trešdiena, 2015. gada 30. septembris

Septembrī uz Londonu un ar simtnieku uz muguras.

Anglijas septembris sportiskajos piedzīvojumos vienmēr izceļas ar dalību orientēšanās sacensībās London City Race. Arī šogad neizlaidu šo pasākumu, vienīgi ar nelielu atkāpi, šoreiz piedalījos vairāk kā tūrists kopā ar iesācēju Didzi. Pirms tam kopā arī uzskrējām vienā sacīkstē pa Loughborough koledžas teritoriju. Un tad nu šie divi orientēšanās mači bija vienīgie manā septembra kalendārā.
tenisisti
Doma bija arī mēneša beigās aizbraukt paskriet un pameklēt kontrolpunktus pa kalniem, bet apsverot visus šā brīža aspektus, sapratu ka man to nevajag, jo oktobrī visticamāk ka nebraukšu uz lielākajām klubu orientēšanās sacensībām. Arī citos sporta veidos iestājies jūtams rudens miers.Tenisu tik vienreiz bijām uzspēlēt, bet tā kārtīgi divas ar pusi stundas! Ar riteni arī nu vairs tikai vienreiz nedēļā izbraucu tādu nelielu 20 kilometru lociņu.
uzticamais ceļabiedrs
Vēss ārā, tāpēc ir grūti noķert gan saulainās dienas, gan tās sajūtas, kad darba dienā gribētos iziet pasportot. Nedēļas nogalēs gan viss notiek. Katru sestdienas rītu, protams, parkrun 5 km skrējiens! 5. septembra sestdienas rītā bija pavisam īpašs parkrun skrējiens - mans 100. parkrun, ko arī īpaši atzīmējām! Tagad tik jāgaida krekls (dāvana) ar 100 uz muguras, lai ar lepnumu to varu vilkt uz katru nākamo jauno parkrun skrējienu. Septembrī izskrēju atkal 3 jaunas parkrun trases, kas kopumā nu jau ir 53, un mērķis joprojām nemainīgs - gribu izskriet vismaz 100 dažādas parkrun trases, kas nozīmē ka vēl vismaz pāris gadus būšu iekšā šajā parkrun tūrismā.
Pie TV ekrāna, protams, ka sekoju līdzi Latvijas basketbola izlases uzvarām un neveiksmēm. Par uzvarām liels prieks, bet divas pēdējās spēles gan noslēdzās ar ''nervi beigti'' un vilšanos mūsējo sniegumā. Bet kopumā jau 8. vieta ir ļoti atzīstams panākums. Žēl ka klasesbiedram Raivim Zaķim neizdevās pieveikt Pasaules Čempionāta 100 kilometru distanci, nācās izstāties pie 60 km atzīmes pēc noskrietām 4 stundām un 19 minūtēm. Latvijā tika sadalīti čempionu tituli vidējā un stafetes orientēšanās distancē. Prieks par Grundzāles lepnumu Artūru, kurš beidzot tika pie titula, pārsteigums par sabiedrisko aktivitāšu speciālista Jāņa sudrabu, bet bronza stabilajam kalnu karalim Andrim. Dāmām modi sāk noteikt vēl nesenās juniores Līga un Sandra, bet Viedas bronza gan ir liels pārsteigums. No smilteniešiem jāpiemin talantīgā Agnija, jaunā trenerīte Liene, kurai iespējams jāskrien elitē, nākotnes cerības Ilgvars un Matīss, kareivis Ilmārs, sīkstais veterāns Otārs, un protams superveterāni Aldis, Karļiks un Biezais. visi viņi savās vecuma grupās tika pie medaļām. Smiltenē orientēšanās sportam ir nākotne! Stafetēs bija diezgan paredzama Ozona uzvara, jo nestartēja Alūksnes un Ausekļa elites orientieristi, bet Azimutam Pauliņš šoreiz nebija viens cīnītājs. Šad tad pasekoju līdzi vēl kādam sporta notikumam, bet pietiek vienreiz nedēļā noskatīties Overtime televīzijas pārraidi, lai par visu būtu informēts :) Šobrīd Anglijā ir sācies Pasaules Kauss regbijā, bet šis sporta veids nu galīgi mani neuzrunā.
Oktobrim parkrun skrējieni jau saplānoti, bet orientēšanās sacensības gan nav nevienas ieplānotas. Ilgu laiku svārstījos par pozitīvas atbildes došanu sava DVO kluba kapteinei par dalību Compass Sport kausa finālā, kurš notiek netālu no Skotijas robežas. Pēc atkārtota uzaicinājuma piedalīties, pat sāku plānot vai neapmeklēt pie reizes arī kādu parkrun skrējienu tajā galā. Bet apsverot to cik tālu ir jābrauc, naktsmītnes meklēšanu un savu fizisko formu (grūti man klātos 10 km distancē kalnos), tomēr aizsūtīju atteikumu un novēlēju veiksmi pārējiem sava kluba orientieristiem. Veterānu mūsu klubā ir daudz, bet tādu kas varētu skriet garāko distanci ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi, starp kuriem arī es, tāpēc nebija viegli atteikt. Kaut kad drīzumā jāsākas arī jaunajai nakts-o sezonai, tā ka jāmeklē galvas lampa un biežāk jāatgriežas starp orientieristiem mežā, bet nu jau pa tumsiņu!
Conkers parkrun #235 05/09/2015
100. parkrun
Mans 100. parkrun skrējiens!!! Simts sestdienas rītus esmu sācis ar 5 kilometru skrējienu. Šis bija mērķis uz kuru sniedzos, kad uzsāku aktīvi piedalīties šajos parkrun skrējienos un kad dēļ traumām pametu aktīvās orientierista gaitas. Līdz 38. parkrun skrējienam, šos piecīšus izmantoju tikai kā papildus skriešanas treniņus orientēšanās sacensībām. Tajā laikā brīvi skrēju 24-25 minūšu robežās, tad arī sasniedzu savu labāko parkrun rezultātu 23:53, kuram šķiet vairs nekad klāt netikšu, jo pēc visām traumām un pieņemšanās svarā (kaut gan nekad neesmu bijis nekāds vieglais) tagad labi jūtos 27-28 minūšu robežās. Savam simtajam parkrun skrējienam gatavojos mazliet īpašāk (ne jau sportiski). Protams, ka šorīt nekāds tūrisms, jubilejas skrējiens jāskrien savā mājas Conkers parkrun. Uzaicināju uz šo skrējienu Didzi un Nauri pievienoties skrējējiem, kā arī mana sieviņa :) mūs atbalstīja startā un finišā. Šorīt ietērpos mazliet svinīgāk - baltā kreklā ar kaklasaiti un nāģeni galvā. Skrējienā līdzi tika ņemts arī hēlija balons ar 100. uz tā, un vietējā latviešu veikalā biju iegādājies pāris kilogramus manas mīļākās ''Serenāde'' konfektes, ar ko cienāt skrējiena dalībniekus. Pāris foto pirms starta un gatavi skriet manu simto.
latviešu parkrunneri
Jau pirms starta saņēmu vairākus apsveikumus, un arī skrējiena laikā daudz apsveikumu no skrējējiem un trases tiesnešiem. Patīkami! Tieši dēļ šīs draudzīgās atmosfēras esmu iekšā šajā parkrun sabiedrībā. Pats skrējiens nemaz tik viegls nebija, kaklasaiti biju savilcis pa stingru, mazliet spieda kaklu, kā arī balons bija visu laiku jācenšas savaldīt. Skriešanas ritms gan patīkams un mierīgi noripoju 27 minūtēs, tik sen neskrieto trasi (kaut kad pavasarī biju te pēdējo reizi). Šis bija mans 32. skrējiens Conkers parkrun trasē, un lai cik daudzās trasēs (nu jau 50) esmu skrējis, tomēr joprojām šī ir viena no manām favorītēm. Vienmēr prieks ir atgriezties! Statistika - Didzim 26. vieta (20:36), Naurim 67. vieta (22:24) un man 177. vieta ar rezultātu 27:03 no 395 mana jubilejas skrējiena skrējējiem.
uzcirties jubilejai
Skrējēji izrādās nav diezko naski uz saldumiem, tāpēc nācās ņemt konfekšu traukus rokās un pašam piedāvāt latviešu končas angļiem. Daudzi bija sajūsmā, daudzi ar aizdomām skatījās uz nepazīstamajiem saldumiem :) un tik pat daudzi atteicās (sportisti saldumus neēdot), bet beigās tomēr visas (kopskaitā 148) ''Serenādes'' bija izdalītas. Patīkamā gaisotnē palaidu hēlija balonu debesīs un saņēmu novēlējumu sasniegt nākamo mērķi - 250 parkrun skrējieni. Kāpēc tieši 250? Tāpēc ka par katru nākamo sasniegto jubilejas parkrun tiek pasniegts īpašs krekls ar 50, 100, 250 vai 500 uz muguras!
kolekcija
50 krekls nozīmē ka vienu gadu katru sestdienu esi skrējis parkrun, 100 liecina par 2 gadiem, 250 - 5 gadi, un 500 - 10 gadi. 500 krekls ir tikai vienam skrējējam, 250 ir 328 skrējējiem, un krekls ar 100 uz muguras šobrīd ir 9818 skrējējiem, starp kuriem esmu arī es! Tāpat ir arī junioru 10 krekls un brīvprātīgo tiesnešu 25 krekls. Kādi tad man pašam nākamie mērķi? Vēl jau kādu laiku dzīvošu Anglijā, tāpēc mans parkrun skrējienu skaits noteikti pieaugs. Galvenai mērķis ir izskriet 100 dažādas parkrun trases, un tam šķiet pāris gadus vajadzēs, jo pirmos 50 savācu pusotra gada laikā. Ir tāds neliels sapnis - ja kādreiz atgriezīšos Latvijā, varētu ar skriešanas domu biedriem ieviest parkrun Latvijā (ja vien līdz tam laikam jau tas nebūs noticis), jo ja jau Polijā, Krievijā, Dānijā un citās valstīs notiek šie angļu ieviestie parkrun 5 km skrējieni, tad kāpēc gan lai Latvijā ar tādi nebūtu!
Burgess parkrun #152 12/09/2015
parkrun tūristi
Ierastais ceļojums uz Londonu - ar auto uz Birmingham, tālāk ar vilcienu uz London, un tad ar riteni līdz parkrun parkam. Šorīt uz Londonu ar Didzi devāmies, lai piedalītos orientēšanās sacensībās London City Race, bet tā kā man svarīgāk sestdienas rītā ir noskriet kādu jaunu parkrun, tad abus šos pasākumus apvienojām. Burgess parkrun ir viens no centrālajiem Londonas parkrun skrējieniem, līdz kuram ar riteni var nokļūt aptuveni 30 minūšu laikā no stacijas. Un ne mazāk svarīga opcija bija tenisa centra esamība parkā, kur varēja izmantot gan dušas, gan ģērbtuves, kas ir ļoti izdevīgi parkrun tūristiem. Šis parkrun nav diez ko masveidīgs (~150 skrējēji) un arī trase tāda standarta, bet kopumā man patika līdzenie parka celiņi un pāris apļi apkārt ezeram. Centos skriet pēc iespējas brīvāk un ar rezervi, lai pietiek spēks arī o-pasākumam pēc pāris stundām, bet finišā rezultāts pārsteidza, jo biju iecerējis ''soļot'' aptuveni 30 minūtes. Laikam jau skrienu tik lēnu, ka lēnāk nemaz vairs nevar :) Šis bija mans 101. parkrun skrējiens un pirmais kurā aizmirsu startā ieslēgt pulksteni. Tikai pēc puskilometra piefiksēju šo aizmāršību, tāpēc pēc finiša nācās izskriet vēl nelielu loku, lai statistikai sanāktu pilni 5 km, kaut gan reāli šorīt noskrēju 5.5 kilometrus. Tātad finišā Didzim 16. vieta ar rezultātu 20:22, bet man 119. vieta ar rezultātu 28:24 no 154 dienvidu londoniešiem. Šai trasei tāds stabils standarta astotnieks manā vērtējumā. 8/10
Northampton parkrun #177 19/09/2015
parks miglā tīts
Tik spontāni vēl nebiju devies uz nevienu jaunu parkrun kā šorīt. Kādu laiku iepriekš biju ieplānojis šodien doties uz Corby parkrun ar auto, bet nelielās izmaiņas darbā, finansiālais aspekts un vēlais piektdienas vakars noveda pie tā, ka ap pusnakti sēdos pie datora un pārplānojo nākamā rīta galamērķi. Skatījos parkrun skrējienu kartē un vilcienu sarakstā, lai atrastu labāko variantu kur doties no rīta. Galu galā nonācu pie Northampton parkrun varianta, kurš man bija palicis neievērots, jo manā šā gada plānotājā tāds nemaz nav atrodams. Līdz pat decembrim esmu saplānojis, kur katru sestdienu braukt! Tā nu pavisam nejauši šorīt devos uz Northampton pilsētu, kurā pat nenojautu ka notiek parkrun skrējiens. Rīts pavisam savāds, jo ārā bieza jo bieza migla, kas nedaudz uztrauc, jo man ir paredzēts līdz galamērķim nonākt ar 3 vilcieniem (2 pārsēšanās), un nebūtu vēlams ja kādā no stacijām vilciens aizkavējas. Bet viss ritēja pēc plāna, un ar riteni Northampton Racecourse parkā nonācu precīzi pusstundu pirms starta. Varēju mierīgi pārģērbties un iesildīties. Kaut arī laukā jūtams rudens, un tā biezā migla gaisu padara ļoti mitru un vēsu, tomēr var vēl skriet ar šortiem. Pēc vietas nosaukuma (Racecourse) jau nopratu ka trase būs viegla bez kāpumiem, jo jau iepriekš biju skrējis apkārt York Racecourse (hipodroms) aplim.
