ceturtdiena, 2012. gada 24. maijs

Ilkley Moor (Bradford)

Category: AIRE Spring Sprint League 2012
Map/area: Ilkley Moor (Bradford)
Organiser: AIRE
Country: England
Discipline: Sprint
Tuvojas Kāpa 2012, tāpēc jāmēģina uzskriet vismaz divreiz nedēļā, lai Latvijas o-svētku M21S grupas rezultātos būtu atrodams vidusdaļā nevis lejasdaļā. Pēc 5 mēnešu pārtraukuma esmu atsācis skriet Leeds parkrun sestdienas 5 km rīta skrējienos, zem 25 minūtēm vēl spēju noripot, jāmērķē uz 24 min. robežu :) Ar kāju šķiet viss ir kārtībā, tā ka jāsāk arvien aktīvāk kustēties. Šovakar izmantoju iespēju uzskriet AIRE sprinta treniņdistanci. Ilkley Moor kartē jau biju iepriekš skrējis vairākkārt, tāpēc bija visai dīvaini iedomāties kā te varētu sprinta distanci izveidot. Paskatoties uz karti, bija skaidrs ka te nekāds sprints nebūs, distance bija izplānota tieši pa kartes briesmīgāko daļu - uz lielās kalna nogāzes un neskaitāmajiem akmeņu krāvumiem. Skriešanas taktika šeit jau zināma, pēc iespējas vairāk jāturas uz taciņām, jo starp tiem akmeņiem vienkārši nav iespējams skriet, bet nu akmeņainās takas arī ļoti bīstamas, visu laiku jāskatās kur kāju liec. Uz 1. kp tikai pa taciņu, aplokot lielo gravu, uz 2. kp to aitu taku diemžēl dabā nevarēja pamanīt, tāpēc cīņa ar akmeņiem. Uz 3. kp tieši tāda pat cīņa, un tā lēkājot pa akmeņiem pazaudēju virzienu, labi ka uzradās Ian Nixon, kurš precīzi gāja uz punktu. Etaps uz 4. kp ir vienkārši neizskaidrojams no plānotāja puses, dzīt augšā kalnā un pēc tam atpakaļ lejā uz 5. kp :))) vēlāk finišā uzzināju ka distanci plānojis 14 gadīgs puika :) nu pareizi ir, lai lielie onkuļi kārtīgi atstrādā kalnus. Uz 5. kp sakļūdījos, apskrienot apkārt tam pauguram, etaps uz 6. kp gan lidojošs, uz uz 7. kp tik pat lidojošs, vienīgi nebija jau vairs jaudas. Izvēlējos skriet apkārt pa lielo taku, jo tā taisnākā mazā aitu taka varēja atkal kaut kur papardēs izbeigties. Etapus uz 8. un 9. kp grūti komentēt :) brutāla kalnā kāpšana, labi ka nebiju uzlicis pulsa siksniņu, jo sirds jau patiesi kāpa pa muti laukā, jāpiemin ka saule arī cepināja visai iespaidīgi. Uz finišu it kā tikai pāris horizontāles jāpievar, bet spēka paskriet vairs nebija atlicis nemaz. Šī viennozīmīgi bija fiziski smagākā sprinta distance kādu esmu skrējis (gājis). Loģiski ka uzrādītie rezultāti nevienam nebija ne tuvu kā sprintā, uzvarētājam 24:36, mans rezultāts 36:07 un 10. vieta no 39 dalībniekiem.
P.S. Arī līdz starta vietai sanāca pacelt iespaidīgu kāpumu ar riteni, drīz šķiet varēšu piedalīties Tour de France velobrauciena tautas klasē :) jo braukt kalnos vairs nav nekādu problēmu.

