Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)

Category: White Peak Weekend Day 2

Map/area: Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Green

Results

Sacensību centrs atkal augšā kalnos, tāpēc šoreiz velosipēds tika atstāts līdzenumos, lai kājas netiek jau piedzītas pirms starta. Bet nu vakardienas kalniņus šorīt vēl labi varēja just kājās, tāpēc nolaidu savu latiņu vēl zemāk, un nestartēju vis Blue distancē, bet gan Green, kurā piedāvātie 5 km mani pilnīgi apmierināja. Kaut kur jau šīs kartes nosaukumu biju dzirdējis, tāpēc parakņājoties savā karšu arhīvā, atradu ka esmu jau 2009. gadā šeit skrējis. Toreiz normālu gabalu esmu braucis no Leeds uz šejieni, un jā, atmiņā palikusi nežēlīgā krusa, kas toreiz te plosījās. Tā ka sagaidāmo apvidu jau biju iepazinis pirms 3 gadiem - ļoti skrienams, bet kā angļi teiktu - tricky, jo starp daudzajām mīnu bedrēm atrast īsto nav viegli, un arī pareizajām klintiņām jāmāk uzskriet precīzi virsū. Starts ceļa malā un mazliet jāpastāv rindā, lai tiktu startēt, bet ļoti pārskatāmi var redzēt, kur skrien pirms manis startējušie, praktiski pirms starta, vēl karti neredzot, jau nojaušu kur ir 1. kp. Pirms manis Green distancē startē 14-16 gadīgs jauneklis, tad M45 pārstāvis, tad W21 skrējēja, tad dāma gados, un tad es. Tātad mērķis varētu būt noķert to četrdesmitpiecinieku. Distances sākums gandrīz kā bērnu distancītē, 1. un 4. kp var ņemt kartē neskatoties, bet uz 2. un 3. kp mazliet jāuzmet virziens īsajos etapiņos un tad jau bedres pašas nāks pretim. Pie 1. kp panācu dāmu, bet W21 jaunkundzei aiz muguras tiku ceļā uz 5. kp, kurš bija augšā pie klintiņas, izmantoju izdevību nedaudz atpūsties pēc starta krosa, un ļāvu viņai orientēties manā vietā. Arī uz 6. kp vēl nedaudz ļāvos atvilkt elpu, bet kad jutu ka meitene pa priekšu sāk peldēt starp klintīm, tad pieslēdzos pats pie orientēšanās, un punktu atradu bez liekām emocijām. Nu bija jāsāk atkal vilkt, jo uz 7. kp distance sāka iet lejup no kalna. Diemžēl uz 7. kp sanāca 30 sek. misēklis, jutu ka laižos pa zemu, bet tāpat aizskrēju garām punktam, varbūt tāpēc ka pamanīju kā uz 8. kp aizskrien abi pirms manis startējušie stiprā dzimuma pārstāvji. Hmm sākums ir padevies labs, ja jau viņiem esmu pievilcis klāt. Uz 8. un vēl jo vairāk uz 9. kp stiepju pamatīgi, jo kartē tur reāli nav ko lasīt, un uz ceļa panāku divus orientieristus, diemžēl tie nav Green skrējēji, par ko pārliecinos tikai tad, kad ar viņiem pieskrienu pie punkta, kurš nav manējais... atkal 30 sek. lieks līkumiņš uz 9. kp. Šeit pirms kļūdas es pēdējo reizi tālumā redzēju savu ķeramo konkurentu, un sapratu ka tomēr nevarēšu viņu noķert. Uz 10. kp jātur tikai virziens, ko palīdz turēt vairāki veterāni līdzās, kurus nemanot esmu panācis, ar vienu no viņiem tad izveidosies arī laba sadarbība līdz pat finišam, jo 10. un 11. kp es paņemu aiz viņa muguras. Uz 12. kp sanāk visai daudz novirzīties no taisnās līnijas un kādas 20 sek. iezaudēju savam kompanjonam, bet uz 13. kp jau atkal esmu klāt viņam. Jāpiebilst, ka sajūtas ir lieliskas, paskriet varu, neskatoties uz nelielo stīvumu kājās, un kas pats galvenais, baigi labi izdodas noturēt virzienu un punktos eju precīzi iekšā. Diemžēl to nevar teikt par 14. kp, jo tur ir vienkārši bedru jūra, pilns ar sīkām bedrītēm, starp kurām jāatrod viena lielāka. Jau sākumā jutu, ka pārāk tālu novirzamies no sētas pa kreisi, tāpēc intuīcija saka ka punktam ir jābūt kaut kur pa labi, pakāpjos uz augstāka izciļņa un ar skatienu sāku ķemmēt visas apkārt esošās bedres, līdz kamēr aptuveni 50 metru attālumā pamanu ka no vienas bedres laukā rēgojas SI stacija. Atkal ~30 sek. var pieskaitīt pie rezultāta. Uz 15. kp izvēlos skriet nevis pa līniju, bet gan kā drošu orientieri izvēlos visai izteiktu ierakumu kalnu etapa vidū, bet pašu punkta vietu ļoti viegli var noteikt pēc citu priekšā esošo orientieristu virzības. Īstenībā ļoti interesanti tik atklātā apvidū redzēt citus orientieristus (ļoti lielā skaitā) darbībā. 15. kp pirmais atzīmējas mans kompanjons, jo viņam pret kalnu tas solis tāds raitāks, tāpēc uz 16. kp es dodos uzticoties viņa virziena izjūtai, un punktā nonākam apbrīnojami precīzi, bet nu uz pēdējo 17. kp Russell (apskatījos splitos, kā tad sauc konkurentu) galīgi iet šķērsām, tāpēc man nākas labot, un ar mazāku līkumu atzīmēties punktā pirms viņa. Finišs visai garš (240 m) un Rasels aizjoņo uzreiz garām, bet es cenšos neatpalikt. Finišēju ar rezultātu 34:55 un kājas pašas saka, ka šis ir bijis nežēlīgi ātrs skrējiens, tāpēc pēc finiša vēl mazu gabaliņu jāpaskrien, lai var atiet. Garmina uzrādītais ātrums ir nedaudz virs 6 min/km, ar tādu ātrumu sen nebiju veicis orientēšanās distanci (urban o-distances var neskaitīt, jo pa ielām protams ka skrienas vēl ātrāk). Un ja tā paanalīzē, tad pie glīta bezkļūdu distances veikuma, bija pat iespēja novinnēt šo pasākumu. Bet arī ieņemtā 5. vieta no 83 dalībniekiem ir tīri laba, jo priekšā palaidu vien pāris jauneklīgākus konkurentus un to M45 pārstāvi, kuru neizdevās noķert.
Beidzot vajadzētu izlemt, kuram klubam lai nākamgad pievienojas. Šeit manā apkārtnē lokālais klubs ir DVO, bet viņš ir visai mazs. Aktīvākais te noteikti ir LEI klubs, viņi biežāk organizē dažādas sacensības, arī nākamgada Britu čempionātu sprintā un vidējā, bet nu viņu kluba krāsas (lillā) un logo (Azimuta pifs pret viņu suni izskatās daudz labāk) galīgi nepiesaista, jo labprāt turpmāk gribētos skriet arī jaunā kluba neilonā. Ja skatās uz o-topu smukumu, tad varētu pievienoties NOC klubam, viņi izmanto Robina Huda simboliku, un šķiet ir ''krutākais'' klubs šajā apkaimē :) Vēl mazliet ir laiks padomāt par izvēli starp Derby, Leicester vai Nottingham.
Tūliņ tūliņ sāksies jaunā nakts-o sezona un uzreiz ar prestižu pasākumu - Midland Nakts Čempionātu, bet es vēl ne reizi neesmu bijis šoruden tumsā mežā.

