11 februāris 2012

Norland Moor (Halifax)

Category: YHOA Night League 2011/12
Map/area: Norland Moor (Halifax)
Organiser: EPOC
Country: England
Discipline: 45 min score
Noslēdzošais YHOA Nakts Līgas posms! Kājai ir ieslēgts saudzējošais režīms - nekādas skriešanas un ekstrēmas riteņbraukšanas, jo līdz sacensībām Spānijā obligāti jābūt skriet varošam, tāpēc šovakar atkal mierīga orientēšanās pastaiga manā izpildījumā. Būtībā piedalījos tāpēc ka nakts-o ir tā disciplīna kura pēdējo gadu laikā man ir kļuvusi par visaizraujošāko - 3 gadu laikā neesmu izlaidis nevienu Jorkšīras Nakts Līgas posmu. Šovakar man ļoti izdevīgs distances formāts - 45 minūšu izvēles distance, tātad varēšu pastaigāties cik daudz vien vēlos. Sacensību centrs augstu Penīnu kalnos, kur vēl mazliet palicis sniegs un jūtams normāls vēsums. Apvidus kā jau Anglijas kalnos bez meža, ar atklātajām un neskrienamajām (open moorland) pļavām. Pirms starta vēl bija jāsatiek Alan Parker, kurš bija atradis un noglabājis manus pazaudētos cimdus AIRE treniņsacensībās, uzdāvināju onkulim FOX cepumus, par ko viņš bija varen priecīgs. Un tad jau bija jāsāk gaidīt tumsas iestāšanās, lai varētu doties nelielā o-pastaigā. Biju plānojis ka apmēram 30 minūtes pastaigāšu, paņemšu vismaz 10 kontrolpunktus un nākšu uz finišu. Plāns realizējas perfekti, jo punktus bez jebkādas aizķeršanās lasīju vienu pēc otra. Tā kā distanču plānotājam šādā kartē nebija īpaši kur izvērsties, tad praktiski visi punkti bija tuvu takām. Tas nekas ka tāpat kā gadu iepriekš EPOC atkal bija nohaltūrējuši un piedāvāja veikt jau 2010. gadā saplānotu distanci (laikam daudz kartes saprintējuši toreiz), it kā negodīgi pret tiem kas toreiz te neskrēja dienas sacensībās un priekšrocība tiem kas toreiz startēja, bet lai nu ir kā ir. Sāku ar 80. kp, pēc tam uz 114. 112. 82. 84. un 92. kp, nu īsta bērnu distancīte :) Ieskatījos pulkstenī, hmm tikai 15 minūtes, uz finiša pusi vēl negribas iet, tāpēc tagad pirmo reizi tā pa īstam nogāju no takas, lai pa taisno dotos uz 86. kp. Tālāk uz 96. un 94. kp atkal bez problēmām pa taciņām, kuras bija ledainas un slidenas. Atzīmējos 94. kp un aizgāju līdz kalna nogāzes malai, paspīdināju ar lampu lejā un ļoti labi saskatīju tālumā (~150 metri) 85. kp, nogāze jau baigā, bet vajadzētu nokāpt pakaļ. ŠĪ BIJA LIELĀKĀ KĻŪDA ko pieļāvu, būtu labāk pa taciņu gājis atpakaļ uz finišu un pa ceļam savācis vēl 4 kontrolpunktus, nevis līdis kaut kur lejā pēc 2 kontrolpunktiem. Būtībā lai paņemtu 85. un 87. kp nekas īpaši ekstrēms jau nebija, vienkārši bija jābrien pa sniegu un viršiem, bet etaps no 87. uz 81. kp pārvērtās par pilnīgu murgu! Tagad es pilnībā nožēloju ka ļāvu orientēšanās azartam sevi uzvarēt un kāpt te lejā, mierīga pastaiga bija pārvērtusies par cīņu ar sniegu, viršiem, garo zāli, bedrēm un rožveidīgajiem krūmājiem. Nesaskaitīju cik reizes tajā etapā atrados uz visām četrām, bet kājas tur nopietni varēja izlauzt. Kaut kā jau protams pieveicu to etapu, bet laiku tur ļoti daudz pazaudēju un paņemot 81. un 83. kp sapratu ka iespējams uz finišu sanāks skriet, lai paspētu iekļauties kontrollaikā. Bet trakākie piedzīvojumi tagad tik sākās :))) Pēc tās cīņas no 87. kp biju pilnībā izsists no sliedēm, jo tagad dodoties uz 107. kp sajaucu taciņas (negribējās vairs koncentrēties) un tikai sekojot citiem orientieristiem uzgāju to 107. kp. Ieskatījos pulkstenī - 39 minūtes, labi, jāpaņem vēl 88. kp un iespējams pat nevajadzēs skriet