sestdiena, 2012. gada 12. maijs

Peel Park, The Coppice & Plantation Road (Blackburn)


Category: Level C Event
Map/area: Peel Park, The Coppice & Plantation Road (Blackburn)
Organiser: PFO
Country: England
Discipline: Blue
Šodien beidzot piedalījos ieplānotās sacensībās :) Vakarvakarā ieskatījos Anglijas orientēšanās sacensību kalendārā, un nolēmu ka jābrauc un jānovērtē kā o-sacensības rīko PFO klubs Blackburnā. Šajā nedēļas nogalē notiek arī AIRE divdienu sacensības, bet nu pilnīgā nekurienē, ne ar publisko transportu, ne ar riteni normāli nevar nokļūt. Uz Blackburn bija daudz izdevīgāk braukt, vispirms ar velosipēdu 20 km līdz Halifax (būtu zinājis ka tādos kalnos būs jābrauc, varbūt paliktu pie TV skatīties hokeju) un tad ar vilcienu gandrīz līdz sacensību centram. Vēlāk uzzinot ka mūsējie zaudēja hokejā norvēģiem, ne mirkli nenožēloju ka devos kalnos. Pēc PFO mājas lapas apskates jau bija aizdomas, ka tas tāds mazs orientēšanās klubs un droši vien arī sacensības būs visai mazas (tā teikt ''sētas'' mači), kas pilnībā arī apstiprinājās uz vietas. Dalībnieki visai maz, garākā distance Blue (5.4 km), tātad visai iespējams ka te startē tikai vietējie entuziasti un veterāni. Kāpums gan uz tiem 5 kilometriem visai iespaidīgs - 235 metri, būs labi jāpastrādā kalnos. Pirms starta nedaudz pavingroju un sajutu nepatīkamas sāpes mugurā, būs laikam sapūsts braucot kalnos ar ričuku. Startā paņemu karti un pirms ieskatos etapā uz 1. kp, vispirms apskatos mērogu... nu johaidī!!! atkal 1:5000 (jau trešie mači pēc kārtas šajā tizlajā mērogā). Angļi laikam būs pārgājuši uz šo mazo mērogu :) jeb arī tas priekš veterāniem, kuri nevar vairs salasīt karti. Pēc maniem novērojumiem aptuveni 70% dalībnieku Anglijas o-sacensībās ir veterāni, jaunieši un divdesmitvieninieki ir ļoti maz. Skrienu gar upīti uz 1. kp, bet nu attālumu nekādi nevar uzreiz uztvert šādā mērogā, vienu brīdi liekas ka ir pa tālu aizskriets, vienu brīdi ka pa tuvu, bet trāpu punktā veiksmīgi. Uz 2. un 3. kp tāda pat problēma, nejūtu attālumu, un veicu visai muļķīgus līkumus (~1 min. uz šiem kp zaudēta).
4. kp open moorland pļavā!!! nepatīk man tie virši, tāpēc pēc iespējas vairāk turos uz takām, kaut arī ar līkumu sanāk skriet. Nākamie seši kontrolpunkti tik pa šo viršu pļavu, sajūtas kā skrietu pa sniega kupenām, izdodas veiksmīgi noturēt virzienu, noķerot divus pa priekšu skrienošos konkurentus. 11. kp atpakaļ mežā pa nogāzi uz leju, te sataisu pilnīgas muļķības, kaut kādi neizskaidrojami zigzagi tiek veikti (vēl 1 min. zaudēta), un punktā atzīmējos aiz sāncenša, kuru apdzinu pie 9. kp. Uz 12. kp atpakaļ pret kalnu puslīdz veiksmīgi, bet 13. kp gan interesanta leģenda, zaļais krūmu puduris zaļajā. Zaļajā jāatrod vēl zaļāka vieta :))) labi ka punkts saulē atmirdz jau no pārdesmit metru attāluma. Bet nu sāksies jautrākie un satraucošākie brīži :) Pirmā daļa noskrieta, un kā jau ierasts, jāgriež kartes otra puse un jāturpina skriet otro daļu... ŠOKS... kartes otra puse pilnīgi