Errwood (Macclesfield)

Category: White Peak Weekend Day 1

Map/area: Errwood (Macclesfield)

Organiser: MDOC

Country: England

Discipline: Blue

Results

Šīs sacensības manu uzmanību piesaistīja ar Mančesteras kluba aicinājumu - Welcome to a taste of Scotland in the Peak District ! Ja jau kalni būs kā Skotijā un es ceru arī meži, tad ir jāpamēģina, jo atceroties Skotijas 6dienas pirms nu jau 5 gadiem, tur kaut kam ir jābūt. Kalnus jau paspēju izbaudīt pirms starta, jo šoreiz uz sacensībām devos ar vilcienu un riteni. Lai no stacijas nokļūtu līdz sacensību centram, bija jānobrauc vien 12 km, kas normāli būtu kādās 35 minūtēs pieveicami, bet šoreiz šī attāluma pieveikšana prasīja 1 stundu un 9 minūtes! Kalni bija ne pa jokam, un pat divreiz nācās kāpt nost no velosipēda, jo tādā sienā vienkārši nebija iespējams uzbraukt. Tātad iesildīšanās pirms startā sanāca pat pārāk laba, atlika vēl tikai izstaipīties un biju gatavs doties distancē. Aicinājums uz apvidu kā Skotijā nelika vilties, mežs izskatījās iespaidīgs (beidzot skuju koki un sūnu pamatne) un arī kalni liks kārtīgi pacīnīties. Startā ieraugot etapu uz 1. kp, sapratu ka te šodien būs īsta ORIENTĒŠANĀS. Etaps cauri kārtīgam zaļajam biezoknim bez nevienas normālas piesaistes. Kad tiku cauri tam biezoknītim, mana piesaiste izrādījās 16. kp, jo biju krietni novirzījies pa labi, vismaz punktā varēju droši iet iekšā, bet 1 lieka minūte noteikti klāt, ar šādu līkumu. Uz 2. kp tikai virziens, jo beigās varēs labi atdurties pret kontūru. Būtībā visi nākamie punkti 3. 4. 5. un 6. kp tika ņemti tikai paļaujoties uz kompasu, vislielākais prieks ka izdevās precīzi trāpīt uz 6. kp, jo šādā apvidū ar tik daudz dabīgajiem šķērsļiem, varēja visai viegli novirzīties no uzņemtā kursa, palīdzēja arī tas ka nekādu dižo skriešanas ātrumu te nevarēja attīstīt. Etapu uz 7. kp izvēlējos skriet vairāk pa mežu, jo kaut arī pilns ar sakritušiem kokiem, tomēr vieglāk skrienams nekā aizaugusī pļava. Uz 8. kp gandrīz tikai pa marķējumu gar ceļu un nezinu kā, bet tieši šādos vieglajos etapos man sanāk sataisīt vislielākās muļķības. Vispirms mazliet apjuku izskrienot no marķētā posma, pēc tam aizrāvu līdzi Brown distances skrējējiem uz viņu punktu, un tikai tad nolasīju kartē kur esmu es un kur man vajadzēja būt. Tik muļķīga kļūda, lai neteiktu vairāk :( Sabojāju visu labi iesākto distanci ar šo 2 minūšu kļūdu, bet tagad atslābināties nevarēja vispār, jo nākamie punkti sekoja open moorland apvidū, kas nav no maniem favorītapvidiem. 9. kp visai viegls, bet 10. un 11. kp gan prasīja uzmanīgi sekot līdzi virzienam un attālumam, jo šādās viršu pļavās atrast mikroieplakas nav tas vieglākais uzdevums. Labi ka biju kopā ar diviem Brown distances skrējējiem, varējām mazliet platāk izklīst, līdz viens uzgāja virsū punktam. Uz 11. kp arī mūsu virziens sakrita, tāpēc tik skrēju līdzi, tomēr šiem bija cits punkts, dažus ielociņus uz augšu, tāpēc uz savējo punktu sanāca tāds neliels 30 sek. līkumiņš. Uz 12. kp normāls downhils uz leju, galvenais skatīties kur kāju liec un tik lidot lejā. Punkts tika paņemts bez grūtībām no sētas puses, arī 13. kp nekādas grūtības nesagādāja, galvenais ticēt virziena izjūtai. Bet 14. kp gan atkal augšā kalnā, atkal izvēlējos virzīties pa mežu nevis pļavu, un augšā uz taciņas tiku samērā ātri, un tālāk tikai formalitāte ar punkta paņemšanu. Uz 15. kp aizliegtā teritorija (putnu ligzdošanas vieta) priekšā un kartē iezīmējuši ka jāskrien baigais līkums apkārt pa kreiso pusi, bet pa labo pusi būtu daudz ātrāk. Es protams izvēlos labo variantu, kurš ir krietni īsāks un šķiet ka tas nebija aizliegts, jo tagad ieskatoties Routgadet citu veiktajos ceļos, ne es vienīgais biju skrējis pa to pusi. Punkts easy, jo tas pats kurš 7. kp, arī 16. kp paņemšana likās ka nekādas problēmas nesagādās, jo tam jau biju paskrējis garām ceļā uz 1. kp, bet atkal dažādi pārvarāmie šķērsļi mazliet lika vairāk noorientēties pirms paša punkta. Uz 17. kp vienīgā doma bija tikt ātrāk uz ceļa, jo pa zaļo nebūs aršana, bet baigi paveicās, jo trāpīju mazajās eglītēs uz kaut kādu iedzītu vagu un varēju tā visai brīvi arī pa zaļo skriet. Un kaut kas neticams, tieši uz pēdējo 17. kp esmu uzrādījis ātrāko splitlaiku (vienīgo) starp visiem Blue distances orientieristiem. Tā kā biju labi ieskrējies, tad arī uz finišu centos lidot tā no visas sirds, tikai pirms atzīmēšanās nācās visai strauji sabremzēties, jo viena tīnīte kādas 2 sekundes bakstījās ap finiša SI staciju, kamēr trāpīja iekšā. Tas viņas žēlais sorry lika tikai pasmaidīt, jo redzot ka tāds dzīvsvars lido no meža ārā, var taču paiet malā. Labi, nebija jau nekāda cīņa uz sekundēm un beigās rezultātu augšdaļā bija visai lielas atstarpes. Finišēju ar rezultātu 57:08, kas uz to brīdi bija ātrākais, bet visai drīz ar graujošu 10 minūšu pārsvaru (es pat bez savām kļūdām nevarētu uzrādīt tādu laiku) tiku pārspēts. Beigās ieņēmu 4. vietu no 57 dalībniekiem, bet ne jau vietām ir nozīme, galvenais ka bija iespēja izbaudīt ļoti interesantu orientēšanās distanci. Gandarījums par distances sākuma veikumu, mazliet garīgo pabojāju uz 8. kp, bet interesantais apvidus ļāva kārtīgi izbaudīt distanci. Vēl kalnainais atpakaļceļš ar riteni uz vilciena staciju, un rītdien priekšā vēl vienas o-sacensības, kuras solās būt ar lieliem ātrumiem, jo pa atklātām pļavām, bet pilnām ar klintīm un bedrēm.