uz finišu. Kompasam un virzienam nepievērsu nekādu uzmanību, turpināju sekot vienam skrējējam, kurš kā man likās arī devās uz 88. kp. Uz taciņas ieskatos vēlreiz pulkstenī... b** IZDZISIS (jau otro maču pēc kārtas garmins ir izslēdzies, laikam baterija mirst, jo off pogai ir visai nereāli pašai nospiesties). Šajā brīdī pilnīgi pazaudēju kontaktu gan ar karti, gan apkārtni, gāju tik virzienā uz punktu, kuru redzēju sev priekšā, un centos ieslēgt atpakaļ pulksteni. Atzīmējos punktā, izgāju uz taciņas un sāku iet uz finiša pusi, garmins atkal darbojās un rādījā tikai 40 minūtes, sāku lēnā riksītī skriet, jo nebija ne jausmas uz cik ilgu laiku man viņš bija izslēdzies, ja nu jau esmu tuvu 45 minūtēm. Skrienu, skrienu un skrienu... bet finiša priekšā nav, protams nekādu virzienu uz kompasa neskatos, jo esmu visai pārliecināts ka atzīmējos 88. kp un tagad pa taciņu dodos uz finišu. Skrienu un redzu priekšā kontrolpunktu... 112. kp... !@#$%^&* wtf? kādā veidā es te esmu nonācis!!! Līdz finišam no šejienes normāls kloķis, bet man aptuveni 1 minūtes rezerve, nu neko... ko darīt, sāku skriet ar pilniem apgriezieniem, bet tā prātīgi lai kāju nekur neuzsistu. Finišēju un netieku gudrs, KĀDĀ VEIDĀ es varēju tā novirzīties pa 90 grādiem prom no finiša, sanāk ka uztaisīju vairāk kā 5 minūšu kļūdu uz finišu :))) KAUNS! Saņemot splitu izdruku viss ir skaidrs kā dienā! Es pēc 107. kp esmu sekojis tam skrējējam uz 84. kp nevis 88. kp, atzīmējies tajā nemaz nepaskatoties numuru pārliecībā ka esmu pie 88.kp, un tad pa nepareizo taku devies velns viņ zin kur, laikam širmis bija galīgi aizgājis ciet :) Lieki teikt kādās domās biju par sevi pēc finiša. Bet katrā mīnusā var atrast arī plusu, ja nebūtu pieļāvis šādu kļūdu, tad šovakar nebūtu skrējis nevienu metru, bet nu biju noskrējis gandrīz vienu kilometru savā garajā finišā un... kājā nesajutu nekādas sāpes! Tas ļauj pozitīvi skatīties nākotnē, protams ka ik pa laikam vēl jūtu ka tajā potītē un kaulā kaut kas nav vēl īsti kārtībā, bet man vēl ir 3 nedēļas laika lai atkoptos un Spānijā skrietu ar pilnu soli. Kontrollaiku diemžēl šovakar ar to garo finišu pārtērēju - 45:42, tāpēc nopelnīju 10 soda punktus un ar savāktajiem 130 punktiem ieņēmu 18. vietu no 34 dalībniekiem (maz, laikam aukstums bija atbaidījis). Īstenībā pārsteidzoši augstā vietā pastaigājoties, šķiet daudzi nebija izvērtējuši savus spēkus un skrējuši uz tālajiem punktiem un pēc tam atpakaļ nemaz nesavācot tuvos punktus, lai tik iekļautos kontrollaikā.
Un atkal varu teikt ka paveicās šogad tieši tāpat kā pagājušo gadu. Visi apstākļi sakrita tā ka man pietika ar pirmajos 3 posmos (kad skrēju bez traumas) izcīnītajiem punktiem, lai YHOA Night League 2011/12 kopvērtējumā ieņemtu 3. vietu! Paveicās ka uz pēdējo posmu nebija ieradies Josh Beech, kurš laikam būs aizbraucis uz Zviedriju pie savas blondās zviedrietes, tāpat nestartēja arī David Alcock, kurš esot svinējis Leona kāzas, un arī Adam Bradbury nebija pagodinājis ar savu klātbūtni pēdējā posmā. Jauki - 2010. 1.vieta, 2011. 3. vieta un 2012. atkal 3. vieta, vienmēr ir patīkami saņemt kādu apbalvojumu, lai vai kā tas būtu izcīnīts.
P.S. Šovakar pamēģināju kāda ir redzamība tumsā ejot/skrienot distanci ar galvas kameru. Diemžēl nekāds kvalitatīvais video naktī nesanāk, tāpēc nav jēgas publicēt visu pilno video, kurš ir ļoti garlaicīgs un praktiski neko neatspoguļojošos. Šeit ir ieskats uz pirmajiem 3 kontrolpunktiem:

Nav komentāru: