Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 2. diena (26.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

7.6 km 22 kp - 1:21:14 - 15/16

Pēdējā laikā neko garāku par piecīti neesmu skrējis, tāpēc tie 7.6 km šķiet būs daudz. Braucot pa sev tik zināmo ceļu uz Jaunpiebalgu (3 gadus mācījos Rankā), apēdu gan banānu, gan kanēļmaizīti, gan šokolādi, un pat enerģijas bundžiņu izrāvu. Un distancē paķēru līdzi želeju, jo nojaušu ka vismaz 70 minūtes cīnīšos šodien. Tā ka cukuram vajadzētu pietikt. Kājas arī jūtas normāli. Un pats galvenais - sacensības nav atceltas dēļ vētrai līdzīgā vēja. Piemēram, Cēsis - Valmiera MTB reisu atcēla. Pirms starta mēģināju uzmundrināt Kristapu, kurš šodien mani ķer pa 3 minūtēm un kuram šodien jāiztur spiediens (jānotur līderpozīcija). Distanci sāku pārliecinoši. Etapā uz 1. kp atpazinu vakardienas apvidu, kur sanāca skriet no 3. uz 4. kp, tāpēc vizuāli jau bija skaidrs aiz kura kalna būs punkts. Arī 2. kp etaps pārklājās ar vakardienu, tikai pretējā virzienā. Bet uz 3. kp gan radās problēmas. Problēmas dēļ kartes. Paļāvos, ka punkta rajonā būs izteiktas kontūras dažādām veģetācijām, bet dabā tur bija viens liels aizaudzis izcirtums, kuram vispār nevarēja noteikt kurā brīdī tumši zaļais pāriet uz gaiši zaļo, un kurā brīdī pat ir dzeltens. Nācās paļauties uz reljefu, par kura attēlojumu gan sūdzību nav. 

Starp citu, kā pēc tam dzirdēju, daudziem konkurentiem problēmas bija sagādājis 1. kp, jo paļāvušies uz jaunaudzes kontūrām pie punkta. Arī tur dabā bijis savādāk. Es vakar uz 6. kp piefiksēju neiezīmētu izteiktu kontūru starp diviem pilnīgi dažādiem meža tipiem. Saprotams, ja karti zīmē ziemā vai agrā pavasarī, tad tās veģetācijas var izskatīties savādāk. Bet visu cieņu Ļoņam par šīm sarežģītajām kartēm, un kā sacīt jāsaka, visdrošāk ir orientēties pēc reljefa.

Atpakaļ pie distances. Uz 4. kp šodienas vienīgais garais etaps. Izlēmu doties pa līniju, jo tam zaļajam lauzos cauri jau vakar, pēc tam droša piesaiste stiga un pašās beigās tā droši pa mazo taciņu no ceļa. Uz 5. kp mazliet pazuda virziens purvā, bet uz 6. kp galīgi pazuda virziens, jo mērķēju uz ceļu pa labi, bet iznācu uz otra ceļa pa kreisi. 7. un 8. kp pa skaistu priežu silu, bet uz 9. kp devos pa lielo ceļu. Mežā bauda ir, bet jaudas nav. Pats to ik pa laikam sajūtu, ka nav tas solis diez ko jaudīgs apvidū, un ja ieskatās splitos, tad tiešām esmu ļoti lēns salīdzinājumā ar konkurentiem. Daudzviet vienkārši zaudēju uz kāju nevis kļūdām. Tāpēc pirms 9. kp izlemju iekapāt enerģijas želeju, jo pēc tam sekos dzirdināšanas punkts, kur varēs uzšaut vēl ūdeni pa virsu. Tā 9. kp bedre gan nemaz tik viegli nenāca zaļajā, bet lēnīgā solī un grozot galvu uz visām pusēm, trāpīju labi punktā. Sekoja dzirdināšanas punkts, kurā kundzīte piedāvāja tēju. Siltu tēju nevis ūdeni. Nu labi, ārā visai auksts tas vējš, iedzers ar to tēju. Ui kas tā bija pa kļūdu! Dodoties tālāk uz 10. kp, gandrīz apvēmos. Želeja ar silto tēju nebija laba kombinācija. Cīnoties ar sevi, lai noturētu sevī pirms brīža uzņemtās vielas, pazaudēju koncentrēšanos un uz 11. kp totāli aizpeldēju. Nonācu pie kontrolpunkta nr. 52, kurš bija mans 12. kp. Labi ka tā, jo biju gatavs 11. kp meklēt pavisam citā virzienā. 3 minūtes pazaudētas uz 11. kp, nezaudējot saturu sevī. 12. un 13. kp paņēmu pa fikso, arī 14. kp visai steidzīgi, bet uz 15. kp sasteidzu. Skriets ir precīzi stundu, kas jau ir ilgākais skrējiens šomēnes, kartes lasīšanā atslābu, kompasa bultai nenoticēju un bams, attapos pie cita purva. Neliels loks pa rajonu un vēl vienas 3 minūtes zaudētas uz visai vienkāršu punktu. Etapā uz 16. kp mani panāca Kaspars, ar kuru mežā šķiet saskrienos katrā Latvijas kausa posmā. Viņam, protams, solis jaudīgāks, bet līdz 18. kp man izdevās iekrampēties. Nez kurā brīdī mani Kristaps apdzina!? Distances beigās es burtiski noslīku. 