Sence Valley Forest Park (Leicester)

Category: LEI Winter League 2012/2013

Map/area: Sence Valley Forest Park (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Long

Results

Mazliet aizsēdējos pie TV skatoties komēdijseriālus, līdz atskārtu, ja tūliņ netaisīšos, tad šodienas sacensības nokavēšu :) Ātri sametu somā visus vajadzīgos o-piederumus un devos ceļā. Laika apstākļi ārā ne tie paši labākie - tipisks Anglijas rudens, migla un sīks smidzinošs lietutiņš. Varbūt vajadzēja palikt mājās, bet vilinājums bija liels uzskriet brīvdienā tik netālu no mājām. Īstenībā visai interesantā laikā bija izdomājuši rīkot šo Azimuta tipa mačiņu, trešdienā 11:00 no rīta, kad visi studenti un skolēni skolā un normāli strādājoši cilvēki darbā (labi ka man šodien darba grafikā iekrita brīvdiena), tātad atkal būs jāsacenšas tikai ar pensionāriem vai kādiem pašnodarbinātiem mājsaimniekiem :) Protams ka startu nokavēju, jo ierados 10 minūtes pa vēlu, bet nu atļāva man startēt, tad nu fiksi ietērpos o-tērpā un bez iesildīšanās devos distancē. Tas ka neizstaipīju ķermeņa augšdaļu, muguru un kājas, tas it kā būtu sīkums, bet pēdu un potīšu iesildīšana gan man ir obligāts rituāls (vecās traumas), tāpēc distances sākums bija visai stīvs un uzmanīgs. Jau distances laikā nolēmu, ka šīs sacensības man būs jāsauc par sētas mačiem, jo tik daudz reizes distances laikā nekad iepriekš nebija nācies pārvarēt dažāda izskata un augstuma sētas, tāpēc būs jāmēģina uzskaitīt cik tad reizes rausos pāri sētām. Pirms starta domāju ka būs jauks parkveida mežiņš, bet kā jau kartē redzams, parks bija viena liela krūmu jaunaudze ar takām pa vidu, jo izrādās ka šo parku ir izveidojuši vien pirms 15 gadiem. Tā ka skriešana pa taisno nekāda ātrā pa šādiem krūmiem nesanāks. Jāsāk tā sētu skaitīšana. Uz 1. kp vispirms pa čūskveidīgu taciņu lejā no kalna un sētai (1) pāri zaļajā iekšā. Uz 2. kp pirmā doma skriet pa taku un tad griezt iekšā zaļajā, bet tad pamanu ka tieši uz punktu iet grāvītis kā labs orientieris, tā ka sanāk skriet/iet tik pat kā pa marķējumu. Visas takas no meža (krūmiem) atdalītas ar sētu tā līdz jostasvietai, tāpēc šķērsojot taku uz 2. kp, sanāk kāpt pāri dubultā, vispirms ārā no 1. kp mežiņa (2) un tad iekšā 2. kp mežiņā (3). Pirms manis startējušie slapjajā zālē ir iedzinuši labas takas, tāpēc pa vienu tādu virzos droši uz 3. kp, atkal pārvarot sētu (4) ārā no zaļā. Kaut kā biju savādāk iedomājies, kā kontūrām vajadzētu būtu tajā vietā kur atrados, tāpēc šķita ka esmu pa tālu aizkrējis un punkts ir atpakaļ uz augšu pa taku. Paskrēju uz augšu kādu gabaliņu un sapratu ka nebūs vis, jāskrien vien atpakaļ (1:30 kļūda). Uz 4. kp garais etaps un ir 3 varianti, pa vidu, vai arī pa labo vai kreiso pusi, es ņemu iespējams garāko pa kreisi, bet varu vismaz beidzot iesildīties uz lielās takas. Uz pašu punktu protams atkal jāpārvar sēta (5), atzīmējos punktā un pa to pašu taciņu un sētu (6) atpakaļ uz 5. kp. Uz 5. kp jāšķērso ganību pļava, kuru iežogo dzeloņdrāšu sēta (pret biksēm nesaudzīgāka), kurai nākas kāpt pāri gan vienā pļavas galā (7), gan otrā (8). Pie punkta neliela aizkavēšanās, SI stacija nedarbojas, pabakstu vairākas reizes, līdz pārliecinos ka tā ir mirusi un varu atzīmēties uz kartes ar veco ''krokodīlu''. Uz 6. kp pret kalnu viegli neiet, kārtējā sēta (9) un kontūru zaļajā veiksmīgi atrodu. Uz 7. kp atkal no viena zaļā uz otru, bet par pārsteigumu te tik viena sēta (10), jo pirms 7. kp mežiņa var veiksmīgi apskriet to žodziņu. Punkts gan visai indīgs, mazajās eglītēs jātrod kaut kāds vecs elektrības stabs, virziens strādā, tikai aptuveni 10 metrus novirzījos. Uz 8. kp labs ripojiens lejā pa asfaltēto celiņu un mežā iekšā, protams atkal pāri sētai (11). Uz 9. kp nevaru uzreiz izlemt, vai skriet atpakaļ uz ceļu, vai kaut kur pa taisno gar sētu un caur krūmiem. Pa taisno. Pārlecu sētai vienreiz pāri (12), bet pļavas pusē krūmi lielāki, tāpēc jālec atpakaļ zaļajā (13) un protams beigās lai tiktu no zaļā ārā atkal sēta (14). Pirms paša 9. kp vēl viena sētiņa (15). 10. 11. un 12. kp viziena punkti tiek paņemti ļoti precīzi, bet uz 13. kp izskatās visai sarežģīts etaps, ja skrien pa taisno. Vajadzēja jau laikam skriet atpakaļ uz taciņas un ar mazliet lielāku līkumu apskriet apkārt tam ezeriņam, bet nē, es izdomāju doties pa labo pusi un iekūlos pamatīgos sūdos. Vispirms tiku pāri mazajai sētai (16), bet nepamanīju kartē, ka otra sēta ir ar divām ķepiņām un tādai divmetrīgai es pāri netikšu. Nu biju iežogots, vienā pusē mazā sēta, otrā pusē lielā, nekas cits neatliek ka lauzties caur krūmiem uz priekšu, bet tur priekšā divi normāli grāvji un vēl kaut kāda aizliegtā teritorija ar purvu. Šādi etapi nedaudz uzsit riebumu, biju laimīgs, kad pirms ceļa pārkāpjot pār koka sētu (17) tiku uz ceļa un sauzemes. Liekas 2 minūtes tika tur atstātas. 14. un 15. kp samērā viegli, protams neiztiku bez sētām :) uz 14. kp divas (18) (19) un uz 15. kp viena (20). 16. kp tas pats kurš 1. kp, tā ka aptuvenā vieta jau bija zināma, tikai punktā jāiet no otras puses, kārtējā sēta (21) no taciņas. Uz pēdējo 17. kp etapiņš no viena meža pudura otrā, kas protams atdalīti ar sētām (22) (23), šīs nu šodien bija pēdējās. Punktu tā pa skaisto noraku, kaut kas tur kartē ar attālumiem negāja kopā, jo punkts atradās ļoti tuvu zaļajai kontūrai, bet dzeltenās tur bijai visai neizteiktas, garmins jau it kā uzrāda ka precīzi esmu bijis punktā, tātad karte nav bijusi korekta, jo arī uz finišu skrēju gar zaļo kontūru, nevis kā garmin ceļš uzrāda, kaut kur pa vidu. Šādas distances nekādu lielo gandarījum nesniedz, jutos kā pēc Brantiem. Tātad kopumā 23 reizes !!! biju pārvarējis dažāda izskata un augstuma sētas, nu ritīgs sētas mačs :) Rezultāts 52:22 un 6. vieta no 36 dalībniekiem.

