasākums, kur kaut kas tāds būtu pilnīgs absurds. Loģiski ka pēc punkta neatrašanas, bija pazudusi jebkāda apetīte turpināt distanci, bet tā kā līdz kontrollaika beigām vēl bija atlikušas 20 min. Tad lēnā garā paņēmu arī 12. un 13. kp ne bez piedzīvojumiem uz 13. kp, jo arī tur tas apvidus bija tāds, ka naktī grūti saprast visas tās mazās kontūriņas. 1:30 tur atstāju. Tālāk godīgi paņēmu 16. kp un devos uz finiša pusi, pa ceļam vēl atzīmējoties 19. kp. Laiks vēl pietika arī aizskriet līdz pēdējām 20. kp, bet kaut kā nebija vēlmes, tāpēc finišēju ar rezultātu 54:36 savācot vien 14 no 20 punktiem, bet ar to pilnībā pietika, lai ieņemtu 2. vietu no 21 dalībnieka. Arī no neizdevušās treniņa var kaut ko mācīties, ja punkts ir ''peldošā'' apvidū bez piesaistēm, tad ļoti precīzi jāizjūt attālums, labāk uzreiz doties atpakaļ uz piesaisti un mēģināt vēlreiz, nekā skriet uz riņķi cerībā uzdurties virsū punktam. Dienā ''ķemmēšana'' kādreiz nostrādā, bet naktī uz to galīgi nevar paļauties, jo redzamība ir tik ierobežota, cik nu tas lukturīts izgaismo. Jācer ka Anglijas čempionātā, nekas šāds neatgadīsies.

svētdiena, 2013. gada 3. februāris

Sherwood Forest (Mansfield)

Category: Midland Championships & Robin Hood Trophy
Map/area: Sherwood Forest (Mansfield)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: M21S
Midland Championships (Vidzemes Čempionāts) - šīs bija galvenās ziemas/pavasara sacensības, kuras biju sev izvirzījis kā mērķi uz ko gatavoties, lai redzētu ko spēju parādīt nopietnās sacensībās un pietiekami nopietnā (savas meistarības) konkurencē. Anglijas A līmeņa sacensības, tātad nekādas krāsu (Brown, Blue vai Green) distances skrienoties ar veterāniem, bet gan kā pienākas, cīņa savu gadu un meistarības grupā. Pieteicos startēt M21S grupā un cerēju ka būs man ierastā 6-7 km garā distance, bet uzzinot distanču parametrus... es biju uz pauzes - 9.5 km! Tātad pa mežu salasīsies visi 10-11 km, un lieki piebilst ka neko tik garu sen neesmu skrējis, skaidrs ka pirmkārt būs cīņa pašam ar sevi un tikai tad ar konkurentiem. Tā kā pēdējā laikā slinkojis neesmu un visai regulāri cenšos skriet (neko garāku gan par 7 km neesmu skrējis), tad cerams ka pietiks spēka, bet galveno uzsvaru likšu uz tīru tehnisko izpildījumu. Starta minūte ielozēta viena no pēdējām un visi esam izmētāti ar ļoti lieliem intervāliem, labi ka pa vidu startē arī dāmas (W21L) un jaunskungi (M18L un M20L), kuriem ir tā pati distance kas mums M21S, tad cerams ka izdosies saskrieties arī ar kādu (ne)tiešo konkurentu mežā. Iesildoties un skrienot uz startu, sajūtas ir labas, vakar speciāli izlaidu Conkers 5km parkrun, lai šodien būtu svaigāks, tāpēc visa uzmanība kartei un tik jāskrien. Uz 1. kp sanāca ideāli ieskrieties, šķiet vieglākais pirmais punkts kādu jebkad esmu ņēmis, jo pēc noskrietiem ~80 metriem, punkts jau bija tālumā redzams atklātajā vietā pie koka. Pamatne (sakaltušas papardes un daži rožaugi) nav tā skrienamākā, bet paskriet var, tāpēc uz 2. kp uzmetu tik virzienu un skrienu visai atbrīvoti. Pēc sētas pārvarēšanas, viss uzsvars uz precīzu virzienu, caur krūmiem