28 aprīlis 2013

Brandon Wood (Coventry)

Category: OD Colour Coded & WM League Event
Map/area: Brandon Wood (Coventry)
Organiser: OD
Country: England
Discipline: Blue
Pēc nesekmīgi aizvadītā Anglijas Čempionāta, šķita ka ar traumēto kāju sāk palikt arvien labāk, tāpēc šodien devos uz Coventry pusi, lai uzskrietu ierasto Blue distanci ar neierastajiem emit. Iesildoties sajūtas bija labas, jo skrējās tik labi kā... pat neatceros kad. Startā atkal neliela drūzmēšanās, tāpēc nogaidīju tā lai pirms manis startē tādi labi vilcēji, ja nu izdodas noķert. Ieraugot startā karti, viegls smīns, tāds taciņu un ceļu tīkls, ka sagaidāms viens spēcīgi ātrs kross ar atzīmēšanos. Man ar ātruma īpašībām tā švakāk, tāpēc jāmēģina skriet visos punktos iekšā bez minstināšanās. Gandrīz jau uz 1. kp sanāca misēklis, skrienot pa lielo taku, nepamanīju mazo taciņu pa kuru biju plānojis nogriezties. Nu neko plāna maiņa un arī šāds variants bija tīri labs. Uz 2. kp tik pa taciņu, kuru gan uzreiz nevarēju uzķert, tāpēc neliels skrējiens pa apvidu. Pie 3. kp nevajadzīgs lociņš pie paša punkta, bet man tās sekundes nav tik dārgas, bet pie 4. kp jau negaidīti ātri realizējās viens no plāniem. Pa 2 minūtēm noķēru kādu sportisku veterānu (M40-45) no WRE kluba, un tad nu uz 5. kp sēdos viņam astē. Pie paša punkta gan šis apjuka, tāpēc man nācās izcelt punktu starp krūmu puduriņiem. Uz 6. kp virziens un pie 7. kp panācu arī otru konkurentu (M14-16 jaunieti) par 3 minūtēm. Onkulis kurš startēja 1 min. pirms manis palika jau pie 1. kp, bet šos abus gan necerēju tik ātri noķert, jo Clive no WRE (ieskatījos rezultātos, kā tad sauc) izskatījās krietni ātrāks skrējējs nekā es, būs laikam sākumā kaut kur sakļūdījies. Laba kompānija esam nolasījusies - sportisks veterāns, jauneklis kurš cenšas skriet maksimāli un es tāds enkurs līdzsvaram, kurš jebkurā brīdī var piekoriģēt virzienu. Uz 8. kp nezin kā, bet tieši ''enkurs'' nonāca priekšgala un punktu paņēma pirmais, tad nu garajā etapā uz 9. kp jārealizē savs variants. Neko daudz neķīmiķoju pa mazajām taciņām, vilku apkārt pa lielo ceļu. Ātrums uz ceļa bija tik labs, ka tā jau var neaizvilkt līdz finišam :) Paldies arī Nicholas (M14 puika) par ātrumu, kurš skrēja blakus plecu pie pleca kā paša dēls :) Punktā atkal visi 3 ieradāmies reizē, tikai veterāns no otras puses, šis bija skrējis pa mazajām taciņām. No šā brīža var teikt ka mans orientēšanās skrējiens beidzās, sākās kross, ik pa laikam piefiksējot kartē atrašanās vietu, jo atlikušo distanci atsēdēju aiz Clive. Nav nemaz tik viegls uzdevums noturēties astē orientieristam, kurš uz kāju ir krietni ātrāks nekā pats, labi ka mežs tik līdzens un pārredzams, bet nu bija vietas kur zilais WRE neilons izgaisa no mana redzesloka, tad nu nācās uzspiest tā sparīgāk un ļauties virziena izjūtai, jo pie punkta jau jebkurš orientierists kaut mazliet nobremzē, un tad nu man bija iespēja atkal tikt klāt. Viskritiskāk šķiet bija pie 12. un 15. kp, kad šķita tūliņ tūliņ atlaidīšu, jo atstarpe bija izveidojusies vismaz 30 sek. Bet pie 17. kp praktiski jau biju pazaudējis viņu, jo īsajā etapiņā nez kāpēc izdomāju skriet savu variantu un uzrāvu skaistu ~30 sek. kļūdu. Uz 18. kp bija ''jākurina'', ātrums tāds pats kā pa ceļu uz 9. kp tikai šoreiz pa apvidu, ak jā, M14 puika pie 12. kp atplīsa no manis, tā ka nav jau tā ka es ar šad tad varu attīstīt ātrāku soli :) Labi ka sportiskais veterāns nedaudz sakļūdījās uz 18. kp, kas ļāva man mazliet pietuvoties, bet aizsniedzamā attālumā vēl joprojām netiku klāt. Bet attālums bija pietiekams lai es turpinātu līdzskriešanu ar ļoti minimālu orientēšanos :) Kaut kad jau tam bija jānotiek, organisms un kājas nav gatavas skriet ar šādu ātrumu, un uz 20. kp skrienot lejup pa taciņu caur pļavu, savilka abus augšstilbus tā ka maz neliekas, un splitos uzskatāmi redzams kā distances beigās sāk parādīties 30tie un 40tie splitlaiki. Paskriet vairs nevarēju, tāpēc distances beigās nolēmu pāriet no krosa uz orientēšanos. Laikam Clive arī juta ka nespēju viņam vairs sekot :) un uz 21. kp uztaisīja tādu kļūdu ka punktu paņēmu praktiski pāris soļus aiz viņa, tāpēc karti atkal ''varēju bāzt kabatā'' un sēdēt astē. Arī uz 23. kp šim nepadevās pārāk taisns variants, tāpēc līdz pat finišam noturējos viņam aizmugurē. Finišā ātrākais ko izdarīt, bija atrast kādu koku :) ne jau lai ... bet gan pastaipīt kāju muskuļus, jo savilkti bija nežēlīgi, un pāris dienas mana gaita noteikti būs visai kokaina. Nav jau smuki tā sēdēt astē lielāko distances daļu, bet ko darīt, ja distance un apvidus tik vienkārši ka orientēšanās elementi te visai nosacīti, tāpēc jāskrien kross, un krosā vienmēr ātrākais velk lēnāko. Finišēju ar rezultātu 45:07 kas deva man samērā augsto 9. vietu no 59 dalībniekiem diezgan labā konkurencē, jo ātrākie šajā distancē bija juniori. Tāda īsta kļūda bija tikai viena, uz 17. kp (~30 sek.), bet pats saviem spēkiem droši vien būtu pieveicis šo distanci pāris minūtes ilgāk. Bija labi, sen nebiju tā izskrējies, vienīgi man kā kreilim tā atzīmēšanās ar emit gan ir ļoti bremzējoša, jo distančnieks kaut kā vienmēr to atzīmēšanās kastīti uzliek otrādāk, domājot droši vien par labročiem, un tad nu man pie punkta vienmēr sanāk vai nu lauzt roku vai dancot apkārt viņam, tā uz atzīmēšanos, kopā uz visiem 24. kp, iespējams zaudējot pusminūti. Sportident tomēr ir labāks un praktiskāks, nav tāda diskriminācija :)))
Kad būs nākamie mači? Nav ne jausmas, jo kamēr vēl joprojām jūt tās sāpošās vietas kājā un pēdā, tikmēr kaut kā neraujos uz katru tuvāko o-pasākumu. Iespējams nākamais mans iznāciens būs Chesterfield urban sacīkstē.

21 aprīlis 2013

Stanton Moor (Chesterfield)

Category: British Middle Distance Championships 2013
Map/area: Stanton Moor (Chesterfield)
Organiser: DVO
Country: England
Discipline: M21
Results

Anglijas Čempionāts vidējā distancē. Izskatās ka būs ļoti interesanta distance ar kaut kādiem rēbusiem, jo distances garums tikai 4.8 km! Kaut arī liels kāpums, kaut kā neticas ka elites čaļi šo distanci skries paredzētajās 30-35 minūtēs, vai nu būs krietni ātrāki rezultāti, vai arī ir kādi bremzējoši faktori apvidū. Pats sev biju uzstādījis mērķi, lai nu kāds būtu apvidus un kādi līkumi būtu jāskrien, maksimums ar 45 minūtēm vajadzētu pietikt, lai izskrietu šo distanci. Ar kāju paliek arvien labāk, un pārlieku liela nenoslogošana pa nedēļas vidu, dod savus rezultātus, nu jau varu paskriet bez sāpēm, vienīgā problēma - fiziskā forma šobrīd ir ļoti švaka. Startēju otrajā minūtē no M21 grupas, uzreiz aiz lietuvieša Romualda Stupeļa. Pirms starta nebiju pievērsis uzmanību informācijai tam ka M21 grupai būs jāskrien 1:10 000 mēroga kartē, bet pārējām grupām 1:7 500, demitniece šķita pavisam normāls mērogs priekš vidējās distances. Tieši mēroga dēļ sākās visas problēmas. Pati karte bija tik maziņa, ka pārlokot to uz pusēm, tā praktiski pazuda plaukstā :) Startā noskatījos, kur aizskrien Stupelis, tāpēc līdz K punktam uzrāvu mazu sprintiņu, lai tieku priekšā pārējo grupu orientieristiem un tad netraucēti varu doties uz 1. kp. Punkts jau bija pamanāms no ceļa griežoties iekšā apvidū, tikai līdz viņam nokļūšana gan tāda sarežģīta, klintiņas un akmeņi jāpārvar. Uz 2. kp uzņemu virzienu, labs orientieris dzeltenais klajumiņš... nekas neliecināja, ka uz šo punktu pazaudēšu 3 minūtes. Etapa beigās, tā vietā lai turētu taisnu virzienu, aizskrēju pa labi pie cita punkta, un tajā brīdī apjuku, no savējā punkta biju aptuveni 50-70 metru attālumā, bet nevarēju saprast kurā ielociņā īsti atrados. Tālāk sākās izmisīga tuvējo ielociņu apskraidīšana, pieskrienot vēl pie 2 svešiem punktiem, un tikai pie trešā punkta (pie ūdens bedres) sapratu kur esmu un kur ir manējais punkts. It kā viss jau bija pareizi, bet kaut kā nepatika man kartes zīmētāja interpretācija par apvidu. Pats vien vainīgs esmu, ka neturpināju taisnvirzienu, bet paļāvos vilinājumam ieskriet citā ielokā. Pēc tik lielas kļūdas jau uz 2. kp, grūti apņemties distanci veikt ar maksimālu atdevi. Uz 3. kp veiksmīgi izmantoju mazo taciņu starp klintīm, bet uz 4. kp atkal kļūda, atkal sajaucu ielokus, šoreiz gan lielos ielokus, no kura bija jāiet uz punktu. Pēc pamatīga loka, sapratu kur esmu, vēl 1 minūte pazaudēta. Uz 5. kp precīzi noturu virzienu, un tālāk seko garš etaps uz 6. kp ārā no šī akmeņainā apvidus. Jāsaka kā ir, kļūdas šeit pieļāvu dēļ mēroga. Iespējams nevajadzēja tik ļoti lasīt karti, un vairāk paļauties virzienam, jo nekādu lielo reljefa formu nebija, no kā būtu jāizvairas. Karti tik lielā mērogā bija grūti salasīt. Uz 6. kp sākums skrienams pa ceļu līdz atļautajai sētas šķērsošanas vietai, tālāk mierīgi pa meža kontūru, pēc tam nedaudz pa pretīgajiem ''open moorland'' viršiem, un no mazā ceļa virzienā krūmos iekšā. Krūmos pazudu! Kontūras neizpratu, attālumu nejutu, atkal sāku izmisīgu katra krūmu puduriņa apskraidīšanu, kamēr nonācu līdz graviņai, un nez kāpēc šķita ka punktam jābūt uz leju pa kreisi. Pēc brīža tomēr sapratu ka punktam jābūt atpakaļ... bļāviens, šobrīd risinās Anglijas čempionāts, bet es te lažojos pēc pilnas programmas... Esmu paņēmis tikai 6 punktus no 24 kp un kļūdās jau atstātas 5-6 minūtes. Sajūtas nav tās labākās. Bet nu distance jāturpina, uz 7. kp vienkārši un ekstrēmi, punkts lejup no kalna pie klints. Uz 8. kp jāmēģina turēt horizontāli, diemžēl lai izvairītos no krūmājiem, sanāk nedaudz nolaisties uz leju, un tāpēc pie punkta jākāpj atpakaļ augšā. Punktu man izceļ čalis kurš jau kopš 3. kp ik pa laikam uzrodas manā ceļā, izskatās ka pie 2. kp ir mani panācis. Uzsākot virzību uz 9. kp, parādās vēl divi M21 pārstāvji, no kuriem viens ir Sheffield Universitātes pārstāvis, ar kuru sanāca uzskrieties Britu Nakts Čempionātā. Tā nu četratā turpinām distanci, man gan mazliet iepaliekot, jo izlēkāt pa tiem viršiem man nesanāk diez ko naski. Labi ka ir kompanjoni, jo nezinu kā būtu klājies uz šiem 8. un 9. kp. Uz 10. kp garais etaps pāri ''open moorland'' pļavai pa viršiem tā līdz celim. Redzu ka divi čaļi dodas apkārt pa ceļu, bet man tā kā nav tāda ātruma lai skrietu tādu apkārtvariantu, izlemju doties un cīnīties pa taisno kopā ar Chris Lambert. Jau nakts čempī redzēju ka viņam švaki klājas ar orientēšanos, tomēr uz kāju ir labs un arī šoreiz paļāvos uz viņa virziena izjūtu.
Ātri vai lēnu, bet tam murgam bijām tikuši pāri, nonākot precīzi pie lielās klints, ieskatos kartē, viss kārtībā, punktam jābūt mazliet pa kreisi, nākamo klinšu rajonā. Paskrienu pa kreisi... a tur nekā nav! Ne klinšu, ne punkta, viens vienīgs līdzenums. Nu tik sākās piedzīvojumi, kā jau tādos brīžos notiek, kartē tā loģiski un ar vēsu prātu neieskatos, bet sāku ''ķemmēt'' apvidu, vienu klinšu grēdu pēc otras. Punktus atradu daudz, orientieristus satiku daudz, vienu brīdi pat gribējās paprasīt kur atrodamies. Beidzot, ieskrienot kārtīgā klinšu iežogojumā, sazīmēju kartē kur atrodos. No šīs vietas protams nekādu problēmu to 10. kp atrast. Mačs pamatīgi norakts, bet nu distance jāpieveic. Tagad skatoties garmin ceļu, skaidrs kā tā kļūda radās. Pār ''pļavu'' nenoturēju virzienu un iznācu pie tālākās klints, tur kur 14. kp, un tālākie notikumi jau vairs nebija kontrolējami - galvā pēc kartes esmu iztēlojies vienu atrašanās vietu, bet reāli dabā esmu pavisam citur. Klasiska paralēlo situāciju kļūda, kas man izmaksāja ne vairāk un ne mazāk kā 5 minūtes! Tikai vēlreiz apliecināju to ka ne jau tikai ar skriešanas ātrumu atšķiros no elites orientieristiem, bet arī ar savu orientēšanās tehniku, elites veči šādas kļūdas nepieļautu, bet man B grupas ripinātājam uznāk ik pa laikam izmest šādus līkumus :)
Tālāk ļoti daudz īso etapiņu no 11. līdz 14. kp pa šo grūti salasāmo reljefu. Lēni un precīzi pēc kartes izdevās visumā veiksmīgi paņemt visus šos punktus, vienīgi uz 12. kp ~ 30 sek. līkumiņš. Tālāk jau aizgāja skrienamie etapi, gandrīz bez orientēšanās līdz pat finišam, galvenais turēt precīzu virzienu. Uz 16. kp mazliet novirzījos, skatītāju punktus 17. un 18. kp paņēmu teicami, uz 19. kp neliels loks, arī uz 20. kp izskrēju pārāk lielu līkumu, un beidzamie punkti pavisam vienkārši. Beigās pat dabūju uzskrieties ar Chris, kurš mani uz pēdējo 24. kp apskrēja kā mazu ezi, izrādās šis arī tepat aiz muguras vien man ir malies, jo pie klinšu punktiem es viņu manīju sev priekšā. Mazliet rūgtums ir pēc šāda veikuma, jo vienos no galvenajiem mačiem, esmu diezgan konkrēti izgāzies. Vidējā distancē - 4.8 km, 190 m kāpums un 24 kp - kļūdās atstāju 13 minūtes!!! Varētu jau vainot mērogu, jo šādā apvidū prasījās mazāks - 1:7500 tā kā citām grupām, bet visiem jau tās kartes bija vienādas. Jāvaino vien pašam sevi un to ka nespēju saglabāt vēsu prātu kļūdoties, jo ja uzroku, tad roku vēl dziļāk :) Rezultāts iespaidīgs - 56:39 un par pārsteigumu pašam neesmu pat pēdējais, 42. vieta no 52 dalībniekiem, pieveicot niknākos konkurentus Freizeru un Fosteru :) Pēc finiša, gaidot savu karti, pavēroju skatītāju etapā kā skrien elites čaļi, ātrums labs. Un ieraugot uzvarētāja Murray Strain rezultātu, šķiet ka viņš vispār skrējis bez kartes, 26 minūtēs izskriet šo distanci, kurā pats tikko cīnījos divreiz ilgāk, šķiet kaut kas prātam neaptverams. Un kopumā 5 dalībnieki paskrēja zem 30 minūtēm, tā ka vai nu angļi pavasarī ir teicamā formā, vai nu plānotājs mazliet pa īsu saplānojis distanci.
Šīs bija pavasara galvenās sacensības, kurām gan sāpošās kājas dēļ nesanāca sagatavoties, un šoreiz ļoti pievīla arī orientēšanās tehnika. Vasarā nevienas konkrētas sacensības nav ieplānotas uz kurām būtu mērķis ieskriet labākajā formā. Kāpa šogad izpaliek, jo atvaļinājumā uz Latviju došos tikai augustā, tā ka vienkārši nedēļas nogalēs došos pa Anglijas vidieni iepazīt jaunus apvidus un vienkārši baudīt orientēšanās sportu.

20 aprīlis 2013

Loughborough University - Central (Loughborough)

Category: British Sprint Championships 2013
Map/area: Loughborough University - Central (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Men Open (Final C)
Anglijas Čempionāta sprinta finālskrējiens. Trīs stundas gaidot finālu, esmu pavasara saulītē labi nosauļojies un saldējumu labi paēdis :) Pēc tik ilgas gaidīšanas, nemaz nezinu vai vēl gribas skriet. Vispirms pusdivos startēja elites veči (A fināls), bet pēc tam vienlaicīgi B un C fināli. Man viena no pirmajām starta minūtēm (14:11), jo kvalificējos kā viens no švakākajiem. Paskatījos kā finišē pirmie A finālisti un tad sāku gatavoties savam startam. Šoreiz sanāca laiks gan izstaipīties, gan uzskriet kādu intervāliņu, tā ka galīgi ''zaļš'' uz starta nestāšos. Starta koridorī pamanu ka B fināla leģendās pirmo 2 kp numuri ir tieši tādi paši kā mums C finālistiem, tātad taktika skaidra uz pirmiem 2 punktiem - kartē neskatos un maucu līdzi blakus stāvošajam B finālistam. Distance tikai 2 km īsa, tātad sagaidāms kaut kas sarežģīts, jo uzvarētāja laikam tāpat jābūt ap 12 min.
Starts, uzmetu fiksu skatienu kartei, un nu visa uzmanība puisim zilajā kreklā, esmu gatavs noturēt līdzi viņam pirmos 2 punktus. Diemžēl pirmie 2 etapiņi ir smieklīgi īsi, kas nesagādā nekādas problēmas, bet savs labums tomēr ir, jo uzsākot etapu uz 3. kp, redzu ka esmu par 1 minūti jau noķēris pirms manis startējušo konkurentu. No sākuma uzticos viņam un skrienu līdzi, piefiksējot kartē ka garš etaps, bet kaut kur etapa vidū jūtu, ka čalis sāk normāli ''peldēt''. Nu neko jāpārņem kontrole, bet ne mazākās nojausmas kur atrodos, visapkārt pilns ar mājām un sīkām gājēju takām. Esmu konkrēti pazudis, jāmēģina vismaz turēt virzienu līdz dabūšu kādu piesaisti. Tiek zaudēta aptuveni 1 minūte, līdz beidzot ''sazīmēju'' ka esmu kaut kur 13. kp rajonā. Veiksmīgi tiek atrasts 13. kp, tagad jāturpina ceļš uz 3. kp :) Studentu pilsētiņā mājas sabūvējuši tā ka visur kur skrien tur strupceļi, lai tiktu klāt punktam, jāskrien pamatīgs apkārtvariants un arī tur šķēršļi - studenti bauda jauko pavasari un tusē pa pagalmu. 4. kp vienkāršs, bet uz 5. kp atkal sanāk pat apstāties, lai ''izpīpētu'' kā labāk tikt pie punkta. Variantu tur daudz un dažādi, es izvēlos vienkāršāko un garāko. 6. kp atkal salīdzinoši vienkāršs, bet 7. 8. un 9. kp atkal aiziet māju kompleksā. Uz 8. kp mazliet sanāk samulst tuneļos, bet labi ka citi orientieristi izceļ man to punktu. Uz 10. kp ātri pa vienu no tuneļiem ārā un uz lielās ielas jāskrien ar pilnu ātrumu, arī uz 11. kp jāvelk cik iekšā, jo šie izskatās vienīgie skrienamie etapi. Uz 12. kp pieļāvu kļūdu, nezinu gan cik man tas laika izteiksmē izmaksāja, bet jau skrienot sapratu, ka labāk vajadzēja skriet pa labo pusi caur pagalmiem, jo pa manis izvēlēto variantu grūti bija uzķert pareizo sīkieliņu, nācās pat apstāties. Pie 13. kp šodien jau pabiju, tikai no pretējās puses, no šīs puses daudz sarežģītāk, atkal jāizlavierē starp strupceļiem. Patīkami redzēt kā studenti bauda pavasari, iznesuši dīvānus zaļajos pagalmos, sūc aliņus, socializējas un spēlē dažādas bumbu spēles, nez kā viņiem mēs izskatāmies. Droši vien padomā, ka skraida te visādi dīvaiņi ar kartēm rokā un traucē viņu idilli :) Uz 14. kp vēl viens etaps, kur visa uzmanība kartei, nedrīkst palaist garām nevienu detaļu. Izrādās ka pa šo vietu jau biju ''peldējis'' uz 3. kp. Distances beigas salīdzinoši vieglas, punkti izteiktās vietās un bez vairākiem variantiem. Finišu atstrādāju vēl cītīgāk kā kvalifikācijā (par sekundi uzlaboju) un finišēju ar gandarījumu.
Prieks bija ne jau par paša veikumu un varējumu, bet gan par fantastisko karti un distanci. Šādas distances ir vienkārši bauda katram orientieristam! Pats skrējiens sanāca pat lēnāks kā rīta kvalifikācija, bet tas tamdēļ ka bieži sanāca apstāties un daudzviet līkumot starp studentu pilsētiņas mājām. Tā kā skrēju bez Garmin, tad grūti novērtēt cik pazaudēju laiku uz 3. un 12. kp, bet pēc splitiem izskatās ka tās varētu būt ~ 2 minūtes. Bez šīm kļūdām būtu ieņēmis sev pieklājīgu vietu, bet šoreiz, uzrādot rezultātu 17:35 ieņēmu vien 44. vietu no 53 dalībniekiem C finālā. Varēju būt augstāk, bet mazo mērķi izpildīju - simtniekā esmu (A fināla 18 dal. + B 30 dal. + C 53 dal.) - 92. vieta no 101 dalībnieka. Rītdien vēl viena pārbaude elites distancē - Anglijas Čempionāts vidējā distancē!


Loughborough University - East (Loughborough)

Category: British Sprint Championships 2013
Map/area: Loughborough University - East (Loughborough)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Men Open (Heat 1)
Viennozīmīgi šopavasar nozīmīgākās un nopietnākās sacensības - Anglijas Čempionāts. Diemžēl nesanāca sagatavoties kā būtu vēlējies, jo pēdējā laikā ar skriešanu daudz neesmu aizrāvies, saudzējot traumēto kāju. Mazliet pat šaubījos, piedalīties vai nepiedalīties šajā pasākumā, bet nu zinot cik ļoti man patīk orientēšanās sports, šķiet arī uz vienas kājas būtu bijis gatavs lekt :) Vienkārši nevar laist garām šādas sacensības. Tātad sprintā jāstartē apvienotajā ''Men Open'' grupā (M21, M20 un M18), dalībnieku mazliet vairāk par simts, tāpēc esam sadalīti trīs kvalifikācijas skrējienos. No katras grupas pirmie seši kvalificējas A finālam, tālāk nākamie 30 labākie pēc rezultātiem B finālam, un tad visi pārējie C finālam. Lieki piebilst, ka es ne par kādiem A un B fināliem necīnīšos, man galvenais mērķis ir nepalikt pēdējam savā hītā, jo neesmu es ne elitnieks, ne sprinteris :) Visai interesanta starta izloze, mēs abi ar Paulu, vienīgie latvieši esam ielozēti vienā minūtē, es pirmajā hītā, viņš trešajā. Tā ka startā noteikti jāsalīdzina kp numuri, jo atceroties pērnā gada čempionātu, šķiet tikai 2 vai 3 punkti atšķīrās katram hītam. Gandrīz gan nesanāca abiem startēt vienā minūtē, jo man tikai nedaudz pietrūka, lai nokavētu startu! Pirms starta protams ka ieplānotais tualetes apmeklējums, kur jāizstāv iespaidīga rinda uz labierīcībām, un kā par nelaimi, tieši šodien steigā esmu aizmirsis mājās savu Garmin pulksteni, tāpēc ne jausmas cik daudz atlicis laika līdz startam, pašam šķiet ka pietiekami. Kā izrādījās, laika nebija nemaz un līdzatbraukušie atbalstītāji ziņo, ka man jau tūliņ jāstartē. Pieskrienu pie starta, opaa... man jau jābūt starta koridorī pie paraugkartes. Starta tiesnesis ielaiž mani man paredzētajā starta koridorī un jau pēc 1 minūtes jābūt gatavam startēt. Es neesmu ne izstaipījies, ne iesildījies, ne uzskrējis kādu spurtiņu! Tā neko :) Nozīmīgākās sacensības un es bez iesildīšanās došos distancē, neatceros kad pēdējo reizi būtu startējis šādi. Kā nu ir, tā ir, tās minūtes laikā nevis apskatu paraugkarti, bet gan cenšos vismaz kājas izstaipīt.
Ar Paulu salīdzinām kp numurus, pirmais loģiski ka savādāks, un arī nākamie nesakrīt, tā ka nevarēs sekot kuram katram līdzi. Atskatos, kas tad aiz manis startē, zināmi čaļi, Robert Kelly un Zac Field, tātad no aizmugures būšu labi nodrošināts. Starts! Neesmu ne gatavs skriet, ne orientēties, tāpēc uz 1. kp pārliecinoši lēnākais splitlaiks :) Arī uz 2. kp ''peldu'' tā īsti nesaprotot, kur un ko daru, uz 3. un 4. kp taisnie etapi, un sāku beidzot pamazām ieskrieties, bet uz 5. kp beidzot tā pa īsto ielasos kartē, jo etaps pietiekami sarežģīts. Skrēju pa labo pusi, bet izskatās, ka pa kreiso būtu ātrāk. Šeit mani par 1 minūti panāk Robert, kuram tad nu uz 6. kp cenšos turēt līdzi. Mūsu ātrumi ir nesalīdzināmi, tāpēc jau pus etapā uz 7. kp es viņa muguru jau vairs neredzu, labi ka pie lielajiem torņiem uztveru precīzu atrašanās vietu. Uz 8. 9. un 10. kp tikai skriešanas vaina, bezvariantu etapi. Uzsākot etapu uz 11. kp, mani apdzen Zac, arī viņam ātrums ir labs, bet vismaz pāris etapi jāiztur līdzi.11. un 12. kp izdodas paņemt nelasot karti, tālāk atkal jāorientējas pašam. Skrienot uz 13. kp pār stāvlaukumu, satieku pretim skrienošo Paulu, tātad šis nekur tālu nav atrāvies, jo distances noteikti ir līdzīgas, vai nu sakļūdījies kaut kur, vai arī nevar paskriet :) 14. kp paslēpts augšā pie trepītēm, pa kurām augšā neskrienu, bet no lejas pastiepjos un atzīmējos punktā. Tik īsi etapiņi sprintā mazliet izsit no ritma, tāpēc gandrīz pārķēru etapus un jau sāku griezt uz 16. kp, līdz atskārtu ka 15. kp vēl nav paņemts (~10 sek. kļūda). Uz 16. kp jāskrien jau caur skrietu vietu, apkārt parādās arvien vairāk orientieristu (šeit distances droši vien sakrīt), tāpēc tā kārtīgi nenolasu karti un uz 16. kp aizvelku ar nelielu līkumu (~20 sek. zaudētas). Uz 17. kp tas pats, skrienu ļoti lielā barā, bet šoreiz spēju izsekot arī līdzi kartei. Uz 18. kp vēl mazliet orientēšanās, bet pēdējie četri distances punkti tik jāmauc pa līniju uz finišu.
Cik nu spēju ar savu nevarību, tik arī spiežu līdz finišam. Kā redzams finiša video (0:21:24), sevišķi saguris neesmu, jo sanāca skriet tādu kā iesildīšanās skrējienu un tagad nemaz nevaru pateikt vai biju vai nebiju kārtīgi ielasījies kartē, sanāca tāds kā treniņskrējiens, dēļ neiesildīšanās pirms starta. Katrā ziņā ar tik lēnu skriešanu, kļūdas ir visai nereāli pieļaut, kaut gan uz 15. un 16. kp kopā varētu 30 sek. atmest. Finišēju ar rezultātu 19:20, kas mani manā kvalifikācijas skrējienā ierindoja 32. vietā no 35 dalībniekiem. Tātad mazais mērķis izpildīts :) vismaz dažus čaļus biju apskrējis. Tagad gandrīz 3 stundas jāgaida finālskrējiens un tur nu gan vajadzētu startēt jau gatavam, nevis kā tagad tā uzreiz uz sitiena - ņem karti un skrien ''kur un kāpēc'' :)

14 aprīlis 2013

Pelsall Common (Walsall)


Category: Colour Coded Event & Yvette Baker Trophy Heat
Map/area: Pelsall Common (Walsall)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: Blue
Kājas pēc vakardienas sprinta distancītes jūtas necerēti labi, protams ir sāpes traumētajās vietās, bet paskriet varu. Tātad šodien imitēšu Anglijas čempionāta vidējo distanci. Britu čempī distances parametri būs tikai 4.8 km, bet ar salīdzinoši lielu kāpumu uz tik īsu gabalu (195 m), tāpēc šodien it kā vajadzētu skriet 5.0 km garo Green distanci, bet tā kā šeit kāpuma nav vispār, tad skriešu vien ierasto Blue distanci, kura ir 6.1 km gara un pats galvenais ar daudz punktiem (27 kp), tieši kā priekš vidējās distances. Vējš šodien pūš iespaidīgs un uz 1. kp pa pļavu sanāk skriet tieši pret vēju. Ne gluži vējš iepūta kļūdā uz 1. kp, bet gan atkal neierasti mazais mērogs (1:5000) priekš meža distances. Neizjutu attālumu un krūmājos ielīdu pa ātru, bet ne es vienīgais tāds biju, jo pie 1. kp jau biju panācis abus vīrus, kuri startēja 1 un 2 min. pirms manis. Kļūda arī uz 2. kp, sāku jau skriet virzienā, līdz ieraudzīju ka priekšā kanāls un jāskrien apkārt uz tiltu, apskrēju mežiņam pa tālāko pusi. Bet pašā punkta rajonā saminstināšanās, kartē punktam jābūt pie krūmu pudura, bet dabā te pilns ar krūmājiem bez konkrētām kontūrām. Punktu izcēla viens no vīriem, kuru biju panācis pie 1. kp. Jūtu ka šis skrien mazliet ātrāk par mani, bet karti lasa apstājoties, tad nu jāmēģina turēt līdzi uz 3. kp. Arī uz 4. kp velku līdzi, jo kartes mērogā vēl joprojām neesmu iejuties, kas atklājas arī uz šo punktu, skrienot līdzi esmu aizskrējis pa tālu, un pirmais no mums aptveru, ka ejam kļūdā. Punkts atkal pie neizteikta krūmu pudura. Uz 5. kp skrienu virzienā caur 7. kp, un tas tumši zaļais dabā neizskatās nemaz tik briesmīgs. Mans konkurents skrien apkārt pa takām un uz pļavas ir ātrāk, un arī punktā nonāk krietni pirms manis. Uz 6. kp kartē neskatos. Uz 7. kp redzu ka čalis atkal skries apkārt, bet es dodos pa taisno caur zaļo, jo skaidri zinu kur punkts atrodas. Vienīgais ātrākais splitlaiks distancē un atkal esmu priekšā konkurentam. Uz 8. kp izlemju doties pa takām pa kreiso pusi, beigās forsējot purvu, kur ūdens tā normāli virs potītēm, mans kompanjons purvu un kāpumu apskrējis pa labo pusi, un atkal punktā ir priekšā. Tāpēc uz 9. kp atkal iejūtos atsēdētāja lomā, bet tikai uz brīdi, jo jūtu ka pa taku skrienam pa tālu, vairāk vajag taisnot virzienu. Tāpat ir pa tālu, un vispirms nonāku 10. kp. Kanālmalā kaut kādi ielociņi un izrakumi, ka uzreiz tā grūti uztvert, kur precīzi punktam jābūt. Uz 10. kp uz atmiņu, bet uz 11. kp atkal ''peldu'' pa tiem kanālmalas ielociņiem. Uz 12. kp vēl pēdējo reizi tā pa īstam ir kontakts ar noķerto konkurentu pie 1. kp, jūtu ka vairāk nespēšu izturēt līdzi, lai kādas kļūdiņas mēs pieļautu un lai cik bieži viņš apstātos karti lasīt. Uz 13. kp pa tiem aizaugušās pļavas kukuržņiem man klājas ļoti smagi, nevaru to traumēto kāju tā izcilāt, un konkurents praktiski ir prom. Labi ka uz kanāla tiltiņa, vēl tālumā redzu pie kura krūmu pudura šis atzīmējas. Uz 14. kp pazaudēju virzienu apskrienot tos krūmus, atkal saskrējos ar savu kompanjonu, kurš jau devās uz 15. kp, bet es tikai uz 14. kp. Etaps uz 15. kp salīdzinoši viegls, bet uz 16. kp šķiet daudz laiku pazaudēju tajā aizaugušajā pļavā, skrienot uz taciņu pa labi. Vajadzēja uzreiz vilkt apkārt pa kreisi. Arī 17. kp salīdzinoši viegls, sanāk izskriet caur 12. kp, tikai pats punkta rajons gan atkal ļoti neizteikts. Kur tur purvs, kur tur pļava, kur tur krūmi... bet nu punktam uzlecu precīzi virsū. Uz 18. kp labs virziena etaps, pēc cīņas caur dažādu apmēru krūmājiem, punkts jau pa lielu gabalu redzams tālumā. Distances pirmā daļa pieveikta, jāturpina otrā daļa kartes otrā pusē. Uzņemu virzienu uz 19. kp, tikai grūti saprast kartē kas tur ir domāts, jo dabā nekādas izteiktas reljefa formas priekšā neredzu. Vairākas reizes nokontrolēju virzienu un tikai gandrīz pie paša punkta atklājas ka tā ir karjera veida ieplaka pilnīgi līdzenā apvidū. Tā kā tik ātri kā gribētos paskriet nevaru, tad nu sanāk nodarboties ar šādām muļķībām, lasīt un detalizēt karti. Šādos etapos vienkārši virzienā ir jāmauc pilnā ātrumā līdz konkrētam objektam. Uz 20. kp cenšos skriet maksimāli taisnā virzienā pa vienu pusi līnijai, lai nav s-veida līkums. Uz 21. kp pārstiegums, tālumā redzu savu atlaisto konkurentu, nekur tālu nav ticis, vienīgi viņš jau skrien ārā no punkta, bet es vēl tikai uz punktu, grūti būs panākt. Atzīmējos ātri 21. kp un tieši pakaļdzīšanās noveda pie šodienas rupjākās kļūdas. Virziens aptuvens, kartē daudz neskatos, attālums neizjusts, piefiksēju tik to ka izskrēju cauri taciņu krustojumam, un nonākot līdz punktam apstulbstu. Esmu pie punkta ar nr. 173, bet man vajag nr. 190. Pārdesmit sekundes apmulsums un tad atskārtu, ka šo punktu jau esmu ņēmis, nu ja... pirmajā daļā tas bija 7. kp. Ok, vismaz zinu kur esmu un 22. kp tepat vien ir, tikai tāda problēma ka otrā pusē zaļajam, kuram no šīs puses nu nekādi, pat laužoties, cauri netikt. Izdomāju tomēr izlauzties cauri zaļajam pa ''brīvāko'' vietu un cerēju uz punktu tikt gar to dīķa malu. Bļāviens! Tie sasodītie rožaugi saauguši līdz pat dīķa krastam, esmu ieberzies tādā vietā, kur šķiet neviens cilvēks nav spēris savu kāju. Tieku pie jaunām rētām uz kājām un rokām, un esmu pilnīgā bezcerībā - uz vienu pusi ūdens, uz otru ''džungļi''. Nav variantu, atpakaļ lauzties negribu, tāpēc jākāpj ūdenī, un ''jāpeld'' pa dīķi uz punktu. Labi ka tomēr tas dīķis krastmalā nebija diez cik dziļš, vietām mazliet virs ceļgala, bet nu šādai ūdens izpriecai distancē šķiet pirmo reizi Anglijā ļāvos. Agrāk Latvijā ne tādas vien ūdenstilpnes tika forsētas orientējoties :) Beigās līdz punktam nonācu veiksmīgi, slapjš un pazaudējis pusotru minūti. Mājās tagad speciāli paskatījos RouteGadget, kā tad citi ir veikuši to etapu, jo tos neuzveicamos krūmus varēja apskriet tikai apkārt pa taku pa kreiso pusi, pa taisno uz to punktu tikt nevarēja. Kā izrādās, ne es vienīgais, arī otrā vietā finišējušais džeks bija tomēr ''ticis'' pa taisno :) Uz 23. kp garais etaps, un man pēc šādiem piedzīvojumiem grūti saņemties turpināt distanci, jūtu ka arī paskriet diez ko vairs nevaru, tāpēc šis etaps tāds ''bez poņas'' mehāniski tiek veikts. Arī uz 24. kp vēl neesmu pilnībā atslēdzies no notikumiem pie 22. kp, tikai uz 25. kp atkal esmu gatavs atsākt orientēties. Etaps pārklājas ar etapu no 17. kp, tāpēc izskrienu caur 17. kp un beigās ar nelielu līkumiņu, izvairoties no viršiem, punkts tiek paņemts brīvi. Etaps uz 26. kp garš un skrienams gar kanālmalu, manī diemžēl pulvera vairs nav, un etaps tiek veikts ļoooti lēnā pensionāru solītī. Etaps uz pēdējo 27. kp un finišs pavisam vienkārši, tāpēc uzskrienu pret vēju tā lai pašam prieks. Kopumā distance bija ļoti interesanta, bet šķiet ka vajadzēja tomēr skriet Green distanci, jo ar visiem līkumiem sanāca noskriet 7.5 km, krietni pa daudz nekā biju plānojis. Kļūdās atstāju 4 minūtes, no kurām pusotra uz to neveiksmīgo 22. kp, bet pārējais laika zudums bija distances sākumā, kad nevarēju piešauties pie mazā kartes mēroga. Finišēju ar rezultātu 54:54 (skaisti), kas deva 12. vietu no 52 dalībniekiem.
Pēc nedēļas Britu Čempionāts sprintā un vidējā distancē ir klāt. Fiziski esmu tālu no vēlamās kondīcijas, būtībā neesmu gatavs, bet nu centīšos skriet maksimāli, cik nu traumētā kāja atļaus un galvenais bez muļķīgām kļūdām, kādas pieļāvu pagājušā gada sprintā. Konkrētu mērķu nav, kādi gan man varētu būt mērķi elitē :) bet nu nebūtu glīti ja paliktu pēdējais kādā no distancēm. Tātad sprintā vismaz Top100 no 109 dalībniekiem un vidējā Top50 no 60 dalībniekiem :)

13 aprīlis 2013

Wildwood Estate & Park (Stafford)

Category: Level C Urban Race
Map/area: Wildwood Estate & Park (Stafford)
Organiser: WCH
Country: England
Discipline: D/E Course
Cik nu kvalitatīvs vai nekvalitatīvs, bet vismaz viens sprinta treniņš pirms Anglijas čempionāta sprintā bija jāaizvada sprinta kartē. Tāpēc šoreiz neskrēju sev paredzēto (M21) Urban distanci, bet gan skrēju veterānu distancīti, kuras parametri bija kā sprinta distancei - 3.1 km 16 kp. Tā kā ar kāju, rupji sakot, ir pilnīgā ''pakaļā'', tad par kaut kādu normālu sprinta ātrumu varu aizmirst, šoreiz galvenais izjust orientēšanos pilsētvidē. Ar to sāpošo pēdu kaut cik vēl var paskriet, bet tas augšstilbs gan pamatīgi bremzē, dēļ velkošajām sāpēm solis ir nekāds. Pirms pāris gadiem ar šādu problēmu jau cīnījos, līdz vienkārši kaut kad man to muskuli atlaida vaļā. Tātad šodien vienkārši uzskrēju neiespringstot par ātrumu, vienkārši centos neapstājoties lasīt karti un pamanīt labākos variantus kustībā. Distance gan nebija no tām grūtākajām, bet tā pat jau bija pāris etapi, kur varēja padomāt dažādus ceļa variantus. Uz 3. kp interesants etaps, un šķiet ka izvēlējos garāko variantu, uz 5. kp pat pamanījos pazaudēt 30 sek., ieskrienot strupceļā, skrienot nepamanīju ka tās ieliņas nesavienojas. Uz 9. kp interesants etaps ar diviem vienlīdzīgiem variantiem. Distances beigās parka punkti, kur uz 15. kp pazaudēju 20 sek., sajaucu taciņas. Kopumā feina distancīte, nezin gan kā viņa skrietos sacensību ātrumā, bet ja godīgi, šobrīd dēļ kājas neko ātrāk nemaz nevarētu noskriet. Rezultāts 24:41, kas neiekļaujas nekādos sprinta standartos :)
Un vēl viens iemesls kāpēc šoreiz skrēju tādu īsāku distanci bija tas, ka beidzot vienam divpadsmitgadīgam jauneklim bija jāparāda, kas tad ir tās orientēšanās sporta sacensības, uz kurām es dodos gandrīz katrās brīvdienās. Paskaidroju kā un kāpēc kompass jātur tieši tā lai sakristu bultiņa ar kartes ziemeļiem, apskaidroju kartē redzamo un uz leģendām rakstīto, un bijām gatavi doties Edvīna pirmajā distancē.
Šādā ielu un parku kartē šķiet ir daudz vienkāršāk uzsākt apgūt orientēšanos, nekā pa taisno laist mežā. Un 1.3 km garā distancīte bija ideāli saplānota, lai mācītos virziena noteikšanu ar kompasu, un arī daudzie kontrolpunkti (16 kp) ļāva kārtīgi izbaudīt orientēšanās šarmu un vieglāk saprast kartē attēloto. Čalītim patika, un jau ir gatavs braukt vēl uz kādām sacensībām :) kas zin, varbūt iepatīkas. Nezinu kā tagad trenē un piesaista mazos orientieristus mūsu sporta veidam, bet man šķiet ka jāsāk ir tieši šādās parku kartēs, jo atceroties kā es uzsāku, dodoties uzreiz kārtīgā meža kartē (Smiltenes pilskalna), tur ir jābūt lielai apņēmībai saprast kas un kā attēlots kartē, jo reljefa horizontāles bērna prātam ir kaut kas neizprotams :)

 Šodien izskrēju sprinta distances imitāciju, rītdien jāaizbrauc uzskriet vidējās distances imitāciju priekš Anglijas čempionāta, lai saprastu vai vispār šobrīd esmu spējīgs paskriet divas dienas pēc kārtas.

07 aprīlis 2013

Bramcote Hills & The Hemlockstone (Nottingham)


Category: NOC District Event
Map/area: Bramcote Hills & The Hemlockstone (Nottingham)
Organiser: NOC
Country: England
Discipline: Blue
Results
Piespiedu atvaļinājums skriešanai mēneša garumā beidzies. Jāatsāk atkal ieskrieties, lai Britu čempionātā pēc divām nedēļām nebūtu galvenais pretendents uz koka medaļu :) elitē (B grupas protams ka nav). Pa šo laiku skriešanu aizstāju ar riteņbraukšanu, un secināju ka no sāpēm augšstilbā tā vienkārši vaļā netikšu, visticamāk ka muskulī ir iekaisums, kurš pats no sevis nepazudīs, vajadzēs ārsta konsultācijas. Ar pēdu ir vēl mistiskākas lietas, paiet un paskriet varu, bet pēc lielākas slodzes sāpes ir nežēlīgas. Pēda ir izspaidīta, izstaipīta un iztaustīta, nekādi lūzumi vai plīsumi nav konstatēti, atliek tikai minēt ka kaut kas ir sastiepts vai arī kāds nervs pamatīgi apsaldēts. Tā kā pēc pieredzes pie angļu (pakistāņu) ārstiem vairs neplānoju atgriezties, tad atliek sadzīvot ar šīm traumām līdz Latvijas apmeklējumam. Tā ka tuvākajā laikā samērā reti uzvilkšu skrienamos apavus. Šodien gan bija jāaizbrauc uz NOC kluba rīkotajām sacensībām, gan pārbaudīt kāju, gan likt organismam atcerēties kas ir skriešana ar augstu pulsu.
Kā arī patestēt jaunos NB 789 apavus, vecie Inov8 savu laiku jau ir nokalpojuši. Apavi labi un ērti, pa parkveida mežiem ideāli, nezin gan kā būs pa purviem un dubļiem, jo radzes nav visai augstas. Jāsaka uzreiz, ar skriešanu gāja ļoti grūti, gan abas traumas lika par sevi manīt, gan arī ātri vien besi parāvu (tikai mēnesi paslinkoju un jau tik trakas sajūtas). Pateicoties siltajai pavasara saulītei, šogad pirmo reizi Anglijā varēju startēt vienā kreklā (ko nevar teikt par Kurzemes Pavasara dalībniekiem Latvijā). Sacensību centrs iekārtots atpūtas centra teritorijā, izskatās ka šodien distances vīsies pa pļavām un parkiem. Paraugkarte tik maziņa, ka grūti iedomāties kā te var saplānot 6.2 km garu distanci, kur nu vēl Brown (8 km) distanci. Tātad šodien startēju Blue distancē, kurai garums ir optimāls, bet kāpums (300 m) gan ir visai liels priekš manis ''iesācēja'' (atsācēja). Siltā pavasara saulīte atvilinājusi gan daudz dalībniekus, gan arī parka apmeklētājus un atpūtniekus, tāpēc startā atkal sanāk mazliet pastāvēt rindā un paskatīties kādā virzienā dodas pirms manis startējušie. Vieni ceļ kalnā, otri loka apkārt pa labo pusi. Startā virziens uz 1.kp skaidrs, atliek tikai precizēt labāko variantu, nav divu domu ka kalnam jāloka apkārt. Easy. Uz 2. kp mazliet sabijos no krūmājiem pa taisno, tāpēc paskrēju garām vēlamajai taciņai un punktu paņēmu ar visai lielu līkumu (20 sek. zaudētas). Uz 3. kp no sākuma pa taciņu kuru nepamanīju šurp skrienot un tālāk tik pa pļavu, pie punkta panācu onkuli, kurš startēja 1 min. pirms manis. Jau no iepriekšējām sacensībām biju pamanījis, ka šis vīriņš ir visai žiperīgs, un ja man izdosies viņam noturēties priekšā, tad rezultāts būs labs. Uz 4. kp garš pārskrējiens pār pļavu un caur atpūtniekiem, beigās, slīpi kāpjot kalnā, nedaudz aizgāju garām punktam. Šeit sākās pirmās problēmas ar fizisko kondīciju, pulss šķiet bija kā pie maksimālas slodzes, bet es tā īsti vēl nebiju ieskrējies, kad jau biju parāvis normālu besīti. Tieši tāpēc etaps uz 5. kp manā izpildījumā ir tāds nekāds. Skatījos ka pa taisno jāpievar samērā daudz horizontāles, tamdēļ nedomājot, devos ārā uz takas un skrēju apkārt. Arī te neiztika bez kāpuma, bet pie punkta vēl joprojām biju priekšā veterānam, kurš bija devies pa taisno. Etaps uz 6. kp mazliet uz leju, te nu ļāvu vaļu kājām un izskrēju pat 3. ātrāko splitlaiku. Uz 7. kp varēja doties pa taisno pa horizontāli, bet es šoreiz vairāk piedomāju par jaunajiem apaviem :) jo tur izskatījās ka sanāks paplēsties pa rožaugiem, tāpēc cēlos augšā uz taku. Uz 8. kp vairākās vietās koriģēju virzienu, cenšoties izvairīties no kāpuma, no kura gan pašās beigās nevarēja izvairīties. 9. un 10. kp formalitāte, lai šķērsotu lielo ceļu. Tā kā šodien fiziski skrējās pavisam švaki, tad arī uz 11. kp vairāk domāju kā apiet kāpumu, nevis kā ātrāk veikt etapu. Te nu arī šodienas lielākā kļūda (30 sek.). Lokot apkārt pa takām, uz brīdi pazaudēju kontaktu ar karti un nonācu lielajām klintīm pretējā pusē, bet punkts otrā pusē. Uz 12. kp precīzi pēc kartes, te beidzot panācu jaunieti, kurš startēja pirms manis 3 min. Otrs jauneklis, kurš startēja pirms 2 min. gan laikam bija atrāvies prom. Uz 13. kp īsais etaps pāri kalnam tikai virzienā, pie paša punkta 10 sek. aizkavēšanās. Nav SI stacijas kur atzīmēties, mazliet pameklēju pa zemi, un atzīmējos ar ''krokodīlu'' uz kartes malas. Uz 14. kp sākumā tā nogāze tik stāva uz leju, ka meklējot labāku vietu, aizskrēju līdz pat taciņai, te nu gan lidoju cik iekšā (tuvu 3 min/km). Pēc tāda lidojuma, etaps uz 15. kp tāds piezemētāks, nogriezu lauku pa taisno, nezinu gan vai tas bija atļauts (melni punktotais). Jāgriež kartes otra puse un jāturpina distances otrā daļa. No 15. kp jau biju uzņēmis virzienu uz priekšu, līdz aprāvos un sapratu ka 16. kp ir atpakaļ uz to pusi, no kuras skrēju šurpu no 14. kp. Interesants plānojums, bet ko gan var gribēt šādā mazā meža pleķītī, izskatās ka otrajā aplī daudzviet varēs skriet uz atmiņu caur vietām kur jau ir skriets. Tā kā uz 16. kp no kāpuma neizvairīties, tad augšā devos pa vienu līkumotajām downhill riteņbraucēju takām, kuras kartē nav iezīmētas. Labi ka tie trakie džeki neviens tajā brīdī nebrauca lejā, kaut gan pirms tam redzēju vairākus zēnus ķiverēs :) Pats punkts viegls pie klints, bet atkal neraža, SI stacijas nav, šoreiz pat nemeklēju un uzreiz atzīmējos ar rezerves ''krokodīlu''. Nu nav saprotams, kāpēc ir jāzog tās atzīmēšanās kastītes, tāpat nekādu citu pielietojumu tas zaglis viņām neatradīs, un nedomāju ka kaut kur pārdot arī viņas var. Interesanti ka pašu kontrolpunktu gan nezog, to taču varētu izmantot kā lampas kupolu guļamistabā :) Nav saprotama šo zagļu loģika, bet nu vismaz labi ka neaizstiepj prom visu kontrolpunktu, jo tad sāktos izmisīga apkārtnes pārmeklēšana, ar domu ka esmu citur nevis punkta vietā. Pēc distances plānotāja Anthony Squire komentāra, izrādās pat 3 punktiem bija SI stacijas nozagtas, un arī viņš brīnās kā paši kontrolpunkti nav aiztikti. Uz 17. kp jau vairāk devos uz redzes atmiņu nekā orientējoties ar karti, punkts blakus 11. kp. Uz 18. kp laikam tieši šī iemesla dēļ, ka te jau ir skriets, mazliet sakļūdījos (~20 sek.), varbūt arī tāpēc ka atkal centos izvairīties no rozēm. 19. un 20. kp atkal var nepieminēt, formālie punkti. Arī 21. kp var gandrīz nepieminēt, jau veikts etaps, tik uz pretējo pusi. Pie punkta panācu kādu konkurentu, ar kuru biju tiešā kontaktā līdz pat finišam. Tikai ieskatoties kartē uz 22. kp, jau bija skaidrs kur punkts atrodas, galvenais pēc iespējas taisnāk pārlidot pāri pļavai. Arī uz 23. kp tikai skriešanas vaina, bet šķiet tieši šajā etapā pazaudēju visvairāk laika. Pusetapā uznāca tāds plīsiens, ka nācās pāriet uz iešanu un arī augšstilba muskulis arvien vairāk sāka sāpīgi vilkt. Apdzītais konkurents aizskrēja garām, bet pret kalnu mūsu ātrums izlīdzinājās, jo arī viņš pārgāja uz soļiem. Pie šā punkta mūs panāca vēl kāds orientierists, nodomāju - laba kompānija, lai nepadotos vilinājumam atslābināties līdz finišam. Uz 24. kp lauzts etaps, jo pa ceļu aizliegts skriet, es no sākuma nemaz to nepamanīju, jo viens no konkurentiem aizskrēja uzreiz uz ceļu un es viņam sekoju, un tikai pēc mirkļa ieskatoties kartē, atklāju ka tur skriet nevar. Centos vēl izvairīties no noteikumu pārkāpuma un vairāk novirzījos caur stāvlaukumu, bet tā kā mājai vairs nebija vērts skriet apkārt, tad devos gar pašu māju pa ietvi. Otrs konkurents sekoja man un uzsauca čalim kas skrēja pa ceļu, ka tā darīt nedrīkst, par ko es tikai pasmaidīju. Teorētiski arī mēs abi pārkāpām noteikumus, bet praktiski mēs ne brīdi neuzskrējām uz tā ceļa virsū. Šķērsojot ceļu atļautajā vietā, sekoja normāls stiepiens pār pļavu gar futbola laukumu, kurā risinājās šķiet kāds nozīmīgs futbola mačs, jo atbalstītāju emocijas bijai visai skaļas. Tā kā man otrā elpa pēc plīsiena nenāca, tad konkurenti visai brīvi attālinājās no manis, un uz 25. kp bija jau tādā attālumā, ka pašam nācās plānot etapu. Redzēju ka šie abi aizskrien pa kreisi ēku kompleksam, man gan izskatījās ka labāk ir doties pa labo pusi, jo tad beigās jau mežā sanāk lēzenāks kāpums. Tā arī darīju, skrēju savu variantu, un šiem par lielu pārsteigumu kalna augšā viņiem biju priekšā :) Tas iedeva gaidīto otro elpu un apņēmību viņus vairs garām nelaist. Ātri atzīmējos 25. kp, precīzi virzieni īsajos etapos uz 26. un 27. kp, un nu vairs atliek pēdējais etaps uz 28. kp. Laižoties lejā pa kalnu no 27. kp, gandrīz saminu pāris ''kabatas'' sunīšus (mežs pilns ar suņiem un to saimniekiem, labi ka visi miermīlīgi). Uz takas pilnā ātrumā, skaidrs kur punkts ir, priekšā zaļais, tāpēc kartē neskatoties ripoju lejā pa nogāzi uz ceļu. Jūtu ka viens aizmugurē soli solī elpo līdzi, tāpēc ātra atzīmēšanās punktā un neierasti ātrs finišs manā izpildījumā. Garām viņš man netika, un otrs jau bija atplīsis krietni ātrāk. Augšstilba muskulī ir pilnīga rozīne, savilkts tā ka maz neliekas, arī pēda sāp neapskaužami, izskatās ka pāris dienas nāksies pieklibot, lai varētu atsākt normāli staigāt. Par skriešanu varu pat nedomāt. Finišēju ar rezultātu 51:11, kas deva necerēti augsto 10. vietu no 65 dalībniekiem, jo skriešanas ātrums bija tāds kā pirmajos Azimutos pēc ziemas miega, taču kļūdiņās atstāju vien pusotru minūti.
Kādi secinājumi? Orientēties man patīk ļoti, bet paskriet es šobrīd nevaru. Skriet jau varu, tikai cik tas ir kvalitatīvi. Pēc 2 nedēļām Anglijas čempionāts sprintā un vidējā distancē. Sprintā jebkurā gadījumā ņemtu dalību, bet par vidējo distanci šaubos, bet nu tā kā tās sacensības notiek tepat netālu, tad būs vien jāpiesakās uz abām. Redzēs kas no tā sanāks.