pirmdiena, 2016. gada 29. februāris

Februāra naktsdzīve.

Februārī ļoti lielu daļu no savām sportiskajām aktivitātēm aizvadīju diennakts tumšajā daļā, kas bija pakārtotas tikai vienam mērķim. Pēc iespējas labāk sagatavoties Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionātam. Februārī pamanījos piedalīties trīs nakts-o treniņsacensībās, kuras pat pirms tam nebiju plānojis apmeklēt. DVO sacīkste bija pārcelta no decembra uz februāri, kaut gan laika apstākļi nebija neko labāki, LEI ziemas līgas posms notika darbadienas vakarā (sanāca kavēt darbu), bet OD pasākumu atradu pavisam nejauši! Tieši OD sacensības bija viskvalitatīvākās un noderīgākās nedēļu pirms britu nakts čempja, jo varēja gan izskrieties ar virziena maiņām, gan kvalitatīvi lasīt karti. Orientēšanās sports jau nesastāv tikai no orientēšanās prasmēm, ir jāvar arī skriet, un vēlams pēc iespējas ātrāk :) Tieši skriešana man pieklibo gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
parkrun tūrists
Tāpēc februārī tika saskrieta diezgan iespaidīga kilometrāža tādam kā man - sestdienas rītu skrējējam. Ik sestdienu parkrun piecītis, bez četrām nakts orientēšanās sacīkstēm vēl divas klasiskās orientēšanās distances, un pēc vienas o-distances izskrēju vēl 5 km loku pa parku. Pēc Endomondo statistikas 72 kilometrus mēnesī nebiju savācis kopš 2011. gada!!! Cerams tas būs labs ieguldījums 2016. gada sportiskajiem pasākumiem. Divreiz dienā skriet gan vairs nespēju turēt, tāpēc uz Anglijas Čempionātu neierados ar pilnīgi svaigām kājām. Pēc finiša savās galvenajās šī gada sacensībās biju mazliet vīlies, jo neizdevās pieveikt distanci ar gandarījumu. Ar ieņemto 5. vietu varu būt apmierināts, jo aptuveni tur arī sevi redzēju pirms starta, bet pievīla viena milzīga kļūda uz 23. kp, kā arī fiziski tomēr neizturēju visu distanci.
Ar riteni joprojām pārvietojos ļoti maz. Vienu nedēļu pamēģināju pabraukāt uz darbu, bet tomēr pārāk auksts ārā, lai pievērstos šai aktivitātei. Pārāk daudz vietas salst :)
skrējēji un lidmašīnas
Dienā, kad pašam bija jāpiedalās nakts-o čempionātā, aizbraucu arī uz Donnington autosacīkšu trasi pie East Midlands lidostas, kuras apkārtnē risinājās Anglijas Nacionālais Čempionāts krosā. Ja vien nebūtu šīs abas sacensības vienā dienā, tad droši vien arī es būtu izmēģinājis spēkus krosā. No malas distance izskatījās diezgan smaga, ar vairākiem kāpumiem un dubļainām vietām. Mazliet jau izskraidījos arī es tur, jo fotografējot gribējās pabūt visās trases vietās. Bildes no veču skrējiena un dāmu skrējiena var aplūkot Facebookā.
Arī pie TV ekrāna centos izsekot līdzi gan mūsu Pasaules Čempioniem bobslejā un skeletonā, gan Rastorgujeva ātrajam slēpošanas solim un neveiksmēm biatlona šautuvēs. Rūkiju zvaigžņu spēli ar Porziņģi neredzēju, bet viņa statistiku joprojām apbrīnoju. Arī jaunā latviešu tenisiste nepalika nepamanīta, kā arī mazliet uzmanības pievērsu mūsu ziemas orientieristiem. Sekojot līdzi Artūra lieliskajam sniegumam Portugālē, kur viņš starp visai spēcīgiem censoņiem izcīnīja augsto 9. vietu, mazliet bija nostaļģija, jo pēdējos 5 gadus vienmēr ap šo laiku (februāris/marts) esmu bijis atrodams Spānijā vai Portugālē. Nākamgad noteikti jāatgriežas pavasari sagaidīt siltajās zemēs! Kamēr Latvijā orientēšanās sezona vēl nav sākusies, var paskatīties vienu traku video no kādas o-distances Skandināvijā.
Tik traku distanci redzu pirmo reizi! Visi kontrolpunkti kaut kur purvos, un daudzviet pat jāpeld uz punktiem :) Šķiet pats tādu distanci diez vai gribētu skriet, bet te var redzēt kā rūdās tie spēcīgie skandināvu orientieristi!
Martam plānu ar orientēšanās sportu daudz, tāpēc var teikt, ka pēc nelielas iepauzēšanas pēc traumatiskā 2014. gada, esmu atgriezies starp orientieristiem. Vispirms jānoskrien Compass Sport kausa kvalifikācijas sacensības, kur man ielozēta pirmā minūte :) Bet marta beigās esmu paredzējis piedalīties Anglijas lielākajās orientēšanās sacensībās - JK, kuras notiks Leeds apkārtnē. Plāns ir startēt sprintā, TempO un PreO taku distancēs, kā arī... stafetēs! Stafeti neesmu skrējis kopš 2011. gada Anglijas Čempionāta. Būs interesants un atbildīgs starts, jo esmu iekļauts sava DVO kluba spēcīgā veterānu komandā, kur abi mani komandas biedri John un Richard ir vieni no spēcīgākajiem orientieristiem savās vecuma grupās!
Parkrun tūrisms turpinās - februārī izskrēju trīs jaunas trases, visas nedaudz uz dienvidiem no Birmingham, kā arī viens parkrun skrējiens savā mājas trasē.
Banbury parkrun #70 06/02/2016
parks ar interesanto nosaukumu
Jau otro nedēļu pēc kārtas nevarēju izlemt, kur sestdienas rītā skriet! Ieplānojis nevienu nebiju, tāpēc nācās izvēlēties vienu no tuvākajiem vēl neskrietajiem - Banbury parkrun. Tikai mazliet vairāk par stundu jābrauc, bet 108 km attālumā, labi ka tikai pa lielajām šosejām. Laika apstākļi šorīt tādi, ka saimnieks pat suni nelaistu ārā, līst bez mitas. Banbury parkrun izvēlējos arī tāpēc, ka trases aprakstā bija minēts mīkstais segums (zāle un parastās meža takas), lai pasaudzētu kājas pirms nakts orientēšanās sacensībām šovakar, jo par asfaltu es neesmu sajūsmā. Bet ja līst lietus, tad tas nozīmē ka šādā trasē būs ļoti daudz dubļu! Parks ar visai interesantu nosaukumu - Spiceball Park :) bet pirms iesildīšanās, vispirms vajadzēja atrast tualetes. Tā kā parkā nebija ne kafejnīcas, ne labierīcības, tad nācās skriet uz pilsētas centru, uz vienu no lielveikaliem :) Lietus turpina smidzināt, labi ka vairs ne tik stipri, tāpēc pirms starta cenšos paskraidīt un iesildīties zem koku alejām. Skrējēju te nav sevišķi daudz. Starts pļavas vidū, kas nozīmē ka kājas jau uzreiz būs slapjas zālē. Jāveic trīs apļi. Pusaplis pa asfaltētu celiņu, pusaplis pa dubļainu taku gar kanāla malu, bet starts un finišs pa pļavu.
cauri peļķēm
Šis bija pirmais parkrun skrējiens, kur skrēju cauri peļķēm, jo vienkārši nebija citu iespēju. Tikai divi varianti - vai nu līdz potītēm dubļos, vai līdz potītēm ūdenī. Pirmajā aplī izmēģināju dubļu variantu, bet nākamajos divos apļos devu cauri milzīgajām peļķēm. Šorīt šausmīgi sāpēja kreisās kājas augšstilbs, kas beigās sāpi pārnesa pa visu kāju līdz pat pēdai. Laikam vakar būšu pārāk aktīvi minis pedāļus, izbraucot 10 km ar velosipēdu. Ar sāpošu kāju nav aršana, plus vēl tie dubļi un peļķes, kā arī jāpietaupās vakara nakts-o mačam, tamdēļ šorīt piecīti noripoju pavisam gausi. Rezultāts 29:38 un 64. vieta no 100 laipotājiem pa peļķēm. Trase būtībā nebija slikta, bet trīs apļi un tās peļķes neļauj ielikt vairāk par septiņi. 7/10
Ludlow parkrun #1 13/02/2016
startā kā ierasts pēdējais :)
Kāpēc šorīt devos uz šo ļoti attālo Ludlow mazpilsētu Dienvidvelsas pierobežā? Tāpēc ka šeit šorīt atklāja pilnīgi jaunu parkrun skrējienu, kurš atrodas West Midlands reģionā. Un tā kā līdz šim esmu izskrējis visus šī reģiona parkrun, tad nevarēju laist garām arī pašu jaunāko. Tā reģionu ģeogrāfija Anglijā ir visai neizprotama, jo daži reģioni ir pavisam mazi, bet daži milzīgi. Tā nu šorīt uz Ludlow parkrun man nācās braukt gandrīz 2 stundas, tālu prom aiz Birmingham pa maziem un kalnainiem lauku ceļiem. Labi ka Didzis sastādīja kompāniju, lai nav vienam jābrauc tādu gabalu. Jau iepriekš biju iepazinies ar šīs trases aprakstu un redzējis dažas bildes. Solījās būt ļoti netipisks un smags parkrun! 
neierasts parkrun meža posms
Trase vīsies pa meža ceļiem un šaurām takām, un ar pamatīgiem kāpumiem. Kā jau ierasts, šādos jaunajos atklāšanas parkrun skrējienos daudz ''parkrun tūristu'' ar dzeltenajiem apsējiem, tāpēc būs iespēja klātienē iepazīties, nevis socializēties tikai Facebook domu biedru grupā. Man jau ļoti patīk parkrun meža trases, bet šī jau ar pirmajiem metriem izrādījās kārtīgs pārbaudījums. Vispirms startā nācās spraukties garām lēnākajiem skrējējiem, un tad kad tiku pie brīvas trases, tad bija klāt arī pirmais nelielais kāpums, pēc kura savukārt sekoja stāvs lejup skrējiens pa meža ceļu. 
Didzim ar nav viegli
Pēc kura atkal līkumaina meža taka augšup kalnā. Ritmu tā arī nenoķēru, kad sekoja atkal posms pa lielo meža ceļu augšup un tad tik pat strauji uz leju. Visekstrēmākais posms bija apļa tālākajā galā, jo tur vispirms bija jāveic pāris ļoti asi pagriezieni caur dubļiem, pēc kuriem sekoja ''kāpiens'' kalnā pa ļoti šauru meža taku. Pašā augšā pat bija tik stāvs, ka šķita būs jāsāk soļot. Pirmais aplis pieveikts, vēl priekšā tāds pats otrais. Trasīte ne pa jokam smaga. It kā patīkami skriet pa mežu, tik pat kā orientēšanās distancē, bet rīta piecītim šķiet tomēr stipri par grūtu šāds pārbaudījums. Lieki piebilst, ka te uz nekādiem spožiem rezultātiem nevarēja cerēt neviens. Pirmie skrēja ap 19 minūtēm (ierasts ka citos parkrun līderim ir 16 minūtes), arī Didzis, kurš parasti skrien ap 20-21 minūtēs, šeit skrēja ilgāk par 26 minūtēm, bet man rezultāts pāri pusstundai! 
tūristi kurus iepriekš biju
''saticis'' tikai Facebook
Viennozīmīgi smagākā parkrun trase kādu līdz šim esmu skrējis! Rezultāts 30:50 un 72. vieta no 139 kalnos skrējējiem. Neapskaužu tos vietējos skrējējus, kuriem katru sestdienas rītu būs jāskrien šādā trasē, jo pats es noteikti te negribētu tik bieži atgriezties. Ik pa laikam var pārbaudīt savus spēkus, bet rīta rosmes skrējienam šī trase galīgi neder. Trasēm, kuras nepatīk, parasti lieku piecinieku, bet Ludlow parkrun novērtēšu ar seši, jo skriet pa mežu man joprojām sagādā baudu. 6/10
Stratford upon Avon parkrun #1 20/02/2016
kopbilde pirms starta
Stratford parkrun paliks ļoti spilgti atmiņā. Vēl viens jauns parkrun skrējiens West Midlands reģionā, šoreiz Šekspīra dzimtajā pilsētā Stratford pie Avon upes! Jau visu nedēļu Facebook domu biedros virmoja sarunas par to ka uz šejieni dosies ļoti daudz parkrun tūristi, par ko savukārt bija nobažījušies skrējiena organizatori. Viņi vēl jauna un nepieredzējusi komanda, tāpēc būs jācenšās sagatavoties pēc iespējas labāk. Pēc skrējiena kāds bija saskaitījis, ka pavisam šorīt te skrēja 62 parkrun tūristi (tie kas ir skrējuši vairāk kā 20 dažādās parkrun trasēs)!
patīkams skrējiens
Tik daudz vēl iepriekš nebiju ne redzēji, ne saticis vienā vietā tūristus ar mūsu dzeltenā apsēja atpazīšanās zīmi. Arī vietējie un tuvākās apkārtnes skrējēji šorīt bija ieradušies ļoti kuplā skaitā. Un var teikt ka šis bija viens no masveidīgākajiem parkrun atklāšanas skrējieniem kādā no pilsētām. Pavisam kopā šorīt skrēja 450 skrējēji! Organizatoriem būs ko iespringt :) Kā jau ierasts (man šis bija 6. atklāšanas parkrun) pirms skrējiena oficiālas uzrunas un apsveikumi, pat pilsētas mērs mūs uzrunāja, kopēja bilde, un tikai 9:17 startējām.
gar Avon upi
Parks ļoti mazs, bet patīkami skaists gar upes krastu, un galvenais ka pilnīgi līdzens, tāpēc jāskrien būs trīs apļi. Tiešām milzīgs paldies un visu cieņu organizatoriem par tik liela skrējēju pūļa savaldīšanu tik mazā teritorijā. Vakarā esmu paredzējis piedalīties nakts orientēšanās sacensībās, bet tā īpaši šorīt netaupījos. Skrēju brīvi pēc sajūtām. Jo vairāk skrējēju, jo interesantāk skriet, var apdzīt, var pasēdēt astē, var pavariēt ar tempu.
jaunkundze finišā mani apsteidza :)
Startā uzņemto tempu gan nevarēju noturēt, tāpēc uz beigām arvien gausāk, bet vienalga noskrēju sev tīkamajās 27 ar pusi minūtēs. Trīs minūtes ātrāk nekā pagājušās nedēļas Ludlow kalnaino meža parkrun. Ar rezultātu 28:03 ieņēmu 272. vietu no 450 Šekspīra cienītājiem. Interesanti ka skrējienā piedalījās arī pilsētas mērs, kurš gan distanci nosoļoja savā uzvalkā un pārgājiena zābakos, bet vienalga ļoti kolosāls iespaids. Trases trijos apļos pa asfaltētiem parka celiņiem nav gluži manas favorītes, bet šim Stratford parkrun došu deviņi, par atmosfēru kas valdīja gan pirms skrējiena, gan pēc finiša, kā arī lieliskā organizatoru komanda. Izskatās ka šis būs ļoti populārs un iecienīts parkrun, tā ka varbūt vēl kādreiz te paviesošos, gan izskrienot parkrun, gan pēc tam vairāk apskatot vēsturisko pilsētu. 9/10
Conkers parkrun #261 27/02/2016
parkrun tūristi Conkeros
Vispār jau šorīt manos plānos nebija skriet, jo vakarā svarīgs starts Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionātā. Bet tā kā nevienas brīvas vietas vairs nebija starp brīvprātīgajiem tiesnešiem manā ''mājas'' Conkers parkrun, tad nācās vien tā lēnām un mierīgi noskriet piecīti. Pa ceļam no stacijas paķēru vēl vienu tūristu Andrew, kurš Conkers parkrun skrēja pirmo reizi. Čalis galīgi nav no skrējēju biedrības, esot mūziķis - spēlē čellu. Kā viņš pats saka - skrējējs nav, bet aktīvs parkrun tūrists gan. Savu vietējo Milton Keynes parkrun noskrējis ~70 reizes un pabijis aptuveni 60 dažādās parkrun trasēs. Interesants tipiņš un visu cieņu, jo pirms 3 gadiem piecīti skrēja 44 minūtēs, bet tagad ripina pa 25 minūtēm! Es pats šorīt noripoju 31:08 minūtē un ieņēmu apaļu 300. vietu starp 406 aktīvistiem. Lai cik lēnu skrietu, tāpat jau nedaudz sadzinu kājas, bet cerams vakaram šī rīta rosme noderēja!

sestdiena, 2016. gada 27. februāris

Cademan & Thringstone Woods (Loughborough)


Category: British Night Orienteering Championships 2016
Map/area: Cademan & Thringstone Woods (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: M35L (night)
izaicinošs apvidus naktī
Šis būs tikai mans trešais Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionāts kurā piedalīšos, bet šoreiz startēšu garākajā distancē - M35L. Iepriekšējos gadus skrēju īsākajās distancēs (M21S un M35S), kurās attiecīgi ieņēmu 2. un 1. vietu visai nelielajā konkurencē. Kāpēc tad šogad startēšu garākajā distancē? Jo pie ļoti lielas apstākļu sakritības un veiksmes, ir iespēja tikt pie cēlmetāla! Tāpēc apņēmos pacīnīties ar Anglijas labākajiem M35 veterāniem naktī, jo nakts-o sacīkstēs tā konkurence nav tik liela kā dienā. Apņemšanās ir viena lieta, bet varēšana ir pavisam kas cits :) Tāpēc šoziem aktīvi krāju noskrietos kilometrus, lai spētu pieveikt aptuveni 10 km garo distanci. Daudz piedalījos arī mazajās nakts-o sacensībās, kur slīpēju savu tehniku un pārliecību nakts distancēs. Sagatavošanās mājas darbus biju veicis pietiekami labi, tagad tik redzēs kā klāsies čempionātā. Jāsaka uzreiz - tik garu distanci naktī skriešu pirmo reizi! Ja par savām orientēšanās spējām esmu pārliecināts, tad ar fizisko formu gan ir tā kā ir, tāpēc ļoti augstus mērķus nemaz nevarēju izvirzīt. Kā jau minēju, pie ļoti lielas veiksmes varbūt varu pacīnīties par 3. vietu, jo pāris konkurenti ir galvas tiesu pārāki. Galvenais mērķis ir veikt tīru reisu, un skrienot vienmērīgā tempā, šo 9.3 km garo distanci vajadzētu pieveikt pusotrā stundā. Iepriekš biju skrējis pāris 7-9 km garas nakts-o ditances, bet visvairāk palicis atmiņā Ziemeļu Nakts Čempionāts 2011. gadā, kura distancē cīnījos 1 stundu un 50 minūtes! Toreiz piedzīvoju to nepatīkamo brīdi, kad lampai izbeidzas baterija un paliec pilnīgā tumsā. Nu jau pāris gadus skrienu ar savu ''ķīnieti'', kuru gan nekad neesmu izmēģinājis, cik ilgi šai lampai baterija tur, jo ilgāk par 1 stundu pēdējā laikā nav sanācis skriet. Tā kā šovakar, kā minimums, būs jāskrien vismaz pusotra stunda, tad vējjakas (auksts šovakar) kabatā ņemšu līdzi rezerves lampu (parasto divmetrinieci), un baterijas somiņā ielikšu arī mazo kabatas lukturīti, jo tumsā nav vēlmes palikt. Vēl pie mājas darbiem jāpiemin, vecās kartes studēšana un izanalizēšana, jo šajā apvidū biju skrējis Midlands Čempionāta vidējo distanci 2014. gadā. Secinājumi pavisam vienkārši - jāpieturas pie vienas tehnikas - jāorientējas un jāskrien tikai pa takām, jo tas taku tīkls te ir tik biezs, ka skrienot ''pa taisno'', var pārķert kādu taciņu sazarojumu un apjukt uz līdzenas vietas. Tāpēc jācenšās pieturēties pie šīs taktikas visas distances garumā - maksimāli tikai pa takām. Īstenībā mežs ''pa taisno'' ir praktiski neskrienams dēļ rožaugiem (praktiski visa karte ar zaļām svītrām), bet kartes vidusdaļā jāuzmanās no ''peldošā'' apvidus. Zaļais purvs var sagādāt problēmas. Daudzi punkti droši vien būs arī pie klintīm, tāpēc arī tām jāpievērš uzmanība, kā labiem orientieriem tumsā. Katrā ziņā apvidus būs pietiekami izaicinošs un sarežģīts naktī. Interesanti ka mežā došos viens no pēdējiem, jo man ielozēta vēlā starta minūte - 20:10, tātad finišēšu, iespējams, tikai ap desmitiem vakarā.
Lieki piebilst, ka tik vēlu nekad neesmu skrējis. Redzēs kā šī starta minūte iespaidos manu veikumu, jo pārējiem konkurentiem ir krietni agrākas starta minūtes, un arī citu grupu orientieristus mežā, iespējams, nesatikšu. Sestdienas rīti nav iedomājami bez parkrun skrējiena, bet tā kā bija jātaupa spēki vakaram, tad šorīt pavisam lēni un mierīgi noskrēju savu vietējo Conkers parkrun piecīti. Iespējams, gan ka tā bija kļūda, jo lai cik lēnu skrietu, slodze kājām tomēr bija, un vakarā kājas diemžēl nebija tik svaigas kā no rīta. Pa dienu vēl mazliet izskrējos gar Anglijas krosa čempionāta trasi, kur ķēru labākās bildes dažādās trases vietās. Ja nebūtu šie abi čempionāti vienā dienā, es noteikti būtu arī pats izmēģinājis spēkus šajā krosa čempionātā. Bildes no vīru skrējiena šeit un no dāmu skrējiena šeit. No malas izskatījās iespaidīgi, kā veči cīnās ar kalnaino un dubļaino distanci! Iedvesmojies no krosa skrējējiem, devos uz savu nakts sacīksti. Šovakar aukstums pamatīgs, grādi tuvu nullei, tāpēc savu ierasto nakts-o kreklu no Spānijas nomainīju pret AIRE vējjaku, kurai kabatās varēju sabāzt gan rezerves lampu, gan drošībai cepuri un cimdus, gan enerģijas želeju, jo varbūt kādu no šīm lietām distancē prasīsies izmantot. Iesildoties sajūtas un emocijas ir labas, vienīgi jūtu ka kājas ir pārlieku smagas, tāpēc skriešana būs diezgan grūta. Bet pats galvenais ka ir pārliecība par savām spējām un nav nevajadzīga uztraukuma. M35L distance vienāda ar junioru (M20L) un spēcīgo veterānu (M40L) grupām, tāpēc ieskatījos arī viņu starta minūšu listē. Izrādās, ka no visām šīm trīs grupām, es startēšu kā priekšpēdējais, un kā pēdējais aiz manis 2 minūtes startēs spēcīgais AIRE juniors Joe Woodley, kurš gan tagad pārstāv Šefīldas Universitātes (SHUOC) klubu. Man pat nav vērts domāt par sadarbību ar viņu distancē, labākajā gadījumā jāmēģina iesēsties astē vismaz uz vienu kontrolpunktu :) Vienu minūti aiz manis startē vēl viens ļoti spēcīgs M35 orientierists Richard Robinson, bet viņš skries elites distanci, tāpēc mums etapi diez vai kaut kur sakritīs. Un starp citu junioru grupā startē vēl viens latvietis - Emīls Vainovskis, un M45 grupā ir pieteikts viens lietuvietis, tā ka daži baltieši sastādīs konkurenci britiem. Sākumā galvenais prātīgi ielasīties kartē un visa uzmanība takām, takām un vēlreiz takām. Etaps uz 1. kp ļoti labi ļauj iejusties apvidū, atliek tik tikt līdz lielajai takai un tālāk jau elementāri. Uz 2. kp pavisam piesardzīgi, vairākas reizes pārliecinos par virzienu un pa sīkām taciņām punkta rajonu sasniedzu veiksmīgi.
līderis!
Jāpiebilst, ka te pilns mežs ar orientieristiem, kuri skraida šurpu turpu uz citiem punktiem un cenšas nojaukt virzienu :) Etapā uz 3. kp mani panāk Joe, kuram tad arī sekoju šajā etapā, kā arī nedaudz tieku līdzi arī uz 4. kp. Pēc pirmajiem četriem kontrolpunktiem aina splitos pavisam pievilcīga - esmu līderis, un uz 2. un 3. kp man ātrākie splitlaiki! Etaps uz 5. kp gan noliek visu savās vietās. Etaps garš, bet tikai jāskrien cik ir iekšā. Te sapratu, ka nevajadzēja tomēr šorīt skriet parkrun, jo kājās nav vēlamā viegluma. Pirms punkta mani apdzina Richard, bet pats biju panācis 2 orientieristus, ar kuriem kopā veikšu nākamos trīs etapus. 6. 7. un 8. kp ļoti viegli, tāpēc atliek tik sēdēt astē, jo esmu ticis 4-5 orientieristu vilcienā, starp kuriem viens ir zināms vīrs no AIRE - Ian Marshall. Uzticos pa priekšu skrienošajiem, bet, protams, ka pats ar sekoju līdzi kartei. Un labi ka tā, jo arī uz 9. kp sekoju līdzi vilcienam, bet vienā brīdī sāku just, ka šiem virziens vairs nav man vēlamais, tāpēc jāsāk pašam kontrolēt virziens. Vēl joprojām orientējos tikai pēc takām, kas orientēšanos padara ļoti vienkāršu pat tumsā. Galvenais ir precīzi no pēdējās taciņas doties apvidū uz punktu. Pie 9. kp aploku pamatīgu kalnu ar klintīm, bet uz 10. kp neizteiksmīgi līkloči pa takām, toties punktā precīzi. Pie 10. kp pirmo reizi distancē esmu pilnīgi viens, pat tāda spocīga sajūta, jo līdz 9. kp visapkārt bija vēl kāds orientierists. Te nu pilnībā izpaudās vēlās starta minūtes mīnus, jo distances turpinājumā pilnīgi nevienā etapā nebija pa ceļam ar kādu citu orientieristu, kas nakts-o distancē būtu bijis vēlams, lai uzturētu augstāku tempu. Ik pa laikam jau saskrējos ar vēl kādu vēlo startētāju, kas mazliet iedrošināja skriet ar pārliecību par savu veikumu, jo negribējās palikt pēdējam mežā. Uz 11. kp, kā jau ierasts, pats etaps vienkāršs pa takām, tik beigās jātrāpa uz pareizo akmeni.
''pumpas'' meža vidū