jātur tik pa līniju. Pa ceļam piefiksēju citu kp pie saknes un ideāli trāpu arī uz savējo punktu pie saknes. Sākums ir labs, skrienas labi un ar karti ideāls kontakts. Etaps uz 3. kp ļoti viegls - ārā no džunglīša, nedaudz pa ceļu un punktā iekšā. Uz 4. kp nevienas piesaistes, tikai ar kompasu caur krūmājiem. Izdodas precīzi, punktu gan mazliet izcēla citi orientieristi. Uz 5. kp vai nu jādodas tikai taisni, pamatne neizskatās diezko skrienama, vai arī jāvirzās uz dzelteno kontūru, beigās nerealizēju ne vienu ne otru variantu, it kā skrēju uz kontūru, bet galu galā cīnījos caur sakaltušajām papardēm. Splitos diezgan daudz laika (~30 sek.) esmu šeit pazaudējis savam grafikam, kaut arī nekļūdījos. Uz 6. kp maucamais etaps, tā kā tās gaiši brūnās pļavas (pamatnē virši) nav neko skrienamas, tad tikai apkārt pa takām. Etaps garš, bet nu centos turēt ātrumu zem 5 min/km, un loģiski ka mazliet besīti uzsita, tāpēc uz 7. kp sanāca nedaudz gausāks etaps. Kā jau tas vienmēr notiek, ja solis kļūst lēnāks, tad sākas nevajadzīga skatīšanās kartē un kaut kādu variantu filozofēšana :) Nevajadzīgi līkumi etapa vidū. Uz 8. kp nekļūdījos, bet virzienu neizdevās noturēt, vai nu nemāku noturēt taisnu virzienu vai mans vecais kompass jau ir sasniedzis zolīdu vecumu. Pēc garmin grafika te pazaudēju ~20 sek. vienkārši ne no kā. Agrāk tā nebiju aizdomājies, bet tik tiešām, šādos virziena punktos it kā nekļūdoties, tāpat pa visu distanci var salasīt iespaidīgu pazaudēto laiku. Uz 9. kp no diviem variantiem izvēlos kreiso variantu, punktu izceļ citi orientieristi. Uz 10. kp īsais etaps un es jau nezin kuro reizi tieši šādā etapā pieļauju kļūdu. Labi ka laika izteiksmē īsajā etapā nav lieli zaudējumi, bet nu 1 minūti zaudēt tik īsā etapā ir nepieļaujami. Kļūda sākās jau pie 9. kp, jo pirms manis punktā ieskrēja kāda no elites dāmām, kaut ko nopurpināja ka tas nav viņas punkts un skrēja tālāk, un es ātri atzīmējoties 9. kp sekoju tik viņai, jo izskatījās ka viņa iet taisnā ceļā uz manu 10. kp. Pēc brīža abi esam pie nākamā punkta, dāma atzīmējas, bet nu man jāpurpina, jo esmu pie punkta ar numuru 118, bet man vajag nr. 72, tur kartē viss tik sīks, ka ātri ieskatoties, izsecinu ka esmu purviņā pa labi un manam punktam jābūt pa kreisi. Kļūda! Biju kreisajā purviņā! Apskrēju feinu loku ap visām mikro ieplakām. Uz 11. kp garais etaps, bet es vēl nespēju atjēgties no šīs muļķīgās kļūdas, sāku virzīties uz 11. kp, bet īsta plāna vēl nav kā veikt to etapu, tāpēc bez domāšanas tik dodos uz ceļu, kurš precīzi ved uz punktu, bet ar visai lielu līkumu. Tagad mājās skatoties karti, iespējams ka vajadzēja doties pa taisno caur 6. kp, laika izteiksmē tas varbūt nebūtu stipri ātrāk, bet tuvāk gan, un iespējams ka pietiktu vairāk spēka distances beigu daļai. Tieši pirms 11. kp mans pulveris izbeidzās, pēc skrējiena pa ceļu, mežā uznāca tāds plīsiens, ka pārgāju uz soļiem, ieskatījos pulkstenī, nu jā 7 km pieveikti, un organisms dod signālu ka pietiek skriet, a man līdz finišam vēl normāls ''klucis'' priekšā. Etapa sākumā uz 12. kp, tieši pēc atzīmēšanās 11. kp, šķiet ka pazaudēju