Tie šķidrie purvi manus 95 kilogramus galīgi negribēja turēt. Ja uz 19. kp vēl kaut cik skrēju, tad uz 20. un 21. kp katrs solis grima arvien dziļāk. Kā ruksis ņēmos tur, kamēr tiku atpakaļ uz sauszemes uz pēdējo 22. kp. Visas atlikušās jaudas paliekas arī atstāju tajos purvos, tāpēc finišs ļoti slābans. 81 minūti cīnījos ar šo saīsināto garo distanci. Pēdējais nepaliku, bet lepoties nav ar ko, un vienu ''piebaldzēnu'' pēc finiša Piebalgā tā īsti nemaz neesmu pelnījis.

Tagad pārdomas, vai pieteikties uz Latvijas Čempionātu garajā distancē. Jo šodien uzskatāmi redzēju, ka nav man jaudas apvidū. Pa ielām un ceļiem varu skriet sakarīgā tempā, kā tieku mežā, tā paliek tikai bauda bez jaudas.

Rempi (Jaunpiebalga)

 

Category: Aronas Kauss 2026 1. diena (25.04.26)

Map/area: Rempi (Jaunpiebalga)

Organiser: OK Arona

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.6 km 19 kp - 46:13 - 10/14

Uz Aronas Kausu pieteicos pēdējā brīdī, jo šajā nedēļas nogalē solīja negantu ziemeļu vēju un pat sniegu. Tā kā esmu salīgs, tad ilgi šaubījos vai gribu braukt uz Piebalgu. Bet nu patīk man tas hobijs, un precīzi 14:00 sestdienas pēcpusdienā stājos uz starta AK 1. dienas distancei. Pirmos divus kontrolpunktus paņēmu prātīgi un precīzi, bet uz 3. kp jau sāku ''peldēt''. Labi, ka nepazuda kontakts ar karti, un ne gluži kā plānots, bet punktā nonācu salīdzinoši veiksmīgi. Tālāk sekoja pāris kompasa etapi bez lielām problēmām. Kaut gan uz 6. kp nepatika, ka kartē nebija iezīmēta izteikta kontūra. Uz 7. kp gan pieļāvu diezgan tizlu kļūdu, vienkārši tālumā ieraudzīju kontrolpunktu, uz kuru arī devos, kartē neskatoties. Protams, tas nebija manējais. Uz manējo vajadzēja skriet pa ceļu, bet es te cīnos pa reljefu. Izlaužoties cauri zaļajam uz 8. kp, pie punkta mani panāca Viesturs. 9. un 10. kp uzticēju viņam, bet uz 11. kp paša spēkiem. Etaps uz 12. kp gar mazo upīti šodien bija visneskrienamākais, tāpēc uz 13. kp izvēlējos skriet apkārt pa ceļu nevis pa līniju, kurai sākums būtu gar šo pašu upīti. Diemžēl sanāca ne šis ne tas. Pusetapā pārdomāju un atgriezos pie līnijas. Tā nevar mainīt savu izvēli, ja skrien tad skrien apkārt, ja ej tad ej pa līniju. Man sanāca kaut kāds S variants līnijai pa abām pusēm. Pie 14. kp mani Kaspars aizvilka kļūdā, tā ka gandrīz jau attapāmies pie 15. kp, bet 15. kp bedrē ielecu kopā ar šodienas līderi Kristapu. Tad nu 16. un 17. kp paņēmu līderu cīņas fonā, jo šie abi šodien finišēja pirmajās divās vietās. 18. un 19. kp vairs tikai skriešanas vaina, nekāda bauda tikai jauda. Es finišēju ar 10. rezultātu. Pāris minūtes varētu atmest dēļ kļūdām, bet vietu izteiksmē tas neko daudz nemainītu. Atēnošana. Tā šķiet mežkopji to sauc. Man ir bail ar savām trauslajām potītēm lēkāt pa tiem zariem. Grūti paskriet ātrāk, ja visu laiku jāskatās kur kāju liec. Bet distance bija kolosāla. Tipiska vidējā distance ar īsiem etapiem, virzienu maiņu un intensīvu kartes lasīšanu.

p.s. Jāapsveic Kristaps ar pirmo uzvaru Latvijas Kausa posmā!

Strenči D

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 4. kārta (23.04.26)