Byron's Walk (Nottingham)

 

Category: EMOA League District Event

Map/area: Byron's Walk (Nottingham)

Organiser: NOC

Country: England

Discipline: Blue

Results

Tāpat kā pagājušo nedēļ WMOA līgas sacensībās startēju viens no pirmajiem, tā arī šoreiz startēju pašā sākumā. No vienas puses labi, ka tīrs mežs priekšā un vari koncentrēties tikai savam skrējienam, bet no otras puses, kādreiz ir vēlme, ja kādā zaļajā vai rožu džunglī kāds izceļ punktu. Šorīt iesildoties biju jau paspējis nobraukt ar riteni 20 km un vakardienas urban skrējiens arī vēl mazliet kājās bija atstājis jūtamas muskuļu sāpes, tā ka pirms starta nebiju tik svaigs kā gribētos. Ierodoties sacensību vietā, sapratu ka mežs atkal nebūs nekāda dāvana - tipiskais Anglijas mežs ar neskrienamu pamežu, kas apstiprinājās arī ieraugot paraugkarti startā - zaļā krāsa un zaļās līnijas dominēja. Starta tiesnesis sniedza visai interesantu informāciju - distancē ir divas karšu maiņas vietas, tātad kopumā distanci būs jāveic ar 3 kartēm!!!, kas liecina ka būs jāskrien visai mazā platībā vairākos apļos. Vienreiz jau Anglijā biju skrējis distanci, kur karšu maiņa ir pie kontrolpunkta, un kur zemē stāv maisiņš pilns ar kartēm, tāpēc šoreiz zināju kas sagaidāms, jo toreiz tas bija pārsteigums, šāda karšu maiņa. Tāpat kā pirms nedēļas Brindley mežā, arī šodien sāku pārliecinoši, uz 1. kp uzrādot ātrāko splitlaiku, īstenībā šķita ka pat ļoti ātri sasniedzu pirmo kontrolpunktu, tāpēc uzreiz pārbaudīju mērogu, viss kārtībā - desmittūkstošniece. Nu jau pie Anglijas kartēm esmu tā piešāvies, ka līdz ko kādā etapā ieraugu zaļās svītras, tā uzreiz meklēju labāko ceļa apkārtvariantu, jo pa tiem rožaugiem vienkārši nav iespējams normāli paskriet, tāpēc uz 2. kp bez liekas minstināšanās izvēlos skriet apkārt pa taciņu. Uz 3. kp diemžēl nav iespēju izvairīties no tā drausmīgā pameža, tāpēc jācīnās tik taisini, arī uz 4. kp etapa sākums visai lēns un ar jūtamu piepūli plēšoties pa tām rozēm, bet etapa beigas jau patīkamā baltajā mežā, tikai ar vienu pamatīgu bet... lai atzīmētos punktā, nākas pieveikt kārtīgu kāpumu. Iespējams šo etapu arī vajadzēja skriet apkārt pa stigu, tā vinnējot vismaz 30 sekundes. Etaps uz 5. kp šķita vieglāks par vieglu... tehniski jā, bet ne fiziski, jo no sākuma nepamanītās 5 metrīgās augstumlīknes skatam pavēra visai iespaidīgu nogāzi, kuras augšā jātiek. Cīnījos un kāpu tik augšā pa taisno, bet tagad mājās skatoties kartē, atkal izskatās ka ātrāk būtu bijis apkārt pa ceļu, bet feināk taču ir orientēties pa taisno, nekā skriet krosiņu pa takām. Uz 6. kp īsais etapiņš, tikai formalitāte, bet uz 7. kp tikai virzienā gar jaunaudzi ar visai saliektu muguru, baigais džunglīts tomēr tas bāli zaļais. Pie punkta pirmā karšu maiņa, zemē maisiņos stāv divas smukas karšu kaudzītes, viena Brown distancei, otra manai Blue distancei. Pirmās daļas karti zemē nemetu, bet gan paloku apakšā zem otrās daļas kartes, jo kas zin kad atkal atbraukšu uz NOC rīkotajām sacensībām, un kur un kā varēšu atgriezt kartes savam karšu arhīvam :) Tātad turpinam uz 8. kp, ātri gar kontūru ārā no zaļā un pa stigu beidzot šodien tā pa īstam varu ieskrieties, beigas atkal rožaugu muklājā, pa kuru lēkājot nav nemaz tik viegli noturēt precīzu virzienu, šeit būtu ļoti noderējis ka kāds izceļ punktu, bet nu labi vien ka pats veiksmīgi uzlecu viņam virsū. Uz 9. kp praktiski tik pa līniju, beigās pieveicot atkal ''jauku'' kāpumiņu. O... 10. kp izrādās ir pirmās daļas 3. kp, tāpēc šķiet tā atrašana nekādas problēmas nesagādās, bet tieši uz šo punktu pieļauju pirmo kļūdu un tieši rožaugu dēļ, cenšoties pēc iespējas vairāk izvairīties no tām sasodītajām rozēm, novirzos krietni pa labi, kas laika izteiksmē pārvēršas par pusminūtes kļūdu. Etaps uz 11. kp šķiet bija šodienas fiziski grūtākais etaps, nekādu apkārtvariantu nebija un tā kā pirms manis bija startējuši vien pāris konkurenti, tad cīņa ar rozēm sanāca līdz asinīm. Nekad dzīvē neesmu skrējis ar kājsargiem, bet pēc šī etapa apsvēru domu par to iegādi, bail pat iedomāties kā te vasarā izskatās, jo rudenī kaut cik tie krūmāji ir noplakuši pie zemes. Uz 12. kp tikai sadarbība ar kompasu, kas arī veiksmīgi izdodas un punktā trāpu precīzi. 13. un 14. kp tādi pārskrējienu etapi pa takām, bet uz 15. kp identiska kļūda kā uz 10. kp, jo arī šis punkts jau pirmajā aplī (6. kp) bija ņemts, bet nezin kā pa reljefu biju jūtami novirzījies pa kreisi, laikam motokrosisti iespaidoja to :) Mežā bija daudz izbraukātu moču taku, un arī šodien 3 brašuļi te gribēja mazliet pagonkot, bet ieraugot orientieristus viņu teritorijā, ātri notinās. Īsais etaps uz 16. kp un nu klāt otrā karšu maiņa, šoreiz zemē 3 maisiņi, jo arī Green distancei šeit ir karšu maiņa. Nu jau distanci turpinu ar 3 kartēm rokā, jautri! jo nekad iepriekš tā vēl nav bijis :) 17. kp jaunaudzes malā, bet aptuveni 10 sekundes pazaudēju, jo punktu uzreiz nepamanīju aiz papardēm. 18. kp skrienamais tik pa takām un ceļiem, bet 19. kp kāpjamais, njā kalnu etapos man iet grūti, it kā vajadzētu piespiesties skriet, bet kaut kā nevelk. Toties etaps uz 20. kp vairāk uz leju, un te nu es atkal varu jozt cik nu ir iekšā, ir atkal tas lidojošais fīlings, kaut biežāk šīs sajūtas pavadītu mani distancē. Uz 21. kp tikai un vienīgi apkārt, uz 22. kp pirmā doma bija skaitīt tās ierakumu gravas, lai precīzi trāpītu uz pareizas, bet izlēmu paļauties uz attāluma izjūtu, kas mani nepievīla un punktā trāpīju ļoti precīzi. Pēdējais 23. kp visai viegls, pēc reljefa, un šodienas finišs atkal kas sen nepieredzēts. Uz finišu nevis jāskrien 100 metri, bet gan kārtīgs etaps ar visu orientēšanos, pa taisno caur zaļajām strīpām tiešām negribējās, tāpēc locīju kārtīgu astotnieku pa ceļiem. Finišu varēja jau dzirdēt pa gabalu, jo vesels bars ar sīkajiem klaigāja, skolēniem bija kaut kāds atlases mačiņš. Galīgi nebiju rēķinājies ka 6.5 km garo distanci veikšu ilgāk par stundu, bet nu fiziski jau tomēr bija visai grūta distance ar visai lielu kāpumu un pāris lieliem apkārtvariantiem (garmin 7.88 km). Tehniski gan es teiktu ka ļoti viegla distance, kļūdās sev varu atrast aptuveni 1 minūti un otru pieplusot uz pāris neizteiksmīgiem variantiem. Finišēju ar rezultātu 64:59, ieņemot 2. vietu no 50 dalībniekiem. Ja godīgi, nav jau vairs interesanti skatīties tās rezultātu tabulas, jo ja distanci būšu veicis normālā izpildījumā, tad loģiski ka būšu rezultātu augšdaļā, jo nav jau vairs vērts pieminēt to, ka šeit pārsvarā startē veterāni, vienīgi interesantāk ir paskatīties winsplits splitlaikus. Tehniskajos un parastajos etapos viss ir kārtībā, esmu starp ātrākajiem, bet līdz ko ir kāds kalnu etaps, tā uzreiz uzrādās padsmitās vietas splitos, kas liecina par to, ka nespiežu sevi cīnīties, bet vai tas ir vajadzīgs... es labāk kalnu etapus izmantoju atpūtai un nākamo etapu analīzei :) Ir parādījies baigais prieks atkal orientēties da jebkādā apvidū, jo Leeds apkārtnē praktiski visas o-kartes bija izskraidītas vairākas reizes, bet te Robina Huda mežos viss ir jauns un neiepazīts! Tā ka mans nākamo nedēļu o-kalendārs ir visai bagāts ar dažādām sacensībam.