aptuveni 1 minūti, jo mazliet koma nāca virsū un diezgan nesakarīgi virzījos uz priekšu, nespējot izlemt pa kurieni skriet uz 12. kp. Šis bija fiziski grūtākais etaps šodien, tik draņķīga sajūta, tu skrien pa ceļu, jau ar galvu kartē praktiksi esi izdomājis kur un kā skriet, tikai ir viens bet... tu nevari paskriet. Jūtu ka labais augšstilbs arī sāk protestēt, bet jācīnās, zināju ka tā būs, un tieši tagad ir tas mirklis kad sākas cīņa ar sevi. Labi ka nogriežoties pa vārtiņiem, etaps iet mazliet lejup, var mazliet atbrīvotāk uzskriet un griežoties nost no ceļa, jūtu ka būs otrā elpa. Punktu paņemu bez problēmām, no sākuma gan nesapratu vai zaļie krustiņi kartē ir krūmu puduri vai lielie ''mirušie'' ozoli. Uz 13. kp devos bez kartē skatīšanās, jo jau skrienot uz 12. kp piefiksēju kur viņš aptuveni atrodas. 14. kp ļoti viegls, kājas stīvas, bet kaut kādu ātrumu vēl turu (nu jau vairs tikai zem 6 min/km nevis 5 min/km). Uz 15. kp negatīvi pārsteidzu pats sevi, ātrums nav liels, ir gan laiks karti apskatīt, gan mierīgi virzienu uzlikt kompasā. Mežs klajš, tik skrienu un punktam būtu jābūt redzamam jau pa gabalu. Es uz pauzes... ieraugu punktu pie lielā koka aptuveni 70 metrus pa labi no sevis... Kā? Skrēju pilnīgi taisni un šitāda novirze, izskatās tik tiešām ka kompass būs savu mūžu nokalpojis, neatceros pat vairs kad viņu pirku, bet 10 gadi ir noteikti. It kā kļūda uz punktu tā nav, bet savas padsmit sekundes tāpat zaudētas. Tā viņas krājās :) Distances beigas ļoti vieglas, praktiski visi punkti no ceļiem un pie izteiktiem objektiem. 16. kp pie viena no ''miroņiem''. Īstenībā baigi interesanti, ka mežs pilns ar šādiem lieliem nokaltušiem ozoliem. Tie ozoli ir milzīgi! Nez vai tā pasaka par Robinu Hudu ir patiesa, īstenībā vajadzēs paskatīties filmu vai atkal izlasīt grāmatu, lai varētu iztēloties kādi notikumi te Šervudas mežā ir risinājušies, un ja jau tas stāsts ir patiess, tad ir labais, sanāk ka iespējams skrienu pa tām pašām vietām, kur entos gadus atpakaļ skraidīja bagāto zaglis zeķbiksēs. 17. kp tikai tāds ķeksīša pēc, 18. kp jau bija redzams no ceļa, bet uz 19. kp sakļūdījos, aizskrēju līdzi jaunkundzei pie cita ozola (punkta). Uz pēdējo 20. kp tik pa taciņu, un finišā uzvarēju cīņu ar diviem pensionāriem :)
Jāsaka kā ir, distance būtībā bija diezgan viegla, bet stipri pa garu priekš manis un gan jau vēl pāris dienas nevarēšu normāli pastaigāt. Prieks ka izdevās veikt visai tīru reisu, tik tā kļūda uz 10. kp lec laukā un beigās liekais līkums uz 19. kp, bet visumā ļoti labs veikums. Ja vēl paņem tās novirzes taisnajos virzienos, tad maksimums 2 minūtes varētu atmest no rezultāta. Un fiziski noskrēju tieši tik ātri cik esmu spējīgs šobrīd veikt tik garu gabalu (pēc garmin 11.23 km). Gandarījmus ir gan par rezultātu 1:12:38, gan par izcīnīto 4. vietu no 12 savas (M21S) grupas pārstāvjiem, gan arī ieņemto 4. vietu distancē, nepalaižot priekšā nevienu junioru (M18L un M20L), ne ātrāko dāmu (W21L). Tātad vienu no februāra ''main event'' esmu aizvadījis godam, vēl priekšā divi - Britu Nakts Čempionāts un Compassport Cup kvalifikācija.