Map/area: Strenči D

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 16 kp - 46:40 - 3/5

Interesanti orientēties jaunā apvidū, kurā iepriekš nav skriets. Skatoties kartē, apvidus neizskatās patīkams, bet dabā (pavasarī) nemaz tik slikts nebija. Kaut gan pie 1. kp jau sanāca pārvarēt kritalas, un jau nodomāju, ka nekas baudāms šovakar nebūs. Mežs tiešām bija pilns ar kritušajiem kokiem, ne pa velti karte ar zaļām strīpām, bet visur bija iespēja apskriet trakākās vietas. Uz 4. kp nācās pabrīnīties par sevi. Baltajā mežā galīgi neprecīzs virziens. Laikam sen neesmu kompasu izmantojis. Tālāk sekoja pāris krosa etapiņi, kuros sapratu, ka galīgi neskrienas šovakar, un tieši tāpēc uz 8. kp izlēmu doties pa taisno. Nav vērts skriet apkārt, ja nevari paskriet. Etapu veicu kā plānots, trāpot uz lielo purvu, un pēc tam zaļo vējgāzes placi aplokot pa labo pusi. Bet tas bija gandrīz 2 minūtes ilgāk, nekā Raivja variants apkārt pa taku. Uz 10 .un 11. kp tomēr arī es izmantoju Gaujmalas makšķernieku taku, jo tā viennozīmīgi varēja ātrāk veikt šos etapus. Neliela kļūdiņa gadījās pirms 13. kp, kad nevarēju izprast reljefu, bet labi ka pēc dižozola varēja noteikt atrašanās vietu. Distances beigas priekš skrējējiem, uz 15. kp pat pa ielu. Un lai nebūtu tik daudz jāskrien, uz pēdējo 16. kp izdomāju lauzties pa taisno caur krūmiem. Kaut kādā brīdī (šķiet uz makšķernieku takas) sapratu, ka nav man vairs sportiskā azarta skriet uz rezultātu, tāpēc vienkārši izbaudīju patīkamu vakara aktivitāti. Tikko Lietuvā parkrun piecīti noskrēju savā ierastajā tempā, jāmēģina saprast kāpēc orientēšanās skrējienos nav vairs motivācija skriet ar tādu pašu tempu.

Putriņu mežs (Valmiera)

 

Category: Valmieras Magnēts 2026 3. kārta (16.04.26)

Map/area: Putriņu mežs (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

5.2 km 21 kp - 45:43 - 6/10

Godīgi sakot, tā baigi nemaz nevelk atgriezties Putriņu mežā. Orientēšanās te visai nosacīta, apvidus pārāk zināms gan no suņu pastaigām, gan vienkāršiem krosiņiem šajā mežā. Pavasara kross ar kontrolpunktiem fonā. Ja uz 1. un 2. kp Gaujmalā šķita, ka ieskriešos, tad uz 4. un 5. kp pie slimnīcas jutu, ka nebūs šovakar tempa skrējiens. 6. un 7. kp kā vienmēr tajā zaļajā jāpaņem nesteidzīgi, bet makšķernieku takā uz 11. kp ļoti smagnēji skrējās. No 15. uz 16. kp izvēlējos skriet apkārt caur 21. kp, bet laikam jau tas līkums bija pa lielu, kaut kā ilgi sanāca šis etaps. Pēdējos krūmu etapiņus paņēmu precīzi. Bet nu krosā ar savu tempu neesmu konkurētspējīgs, kaut arī skrējiens jau kopumā patika.

Kadriorg (Tallinna)

 

Category: Tallinna orienteerumis­teisipäevakud 2026 (14.04.26)

Map/area: Kadriorg (Tallinna)

Organiser: OK Nõmme

Country: Estonia

Discipline: M40

Results   

6.1 km 25 cp - 46:43 - 11/21

Pavasara atvaļinājumā aizlaidām uz Igauniju apskatīt Keila ūdenskritumu. Iepriekšējā vakarā ieskatījos igauņu orientēšanās kalendārā un atradu, ka otrdienas vakarā ir orientēšanās sacensības Tallinā. Tā nu pavisam nejauši uzskrējos ar igauņiem. Nojautu ka distance būs pa pilsētu, tāpēc izvēlējos skriet ar asfalta apaviem. Diemžēl kļūdījos, praktiski visa distance bija pa parku, kur daudzviet bija dubļains zālājs, kā arī pāris punkti dziļā gravā un pamatīgā kalnā. Grūti man ar botēm tur gāja. Bet patika ļoti, jo sen jau gribēju paskriet pa Tallinu. 

Distances sākums ļoti ātrs, praktiski pa līniju. 2. kp pie skaista dīķa un uz 3. kp jāšķērso pilsdārzs, kuru ieskauj kanāls. Pirmā ceļu izvēle bija uz 5. kp, kur laikam tomēr vajadzēja skriet pa ielu. Es izvēlējos labo variantu caur parku, kur sanāca mazliet pacelt kāpumu un pirms punkta iespolēt mīkstā segumā. Pie 7. kp sapratu, ka esmu aizšāvis garām ar apaviem, te jau būs īsta meža orientēšanās, jo uz 8. kp nācās līst lejā gravā, kur punkts bija pie klints. Uz 9. kp izvēlējos paskriet pa ielu, bet uz 10. kp atkal meža kalns. Te kļūdījos, jo nenolasīju leģendu. Aizskrēju pie ūdens akas nevis drupām. Pēc 11. kp sākās parka etapi, kur galvenais nomērķēt virzienu un skriet pa līniju. Daudzviet gan nācās aplocīt dubļainākas vietas. Etaps uz 17. kp šovakar bija brutālākais! Pret kalnu kurš nosēts ar akmeņu šķembām. Divi soļi uz priekšu un viens atpakaļ, bet kaut kā spolēdams jau tiku augšā. Tad sekoja mazliet garāks pārskrējiens uz 18. kp, pirms kura mazliet samulsu, jo pirmajā brīdī nesapratu, kas tas par ēku kompleksu un kur meklēt punktu. Skrienot apkārt tam apaļajam veidojumam uz 19. kp, tā arī nesapratu kas tā ir par ēku ar tādu kā amfiteātri iekšpusē. Uz 20. kp klasisks sprinta etaps, kur izvēlējos klinšu variantu, bet distances beigas atpakaļ pilsdārzā. 