Ashby de la Zouch (Leicester)

Category: EMOA Urban League 2012

Map/area: Ashby de la Zouch (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Course 3

Results

Sen nebiju skrējis Urban sacensībās, tāpēc bija interesanti notestēt kā tad jūtos pilsētvidē. Tas ka neskriešu garākās distances bija skaidrs uzreiz, jo pie distanču parametriem šādās urban o-sacensībās droši var pieskaitīt vēl vismaz 2 km klāt, tāpēc vispiemērotākā priekš manis šķita 3. distance ar 4.6 km, kas finišā būs bijusi 6-7 km gara. Pilsētas nosaukums vedināja domāt, ka varētu sanākt interesants skrējiens pa vēsturisku pilsētiņu, pa mazām bruģētām ieliņām un māju tuneļiem, bet nekā, tikai centrālajā daļā sanāca tā vairāk padarboties ar karti, lielākā distances daļa sastāvēja no bezvariantu pārskrējieniem pa ielām. Minūti pirms starta ieraugot karti, biju visai šokēts par primitīvo karti, karte līdzinājās apmēram tādā pat kvalitātē kādu es biju uzzīmējis (pārkopējis) pie mājas Shaw Crosā. Izskatījās ka būs vienmuļi un garlaicīgi pārskrējieni no punkta uz punktu. Par to lai nebūtu garlaicīgi bija parūpējies distanču plānotājs, šoreiz gan no negatīvās puses. Pirmos punktus bija tā samudžinājis, ka grūti bija ielasīties uzreiz kartē. Ierasts ka no starta trīsstūra pa līniju ir vienmēr jādodas uz pirmo aplīti ar ko līnija ir savienota, tā arī daru un bez liekas domāšanas dodos uz pirmo punktu, bet johaidī kas ta nu, punktu numuri nesakrīt, esmu pie 174. bet man vajag 214. Nācās apstāties un bāzt karti pie deguna, lai saprastu kas tur ir saķīmiķots. Izrādās ka esmu pie 16. kp, kurš ir tieši uz līnijas uz 1. kp. Visādi distanču plānojumi ir pieredzēti, bet ar tik tizlu plānojumu laikam saskāros pirmo reizi, un ja ieskatās splitos, tad pilnīgi visi dalībnieki vispirms ir paviesojušies pie 16. kp un tikai pēc tam skrējuši atpakaļ apkārt uz 1. kp, jo es ar šo 30 sekunžu kļūdu, esmu bijis viens no ātrākajiem. Kļūda uz 1. kp vienmēr mazliet izsit no sliedēm, tāpēc turpinājums arī bija visai nepārliecinošs, uz 2. kp viegls īsais etapiņš, uz 3. kp ļoti uzmanīgi, mazliet paveicās ka punktu pamanīju jau laicīgi... uz mājas jumta :) jā, punkts bija novietots trepju augšā tikpat kā uz jumta. Distances sākums tiešām uzjautrinošs, vismaz nav garlaicīgi. Tālāk seko garais etaps uz 4. kp, tikai tāds sīkums, ka jātiek ārā no pilsdārza, pa taisno nevar, jo zīmēta kā aizliegtā teritorija, doma ir skriet pa kreiso pusi, bet atkal karte jābāž pie deguna un jāpēta kādi apzīmējumi tur ir sazīmēti, izskatās pēc nepārvaramas sētas, vārtu nav nevienu, jūties kā sprostā, jo nav īsti uz kuru pusi skriet. Atkal visai netipiska situācija, jāapstājas un jāpastāv lasot karti, lai saprastu kā vispār tikt laukā no šī labirinta, vienīgais variants skriet uz pretējo pusi cauri slavenajam 16. kp un tad pa ielu prom uz pilsētas centru. No 4. kp līdz 10. kp nav īsti ko komentēt - garlaicīgi. Etapā uz 10. kp skrienot pāri lielajai pļavai, laižu kājas vaļā no visas sirds, jo priekšā esošais mērķis ir visai tuvu, visu distanci pa priekšu tālumā redzams onkulis, kas startēja 1 minūti pirms manis, bet kā nevaru viņu noķert tā nevaru, un tā kā jau nojaušu ka manā distancē startēs tikai veterāni, tad