Ja daudzus gadus esi dzīvojis ārzemēs un apceļojis gandrīz visu Angliju, kā arī šur tur ir pabūts Eiropā, tad beidzot bija laiks apceļot Latviju. Piecās vasarās apceļoju Latviju un izskrēju 5 kilometru aplīti visās 82 Latvijas pilsētās. Kā tad radās šī ideja jeb izaicinājums? Toreiz pirms 5 gadiem, kad pēc ceļgala operācijas izstaigāju visas 223 Valmieras ielas un pastāstīju to Retv televīzijā, bija jautājums – kāds būs nākamais izaicinājums. Atbildēju, ka kaut kad varētu izskriet visas 77 Smiltenes ielas. To arī pēc gada izdarīju un pastāstīju par to Ziemeļlatvijas avīzē. Kā viena no nākamā izaicinājuma idejām pavīdēja doma, izskriet kādas mazākas pilsētas vai ciema visas ielas vienā dienā. Pamēģināju to Kocēnos. Pārāk sarežģīti tomēr atcerēties katru ieliņu un saplānot kartē maršrutu tā, lai sanāk labs vienmērīgs skrējiens, nevis ieskrējieni un izskrējieni šurpu turpu. Un tad atcerējos par Angliju! Es taču Angliju apceļoju dēļ parkrun skrējieniem. Dzīvojot Anglijā, bija doma izskriet pilnīgi visus parkrun skrējienus tajās pilsētās un parkos, kur tie katru sestdienas rītu notiek. Šobrīd esmu noskrējis 362 parkrun skrējienus.
Tie ir 5 kilometru skrējieni pilsētu parkos. Bet tā kā šobrīd esam pārcēlušies atpakaļ uz dzīvi Latvijā, tad uz parkrun skrējieniem ārpus Latvijas sanāk ļoti reti aizbraukt (aizlidot). Un tā nu radās ideja izskriet piecīti katrā Latvijas pilsētā! Startējot orientēšanās sacensībās gan bērnībā, gan tagad, daudz kur jau Latvijā esmu bijis. Bet ir reģioni, piemēram Latgalē un Zemgalē, kur vispār neesmu bijis. Tā nu 2022. gada augustā sāku šo izaicinājumu – izskriet visas Latvijas pilsētas. Sāku ar sievas dzimto pilsētu Bausku, jo pilsētu skrējiena laikā var daudz labāk apskatīt un iepazīt. Ideja pavisam vienkārša – apskatos kur kartē ir pilsētas nosaukums, un tad ap to Google Earth kartē pa ielām nomēru 5 kilometrus garu apli.
Tā kā orientēšanās sportā esmu labi uztrenējis topogrāfisko atmiņu, tad atliek tik atcerēties ielu nosaukumus pa kurām skriešu un izskriet to piecīša apli. Vēl pirmajā vasarā/rudenī izskrēju vairākas Vidzemes pilsētas un Jelgavu pēc Stirnu Buka posma Tērvetē. Tāda tā pamatdoma arī bija, vasarā pa brīvdienām apskatīt un izskriet tuvākās pilsētas, un tālākās pilsētas izskriet pirms vai pēc orientēšanās sacensībām, kāda taku skrējiena vai MTB brauciena. Sigulda ir vienīgā pilsēta, kurā piecīti izskrēju ziemā pa sniegu, jo tā mums ir ziemas sporta veidu galvaspilsēta. Otrajā vasarā jau pamazām sāku apgūt Kurzemi, kur Kuldīgā notika Latvijas orientēšanās čempionāts sprintā un Kāpas 3dienu sacensības Rojā. Kuldīgā sanāca apmaldīties, tāpēc piecītis neizdevās kā plānots. Bet Ogrē apmaldījos tā, ka nācās otrreiz skriet piecīti. Tad sapratu, ka nevaru paļauties tikai uz atmiņu, labāk pirms tam ar mašīnu izbraukt aptuveni to apli, lai nesajauktu ielas krustojumos, un parkos ieskrietu pa pareizajām takām. Trešajā vasarā sāku mazliet apceļot Latgali, kur pēc Kāpas orientēšanās sacensībām Daugavpilī izskrēju 