No tik ātras skriešanas, mazliet gan pienskābe bija sakāpusi smadzenēs, jo distance salīdzinoši gara, jau vairāk kā pusstundu skriets. Sāku pieļaut paviršas kļūdas. 21. kp gribēju atrast aiz tualetes nevis elektrības skapja un 22. kp centos ieraudzīt takas galā nevis sētas galā. Etapi uz 23. un 24. kp ar tiltiņu sķērsošanu pāri kanālam, bet uz pēdējo 25. kp bija jāizspraucas cauri atrakciju parkam un bērnu rotaļlaukumam. Septiņos vakarā septiņi kilometri Tallinā, bija forši. Igauņi gan baigi ātrie vai nu ļoti labi pārzin šo parku, jo man tik 32. vieta no 72 dalībniekiem 2. distancē, bet starp 40niekiem 11. vieta. Pēc tik ātras ekskursijas Kadriorg parkā Long Drink labi garšos.

Mangaļsala (Rīga)

 

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 2. diena (12.04.26)

Map/area: Mangaļsala (Rīga)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

5.4 km 20 kp - 44:18 - 16/25

Šosezon pirmo reizi 2dienu sacīkste. Mazliet sāp augšstilba muskulis pēc neveiksmīgā lēciena Magnētā pār Gaides upīti, bet kaut kā jau paskriet varēšu. Pēc vakardienas Mangaļsalas zaļās daļas pieveikšanas, skaidrs ka šodien distance būs pa skrienamo balto mežu. Distances sākums precīzi kā prognozēts, uz 1. kp nomērķē un šauj. Izdevās precīzi un pat tālumā pamanīju otru Andi, kurš startēja 2 minūtes pirms manis. Bet mežs tik skrienams, ka noķert nereāli, ja vien viņš vēl nesakļūdās. Pats nedaudz saminstinājos uz 2. kp, tāpēc attālums starp abiem Andiem pieauga, un uz 4. kp jau Brikšņa pārstāvi sev priekšā neredzēju. Diemžēl pieļāvu muļķīgu kļūdu uz 5. kp. Paskrienot garām drupām, izvēlējos aplocīt kalnu pa labo pusi, kas bija tā kā prom no punkta, un vienkārši nepamanot to punktu, aizskrēju tam krietnu gabalu garām. No kreisās puses es tam punktam vienkārši būtu uzskrējis virsū. Un te man gandrīz nemanot garām paskrēja otrs Brikšņa pārstāvis, kurš startēja 2 minūtes aiz manis. Pa ceļu uz 6. kp vēl manīju Viģiku, bet reljefā jau punkts pašam bija jāatrod. Turpināju godīgi uz 7. kp, un pirms ielekšanas punkta bedrē, atkal uzradās Vladimirs, ar kuru kopā paņēmām 8. kp. Bet uz 9. kp atkal pašķīrāmies, jo mums tie skriešanas ātrumi pilnīgi atšķirīgi. Karte lasījās ļoti labi, tāpēc gan 9. gan 10. kp pēc plāna, bet 11. kp rajonā neliels samulsums. Punkta leģenda ir deguns, bet es dabā nevienu degunu nemanu. Ok, bija jau tas punkts pie kaut kāda maza izliekuma, bet nu tik sīks, ka 1:10000 kartē tādu nemaz nevarētu uzzīmēt. Uz 12. kp virzienā un pat nelasot leģendu, skaidrs ka punkts būs noslēpts aiz mazā mikro pauguriņa. Nezinu vai tas ir Induļa rokraksts, vai tā ir tāda šo piejūras apvidus īpatnība, ka visi punkti tiek slēpti aiz šādiem pauguriņiem. Skrienot precīzi virzienā, tie nekad nebūs pamanāmi, punktu ieraudzīsi tikai no sāniem vai kļūdas gadījumā no otras puses. 13. un 14. kp ne gluži kāpās pie jūras, bet vienalga ļoti uzmanīgi jāņem. Kā Kristaps teica - uz pirkstgaliem. Izdevās labi trāpīt abos, tāpēc mežā varēja atgriezties ar jaudu. Uz 15. kp gan pārāk jaudīgi gribēju aizskriet. Pārķēru etapus, nepiefiksēju ceļus un nonācu pie 16. kp. Esmu pie kontrolpunkta ar numuru 111, kurš it kā ir mans, bet man vispirms vajadzētu paņemt ar numuru 47. Labi ka piefiksēju kontrolpunktu numurus un neizdomāju doties tālāk uz 17. kp. Fiksi aizskrēju uz 15. kp un tik pat fiksi atgriezos atpakaļ pie 16. kp. Uz 17. kp kā orientieri izmantoju sētu, jo caur zaļo neriskēju doties, bet uz 19. kp gan bija jāriskē šaujot precīzi cauri zaļajam. Zaļajā citi jau bija ieminuši labu taku, tādu ka pat nepaspēju nobīties no tiem krūmiem, kad jau biju pie punkta. Tāpēc arī uz pēdējo 20. kp devos pa taisno caur zaļo. Diez ko ātri gan tas nebija un iespējams ātrāk būtu bijis apkārt, bet kurš to vairs zin. 

Kopumā ļoti patika izskrieties pa Pierīgas mežu, kurš mums vidzemniekiem ir visai eksotisks. Ja vakar lielu daļu distances veicu kopā ar konkurentiem, kas palīdzēja uzturēt augstāku tempu, tad šodien visu distanci praktiski viens. Tāpēc šodien tik 16. vieta, bet kopvērtējumā priekš manis visai atzīstamā 11. vieta, jo mērķis ir finišēt rezultātu pirmajā pusē. Un 2 dienu summā par 32 sekundēm izdevās pārspēt otru valmierieti Kristapu, kuram šodien izcili augstā 4. vieta.

Mangaļsala (Rīga)

Category: Ziemeļu 2dienas 2026 1. diena (11.04.26)

Map/area: Mangaļsala (Rīga)

Organiser: OK Kāpa

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

5.4 km 21 kp - 50:42 - 12/31

Šajā apvidū jau pirms 2 gadiem norisinājās Dzintaru kauss, tāpēc apvidus aptuveni zināms. Zināms, ka ir nepatīkams purvs pa vidu, mežā izteikti atsevišķi pauguriņi, bet pie jūras kā jau ierasts sīkais kāpu mikroreljefs. Elite un slavenības aizbraukšas trenēties uz Lietuvu, tāpēc mēs bez lieka šova varam turpināt Latvijas kausu Ziemeļu 2dienās. Startā dzirdēju labu joku - galvenais izcel 1. kp, tad praktiski esi uzvarējis sacensībās. Es tieši pretēji gāju uz 1. kp. Lēnām un prātīgi ielasoties kartē, jo 1. kp uzreiz krūmainos džungļos. Redzot kādi krūmāji te visriņķī, uz 2. kp izvēlējos doties ar līkumu caur 10. kp. Gan vieglāk pārvietoties, gan noskatīt jau desmitā punkta vietu. Purvā ūdens pāri potītēm, tāpēc gribot negribot kājas slapjas, lai tiktu līdz 2. kp saliņai. Uz 3. kp mainās apvidus jeb skrējiens uz jūru. Mazliet kāpās samisējās, bet ar citu orientieristu palīdzību ilgi nebija pa smiltīm jāmeklē tas punkts. Pie punkta biju panācis Andri, bet mani bija noķēris Kaspars. Tad nu trijatā kopā turpinājām distanci līdz 8. kp. Uz 4. kp pats noorientējos, bet pie 5. kp vadību pārņēma Kaspars. Izskatījās, ka viņš pārliecinoši orientējas uz 6. kp. Tāpēc pilnībā uzticējos viņam uz 7. un 8. kp. Uz 7. kp netrāpījām precīzi, bet tur ātri varēja saprast kurš bunkurs ir kurš. Savukārt 8. kp šķiet bija šodienas atslēgas punkts. Etaps līdz punkta rajonam smagnējs caur purvu, bet punkta rajonā vairāki pauguriņi, un protams pie vairākiem arī kontrolpunkti. Ja neesi nonācis pie pareizā, tad sākas dilemma, uz kuru pusi skriet. Te pamanu Jāni, kurš startēja 2 minūtes pirms manis, pavelkos viņam līdzi, kamēr Kaspars ar Andri laužas dziļāk džungļos. Arī Jānim virziens atpakaļ nav pareizs. Man nojauta saka, ka punktam tomēr jābūt tālāk uz priekšu, kas izrādas ir precīzi. Neliela pazušana sanāca, bet veiksmīgi tiku laukā no tā purva. Nav ne jausmas kur palika konkurenti, vai nu jau prom, vai vēl ķemmē purvu. Diemžēl neprecīzi sanāca iziet no 8. kp, kas noveda pie virziena kļūdas uz 9. kp. Atkal pazudu, bet šoreiz ļoti tehniskā reljefā. Grūti piesieties, līdz beidzot pamanīju klajumiņu, caur kuru skrēju uz 3. kp. Labi ka tā, kontakts ar karti atgūts. Mierīgi atrodu 9. kp un prom uz 10. kp, kuram šodien jau garām skrēju. Uz 11. kp šoreiz precīzi izeju no iepriekšējā punkta, lai virziens nebūtu kļūdains. Etaps uz 12. kp it kā skrienams, bet pirms punkta atkal džungļi priekšā. Te tā vēsi un ar prātu jāpaņem precīzs virziens. Izdodas precīzi izlauzties līdz punktam, un arī 13. kp veiksmīgi. Bet nu krūmi te trakāki nekā pie mums Valmierā Pauku priedēs. Un... heijā Kaspars ar Andri atkal klāt. Tātad es viņiem visu šo laiku esmu skrējis pa priekšu. 14. kp vēl paņemu kā lokomotīve mūsu trijotnei, bet uz 15. kp jau iesēžos vagonā. 

Garajā etapā uz 16. kp jūtu, ka mūsu vilciens paliek vēl lielāks, šķiet nu jau esam kādi pieci kopā no M45 grupas. Tāpēc orientēšanos varu atlikt malā, galvenais paskatīties leģendas un tik skriet līdzi. Mūsu lokomotīve Kaspars aizbēg, pēc 17. kp arī Andris kaut kur pazūd krūmos uz 18. kp, bet es ar diviem citiem kompanjoniem skrienu apkārt tam zaļajam dendrārijam. Pēdējie etapi tādi virziena etapi, kur jānomērķē uz pareizo pauguru. Pēdējos 4 punktus līdz pat finišam aizskrienu kopā ar Jāni. Bija laba sacīkste. Kritisks brīdis bija pie 8. un 9. kp, kur pazudu, bet labi ka izdevās savākties. Pārējā distance gan pēc plāna un protams ļoti palīdzēja konkurentu klātbūtne. Esmu apmierināts ar 12. vietu.