balta... *&^%$#@! kas par lietu... apskatos vēlreiz veikto distanci kartē, nē nu te ir tikai 13 kontrolpunkti, bet uz rokas leģendā 25 kontrolpunkti. Gandrīz vai jāsāk raudāt :) vai tiešām startā bija jāņem 2 kartes, vienmēr taču 1. daļu distances drukāja uz vienas puses un 2. daļu uz otras puses, a man balta lapa 2. daļā :))) Nu viss... nodomāju ka jāiet atpakaļ uz startu un jāizstājas, jo finišs jau kartes 1. daļā nav attēlots. Dzirdu ka pa krūmiem laužas mans sāncensis, no kura jau biju aizbēdzis, varbūt skriet viņam līdzi ja viņam ir otra karte. Un tad nāk apgaismības brīdis :) Skrienot klāt pie 13. kp redzēju ka zemē mētājas kaut kāds sarkans maiss, bet nepievērsu viņam uzmanību, nezinu kāpēc, bet pēc šīs 50 sekunžu stāvēšanas un šoka terapijas nolēmu apskatīties kas tas par maisu tieši pie punkta stāv... hmm kādu lai latviešu lamuvārdu izmanto... jedritvai kociņ ka tavu gurinēto marķīti... maisā stāv čupiņa ar kartēm uz kurām ir attēlota distances 2. daļa! Man vienkārši trūkst vārdu, šāda karšu maiņa vēl nebija pieredzēta - kaut kur meža vidū pie viena no kontrolpunktiem stāv sarkans ''River Island'' iepirkumu maisiņš pilns ar kartēm. Starta tiesnesis ne pusplēsta vārda neminēja par šādu atrakciju, arī uz rokas leģendām nekas tāds nebija norādīts, lieki piebilst ka uz 14. kp devos visai nikns, un etaps arī labais, tieši pāri viršu pļavai. Turējos pēc iespējas ilgāk uz takas un pa vēlu rāvu iekšā tajā dendrārijā, nonācu uz tālākās taciņas un punktā ieskrēju no pretējās puses. Uz 15. kp panācu čali MDOC neilonā, abi prātīgi slidinājāmies lejā uz punktu, uz 16. kp jāmēģina turēt pa horizontāli un atkal jāpamana zaļais zaļajā, mazliet tomēr aizgāju garām (40 sek.). Uz 17. kp garais etaps atkal pāri open moorland pļavai, bet etapa sākums vienkārši nogalināja, brutāli ar visām četrām jārāpjas augšā kalnā, no sākuma vēl centos kartē ieraudzīt vai nav kāds apkārtvariants, nekā labāka nebija. Kad bija tikts augšā kalnā, tālāk bez problēmām, jo šo punktu bedrē jau biju redzējis pirmajā aplī skrienot uz 12. kp. Uz 18. kp vispirms etapa sākumā vajadzēja atrast caurumu sētā, bet etapa beigās mazliet apmaldījos starp krūmu puduriem. 19. kp easy, atkal panācu vienu censosni, uz 20. 21. un 22. kp šis uzskrējās ar mani :) vismaz sanāca pāris etapus uzskriet tā ātrāk, bet uz 23. kp padevās man. Uz 24. kp šķiet mazliet širmis aizvērās pēc tik ātri veiktajiem etapiem, centos turpināt tik pat ātri, bet priekšā esošā sēta visu nojauca, un aizskrēju pats nezinu kur, tikai pļavā atjēdzos ka skrienu pa 90 grādiem prom no vajadzīgā virziena, nācās sagriezt atpakaļ virzienu, un mans sparingpartneris no iepriekšējiem punktiem bija jau līdzās. Līdz punktam gan tiku no viņa vaļā un uz pēdējo 25. kp bez domāšanas tik pa taciņu caur finišu. Finišā rezultāts visai liels 56:39, kalni un virši ātrumu nosita, kā arī kļūdās savāktas vismaz 6 minūtes, ieskaitot to stāvēšanu pie 13. kp. Ieņēmu 2. vietu no 18 dalībniekiem, un jāsaka ka bija tomēr jauki uzskriet šādā pasākumā.