protams ka zemāk sevi par 1. vietu neredzu, bet ja šo sparīgo onku nespēšu noķert, tad nāksies viņam piekāpties. Onku nenoķēru, bet punktam gan gandrīz aizvilku garām, kas man izmaksāja liekas 30 sekundes. Uz 11. kp mazliet pazūdu starp mašīnām stāvlaukumā, un tālāk veiksmīgi izlokos cauri visām sētām. Uz 12. kp beidzot tā pa īstam sāku vilkt, jo to večuku man ir jānoķer (viens no retajiem ātrākajiem splitlaikiem). Esmu pusceļā uz 12. kp, kad redzu ka Mike aizskrien uz 13. kp, tātad pēc aptuveniem aprēķiniem tā pati 1 minūte starp mums ir saglabājusies, kļūdīties vairs nedrīkstu un jāvelk ir klāt. 13. kp ļoti viegls, bet uz 14. kp divi varianti, es protams izvēlos garāko :) Etaps uz 15. kp bagāts ar kustīgiem šķērsļiem ceļā, jāskrien caur centrālo pilsētiņas ielu. Tālāk atkal seko garais etaps uz 16. kp, pie kura šodien jau 2 reizes esmu pabijis, tāpēc karti saņurcu rokā un spiežu cik nu vien varu, jūtu ka besis tuvojas, bet pašam par brīnumu paskriet varu, varbūt jau ātrāk vajadzēja skriet ar lielāku jaudu. Skrienu pa pils vārtiem iekšā, bet vecais Mike skrien man pretim, tātad nu jau ir mazāk kā 1 minūte mūsu starpā, ja arī līdz beigām nepanākšu, tad dažu sekunžu pārsvars man tomēr būs. Diemžēl cerības uz vecā Hamptona pārspēšanu pats sagrauju, pārķerot etapu uz 17. kp. Ātri atzīmējos 16. kp un tik pat ātri gribēju tikt atpakaļ no pils teritorijas ārā. Izskrienu uz ielas, tālāk līdz krustojumam un nu ieskatos kartē, kur tad būs jāmeklē tas 17. kp....... bļāviens, punktam esmu jau paskrējis garām, kurš atradās pie pilsvārtiem. Angliski nolamājos un skrienu atpakaļ uz 17. kp, ātri atzīmējos, tikpat ātri savācu arī 18. un 19. kp, un varbūt tomēr ar Artūra cienīgu finiša spurtu ir iespējams atgūt zaudēto uz to 17. kp. Diemžēl distances plānotājs nav manā pusē, pēdējie 3 īsie etapiņi atkal tā samudžināti, ka vairāk jādomā par kartes lasīšanu nekā kaut kādām apslēptām ātruma rezervēm. Tiešām nesaprotu kāds labums plānot šādus zigzag etapiņus, gandarījuma nekāda, tikai acis var izmežģīt :) Finišēju ar rezultātu 39:45, zaudējot 14 sekundes M65 grupas pārstāvim Mike Hampton, kuru nevarēju noķert visas distances garumā. Traki tā zaudēt cienījama vecuma kungam par kuru esmu jaunāks vairāk kā 30 gadus. Vēl pārdesmit sekundes mūs abus apskrēja 16 gadīgs jauneklis un tā nu beigās ierindojos 3. vietā no 26 dalībniekiem. Kā jau prognozēju, ka šajos urban skrējienos ir ļoti jūtama atšķirība starp oficiālo distances garumu un reāli noskrieto. Garmins finišā uzrādīja 6.9 km, tātad vairāk kā 2 km pa virsu oficiālajiem 4.6 km, un labi vien ir ka neskrēju kādu garāko distanci, jo komfortablāk tomēr jūtos mežā skrienot šos 6-8 km, nekā pa pilsētu. Tik vakarā LEI mājas lapā izlasīju, ka šīs bija vienas no retajām sacensībām Anglijā, kurās notika apbalvošana, kuru es nesagaidīju, nu nekas gan jau kādu citu reizi tikšu pie savas vīna pudeles! Bet pats galvenais ko šodien noķēru, bija tas labais fīlings, ka atkal vietām varu pakriet tā no visas sirds un ar baudu, kā nekā esmu iebraucis mīnus 8 zem Open100 normatīva un skrējiena solis ir kļuvis mazliet platāks un ātrāks :) Tagad tik jādzen formu augšā un jāsāk vinnēt visi angļu veterānu o-mači.