Pauku priedes (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2026 2. kārta (09.04.26)

Map/area: Pauku priedes (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.7 km 18 kp - 45:54 - 4/7

Piepilsētas mežs, kur it kā zināma katra taciņa. Daudzos etapos pietika ar vienu skatienu kartē, lai zinātu kur jāskrien, bet tāpat gadījās vairāks nesmukas kļūdas. Pauku priežu krūmi un mikroreljefs distances sākumā vienmēr ir izaicinājums. Daudzajās takās var apmaldīties un bedri krūmos nevienmēr uzreiz pamanīsi. Tā nu kļūdījos gan uz 1. kp, gan uz 4. kp. Plus vēl jāuzmanās no disku golfa špīleriem, lai kāds šķīvis netrāpa pa pieri. Uz 6. kp pārskrējiens uz Gaujmalas mežu. Tur kā vienmēr bez piedzīvojumiem neiztikt. Piedzīvojumi dēļ trakajiem krūmiem. Cīnoties ar tām pīckām pazūd kontakts ar reljefu. 6. kp sanāca izmocīts, bet uz 7. kp iežāvos Gaides upītē. Tā nu slapjš varēju turpināt krūmu gonku. Apgabals starp 8. un 12. kp nekad nav paticis, tur tas reljefs kaut kā īsti nenolasās. Tāpēc pie 8. kp nācās mazliet paķemmēt apkārtni. 9. un 10. kp gan paņēmu perfekti, bet 11. un 12. kp izcēla pa priekšu skrienošās dāmas. Uz 14. kp gandrīz kā sprinta distances etaps, ar diviem ceļu variantiem, jo pa taisno caur krūmiem lauzties būtu neprāts. Es protams izvēlējos garāko variantu. Par 15. kp jau pirms starta bija ienākusi informācija, ka viņš ir nepareizā vietā, tāpēc droši gar dīķīšiem lauzos garām punkta vietai, nojaušot ka punkts būs kaut kur uz priekšu. 16. kp dziļā purva bedre ir labi zināma. Distances beigās mazliet kross. Man gan kaut kā nepārlikās ātrumi uz 17. un 18. kp, kā ripināju caur krūmiem tā turpināju arī pa takām. Krūmu gonka jau nu baigā, bet tāds mums te ir tas piepilsētas mežs.

Interesants fakts. Ar Raivi skrienamies kopš Azimuta laikiem. Kā sākām V12, 14, 16 un 18 grupā, tā tagad atkal tiekamies vienā grupā, nu jau V45 grupā. Un cīņa mums pat ir uz sekundēm!

Dauderi (Rīga)

 

Category: Lieldienu Balva 2026 (06.04.26)

Map/area: Dauderi (Rīga)

Organiser: OK Ozons

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

3.2 km 21 kp - 20:11 - 27/35

Vispirms jau milzīgs paldies Jānim Tamužam ar Ozona komandu par tradicionālo Lieldienu Balvas sprintu, jo orientēšanās sprinti Latvijā tiek organizēti ļoti maz. Tāpēc jāizmanto šī retā iespēja uzskriet o-sprintu. Man diemžēl nav nekādu sprintera dotību, bet jāmāk izbaudīt sacīkste arī savā tempā. Apvidus pilnīgi nezināms, jo nav bijis iemesls līdz šim apmeklēt šo Rīgas daļu. Sarkandaugavā biju pirmo reizi. Laikapstākļi galīgi šodien nelutina. Lietus būtu sīkums, bet tas aukstais vējš gan ir nepatīkams. Atceroties kā nosalu Kurzemes pavasarī, šodien startēšu jakā un cepurē. Distances sākums āķīgs, distances plānotājs pilnīgi ievelk lamatās, ja nepaspēj precīzi nolasīt karti. Uz 1. kp vairākas reizes apstājos, lai izprastu visas sētas. Uz 2. kp šķiet izvēlējos īsāko variantu, bet skrienot uz 3. kp gan likās, ka eju pamatīgā kļūdā. Nepamanīju vārtiņus uz austrumiem no 2. kp, tāpēc skrēju atpakaļ uz vārtiem, pa kuriem ieskrēju uz 1. kp. Tagad skatoties kartē, varbūt nemaz tik liela kļūda tā nebija, jo no otriem vārtiem būtu vairāk jāorientējas uz 3. kp. Etapi uz 4. 5. un 6. kp tādi tehniski ar sīkām detaļām, bet bez lielām variantu izvēlēm. Uz 7. kp sākumā šķita, ka ir divi varianti, bet distances plānotājs pats bija nogriezis vienu no variantiem (lai 3. kp būtu sarežģītāks), tāpēc sākās krosa daļa. Orientēšanās līdz pat 14. kp visai minimāla. 

Skrējēji un sprinteri varēja izpausties no sirds, jo ja plūdumā skrien cauri visiem punktiem, tad nebija nemaz iespēju apsvērt minimālas variantu izvēles. Pēc tādas izskriešanās gandrīz izlaidu īso etapu uz 15. kp. Uz 16. kp sanāca mazliet vairāk ieskatīties kartē, lai saprastu kur un kā pie tiem šķūnīšiem pieskriet. Bet uz 17. kp diemžēl izvēlējos garāko variantu, kur mani par 2 minūtēm panāca Vikiņš. Distances beigas atlika noskriet aiz saldenieka, kurš mūs ievilka pamatīgā kļūdā uz 20. kp. Vispirms izlēkājām cauri skeitparkam un pēc tam jādod pa bremzēm uz stāvajām trepēm. Finišā pilnai laimei smuks kalniņš jāatstrādā. Patika. Iespējams uz kļūdu rēķina 1 minūti varēju nomest, bet tempā diez vai. Kaut gan distances vidusdaļu vajadzēja skriet agresīvāk pie tik vienkāršas orientēšanās. Žēl ka o-sprintu Latvijā praktiski nav, jo mežā jau to ātrumu un asumu neuztrenēsi. 

Ja Kurzemes Pavasarī nebija vēlme salt un pavērot elites orientieristus finiša spurtā, tad Lieldienu Balvā gan bija jāpaliek uz knock-out fināliem, lai vai cik drausmīgs vējš un lietus plosītos. Interesanti redzēt elites orientieristus klātienē, kuriem regulāri ir sekots līdzi pa tv somu stafešu līgā. Fināla rezultāti nepārsteidza, visi favorīti topā. Ja nu vienīgi džekiem jaunais igaunis mazliet pārsteidza, atstājot beļģi aiz Top3, un dāmām Sandru cerēju sagaidīt Top3. Redzot ar kādu ātrumu sprintā skrien čehs, francūzis un beļģis, mūsējiem atliek tikai trenēties meža distancēm.

Milzukalns (Tukums)

 

Category: Kurzemes Pavasaris 2026 1. diena (04.04.26)

Map/area: Milzukalns (Tukums)

Organiser: OK Saldus

Country: Latvia

Discipline: M45

Results    

4.5 km 14 kp - 51:34 - 34/42

Lai cik sacensības būtu kvalitatīvas, lai cik labi organizētas un lai cik interesants apvidus būtu, ir viens apstāklis kas var visu sabojāt. Tie ir laikapstākļi. Ja man ir auksti, es neesmu vairs objektīvs. Aizbraucot uz Milzkalni, negribējās pat no mašīnas kāpt ārā. Līst lietus, tikai 3 grādi un brāzmains vējš. Ciest nevaru aukstumu. Man salst kājas un man salst rokas, lai kā es ģērbtos. 200 kilometri atbraukti, 25 eiro dalības maksa samaksāta, būtu stulbi pat no mašīnas neizkāpt. Tāpēc tīri subjektīvi jau jānovērtē, cik ļoti Saldus orientēšanās klubs ir ieguldījies šajās sacensībās. Pārsteidzoši daudz (vairāk kā 100) elites orientieristi startēs elites grupās, gandrīz kā kādā no Pasaules kausa posmiem nevis parastā Latvijas kausa posmā. Labprāt būtu paskatījies finišā elitniekus, bet ne jau šādos laikapstākļos. Arī mūsu M45 grupā daudz dalībnieku, arī vairāki skandināvi. Tāpēc vien būtu interesanti sacensties. Līdz startam apmēram 2 kilometri, man starts 14:06, bet no mašīnas izkāpu vien 15 minūtes pirms starta. Ieskriešanās neko nelīdzēja, rokas paspēja nosalt, protams saliju, un diskomforts jau noķerts pirms starta. Startēju vienā minūtē ar Arti, kurš izteicās, ka mežs nav diez ko baudāms, zaļajos lai labāk nelien iekšā. Tieši šī frāze iespaidoja manu ceļa izvēli uz 2. kp. Mēģināju aplocīt zaļo pa labo pusi pa taciņu, bet nu tas līkums bija pa traku un beigās vēl pamatīgā kalna jākāpj. Apvidus tiešām nav nekāda meduskūka. Visu laiku jācīnās, lai kaut cik normāli virzītos uz priekšu. Etaps uz 4. kp bija tas kurš izsita korķus. Vispirms purvs, tad izcirtums ar sprunguļiem, un aukstais vējš kārtīgi sapūta. 

Pārsalu un laikam atsaldēju arī smadzenes, jo uz 5. kp kā muļķis plūdu kaut kur virzienā. Pa ceļam redzēju vienu punktu pie akmens un vienu punktu paugurā aiz mazā purva. Vai es kartē nolasīju tās vietas? Nē. Vienkārši devos tik uz priekšu, pats nezinu kur. Uzkāpjot kalnā un iznākot uz ceļa, sapratu kur esmu aizmaldījies gar nepareizā kalna nogāzi. Vēlme orientēties vairs nebija vispār. Apsvēru pat domu pa ceļu doties uz finišu. Bet būtu tizli jau otro sacīksti šonedēļ finišēt bez rezultāta. Atradu to punktu, bet nākamais etaps uz 6. kp vēlreiz parādīja manu nevēlēšanos nosalušam orientēties. Tā vietā lai godīgi apskrietu apkārt kalnam, es tam brutāli devos pāri. Labi ka pie punkta saskrējos ar Grīnbergu Gati, kurš bija startējis 10 minūtes pēc manis. Savīkstīju karti rokā un iesēdos Bīnam astē. Uz 7. 8. un 9. kp vispār kartē neieskatījos, tikai leģendās piefiksēju kontrolpunktu numurus. Bet Gačam solis bija krietni jaudīgāks un ar katru soli viņš attālinājās no manis. Uz 10. kp cauri gravai vairs tikai redzēju viņa muguru tālumā kāpjot augšā kalnā, tāpēc uz punktu nācās pašam noorientēties. Pēdējie 4 etapiņi visai vienkārši un īsi, kas ļāva sasniegt finišu ''dzīvam''. Pa ceļam uz 12. kp satiku vēl 2 mazus bēdu brāļus, kuri prasīja, lai parādot kur ir viņu 7. kp. Viņi tik ilgi meklējot, ka pirksti jau esot nosaluši. Es jau tāds pats nosalušais. Skatos puikas kartē, skatos savā kartē... nevaru vispār atrast mūsu atrašanās vietu viņa kartē. Es nevaru neko palīdzēt. Parādīju puikām virzienu uz lielo ceļu, lai no turienes viņi mēģina noorientēties, un pats skumji aizskrēju uz 12. kp. Finišam Milzukalna pakājē jaudas nebija vispār. Esmu pārsalis līdz nemaņai un te vēl dubļi un slēpošanas kalna sniegs. Ātrāk uz mašīnu siltumā un tikt pie sausām drēbēm, jo ir vissirslikti.lv. Rezultāts drausmīgs, vieta necila un gandarījuma nekāda. Ne vienmēr šis sports ir baudāms. Kādu laiciņu vajadzēja, lai atietu no piedzīvotā. Sacensības lieliskas un distance arī droši vien interesanta, bet es to nepaspēju izbaudīt. Skarbais apvidus kombinācijā ar auksto laiku iedeva man baigo diskomfortu. 

Tukumā ar karstu kafiju un karstu ķirbju krēmzupu sasilu, lai varētu atkal skaidrāk padomāt. Kaut kas noteikti mainīsies pēc šī Kurzemes ''pavasara''. Benzīns 25 eiro, dalības maksa 25 eiro, pusdienas diviem 25 eiro. 75 eiro par brīvdienu kura nesniedza vēlamo gandarījumu. Aukstums bija viens faktors. Otrs faktors bija apvidus. Nu nesaista mani vairs šādi džungļi un purvi. Orientēšanās sports pa šiem gadiem ir izbaudīts vairāk kā vajag, tāpēc turpmāk ļoti piedomāšu kur startēt. Vispirms skatīšos kāds būs apvidus nevis cik prestižas sacensības tās būs. Arī finansiāli nav jēga tik tālu braukt uz Kurzemi vai Latgali, ja arī Vidzemē būs interesantas orientēšanās sacensības. Izmaksas kāpj visam, bet nu 25 eiro dalības maksa gan šķiet astronomiska par vienu dienu, ja piemēram nākamnedēļ Ziemeļu divdienās par abām dienām jāmaksā 29 eiro. Protams, organizatori iegulda milzīgu darbu un kvalitātei arī jābūt, bet man šis hobijs kļūst par dārgu. Labāk pa piecīti uzskriešu Magnētos vai vienkārši iziešu vakarā noskriet piecīti. Bet orientēšanās sportam vienmēr sekošu līdzi kā kaislīgs fans, arī notikumiem Kurzemes Pavasara 2. dienā sekoju līdzi vairs tikai kā līdzjutējs nevis dalībnieks.

Kazu krāces (Valmiera)

Category: Valmieras Magnēts 2026 1. kārta (02.04.26)

Map/area: Kazu krāces (Valmiera)

Organiser: ZVOC

Country: Latvia

Discipline: V45

Results

4.3 km 21 kp - DQ (36:21) - 7/7

DSQ. Varētu arī vairāk neko neteikt par Magnēta sezonas atklāšanu. Līdz 8. kp var teikt viss bija lieliski. Distance interesanta, skrējienu baudīju, mazliet pat sakļūdījos uz 2. kp. Bet kas notika etapā uz 9. kp... Kājas netika līdzi galvai, jeb vienkārši sakot - pārķēru etapus. Vispirms atzīmējos 57. kontrolpunktā, kurš nebija mans, tad it kā virzījos uz 10. kp un nonācu 53. kontrolpunktā, kurš bija mans 11. kp, un tad pēc leģendām nolasīju, ka jādodas 12. kp virzienā. Vienā brīdī apjuku un apstājos. Pilnīgs ''blackout''. Ko es daru? Es tak neesmu paņēmis ne 9. ne 10. kp, bet te jau virzos uz 12. kp. Atgriezos 11. kp, it kā vēl centos imitēt, ka atgriezīšos distancē uz 9. kp. Bet sapratu, ka nav jēgas. Kādas 5 minūtes te esmu pazaudējis un šādā sprinta distancē nekādu konkurētspējīgu rezultātu vairs neuzrādīšu. Devos prom uz 13. kp un pēc tam mierīgā kruīza tempā noskrēju atlikušo distances daļu, izskrienot arī Stirnu Buka etapu gar Rātsupīti uz 15. kp. Grūti tā attīt filmu atpakaļ un saprast, kas notika pēc 8. kp. Iespējams galvā vēl maisījās darba skaitļi, jo sanāca pastrādāt līdz sešiem vakarā. Iespējams pulsu pa Sajūtu parka takām uzsitu tik augstu, ka pazuda koncentrēšanās spējas. Iespējams vienkārši pavirši nolasīju karti uz 9. kp un tā bija parasta kļūda, kuru nebija motivācijas izlabot. ''Interesanti'' iesākta Magnēta sezona.