trase bija feina
Tāpēc plāns šorīt bija paskriet mazliet naskāk, lai tieku tā tuvāk 26 minūšu robežai. Startā uzņēmu ļoti labu tempu, un pēc pirmajiem 2 kilometriem nekas neliecināja ka neizturēšu. Bet tuvojoties pirmā apļa beigām, sāku just ka ''duhas'' vairs nav un sāku palikt arvien mīkstāks :) Tā nu pēdējie 2 kilometri jau aizritēja ar nelielu piespiešanos un astē arī nespēju nevienam iesēties. Finišēju mazliet pēc 27 minūtēm, oficiālais rezultāts 27:27 un 182. vieta no 315 ezīšiem miglā. Ģīmis nebija diez ko smaidīgs, ieraugot finiša laiku pulkstenī. Bet veiklāk jau laikam šobrīd nevaru, jo skrienu tik vienreiz nedēļā, svars ir liels (trīsciparu), alus garšo, un arī dalība o-sacensībās pavisam reta, kas palīdzētu uzturēt sevi labākā formā. Traumu šobrīd nekādu nav (vecās jau jutīšu tāpat visu mūžu), tāpēc ja gribu vēl paskriet mazliet ātrāk, tad kāds no iepriekš pieminētajiem faktiem būs jāpamaina. Šī trase bija ļoti viegla un patīkama, bet mazliet garlaicīga, tāpēc līdz desmitniekam šoreiz mazliet pietrūkst, tāpat kā York parkrun skrējienam. 9/10
Clumber Park parkrun #112 26/09/2015
ciskas salst +4 grādos
Atkal neliela plānu maiņa, un šorīt devos nevis uz Anglijas dienvidiem, bet gan vairāk uz ziemeļpusi. Plāns šodien bija apmeklēt Chesterfield carboot (krāmu tirdziņš), kā arī iebraukt zviedru mēbeļu veikalā IKEA. Tad nu tuvākais šiem abiem galamērķiem šorīt bija Clumber parks, kurš atrodas kaut kur Robina Huda Sherwood meža masīvā. Līdz šim aukstākais rīts šajā septembrī. Vienu brīdi auto termometrs rādīja vien +2 grādi, bet Clumber parkā pakāpās līdz +4 grādiem. Tas nozīmē, ka pirms starta jāizvingrojas kārtīgi, lai nav nekādu krampju vai aukstā gaisa rīšanas. Dalībnieku pietiekami daudz (~200 skrējēji), auksts bet saulains rīts, un arī trase šķiet būs ļoti patīkama cauri mežam, tā ka jābūt labam skrējienam. Un tā arī bija! Skrējienu izbaudīju, arī aukstums pēc pirmā kilometra vairs nešķita tik stindzinošs, un trase divos apļos veda pa līdzeniem lauku ceļiem un skaistām meža takām. Ļoti patika trase, vienīgi tas mans temps kāds nu ir tāds ir. Pirmo kilometru uzskrienu nedaudz ātrāk, lai pēc iespējas ātrāk apdzītu lēnākos un panāktu sava tempa skrējējus. Tad komfortabli paskrienu skrējēju bariņā, līdz pēdējā kilometrā mans temps katastrofāli nokrītās, un beigās vairāk cīnos ar sevi un ik pa laikam cenšos iesēsties astē kādam kurš nu jau pirms paša finiša mani apdzen. Kaut arī nu jau skrienu piecīti par aptuveni 1 minūti ātrāk nekā pagājušogad pēc avārijas, tomēr ir sajūta ka varu vēl vairāk pastiept tos soļus, lai uzturētu kaut vai tādu tempu kā pirmajā kilometrā. Šķiet tas svars ir lielākais traucēklis. Rezultāts 27:43 un 102. vieta no 214 vēsajiem skrējējiem. Trasei stabils deviņi, jo desmitniekam labprāt būtu skrējis vienu lielu apli, un tas kalniņš pirms finiša arī šķita nevietā :) bet kopumā ļoti patīkama trase. 9/10