Tā kā līdz vilcienam bija gandrīz 40 minūtes, tad izmantoju izdevību un ar telefona gps palīdzību atradu 3 jaunus geocaching, kuri bija paslēpti tieši šajā mežā (viens praktiski pie 14. kp). Nākamnedēļ visa uzmanība Eiropas Čempionātam Zviedrijā, sekosim un jutīsim līdzi mūsējiem letiņiem (ar vienu aci arī britiem), itsevišķi turēšu īkšķi par Artūru.

svētdiena, 2012. gada 6. maijs

Lielmežs (Jaunpiebalga)

Category: OK Arona Kauss 2012 2. diena
Map/area: Lielmežs (Jaunpiebalga)
Organiser: OK Arona
Country: Latvia
Discipline: M21B
Mājas treknie ēdieni, kotletītes, dažādi salāti, plus vēl testa kebabs Valmierā pēc hokeja, protams ārī pāris latvju alutiņi... šorīt manā vēderā bija radījuši normālu kokteili, laikam kuņģis vairs nav pieradis pie Latvijas garšīgās un sātīgās pārtikas. Pirms starta jutos ļoti smags :))) un arī motivācija tā īsti vairs nebija šodien skriet. Bet nu kā Tu neskriesi, ja vakar 1. vieta tika izcīnīta. Sacensību centrā ierados visai laicīgi, jo ceļš uz šejieni jau bija zināms. Jāpiemin ceļa posms Ranka - Jaunpiebalga... nu tas ir kaut kas unikāls, pats brīnos kā vakar ratus nenolauzu, tipa asfaltēts ceļš, bet vienās bedrēs, un tās bedres jau tādas iespaidīgas, kārtīgi āliņģi ceļa vidū, njā visai skumjš skats uz šādiem nomaļiem Latvijas ceļiem, nav brīnums ka tik daudzi brauc ar džipiem :) Nu lūk sacensību centrā ierados laicīgi, varēju mierīgi apskatīt vakardienas rezultātus un šodienas starta protokolu. Mērķis skaidrs, uz pjedestāla jātiek, bet 1. vietu būs grūti noturēt, jo šodien aiz manis 2 minūtes startē Raivis Kalniņš, kurš man ir vienīgais zināmais konkurents B grupā, pārējie uzvārdi man ir nezināmi, tāpēc grūti spriest par viņu sāncensību. Bet Raivis ir visai vērā ņemams konkurents, jo šad tad esam uzskrējušies. Pirms starta tomēr nedaudz iesildījos un jutu ka šodien nav galīgi iekšā, pats smags un skriešanas solis vēl smagnējāks :) Man no grupas otrā minūte, kas nozīmē ka nebūs ko ķert, jo pirmajā minūtē startējošais čalis ir tērpies t-kreklā un reebok treniņbiksēs :) kas galīgi neiedveš pārliecību, ka ar viņu varētu sanākt kāda sadarbība distancē. Bet papētot starta protokolus izsecināju ka pirms B grupas startē 16 grupas meitenes, vakardien mums distances bija vienādas, tātad gan jau šodien arī, tad jau vismaz būs ko ķert mežā un varbūt kādu punktiņu arī izcels :) Starts uz liela meža ceļa un līdz K punktam apmēram 200 metri, tātad jau startā jāslēdz kārtīgā robā. Etaps uz 1. kp visai vienkāršs, jāturpina pa ceļu un tad caur izcirtumu. Izcirtuma malā jau pamanu vīru reebok biksēs, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, īstenībā paldies viņam, jo 1. kp viņš man izcēla, pēc tam gan atstāju viņu vienu cīnīties pa kritušajiem kokiem :) Uz 2. kp divi varianti, vai nu pa līniju caur purviem, vai nedaudz uzcelt augšā pa ceļu un tad pa balto mežu, izvēlos otro variantu, kur gan pamanījos ieskriet mazu eglīšu jaunaudzē. Uz 3. kp tikai virzienā, sev par pārsteigumu nonācu uz stigas, kuru kartē nemaz nebiju pamanījis, laikam jau esmu aizmirsis ka kartē un dabā mēdz būt arī stigas, jo Anglijā nekā tāda nav :) Bet šodien jau jūtami labāk lasās karte nekā vakardien. Uz 4. kp sanāk pacīnīties un palēkāt pa purvu un beigās varbūt mazliet pa lielu līkums tiek veikts, bet vismaz droši punktā iekšā. Etaps uz 5. kp tīrais izcirtuma variants - skrien, lec un skaties kur kājas liec, lai starp zaru čupām neizmežģītu potītes, pats punkts baltajā mežā un jau pa gabalu redzams, jo pie punkta sēž čalis ar uzklātu galdiņu ar dzērienu glāzēm. Man gan šis fakts uzsit nelielu smīnu, jo kaut kā šajā ''garajā'' 4.6 km distancē galīgi neprasās pēc dzerampunkta, bet nu droši vien citām grupām ir īstas garās distances, kuras jāskrien ilgāk par 1 stundu. Tiešām nesaprotu kāpēc B grupa tā ir apdalīta, tas ka mēs skrienam lēnāk nekā A grupa un Elite, nenozīmē ka mēs esam švaki, un 6-7 km garu distanci tak ap stundu mierīgi varam noskriet. Nu tas tā, vienkārši mazliet ''obidna'', ka man kā īstam B grupas vecim un patriotam, lai varētu skriet to 7 km garo distanci, būtu jāskrien A grupā un jācīnās ar krietni ātrākiem orientieristiem, nevis sava līmeņa meistariem :) Labi, atpakaļ pie distances, tātad 5. kp atzīmējos praktiski bez apstāšanās un ūdenszellim parādīju ka B grupas veči reāli mauc un mežā nedzer, tas nekas ka sanāca mazliet šķība izeja uz 6. kp :))) Etapa vidū uz ceļa beidzot panācu vienu no 16 grupas meitenēm, kura pat pajautāja vai es skrienot uz 56. kontrolpunktu. Pieklājīgi pateicu jā, un meitene sparīgi pa izcirtumu sekoja līdzi soli solī. Tas tā mazliet uzjautrinoši, ka kaut kur etapa vidū, kur kas to zin uz kuru punktu katrs orientierists skrien, kāds paprasa vai skrien uz punktu, kurš atrodas vismaz 300 metrus uz priekšu :) pierasts ka jaunieši vai sirmi veterāni kaut kur punkta rajonā apjautājas, kādu punktu meklē. Bet visu cieņu meitenei, izturēja man līdzi līdz pat punktam pa to brikšņaino izcirtumu un purvu. Atzīmējos 6. kp un opā... ieraudzīju Kalniņ Raivi, kļūdas līdz šim nebiju pieļāvis, bet uz kāju viņš mani bija panācis pa 2 minūtēm, laikam esmu lēns. Pirmajā mirklī bija doma ka jābēg, kamēr viņš vēl nav atzīmējies punktā, tāpēc sanāca visai šķībs izejas virziens no punkta, un iepēros atkal purvā un izcirtumā, nu galvenais mērķis bija ātrāk tikt uz ceļa. Hmm, kurš nez ātrāk nonāca uz ceļa, es ar savu greizo virzienu vai Raivis, kurš skrēja pa līniju... protams ka viņš, un nu es biju ķērējs nevis bēdzējs :) Līdz mežam viņu panācu un pārņēmu vadību, un... aizrāvu mūs abus kļūdā :) 1 minūti pazaudēju etapa sākumā un vēl 1 minūti tagad etapa beigās, un sapratu ka te arī cīņa par 1. vietu ir beigusies, jo aizbēgt es fiziski no viņa nevaru, un ja taisīšu šādas muļķīgas kļūdas, tad vispār pat pirmajā trijniekā neiekļūšu, jo rezultāti pēc pirmās dienas bija visai blīvi līdz pat 7. vietai. Pēc atzīmēšanās punktā, speciāli piebremzēju un palaidu Raivi priekšā, jo biju nolēmis atlikušo distanci atsēdēt aiz viņa. Izskrējām uz ceļa un johaidī :) ja iepriekš biju plānojis aizbēgt no viņa, tad tagad nemaz uz ceļa līdzi netiku viņam, alūksnietis attālinājās ar katru soli, a es vairāk cīnījos ar sevi nevis viņu, jo nemaz iekšā nebija enerģijas. Labi ka viņš pēc atzīmēšanās 8. kp mazliet apstājās un tā man izdevās atkal panākt viņu. Uz 9. kp gandrīz identisks etaps kā vakar no 10. uz 11. kp, kur tad tā var saplānot :) Pa mežu mums ar Raivi ātrumi neatšķiras, tāpēc skrienu tik viņam līdzi un arī pats ieskatos kartē, uz 10. kp tikai akla sekošana, vienīgi beigās piefiksējot vai viņš pareizi dodas uz punktu. Wow, uz 11. kp izskatās visai pabriesmīgs etaps caur purvu, izcirtumu un zaļo, bet nekādu variantu jau nav un tik pa līniju. Pēc izcirtuma pieveikšanas, zaļajos krūmos mazliet padevos un pārgāju uz soļiem, un tā atlaidu Raivi prom, tā ka punktu bija pašam jāatrod :) un arī uz pēdējo 12. kp un finišu devos lepnā vientulībā.
Finišēju ar rezultātu 40:26, tas ka 1. vietu esmu pazaudējis Raivim bija skaidrs, bet jutu arī ka ar šadu rezultātu un to 2 minūšu kļūdu uz 7. kp var izkrist arī ārpus godalgotajām vietām. Beigu beigās šodien ieņēmu 4. vietu no 10 dalībniekiem, bet kopvērtējumā tomēr izcīnīju 2. vietu, par 13 sekundēm apsteidzot 3. vietas Kalniņu. Noslēgumā varēju kāpt uz pjedestāla ar abiem Kalniņiem un Azimuta karogu rokās :) un iegūt varen skaistu kausu par 2. vietu. Sanāca pat labāk nekā biju domājis iepriekš, piesakoties šīm sacensībām, tad jau ar B grupas vīriem vēl varu cīnīties. Latvijas mežos tiešām ir feini skriet (tie izcirtumi vien varēja būt mazāk) un pats galvenais lieliskā kartē, kas sniedz gandarījumu par pieveikto distanci. Atpakaļ ceļā no Jaunpiebalgas, izbrauc caur Ranku, kur 3 gadus apguvu būvgaldnieka-namdara profesiju, un aizbraucu līdz Gaujai, kur bija jāatrod viens geocaching slēpnis, jāsaka ka arī geo slēpņi Latvijā ir paslēpti daudz interesantākās vietās nekā Anglijā. Vajadzētu vēl uzskriet kādos mačos Anglijā un tad jau nākamās sacensības Latvijā būs Kāpa 2012.

sestdiena, 2012. gada 5. maijs

Lielmežs (Jaunpiebalga)

Category: OK Arona Kauss 2012 1. diena
Map/area: Lielmežs (Jaunpiebalga)
Organiser: OK Arona
Country: Latvia
Discipline: M21B
Un atkal var teikt ka piedalījos sacensībās, kurās iepriekš nebiju plānojis piedalīties. Tā kā Anglijā šajā nedēļas nogalē bija papildus brīvdiena (bank holiday) pirmdien, tad izmantoju iespēju aizlidot uz Latviju. Vispirms jau ar mērķi ierasties vienā uzņēmumā uz darba interviju, kā sacīt jāsaka apostīt gaisu, lai saprastu ap ko lietas grozās, kādas ir iespējas un kāds atalgojums (agri vai vēlu jau tomēr būs jāatgriežas dzimtenē). Kā arī pirmoreiz izmēģināju samērā lētu ceļojumu uz Latviju, vienīgi ļoti garu un nogurdinošu: Leeds - Manchester - Tallinn - Rīga! Ja jau reiz biju Latvijā, tad protams ieskatījos ko piedāvā Latvijas orientēšanās kalendārs. OK Arona Kauss tikai ~40 km no Smiltenes, lieliski, varēs atkal uzskriet pa Latvijas mežiem. Sestdienas rītā dzinu melno audi ārā no garāžas un laidu prom uz Jaunpiebalgu. Pieteicos protams M21B grupā, jo neko ilgāku par ~50 minūšu skrējienu neesmu gatavs veikt, bet... ieraugot distanču parametrus... smieties vai raudāt :) 1. dienā vidējā distance 3.1 km un 2. dienā ''garā'' 4.6 km!!! khmmm, njā nezinu ko lai īsti saka :))) Vai nu apvidus būs mežonīgs, kurā nevarēs pārvietoties ātrāk par 10 min/km, vai nu distanču plānotājs ir pamatīgi apdalījis B grupu. Tas ka B grupas veči vairāk dzer alu nekā skrien, nenozīmē ka mēs nevaram noskriet 5-7 km distances. Vienmēr esmu uzskatījis ka 21E ir priekš tiem kas trenējas, 21A priekš tiem kas kādreiz ir trenējušies, bet 21B grupai sacensības ir kā fiziska atpūta svaigā gaisā (just for fun). Labi ka uz tiem 3.1 km ir tik daudz (15) kontrolpunkti, kas nozīmē ka orientēties jau sanāks un cerams ka distancē sanāks pavadīt mazliet ilgāk kā 20 minūtes :) kaut gan ''vidējā distance'' asociējas ar 35-45 minūšu skrējienu. Līdz starta vietai aizsoļoju mierīgā solīti, godīgi piespraudu numuru,
startā tāda normāla burzmiņa, kā jau ierasts Latvijas mačos daudz sīko, kas priecē, jo o-sportam būs nākotne, daudzi arī diezgan aktīvi iesildās, tā kā līdz manai starta minūtei ir aptuveni 7 minūtes, tad es ar izskrienu mazu līkumiņu un mazliet izstaipos, kaut gan pēdējā laikā vairs īpaši neiespringstu iesildīties pirms starta, iesildos uz pirmajiem kontrolpunktiem :) Starta brīdis ir klāt, paķeru karti, līdz K punktam mazs gabaliņš jāpaskrien, bet tad pa 90 grādiem jāgriež nost no takas uz 1. kp. Skrienu it kā pareizā virzienā, bet jūtu ka baigā nedrošība ir iekšā, jo mežs un karte šķiet tik neierasta, pēc Anglijas vienkāršajām kartēm, kurās praktiski nav jāorientējas (ieskaties tik kartē un skrien). Mazliet paveicās ka 1. kp jau ieraudzīju no attāluma. Uz 2. kp uzlieku virzienu un ir doma skriet tik virzienā, bet tad ieraugu ka ar nelielu līkumu pa ceļu daudz veiksmīgāk var nonākt punktā. Uz 3. kp tik virzienā, un tieši šeit sapratu, ka reāli esmu pazaudējis kartes lasīšanas tehniku skrējienā. Skrienot Anglijas kartēs, kuras lielākais vairums ir ļoti primitīvas (ar dažiem izņēmumiem) un atklāti sakot arī apvidus bieži vien ir ritīgs ''sūds'' nevis kārtīgs mežs, tāpēc pats jūtu ka o-tehnikas līmenis ir jūtami krities, nemāku vairs ātri lasīt karti tieši skrienot. Uz 3. kp trāpīju tikai ar kompasa palīdzību. Uz 4. 