3 pilsētas 3 dienās. Bet ceturto vasaru iesāku ar jocīgu piecīti Staicelē, kur kartē zīmētais tilts pār Salacu īstenībā nemaz nebija. Tāpēc arvien lielāku uzmanību, plānojot apli, bija jāpievērš gājēju tiltiem pār upēm. Ļoti daudzas pilsētas ir izveidojušās upes krastos, un mazajās pilsētās ir tikai viens tilts pār upi, kas apgrūtināja uzmērīt un izskriet smuku aplīti pa pilsētu. Visneloģiskākais piecītis sanāca Sabilē, kur pilsētas ielu plānojums un Abava neļāva izskriet apli. Tā kā Vidzeme bija izskrieta, arī liela daļa Kurzemes, tad ceturtajā vasarā vairāk Pierīgas pilsētas un pilsētas pie Lietuvas robežas, pēc parkrun skrējieniem Lietuvā vai Leģendu rogainingiem Pierīgā. Bet piektajā vasarā pārsvarā pilsētas Daugavas abos krastos un Zemgalē, kā arī Latgalē pie Krievijas robežas. Izaicinājuma beigās atvaļinājuma laikā jau vairs tikai devos uz tālākajām pilsētām, lai tikai noskrietu piecīti pierobežā, jo ekskursiju nebiju ieplānojis šajās pilsētās. Vienā dienā pat izskrēju 3 pilsētas – Viļānus, Varakļānus un Lubānu. Es nevaru noskriet maratonu, bet piecīšus es varētu skriet kaut vai katru dienu. Uzsākot šo izaicinājumu, Latvijā bija 81 pilsēta, un šo Latvijas apceļošanu biju plānojis noslēgt Latvijas mazākajā pilsētā Durbē, bet pirms pāris dienām Carnikava kļuva par Latvijas jaunāko jeb 82. pilsētu, kurā tad arī noslēdzu savu ceļojumu pa Latviju piecās vasarās. Tāpat kā parkrun skrējienus, arī šos piecīšus skrēju ar kameru, tāpēc visi skrējieni ir redzami manā Youtube kanālā.
Skrējienu statistika ir apkopota Stravā, kur redzams, ka piemēram kalnainākā pilsēta bijusi Līgatne, bet visātrāk esmu skrējis Alūksnē. Bildēs apkopoju katras pilsētas karti ar piecīša apli un īsu komentāru par pilsētu. Kas tad palika atmiņā no šī ceļojuma!? Vidzemē daudzas pilsētas ir izteikti kalnainas (Smiltene, Cēsis, Madona), Kurzemē šķiet katrā pilsētā ir vecpilsēta (visskaistākā Kuldīgā), Zemgalē un Sēlijā gandrīz visas pilsētas upju krastos un ar pilskalniem, bet Latgales pilsētas uzreiz var atšķirt ar vienstāvu koka ēkām.
Kā skrējējam vislabāk patika Liepāja, viskarstāk skriet bija Vangažos gar šosejas malu, vistrakāk saliju Priekulē un Aknīstē, visgaršīgākais kebabs ir Madonā, foršākā pludmale Viļakā, skaistākā pils Cesvainē. Tā varētu turpināt par katru pilsētu. It kā daudzas pilsētas ir ļoti līdzīgas, bet katra ar kaut ko atšķīrās. Pilsētās pie jūras noteikti iekļāvu skrējienu pa pludmali, kā arī vairākās pilsētās iekļāvu pa kādam parkam, jo ideja jau nāca no parkrun skrējieniem. Mazākajās pilsētās (Ape, Seda, Durbe) bija jāskrien vairāki apļi, vai arī jāpaskrien pa kādu meža ceļu vai pat pļavu, lai sanāktu tie 5 kilometri. Skaista mums tā Latvija! Gan jau ka vēl kāds ir pabijis visās Latvijas pilsētās, bet iespējams es esmu vienīgais, kurš ir arī izskrējis 5 kilometru skrējienu visās pilsētās. Ja izlasīji šo manu piedzīvojumu, būšu priecīgs ja padalīsies ar šo rakstu vai iekomentēsi, jo būtu interesanti uzzināt, vai vēl kāds ko līdzīgu ir paveicis.