sestdiena, 2015. gada 12. septembris

City of London & Wapping

Category: London City Race 2015
Map/area: City of London & Wapping
Organiser: SLOW
Country: England
Discipline: Newcomers
latviešu pārstāvis Londonā
Arī šogad London City Race tomēr tika apmeklēts! Kāpēc tomēr! Jo man vairs nav tik liela interese piedalīties o-sacensībās (Londonā nu jau 4. vai 5. gadu), un arī fiziski vairs nejaudāju noskriet vairāk par 5 kilometriem. Šogad uz šo pasākumu vairāk devos kā tūrists kopā ar darba kolēģi Didzi, lai ar viņu kopā startētu iesācēju grupā (čalis tikai otro reizi ņems karti rokās). Tā kā nu jau pāris gadus mans galvenais mērķis ir sestdienās piedalīties parkrun skrējienā, tad arī šosestdien nelaidu tādu iespēju garām, un pirms o-pasākuma paviesojos Londonas dienvidu daļā - Burgess parkrun. Centos skriet pēc iespējas saudzīgāk, lai mazliet pietaupītu kājas city reisam, bet sanāca tāpat piedzīt pa asfaltētajiem parka celiņiem. Parkrun noskrējām 9:00 no rīta, tāpēc atvēlējām pietiekami daudz laika lai pārbrauktu pār Tower Bridge uz otru Temzas krastu un mierīgi bez steigas sagatavotos otram skrējienam.
selfijs ar nr. 777
(labāko LV orientieristu UK)
Izņēmām numurus, ievērtējām orientieristu daiļo dzimumu un gaidījām finišā spēcīgāko latviešu orientieristu Anglijā - Liepiņ Paulo. Sagaidījuši finišā nr. 777, apsveicinoties un iemetot acis distances kartē, kurā man būtu jāskrien (Mens Open), beidzot bijām gatavi šodienas otrajam skrējienam. Neliela iesildīšanās, jo kājas jau bija stīvas pēc rīta skrējiena, un gatavi startam. Startā ļāvu lai starta tiesnese apstāsta Didzim orientēšanās gudrības, kamēr pats uzstellēju kameru uz galvas. Beidzot arī nr. 944 un 945 ir gatavi doties iesācēju distancē.
o-tūristi
Plāns ir skriet cik nu mana jauda ļauj pēc rīta piecīša un ļaut arī Didzim orientēties, bet bez liekas domāšanas, uzņemoties vadību, ja nu iesācējs sāk iet kaut kur šķērsām, un tad jau redzēs kādu vietu finišā sasniegsim. Distances sākums pavisam vienkāršs, pirmie trīs kontrolpunkti neiespringstot. Uz 4. kp man sanāk norādīt punkta atrašanās vietu trepju labirintā. Pie 5. kp nākas uzbļaut Didzim lai neskrien garām punktam, bet uz 6. kp atkal jācenšas tikt līdzi Didzim.
neveiksmīgs etapa variants
Uz 7. kp pieļāvām varianta kļūdu, man izskatījās ka gar kanālmalu netiek līdz punktam, tāpēc skrējām apkārt pa ieliņām. Arī pie paša punkta pazaudējām mazliet laiku, neizprotot ka punkts ir zem tilta. Aptuveni 1 minūte šajā etapā zaudēta. Arī pie 10. kp tā pati problēma, uzreiz neizpratām ka punkts atrodas zem tilta. Tālāk sekoja vairāki pārskrējieni. Bet sākot no 13. kp man nācās arvien vairāk uzņemties atbildību, jo Didzis paziņoja ka tādos labirintos viņam grūti ko saprast un puisis vēl vairāk apjuka skaistās norvēģietes iespaidā :) Uz 15. kp šķiet ka izdevās mūs izvest cauri optimālajam ceļa variantam.
sasodītie mūrīši pie 18. kp
Pie 17. kp uz brīdi piestājām, lai pavērstu skatienus uz Tower Bridge, bet etaps uz 18. kp gan izvērtās visai saraustīts un ne gluži optimāls. Tikai finišā aptvēru ka 18. kp rajonā pazaudējām vismaz 20-30 sekundes, nešķērsojot pelēkos mūrīšus, ko bija atļauts darīt. Gan uz, gan no 18. kp lieki apskrējām divas daudzstāvu ēkas. Uz pēdējo 19. kp un finišu ļāvu Didzim izpausties sprintā. Diemžēl ar šo finiša spurtu pietrūka, lai ievilktu starp apbalvojamajiem. 6 sekundes pietrūka līdz 3. vietai, un šo niecīgo laika zaudējumu mēs varētu atrast visas distances garumā. Uz 7. kp slikti realizēts etapa variants. Pie 7. un 10. kp samulsums par punktiem zem tiltiem. Pie 17. kp iepozēšana pie tūristu objekta, un pie 18. kp tās nepārlēktās mūrīša sienas. Kā arī mans lēnais temps, kas Didzim lika daudz kur sabremzēties :) Ieņēmām 4. un 5. vietu no 36 iesācējiem.
Mens Open un Mens Elite uzvarētāji
Bet kā tūristi izskrējāmies labi pa Londonas ieliņām. Un vēl jo lielāks prieks par Paulu, kurš beidzot sasniedza jau iepriekšējos gados izvirzīto mērķi - uzvara Mens Open grupā! Šogad viņam tas izdevās ļoti pārliecinoši un ne bez piedzīvojumiem pirms starta :) Pēc finiša mazliet uzkavējāmies orientieristu sabiedrībā un tad atkal riteņbrauciens cauri Londonai uz vilcienu staciju mājup.
labākais transportlīdzeklis
Londonā
Bija feini un aktīvi pavadīta sestdiena, un kaut arī šobrīd nav plānu par nākamajām orientēšanās sacensībām, bet noteikti rudenī uzskriešu gan kopā ar Didzi kādu iesācēju distanci, un arī sportiskāk sev piemērotākas sarežģītības distanci.

svētdiena, 2015. gada 6. septembris

Dishley (Loughborough)

Category: East Midlands Urban Leaugue 2015
Map/area: Dishley (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Course 6
iesācējs o-sportā
Zināju kā šo svētdien kaut kur Loughborough pilsētā notiek urban orientēšanās sacensības, bet plāns doties uz tām nebija. Tikai šorīt izlēmām, ka nedēļu pirms London City Race, Didzim vajadzētu vismaz vienu reizi izskriet ar karti rokā, lai saprastu kas tā tāda orientēšanās ir! Tāpēc devāmies uz šo netālo pilsētu, lai izskrietu īsu (junioru) distanci. Plāns bija čalim iemācīt kartes apzīmējumus un virzienu ar kompasa palīdzību. Ļāvu skriet pa priekšu un pieņemt lēmumus, un pats kā enkurs vilkos no aizmugures un bremzēju visu skrējienu, jo mūsu skriešanas ātrumi nav salīdzināmi. Didzis parkrun piecīti skrien 20 minūtēs, bet es 27 minūtēs! Distances sākumā mēs pat necerēti raiti virzījāmies uz priekšu, jo uz meža takām virziens un kartes lasīšana nesagādāja problēmas. Pilsētas ielās gan jau radās mazi sarežģījumi, it sevišķi uz 14. kp, kur virziens galīgi nojuka, vienkārši karti apgriežot otrādāk :) Nācās pastāvēt un ieskaidrot kur kompass rāda ziemeļus un kur kartē ir ziemeļi. Distances beigās koledžas teritorijā gan bija man jāuzņemas pilna vadība, jo tik komplicēta orientēšanās starp ēkām pirmajai reizei bija pa grūtu iesācējam. Pasākums esot paticis Zeltiņa jaunskungam, tāpēc gan jau vēl kādreiz uzskriesim kopā, sākot jau ar nākamo sestdienu Londonā! Rezultātos mums 8. un 9. vieta starp 17 junioriem.