5. un 6. kp tieši tā pati problēma, it kā skrienu normālā tempā, bet vairākas reizes etapa vidū apstājos, jo vienkārši nevaru uztvert vajadzīgo informāciju no kartes (beidzot pa ilgiem laikiem atkal manās rokās ir ĪSTA orientēšanās karte). Tā praktiski visu atlikušo distanci taustījos, mēģinot uzķert vienotu skriešanas un kartes lasīšanas ritmu. Uz 7. kp neuzķēru :) noskrienot gar izcirtumu, nenofiksēju precīzu atrašanās vietu kartē un aizgāju paralēlā situācijā gar blakus esošo pauguru, tur kur vajadzēja būt punktam un ielokam, tur nekā nebija, tāpēc intuitīvi sāku skriet pa labi, līdz priekšā ieraudzīju upīti un sapratu ka punkts ir atpakaļ pa kreisi. Ja sākumā būtu paskatījies pa kreisi, iespējams punktu būtu ieraudzījis un nebūtu šī liekā 1 minūtes cilpa veikta. Uz 8. kp pēc šādas kļūdas vajadzēja savākties, tāpēc etapu veicu pārlieku lēni un prātīgi, uz 9. kp gan varēja kārtīgi ieskrieties un kā labs orientieris bija izcirtums kreisajā pusē, tāpēc punktu paņēmu bez problēmām. Bet uz 10. kp pēc pilnas programmas izpaudās mana neprasmīgā kartes lasīšanas tehnika. Tā vietā, lai ieraudzītu izdevīgo apkārtvariantu ap kalnu pa kreiso pusi, es kā auns uzliku virzienu un pa līniju cēlos pāri kalnam, un tikai augšā sapratu, ka šādā kāpienā laiks tika pazaudēts ļoti daudz (40-50 sek.). Uz 11. kp gan vispareizāk bija tikai pa līniju, kā arī darīju, un pašās beigās punktu var teikt izcēla fotogrāfe, kurai liels paldies par bildēm un to ka stāvēja pie pareizās bedres :)
Uz 12. kp neveiksmīgi ieskrēju mazajās eglītēs un pazaudēju pārdesmit sekundes, būtu labāk skrējis pilnībā pa ceļu, bet pie punkta šķiet beidzot panācu divus B grupas konkurentus, tāpēc uz 13. kp vairāk skrēju līdzi nekā orientējos. Uz 14. kp gan pārņēmu vadību un droši pa eglītēm lauzos cauri uz punktu (šis etaps izrādījās ļoti izšķirošs rezultātos, man 1. laiks, bet pāris konkurenti te sakļūdījās). Uz pēdējo 15. kp pamatīgs mauciens tik pa ceļu, palaidu garām Zaļo, kurš bija sekojis man uz 14. kp, tagad es sekoju viņam un skrējām vienā solī. Kaut arī iesvīst tā kārtīgi nesanāca pēc tik īsas distances, besis tomēr šājā pēdējā etapā un finišā bija uzsists. Rezultāts 27:21 ir visai iepriecinošs pie šāda tehniski nepārliecinoša skrējiena, bet pats lielākais pārsteigums bija, kad izdzirdēju ka Gunārs mikrofonā paziņoja ka man 1. vieta starp 10 dalībniekiem, pārsteigums tāpēc ka kļūdās savācu mazliet vairāk par 2 minūtēm, bet izrādās ka pārējie arī bija šur tur sakļūdījušies. 2. vietu apsteidzu par 36 sekundēm, bet 3. vietu par 38 sekundēm, tātad rītdien šim pasākumam būs jāpieiet visai sportiski, jo ja jau esmu iesaistījies cīņā par uzvaru, tad mazliet sportiskais azarts jau vēl iekšā ir. Forši, veselīga atpūta ar iespēju vēl saņemt par to balvu, kaut gan lielākā balva jau ir tas pats process, ko sauc par ORIENTĒŠANĀS SPORTU.