Skrienot pa lielo taku, beidzot bija iespēja paskatīties distances turpinājumu, bet... diemžēl kartē neko tālāk par 12. kp neredzēju, un arī kartes otra puse pilnīgi balta! Arī etaps uz 12. kp jāveic pa lielu taku, kura gan ir vienos dubļos. Un tikai tagad atcerējos, ka kaut kur biju lasījis par kartes maiņu garākajās distancēs. Pēc 12. kp bija jāveic marķēts posms līdz kartes malai, kur tiesneši iedeva karti ar distances otro daļu. Intereses pēc ieskatījos pulkstenī, kurš rādīja 45 minūtes. Tātad ja ir noskrieta aptuveni pusdistance, tad mērķis finišēt pēc pusotras stundas ir visai reāls. Jāturpina tik pat pārliecinoši orientēties ar sevis izvēlēto tehniku, un jācer ka fiziski spēšu noturēt savu tempu līdz beigām. Tātad distances turpinājums pa jau skrietām takām, tikai uz pretējo pusi. 13. un 14. kp atradās pie akmeņiem kalna pakājē, vienīgi interesanti, ka viens vienā kalna pusē, bet otrs otrā pusē.
apkārt ''pumpai''
Tāpēc īsais etaps uz 14. kp izvērtās divkārši garš, jo kalnam pāri līst būtu neprāts. Uz 15. kp beidzot kāds garāks etaps, kur lielāko daļu varēju skriet uz atmiņu, jo tieši pa to pašu taku jau skrēju uz 5. kp, tikai uz pretējo pusi. Arī uz 16. kp izmantoju jau pārbaudītu variantu caur 9. kp no pirmās distances daļas. Pēc 16. kp neliela iespēja izbaudīt klintis, pēc kurām atkal tik jātrāpa uz takām uz 17. kp. Arī 18. un 19. kp starp klintīm, kuras tumsā izskatās draudīgas. Skrienot uz 20. kp nez kāpēc piezagās sajūta, ka šie ir distances pēdējie punkti, tāpēc nedaudz atslābu, un izmetu nevajadzīgu loku pirms punkta. 21. kp tāds formāls, bet uz 22. kp sāku just, ka skriet paliek arvien grūtāk, un pēdējie 10 kontrolpunkti jau būs cīņa pašam ar sevi nevis distanci. Žēl ka biju aizmirsis par enerģijas želeju kabatā, jo tā tajā brīdī būtu ļoti noderējusi, un varbūt nesekotu arī tas murgs, ko piedzīvoju uz 23. kp. It kā koncentrējies biju pilnībā, bet kaut kur neizteiksmīgajā taku labirintā pazudu. Biju nonācis apmēram pusetapā līdz 23. kp, bet precīzu atrašanās vietu vairs nespēju noteikt. Vairākas reizes mēģināju ar kompasu sevi nostādīt pareizajā virzienā, bet tas viss jau bija par vēlu.
kartē tā kļūda uz 23. kp nemaz tik
briesmīga neizskatās :) 
Sākās ''peldēšana''! It kā virzījos punkta virzienā, bet nekādi nespēju atrast kādu piesaisti. Vienā brīdī nojautu ka esmu kaut kur netālu no 26. kp, bet kur tieši... nav ne jausmas. Te uzradās vēl viens orientierists, kurš šķiet centās atrast tieši 26. kp, bet arī viņš izskatījās pazudis. Bija noticis tas, ko vismazāk gribēju piedzīvot svarīgākajās sacensībās. Vienkārši turpināju pērties cauri zaļajam purvājam uz priekšu, ar cerību ka tomēr izdosies kaut kur piesieties. Galvā jau pavīdēja vissliktākā doma par izstāšanos, ja tā arī neizdosies atrast sevi kartē. Par laimi izdevās tikt uz vienas no lielajām takām, tikai joprojām nevarēju noteikt kurā vietā tas ir. Paskrēju nedaudz uz priekšu pa to, bet kompasa virziens galīgi nesakrita ar man vajadzīgo virzienu pa taku. Pēc kalna aprisēm takas kreisajā pusē sāku pamazām nojaust ka esmu vai nu netālu no 24. vai arī jau tuvu 25. kp. Intuīcija lika nojaust, ka esmu pie 25. kp, tāpēc jāskrien pa taku atpakaļ un tad jālaiž pāri purvam. Beidzot!!! Beidzot kaut kas kartē un dabā sakrita, jo tieši purvā sazīmēju savu vietu. Pārvarot purvu, nonācu pie 24. kp kalna, un tagad jau bez problēmām zināms uz kuru pusi jāskrien uz 23. kp. Punktā ierados no pretējās puses - nevis no 22. kp, bet gan no 24. kp puses. Sajūtas pēc tik milzīgas kļūdas nebija no tām labākajām. Aptuveni 3 minūtēs veicamais etaps man prasīja 12 minūtes! Nevienā no nakts-o treniņiem šoziem nebiju pieļāvis tik lielu kļūdu. Šī kļūda ļoti nosita motivāciju turpināt distanci. Etaps nebūt nebija pats sarežģītākais šovakar, jo atlika tikai noorientēties no vienas sīkās taka uz otru, kur pa vidu bija labs orientieris mazā upīte un klints. Grūti izskaidrot, kāpēc etapa vidū pazuda koncentrēšanās, bet visticamākais iemesls ir nogurums. Pie 22. kp bija skriets 75 minūtes un pieveikti 8.5 kilometri, kas šķiet bija mans limits, un garākai distancei vairs fiziski nebiju gatavs. Tātad izturēju līdz 22. kp, bet distances beigām vairs nebija ne motivācijas, ne fiziskās varēšanas. Ja līdz lielajai kļūdai distanci biju veicis ļoti labi, tad distances beigas izvērtās ļoti mokošas un ar ļoti daudz bakstīšanām uz punktiem. 24. un 25. kp vēl paņēmu ar inerci, mēģinot atgūt zaudēto laiku. Uz 26. kp jau nojautu ka nedaudz aizpeldēšu tajā apvidū, bet tā kā pirms brīža jau tur biju bijis, tad punktu paņēmu veiksmīgi. Bet garajā un vieglajā etapā uz 27. kp prāts jau sāka atslēgties un kājas galīgi neklausīja, tāpēc punkta rajonā pastaigājos vairāk kā 2 minūtes.
ne spēka, ne motivācijas
Uz 28. kp vēl 1 minūte zaudēta, vienkārši nelasot karti un brutāli pārceļot pāri pamatīgam uzbērumam kalnā. Uz 29. kp saņēmos, bet etaps uz 30. kp, pēc upes šķērsošanas, atkal ļoti nepārliecinoši realizēts. Uz 31. kp vairāk domāju par finišu nevis kontrolpunktu, tāpēc pusotra minūte palika klints pakājē. Labi ka te sastapu vēl pāris orientieristus, kas deva nelielu otro elpu uz pēdējo 32. kp, jo izrādās ka nebiju pēdējais orientierists mežā. Uz finišu gan kājas bija pilnībā izbeigušās. Ja divas trešdaļas no distances izbaudīju, tad beigas izvērtās par īstu cīņu pašam ar sevi, un uz šī saguruma fona radās problēmas ar koncentrēšanos. Distances beigās kļūdās pazaudēju 15 minūtes, un arī fiziski tomēr nebiju gatavs tik garai distancei naktī. 11.6 kilometrus cīnījos 1:57:17, kas bija krietni ilgāk nekā biju prognozējis. Protams, ka sarūgtinājums ir liels par to kļūdu uz 23. kp, bet ir arī gandarījums, jo līdz 22. kp izdevās pārliecinošs sniegums, un kopumā pirmo reizi pieveicu tik garu distanci naktī. Tā ka arī Jukolā mierīgi varētu pieveikt kādu etapu, kur vilcienos būtu daudz vieglāk, nekā vienatnē kā šovakar. Prieks arī par savu ''ķīniešu'' lampu, kura izturēja visas 2 stundas. Rezerves lampa tā arī palika neizmantota un diemžēl arī enerģijas želeja palika kabatā. Par tehnisko veikumu esmu sajūsmā (protams ar izņēmumu uz 23. kp), bet kājas gan ir pilnīgi stīvas pēc 2 stundām, tā ka ja gribas skriet kaut ko garāku, tad neiztikt bez garākiem treniņiem. Tātad ar rezultātu 1:57:17 ieņēmu 5. vietu starp 8 garākās M35 grupas veterāniem. Naktī nekad tā konkurence nebūs tik liela kā dienā, jo šī specifiskā disciplīna nav ik katram pa spēkam. Tāpēc kopumā nav jau nemaz tik slikti, jo būtībā uz šo brīdi es sevi varu saukt par piekto stiprāko nakts orientieristu Anglijā savā vecuma grupā.
garākā nakts-o distance pieveikta
Kā jau rakstīju sākumā, pie ļoti lielas veiksmes, varbūt varētu tikt pie bronzas medaļas. Un beigās tā arī bija - pirmie divi bija neaizsniedzami, bet 3. vietai zaudēju gandrīz 16 minūtes, bet distances beigās kļūdās atstāju 15 minūtes, un kas to zin cik vēl minūtes tika atstātas, pazaudējot motivāciju cīnīties līdz galam. Tā ka ja ir vēlme kāpt uz pjedestāla, tad nākamgad nopietnāk jāgatavo tieši fiziskā forma, jo ja pietiks spēka visai distancei, tad arī koncentrēties būs vieglāk. Anglijas Nakts Orientēšanās Čempionāts noteikti bija manas galvenās sacensības 2016. gadā, kurām visu ziemu centos sagatavoties pēc iespējas labāk. Tāpēc paliek tāds mazs sarūgtinājums, ka neizdevās viss kā iecerēts, un tā kļūda uz 23. kp vēl ilgi paliks atmiņā. Bet nav ko daudz kavēties pagātnē, šogad būs vēl vairākas sacensības, kurās varēšu gūt gandarījumu un apliecināt, ka orientēties es māku :) Un starp citu šīs šopavasar nebija pēdējās nakts-o sacensības, jo aprīļa beigās esmu ieplānojis piedalīties Latvijas Nakts Orientēšanās Čempionātā. Vienīgi žēl ka tur nebūs M35 grupas. Elitē gluži neesmu gatavs skriet, priekš M40 esmu par jaunu, tā ka atliks izvēlēties tikai Open A vai Open B. Nav gan ne jausmas kā man Latvijas mežos klāsies naktī, jo Anglijas taku tehnika tur galīgi nederēs :) Katrā ziņā nakts-o bija, ir un būs vienmēr mana favorīte, jo ierobežotajos redzamības apstākļos tumsā var perfekti pārbaudīt savas prasmes orientēties. Pat visvienkāršākā distance naktī ir kā aizraujošs piedzīvojums! 

sestdiena, 2016. gada 20. februāris

Rough Close (Coventry)


Category: After Dark Event
Map/area: Rough Close (Coventry)
Organiser: OD
Country: England
Discipline: Score (night)
skautu kempings
Tik ļoti patīk nakts orientēšanās, ka atradu vēl vienu iespēju nedēļu pirms britu nakts čempionāta, piedalīties nakts-o sacensībās/treniņā. Šovakar devos uz Coventry pilsētu, kur OD klubs rīkoja sacensības ar nosaukumu ''After Dark'' :) Sacensību centrs skautu nometnes kempingā, kas pirmajā mirklī nešķita nekas neparasts, bet vēlāk distances laikā gan varēju pārliecināties par savdabīgo apvidu un tā ''iemītniekiem''. OD klubs ir vienīgais man zināmais, kas savus o-pasākumus rīko ar emitiem. Labi ka arī man viens emit no Meridiāna laikiem ir saglabājies, tā ka šonedēļ varēju atgriezties savās jaunību dienu atmiņās, jo trešdien atzīmējos ar kontrolkartiņu, bet šodien ar emit. Neierasti ja ir pierast pie sportident, un man kā kreilim tā atzīmēšanās ar emit vienmēr ir bijusi neērta, jo kontrolpunktu licējs punktus vienmēr ir nolicis tā, ka ērtāk ir atzīmēties no labās puses. Tā ka uz atzīmēšanos vien savākšu atkal vairākas liekas sekundes. Šovakar interesants distances formāts, kādu šķiet iepriekš neesmu skrējis! Pavēles distance 6.4 km ar 30 kp, bet ar izvēles iespējām, jo ir 60 minūšu kontrollaiks. Tātad šīs sauc par ''Score'' sacensībām, kur katram kontrolpunktam ir 10 punktu vērtība, bet ar vienu lielu BET. Kontrolpunktos ir jāatzīmējas augošā secībā, kas nozīmē, ka ir jāatzīmējas visu laiku augušos numuros, izlaižot kādu mazāko, nevar pēc tam atgriezties tajā, ja esi paņēmis jau kādu lielāku numuru.
šovakar vairākkārt saskrējos
ar šiem meža iemītniekiem
Tātad pavēles distancē viss skaidrs - 1. 2. 3. 4. 5. utt. līdz pat 30. kp, bet ja jūti ka nevarēsi visus punktus paņemt stundas laikā, tad var veikt izvēli, piemēram - 1. 3. 6. 7. 11. utt. galvenais lai punktus ņemtu pieaugošā secībā. Tā kā distances garums pa līniju ir 6.4 km, tad, protams, ka es esmu apņēmies veikt pavēles distanci ar visiem 30 kontrolpunktiem, ko vajadzētu paspēt izskriet stundas laikā. Pirms starta jau lasīju ka kartes mērogs būs vien 1:4000 (sprinta mērogs), bet tā īsti tajā nebiju iedziļinājies. Tikai pēc pirmajiem etapiem distancē sapratu un apjautu, kas te šovakar sagaidāms. Ļoti īsi etapi krustām šķērsām pa visu karti, jo mežs un distances apvidus ir vien aptuveni 1 kvadrātkilometra (varbūt vairāk, jo attālumus nemāku noteikt) platībā. Izskatās ka būs jautri! Un bija arī, jo sākumā karte bija jālasa ļoti aktīvi, kā arī ar skriešanas ātrumu nevarēja atslābt. Apvidus skrienams un kontrollaiks arī neļauj atslābināties. Katru etapu būtu grūti aprakstīt, jo tie ir tik daudz un salīdzinoši īsi, bet pāris spilgtākos aprakstīšu. Vispirms jau pārsteigums uz pie 1. kp, kad vēl kārtīgi nebiju ieskrējies un jau biju punktā (jāpiešaujas pie mēroga). Uz 2. kp devos tā kā taustoties, it kā pa taisno, it kā ar rezervi pa takām, jo bija jāaprod ar apvidus īpatnībām. Reljefa nav, jāorientējas tikai pēc takām, grāvjiem un zaļajiem krūmu puduriem.
turp un atpakaļ neskaitāmas reizes
Uz 4. kp devos pa taku cauri vietai (pie mazā dīķīša), pa kuru šovakar sanāks skriet vēl vismaz 5 vai 6 reizes. Savukārt uz 5. kp beidzot tā pa īstam sāku skriet pa taisno, nepaļaujoties tikai uz takām. Ar nelielu neprecizitāti nonācu punktā, bet tas deva vajadzīgo pārliecību, ka var skriet pa taisno. Bet uz 10. kp tomēr neriskēju doties ''pa taisno'', šoreiz labāk drošais variants apkārt. Pirmā apļa noslēgumā uz 14. kp jau varēju doties uz atmiņu, jo nu jau biju krustām šķērsām izskrējis tās centrālās krustceles. Otrais aplis iesākās ar pamatīgiem dubļiem un saraustītu tempu uz 16. kp. Bet uz 18. kp šķiet pirmo un vienīgo reizi šovakar mazliet pazudu. Jau pirmajā aplī jutu ka mežā ir vēl kāds bez orientieristiem, jo kaut kur 8. kp rajonā uzskrēju virsū vairākām teltīm un apdzēstam ugunskuram, bet tagad te pie 18. kp beidzot aci pret aci satiku skautus, kuri tad arī man mazliet nojauca virzienu.
tumsā nevarēju saprast kas tie tādi
Tādi savdabīgi jaunieši - sēdēt tumsā mežā pie teltīm un kurt ugunskurus, bet, iespējams, ka labāk šādi pavadīt brīvo laiku, nekā klīst pa ielām vai sēdēt pie datora. Nākamais pieminēšanas vērtais etaps ir uz 22. kp, kuru cenšoties skriet virzienā, veicu diezgan neprecīzi, un labi ka līdzās bija vēl viens orientierists. Uz 23. kp atkal cauri ugunskura dūmiem :) un pļavā pie 23. un 24. kp sāku skatīties pulkstenī! Laiks it kā vēl daudz, bet pēdējie etapi tādi visai gari, kas gan šajā mērogā ir mānīgs priekšstats, tāpēc nevarēja atslābināties un jāturpina līdz galam. Etaps uz 26. kp izskatās garš un samērā sarežģīts, bet ja vairākkārt esi skrējis gan pa centrālo taku, gan gar mazo meža dīķi, tad atlika tikai maukt uz atmiņu cauri pirmā apļa 10. kp, un tikai beigās noorientēties precīzi uz punktu.
slavenais dīķītis :)
Toties uz 27. kp pavisam cits stāsts. Tā kā 16. un 18. kp paņēmu ļoti nepārliecinoši, tad arī etaps uz 27. kp gar šo punktu rajoniem izvērtās tāds nedrošs. Daudz ''taustījos'' un mēģināju sevi noorientēt uz pareizo pusi, līdz kamēr nonācu uz vēlamās takas. Būtībā varēju tik skriet virzienā, sevi lieki nešaustot, jo pret to taku būtu atmeties jebkurā gadījumā, laikam jau sagurums atkal darīja savu. Un ja tā paanalizē šo etapu, tad vēl labāk būtu bijis skriet atpakaļ pa to pašu taku, pa kuru skrēju uz 26. kp, un cauri 30. kp vēsā mierā ieskriet 27. kp. Pie 27. kp pulkstenis rādīja 51 minūti, bet man vēl jāpaņem 3 punkti. Nav neiespējami, jo uz 28. kp tikai skriešanas vaina, pēdējo 30. kp jau sen biju piefiksējis kur tas ir, jo skriets garām neskaitāmas reizes, atlika tikai veiksmīgi paņemt 29. kp. Diemžēl uz 29 .kp pieļāvu kļūdu! No 28. kp pārskrienot pāri mazajai pļaviņai, piemetu kompasu, lai virziens būtu precīzs, kaut arī pret grāvi būtu atdūries pat bez precīza virziena. Bet tas, kā novirzījos tik ļoti pa kreisi, man nav izskaidrojams, jo attapos pie grāvīšu sazarojuma, kas ir krietnu gabalu prom no punkta. Šī kļūda un virziena nenoturība manī izraisīja baigās šaubas par savām navigācijas prasmēm tumsā. Ja visu distanci veicu plus mīnus atzīstami, tad šāda te kļūdiņa iedeva nelielu paškritiku, jo britu čempī kaut kas tāds nebūtu vēlams.
šajā meža nostūrī mans virziens
nesakrita ar vēlamo
It kā daudz jau neko nezaudēju, vien kādas 30 sekundes, bet tomēr precīzs virziens tumsā ir pats svarīgākais, jo ne vienmēr var paļauties uz kādiem orientieriem, kuri tumsā var būt mānīgi. Pēc kļūdas uz priekšpēdējo punktu, nekas cits neatlika, ka vienkārši maukt uz pēdējo punktu, bez jebkādas skatīšanās kartē. Atkal izskrēju cauri skautu ''piknika'' vietai, kur elpu un acis aizsita ar dūmiem, bet tas tik piedeva episku finālu aizraujošajai distancei. Vienā vārdā sakot, distance tiešām bija super! Tik mazā platībā saplānot tik aizraujošu distanci ir jāmāk, par ko cepums OD censoņiem. Ideālāku kartes lasīšanas un virzienu maiņas treniņu pirms Anglijas Čempionāta nevarēju vēlēties. Un protams, gandarījums arī par savu veikumu, jo izdevās izskriet visu pavēles distanci 60 minūšu kontrollaikā, jo finišēju ar rezultātu 57:19, tātad ar nelielu rezervi. Pēc rīta parkrun skrējiena, kājās loģiski ka nebija tā svaiguma, ko vēlētos, un fiziski bija jāsaņemas noturēt vajadzīgo tempu, bet tas kontrollaiks bija ļoti motivējošs. Izrādās ka tikai četri orientieristi bijām paņēmuši visus 30 kontrolpunktus pavēles secībā, jo pārējie bija izlaiduši 2, 4 vai vairākus punktus, lai iekļautos kontrollaikā. Jaunietis Felix bija ārpus konkurences mums veterāniem, jo viņš šo distanci pieveica 48 minūtēs, bet es piekāpos tikai vārda brālim Andy. Tātad man ar rezultātu 57:19 un 300 punktiem 3. vieta no 25 skautiem. Pēdējās nedēļās kilometri ir saskrieti daudz, fiziskā forma ir nedaudz pacelta, tāpēc tagad nedēļu jāatpūšas, un tad jau jācer ka nakts čempionātā izdosies tehniski labs reiss.

trešdiena, 2016. gada 17. februāris

Western Park (Leicester)

Category: LEI Winter League 2015/2016
Map/area: Western Park (Leicester)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long
krosa apvidus
Brīvdiena nedēļas vidū nozīmē to, ka ir jāiet skriet! Vajag savākt kilometrāžu pirms lielajiem mačiem. Tāpat vien iziet paskriet esmu par slinku, tāpēc izmantoju iespēju aizbraukt uz Leicester pilsētu un uzskriet LEI orientēšanās kluba ziemas līgas noslēdzošajā posmā. Ja kāds izvieto kontrolpunktus un startā iedod karti, tad neko arī vairāk nevajag, jo zināju ka šajā pilsētas parkā nekāda dižā orientēšanās nesanāks. Arī šajā parkā jau iepriekš biju skrējis, tāpēc zināju ka šis būs vienkārši labs skriešanas treniņš ar karti rokās. Organizatori pilsētā bija nobažījušies par kontrolpunktu drošību, jo esot bijusi slikta pieredze tieši šajā parkā, kad nozog kontrolpunktus.
vecie labie krokodīļi
Tāpēc šodien varējām izbaudīt ''oldschool'' orientēšanos ar kontrolkartiņām un kompostieriem, un oranžbalto lukturu vietā vienreizējie papīra šķīvji ar kp numuru virsū :) Par distanci nav daudz ko komentēt, galvenais bija noturēt taisnu virzienu no viena punkta līdz nākamajam punktam. 6.1 km garajai distancei pa virsu noskrēju tikai 300 metrus! Pa līniju bez jūtamas novirzes izdevās veikt etapus uz 1. 2. 5. 7. 9. 10. un 14. kp. Bet vislielākā nobīde bija uz 4. 11. un 15. kp, jo bija vairāki šķēršļi ceļā. Var teikt ka uz pēdējo 15. kp pat pieļāvu kļūdu, izskrienot cauri bērnu rotaļu laukumam, krietni novirzījos no perfekta virziena. Bija labs krosiņš un ar rezultātu 42:53 ieņēmu 8. vietu no 15 orientieristiem. Tā kā tuvāko nedēļu laikā gaidāmi starti krietni garākās distancēs, tad pēc finiša devos otrpus lielajai ielai, kur Braunstone parkā lēnām izskrēju turienes 5 km parkrun trasi, kurā parkrun skrējienu veicu pirms aptuveni 2 gadiem. Sanāca kvalitatīvi garš (un diemžēl lietains) trešdienas treniņš, kādu diez vai būtu izgājis uzskriet pie mājas.

svētdiena, 2016. gada 14. februāris

Bestwood Country Park (Nottingham)


Category: East Midlands Leaugue 2016
Map/area: Bestwood Country Park (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Brown
tāds izskatās ''bestwood''
(tulk. ''labākais mežs'')
Šogad plānā ir startēt visos East Midlands līgas posmos un, protams, garākajā distancē. Šodien jādodas Nottingham virzienā uz mežu ar ļoti daudzsološu nosaukumu - Bestwood! Izrādās ka te jau pirms pāris gadiem esmu skrējis un šis mežs palicis atmiņā ar lielajām reljefa formām. Tas nosaukums Bestwood gan neattaisnoja savu skanīgumu, jo neko labāku par tipisku angļu lapkoku un rožaugu mežu te neredzēju. Nevarētu teikt ka kājās būtu svaigums pēc vakardienas kalnainā Ludlow parkrun skrējiena, bet kā ir tā ir, jābauda orientēšanās distance savā komfortablajā tempā. Šoreiz pa ļoti ilgiem laikiem uzvilku pulsa jostu, lai redzu kā tad sirds uzvedas pie slodzēm kalnos. No sacensību centra dodoties uz startu, sajūtas kā pirms lieliem mačiem, jo uz startu jādodas apmēram pusotru kilometru. Tas ļauj kārtīgi iesildīties. Diena patīkami saulaina, bet jūtams februāra saltums. Jau uz 1. kp var izbaudīt lielās reljefa formas, labi ka uz leju jāskrien. Punkta mikro ieplakai gan paskrienu mazliet garām (~40 sek.). Uz 2. kp izvēlos ceļa variantu, jo mežs ar rožaugiem šķiet neskrienams. Arī uz 3. kp taku variants aplokot lielo reljefa formu, kalnā gan uzkāpu par augstu garām punkta bedrei. Nācās apskatīt kartes mērogu! Nu jā 1:7500, tāpēc eju punktiem garām, tātad jāpiešaujas pie mazākiem attālumiem, lai turpmāk šādas kļūdas izslēgtu. Etaps uz 4. kp pavisam vienkāršs, tik jānoripo lejup no kalna. Bet uz 5. kp gan būs labs pārbaudījums - garais etaps pāri visai kartei vairāk kā kilometra garumā.
garais etaps uz 5. kp
Izvēlējos kreiso variantu, šur tur pa takām, šur tur pa taisno, kas tomēr bija kļūda, jo labais variants bija krietni vieglāks. Pēc 4. kp negribējās kāpt atpakaļ kalnā, tāpēc aizskrēju kreiso variantu, kaut gan pa labo pusi pēc kāpiena kalnā būtu jāmauc tik pa ceļu un punktā nonāktu tieši tāpat kā no kreisās puses. Grūti aprēķināt cik zaudēju laiku šajā etapā, bet varētu būt kādas pāris minūtes. Uz 6. kp atkal jāuzkāpj kalnā, bet uz 7. kp tik pa ceļiem, kur beigās jāatrod bedre zaļajā. Etapi uz 8. un 9. kp vienkārši, bet etaps uz 10. kp izvēršas ļoti interesants. Vispirms jāskrien pa ceļu, kur gan sanāk sabremzēties, jo pa priekšu jāj sešas jātnieces zirgos. Man ir neliela bijība no tik lieliem lopiem, tāpēc garām skrienu ļoti uzmanīgi un ar distanci :)
40 sekundes zaudētas
uz nelīdzenas vietas
Bet pirms punkta pieļāvu 40 sekunžu kļūdu, ieraujot ielokā pie punkta, kurš otrajā aplī būs 21. kp. Uz 11. kp ūdens bedri sekoju līdzi vairākiem tālumā redzamiem orientieristiem, kuri izskatās skrien otro apli, un tātad šis punkts man būs arī otrajā aplī. Pēc atzīmēšanās 11. kp, sanāk apstāties uz kādām 20 sekundēm, jo nemanīju ka pirmajā aplī ir jāņem vēl 12. kp, bet es jau griezu karti otrādāk un sāku meklēt kur tad kartē ir tas 12. kp. Nepatīk man šāds variants, kad distance ir divās kartes daļās, bet tik garu distanci ir neiespējami saplānot tik mazā apvidū, tā lai neizmežģītu acis, ja etapi būtu krustām šķērsām pa visu karti. Tāpēc jāsamierinās ar šādu variantu, kad pusdistanci izskrien ar vienu karti, bet otru pusi ar otru karti, kur daudzi etapi pārklājas jau no pirmā apļa. Uz 12. kp samērā garš etaps, kur sanāca skriet pa ceļu, pa kuru būtu varējis skriet uz 5. kp. Beigas sīkajā reljefā, bet punkts jau manāms pa gabalu. Beidzot varu griezt karti otrādāk :) Otrā distances daļa sākās ar 13. kp, kurš bija 4. kp no pirmā apļa, tik no šīs puses ne tik pārredzams, jo uz punktu jānāk no lejas. Etapu uz 14. kp veicu diezgan tizli, ne ta īsti pa takām, ne īsti pa taisno. Ar improvizētu līkumošanu kaut kā tiku tajā kalnā augšā. Pie punkta mani panāca kāds garmatains orientierists, ar kuru kopā veicu etapu uz 15. kp, bet uz 16. kp viņš no manis aizbēga kā no stāvoša. Šajā etapā uznāca pamatīgs plīsiens, kalni bija darījuši savu, un kājas palika arvien nepaklausīgākas. Etaps vienkāršs, bet pats punkts kaut kādā čūskulājā. 17. kp jau manīju pirmajā aplī, tāpēc, kaut ar līkumu, tīri uz atmiņu. Arī 18. kp jau biju skrējis garām, tamdēļ vienkārši vajadzēja atrast labāko variantu, kā ātrāk nokļūt līdz tam. Uz 19. kp jau pavisam lēns paliku, un gaidot otro elpu īsajā etapā uz 20. kp, galīgi nevajadzīgi izpēros cauri purvam, tā pazaudējot 30 sekundes tik īsā etapā. Uz 21. kp šķiet atguvu otro elpu, jo ceļa posmu centos sparīgi veikt, bet pie paša punkta jau šodien biju pabijis. Arī 22. un 23. kp gandrīz uz atmiņu, jo redzēju kā citi orientieristi veica šos etapus, kad pats vēl skrēju tikai pirmo apli. Distances beigās jāveic īsi etapi, izskrienot no centrālā apvidus uz nelielu meža pleķīti pirms finiša.
distances lielākā kļūda
pie kā vainojams sagurums
Šķiet sagurums ņēma virsroku uz 25. kp, jo pieļāvu visai muļķīgu 1 minūtes kļūdu uz vienu no pēdējiem punktiem. Neizpratu zaļo rododendru izvietojumu kartē un dabā. Jo lielāks sagurums, jo biežāk skatos kartē, tā cenšoties sevi atturēt no žiglākas skriešanas. Tāpēc pēdējie etapi pavisam lēni un prātīgi, it sevišķi uz 28. kp. Finišā jūtams atvieglojums, ka distance beigusies, jo pa tādiem kalniem sen nebija nācies skriet. Kājas bija galīgi stīvas un droši vien vēl pāris dienas jutīšu sekas, kā muskuļos smeldz. Bet gandarījums tāpat ir, jo beidzot baudu garās distances pa visu naudu, nevis skrienu kaut kādas īsās Green distances (4-5 km). Šodien sanāca pieveikt 9 km ar aptuveni 300 metru kāpumu. Rezultāts 1:23:44 un 12. vieta no 20 garākās ''bestwood'' distances orientieristiem. Kļūdās atstāju 3:30 minūtes, iespējams arī garajā etapā pāris minūtes tika pazaudētas, bet visvairāk jau, protams, zaudēju uz fizisko. Kaut arī baigi sevi nespiedu, par ko liecina arī pulss, jo augstāk par 165 bpm tā arī neuzdzinu, tomēr spēka nepietika visai distancei. Jāsabalansē spēki un jāturpina skriet garās distances!

ceturtdiena, 2016. gada 11. februāris

Sence Valley (Ashby de la Zouch)

Category: LEI Winter League 2015/2016
Map/area: Sence Valley (Ashby de la Zouch)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Long (night)
Sence Valley finiša kalns
Darba dienas vakars nav tas brīvākais laiks, kad es varētu mierīgi doties uz orientēšanās sacensībām. Bet ja tik ļoti patīk nakts orientēšanās un vēlme skriet ir lielāka par atrašanos darba vietā, tad darbs var pagaidīt :) Vēlreiz un vēlreiz jāizsaka liels paldies Leiceter orientēšanās klubam, kurš organizē šīs nakts treniņsacensības viņu ziemas līgas ietvaros. Šī bija pēdējā iespēja (var jau būt ka nākamnedēļ vēl kaut kur ir kāds nakts-o) pirms Anglijas Nakts Čempionāta vēl nostabilizēt savas prasmes tumsā, tāpēc nevarēju laist iespēju garām. Kaut kad iepriekš jau biju skrējis šajā meža parkā, un cik atceros apvidus tāds pazaļš, bet ar bagātīgu ceļu tīklu un arī pāris labiem kāpumiem. Tumsā tie zaļie būs labs pārbaudījums! Stāvā sajūsmā biju jau par etapu uz 1. kp - virzienā cauri mazajām eglītēm jātrāpa uz klajumiņu. Etaps nav garš tāpēc virzienu nav grūti noturēt, bet attāluma sajūta gan jānoķer. Kad biju veicis pietiekamu attālumu, bet punktu nemanīju, nācās pietupties un pa eglīšu apakšu mēģināt izgaismot apkārtni. Biju mazliet pa kreisi no punkta. 2. un 3. kp ļoti vienkārši, tik jāpiebilst ka pie 3. kp upes malā sajutu spēcīgu saltumu, jo temperatūra šovakar tuvu nullei. Uz 4. kp salīdzinoši garš etaps, kur jāizlemj pa kuru pusi doties ezeram. Izvēlējos skriet pa labo pusi, ar domu noskriet gar 8. kp. Visai zaļajā mežā pirms punkta kaut kas nojuka ar virzienu, tāpēc nemanīju ne 8. kp, ne arī īsti nesapratu savu atrašanās vietu pie kontūras. Drošības pēc nedaudz paskrēju uz kreiso pusi, un kad pārliecinājos ka punkta uz šo pusi nav, tad devos pareizajā virzienā. Krosa etaps uz 5. kp, pēc kura sekoja šķiet šīs distances atslēgas punkts. Diemžēl uz 6. kp pazaudēju daudz laika, tā īsti nekļūdoties. Vienkārši manis izvēlētais variants ''pa taisno'' izrādījās šausmīgi lēns. Izrādījās ka dzeltenie ir galīgi aizauguši ar rožaugiem un avenājiem, bet mežs patiešām bija zaļš.
pa taisno ne vienmēr ir ātrāk
Vislabāk būtu bijis skriet pa taciņu caur 9. kp, vai uzreiz doties uz grāvīti (kuru gan kartē uzreiz nepamanīju) un gar to doties uz punktu. Labi ka šīs ir treniņu sacensības, kurās ir iespēja šādos etapos eksperimentēt. Uz 7. kp tikai ceļa varianti, bet uz 8. kp atkal būs jāpārbauda savs virziens. Neteiktu ka baigi labi tas izdevās, bet punktā nonācu ar aptuveni 10 metru novirzi, vienīgi etapa vidū kaut kādus neizteiksmīgus līkločus veicu gar un pār upīti. 9. kp atrašanās vieta jau nojaušama, vien jātrāpa uz sīko taciņu. Uz 10. kp galvenais tikt veikli cauri zaļajam un tad tik pa ceļu, bet 11. kp pilnīgs bērnu punkts. 12. kp no sākuma izskatījās tāds ''indīgs'', bet tie grāvīši bija tik izteikti, ka grūti kļūdīties. Uz 13. kp vispirms pa taku kalnā augšā un tad pāri pļavai līdz grāvja līkumam. Diemžēl tajā pļavā pazaudēju aptuveni 1 minūti! Vispirms nemanīju to grāvīti kreisajā pusē, un pēc tam ļoti nepārliecinoši šaustījos līkločos punkta virzienā pa aizaugušo pļavu. Ļoti muļķīga kļūda. Uz 14. kp skaidrs ka pa taisno caur zaļo būs grūti, tāpēc tikai kreisais vai labais variants. Izvēlos labo variantu, kurš sakrīt pēc tam ar virzienu uz 15. kp. Tā mazā meža taciņa nav pati skrienamākā, bet punktā nonāku precīzi, un arī uz 15. kp varu doties atpakaļ pa to pašu taciņu, kartē neskatoties. Uz pēdējo 16. kp pa dubļainu mežmalu un arī finiša kalns jāatstrādā no sirds, jo jau pie 13. kp jutu ka man tuvojas divas lampas, tāpēc līdz finišam negribēju lai mani panāk. Tie izrādījās abi brāļi Tebbutt, kuri droši vien distanci veica kopā. Atceros ka AIRE laikos naktī ik pa laikam skrējos ar brāļiem Field, bet ar šiem jauniešiem tāda īsta kontaktcīņa vēl nav bijusi. Šovakar startēju kā otrais un pirmo orientieristu apsteidzu jau pie 3. kp, bet finišēju gan kā pirmais, jo brāļi mani tā arī nepanāca, kaut gan vecākais Euan finišēja vien kādas 10 sekundes aiz manis. Distance nebija no sarežģītākajām, bet pietiekami interesanti saplānota, lai varētu izbaudīt. Fiziski kalni nāca grūti un uz beigām arī lampa jūtami blāvāka palika. Sen nebiju skrējis gandrīz stundu tumsā, tāpēc labi ka tagad pārliecinājos, ka ilgākam skrējienam lampas stars var palikt pavisam vājš. Anglijas Čempionātā, kur startēšu M35L grupā, to 9 km garo distanci droši vien nāksies skriet krietni ilgāk par stundu, tāpēc noteikti jāņem līdzi rezerves lampa. Šovakar ar rezultātu 58:02 ieņēmu 6. vietu no 19 orientieristiem. Kļūdās un dažos nepareizos variantos varu sakasīt kādas 3 minūtes, bet fiziski augstāk par 4. vietu nebūtu spējis tikt. Pārliecība ir laba par savām nakts-o prasmēm, ja vien varētu mazliet uzdzīt fizisko formu līdz februāra beigām.

sestdiena, 2016. gada 6. februāris

Hardwick (Chesterfield)

Category: DVO Night Event
Map/area: Hardwick (Chesterfield)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: Score
Hardwick Hall palika nepamanīta tumsā
Šovakar laika apstākļi tipiski Anglijas ziemai - auksts vējš (vētra) ar lietu, bet nevaru laist iespēju garām patrenēties nakts-o. Tāpēc spītējot ''suņa laikam'', devos uz sava DVO orientēšanās kluba organizētajām nakts orientēšanās sacensībām Chesterfield pusē. Šīs sacensības vispār bija paredzētas pagājušā gada decembrī, bet toreiz sniega dēļ tās atcēla. Šķiet tagad bija tieši laikā, pāris nedēļas pirms Anglijas Nakts Čempionāta. Mazliet stīvums ir kājās pēc rīta Banbury parkrun skrējiena, bet gan jau ieskriešos. Nekur gan daudz neieskrējos, jo stindzinoši aukstais lietus visu ķermeni padarīja stīvu :) Tātad šovakar izvēles distance ar masu startu un 45 minūšu kontrollaiku. Biju cerējis ka dalībnieku skaits būs kuplāks, jo sacensību vieta tuvu NOC pārstāvjiem no Nottingham un arī spēcīgajiem SYO orientieristiem no Sheffield šis parks nav tālu, bet laikam jau laika apstākļi atturēja potenciālos nakts-o orientieristus. Startā vien aptuveni 20 orientieristi, starp kuriem kā vienīgo nopietno konkurentu redzu savu kluba biedru Richard Parkin. Tāpēc uzreiz nolemju ka startā došos sevis izvēlētajā variantā, sākot ar 2. kp, neskatoties kur lielākā daļa orientieristu dosies. Mērķis ir paņemt visus 30 kontrolpunktus laikā! Starts... un izrādās ka uz 2. kp pusi dodamies mēs vienīgie - es un Richard. Pirms punkta Richard man paskrien garām, tāpēc uz nākamajiem 1. un 4. kp sekoju viņam.
kļūdainā izvēle ar 9. kp
Bet diemžēl tā bija kļūda, jo viņš bija plānojis veikt distanci pavisam savādāk nekā es. Vajadzēja pieturēties pie sava plāna, un pēc 2. kp doties uz 9. kp, un tikai tad savākt 1. un 4. kp. Būtībā etaps no 9. kp uz 8. kp bija kā aptuveni 2 minūšu kļūda, un šis neizteiksmīgais loks iespaidoja manu ceļa izvēli distances vidusdaļā. Šāds atklātais apvidus nav nekas sarežģīts pat tumsā, tāpēc punktus lasīju vienu pēc otra bez aizķeršanās. Vienīgi kāpums uz 7. un vēl jo vairāk uz 27. kp bija diezgan smags. Arī spēcīgais pretvējš vietām pamatīgi bremzēja un salijušās pļavas bija pārvērtušās purvā un dubļu muklājā. Dzelteno krāsu kartē varēja mierīgi aizstāt ar purva zilajām svītrām :) Piemēram, pēc 24. kp iemaucos tādā dubļu muklājā, ka pat pazaudēju vienu apavu, kuru nācās vilkt laukā no dubļiem, tā nomālējot visu sportident. Jāpiemin, ka distanci līdz pat 14. kp veicu pilnīgā vienatnē, bet pie 5. un 25. kp beidzot parādījās pirmie gaismas stari no citiem orientieristiem. Tikai viņi skrēja man pretim, jo bija izvēlējušies veikt distanci pretējā virzienā. Pie 13. kp noķēru vienu no dalībniekiem ar kuru mums sakrita virziens uz 20. 30. un 28. kp. Tieši uz 28. kp šķiet pieļāvu vienīgo (~20 sek.) kļūdu, nenoturot virzienu. Pēc 28. kp bija jāizdara izšķirošā izvēle, kā turpināt distanci. Plāns bija doties uz 29. kp un pēc tam caur 3. kp uz 22. 6. un 11. kp, pēc kuriem tad savākt distances beigu daļas punktus. Ieskatoties pulkstenī, kurš rādīja gandrīz 30 minūtes, sapratu ka nav reāli 45 minūšu laikā man savākt visus atlikušos punktus. Ātri izvērtējot punktu vērtību (kontrolpunktiem bija 5, 10 vai 15 punktu vērtība), izlēmu doties uz 3. kp, pēc kura tālāk uz 29. kp, un tad savākt četrus (23. 12. 26. un 18. kp) beigu punktus, starp kuriem bija visai mazi etapi jāveic. Tā nu sanāca izlaist kartes vidusdaļas četrus punktus (22. 6. 11. un 10. kp), kuri bija ļoti neparocīgi manā plānojumā.
neizdevīgais 22. kp
22. kp jebkurā plānojumā būtu bijis ļoti neizdevīgs, jo sarkanās sētas bija aizliegts šķērsot, un tas punkts atradās tādās kā lamatās. Beigās mazliet nedroši virzījos uz 26. kp, jo bedres punkti tumsā ir ļoti uzmanīgi jāņem, bet izdevās prātīgi trāpīt virsū. Finiša posms no 18. kp līdz finišam salīdzinoši garš, tāpēc nācās sirsnīgi uzskriet. Finišēju ar praktiski perfektu laiku - 44:38, vien 22 sekundes pirms kontrollaika beigām. Nojautu ka rezultāts būs labs, jo vērā ņemamas kļūdas uz punktiem nepieļāvu, vienīgi škrobe par to līkumu uz 9. kp, kura dēļ iespējams nācās izlaist 2 vai 3 kontrolpunktus. Bet visus punktus fiziski šovakar nebiju spējīgs paņemt. Kopumā biju savācis 245 punktus, un piekāpos vienīgi savam sāncensim startā - Richard Parkin, kurš bija savācis 260 punktus. Viņš bija izlaidis tieši 9. kp un vēl palaidis garām 21. kp. Tātad es ieņēmu 2. vietu no 15 nakts orientieristiem, un labi ka pēc 28. kp izvērtēju punktu vērtību, uz kuriem beigās skriet, jo 3. vietā finišējušo 16 gadīgo jaunekli pārspēju par 5 punktiem, kurš pat bija atzīmējies vienā kontrolpunktā vairāk nekā es, bet ar mazāku vērtību. Tā īsti jau neiznāca izbaudīt nakts orientēšanās burvību šādos laika apstākļos un tik vienkāršā apvidū, bet tāpat bija lietderīgi patrenēt virziena noturību tumsā.
Tagad vēlreiz izanalizējot savu pirms starta plānu, kad distanci sāku ar 2. kp, tad kontrolpunktu secība man būtu šāda: 2-9-1-4-8... visi labās puses punkti un tad 29-3-22-6-11-10... un visi beigu punkti. Bet neesmu pārliecināts ka ar tām zaudētajām 2 minūtēm uz 9. kp, vai būtu pieticis lai izskrietu cauri 22. 6. un 11. kp. Tās sarkanās sētas dēļ tie vidusdaļas punkti baigi sarežģī izvēli, it sevišķi 22. kp. Šādi būtu izskatījusies mana perfekti saplānotā distance!