Eureka Park, Swadlincote (Burton On Trent)

Category: Training

Map/area: Eureka Park, Swadlincote (Burton On Trent)

Country: England

Discipline: Sprint

Uzskrēju nelielu sprinta treniņu pirms rītdienas Ashby Urban sprinta sacensībām. Vispirms lēnām izskrēju pa mežiņu savākt četrus jaunus geocachus, un tad mazliet ātrāk izskrēju šo sprinta distancīti ar patstāvīgajiem kontrolpunktiem. Baigi jautri skriet tik mazā mērogā :) sanāca labs kartes ātrlasīšanas treniņš. 1.3 km 13 kp 7:22

Brindley & Hednesford Camp (Cannock)

Category: Regional and WMOA League Event

Map/area: Brindley & Hednesford Camp (Cannock)

Organiser: WCH

Country: England

Discipline: Blue

Results

Nu tad beidzot! Šķiet kopš Kāpas nebiju skrējis normālā mežā un piedalījies kaut cik nopietnās sacensībās. Arvien tuvāk tuvojoties sacensību vietai, smaids pa visu seju kļuva aizvien palatāks, biju sajūsmā par skatu aiz auto loga. ĪSTS PRIEŽU MEŽS! Dodoties uz šīm sacensībām, nodomāju ka gan jau atkal kādas mazās weekend sacensības, bet nē, vēl viens pārstiegums, kārtīgas reģionālās sacensības (West Midland līgas posms) un dalībnieki arī visai daudz 300-400. Tas tikai priecē. Kā jau ierasts izvēlējos skriet Blue distanci (6.5 km), jo Brown distance tomēr ir par garu (8.5 km) priekš manis. Tā kā dienā bija ieplānots vēl šur tur paspēt aizbraukt, tad startēju viens no pirmajiem 13. minūtē. Uz startu devos ar nelielu lepnumu, ka mugurā ir zaļais AIRE krekls, jo kā nekā pirms pāris nedēļām Compass Sport Cup finālā mūsējie uzvarēja, un nu gadu varēs saukties par stiprāko Anglijas klubu, tieši tagad kad es Airienteers pametu :) Etaps uz 1. kp izskatās visai vienkāršs, bet pa tādu visai ''peldošu'' apvidu ar sīkiem ielociņiem un deguniem, kuri kartē nav sazīmēti. Prieks ka izdevās pieturēties pie virziena un attāluma izjūtas, jo vienu brīdi jau gribējās sākt raut pa labi vai kreisi, redzot ka pāris orientieristi jau ķemmē apkārtni. Ieskatoties splitlaikos... oho, esmu uzrādijis ātrāko laiku uz 1. kp! Cik perfekti paņēmu 1. kp, tik katastrofāli sakļūdījos uz 2. kp, etaps tika veikts pēc plāna, bet... punktam paskrēju garām aptuveni 2 metru attālumā, saules apmirdzētajās papardēs punktu vienkārši nepamanīju, un izmetu diezgan muļķīgu loku (~1:30), līdz atgriezos pie punkta. Labi ka uz 3. kp garais etaps, varēju mazliet atslābt pēc tik stulbas kļūdas. Etaps cauri izcirtumam, pirmā doma ka jāturās pa līniju, bet tālumā redzot cik smagi un lēni 2 orientieristi izcirtumā virzās uz priekšu, izlemju ka vieglāk būs skriet apkārt pa ceļu, spēku pataupot distances beigu daļai. 4. 5. un 6. kp īsie etapiņi, tikai uz 6. kp izdevas ideāls veikums, uz 4. kp visai saraustīts etaps, bet uz 5. kp 30 sekunžu kļūda, precīzi virzījos uz punktu pēc tā kā ir attēlots kartē, bet dabā tomēr attālums starp ceļu un grāvi nesakrita un sanāk ka novirzījos mazliet pa kreisi, un trāpīt uz bedri klajā mežā... tā vienmēr ir sava veida loterija, vai nu ir vai nav :) Uz 7. kp atkal garais etaps caur izcirtumu, uzreiz skaidrs ka tikai pa ceļu. Jau pie 5. kp sev aiz muguras pamanīju divus visai sparīgus skrējējus, viens no viņiem ar uzrakstu ARMY uz muguras mani ātri apdzina uz ceļa, bet pie pirmā ceļu krustojuma nez kāpēc šis grieza pa taisno, kamēr es turpināju turēties uz takas, un visai loģiski ka uz augšējās paralēltakas es nonācu ātrāk, bet nu vīriem tas solis bija krietni ātrāks un nu abi mani apdzina. Nodomāju ka šie skrien manu distanci, tāpēc arī mežā tik sekoju līdz pat punktam, bet... šie atzīmējas, bet es ieskatos leģendās un man nesakrīt punkta numuri, tātad šie skrien Brown distanci, bet mans punkts ir dažus ielokos uz priekšu. Uz 8. kp īsais etaps, manā izpildījumā visai lēns un samocīts, cerēju to punktu ieraudzīt krietni ātrāk. 9. kp šķiet bija distances atslēgas punkts, ilgi nevarēju izlemt pa kuru pusi apdzīvotajai teritorijai lai dodas uz punktu, pa leju būtu pa mazo taciņu un droši punktā iekšā, bet nedaudz garāks līkums, toties pa augšu būtu tuvāk līnijai un pa pļavu, bet ar visai palielu kāpumu sākumā. Izvēlējos kreiso variantu caur pļavu un diemžēl tā bija varianta kļūda, jo kāpums bijai visai smags, plus vēl etapa vidū nedaudz pazaudējos un kopumā aptuveni 2 minūtes pazaudētas. Uz 10. kp visai veiksmīgi pa horizontāli, bet 11. un 12. kp kārtīgi spēka punkti pa izcirtumu, uz kuriem virzienu palīdzēja noturēt pa priekšu skrienošie orientieristi, kurus vienu pēc otra panācu un nevarēju saprast, vai tiešām viņi man bija aizgājuši garām etapā uz 9. kp pa leju, vai vienkārši biju noķēris šo grupiņu. Distances beigas visai formālas, uz 13. kp tik pa ceļiem, bet 14. kp ritīgs stiepiens pa pļavu, kurš man gan izvērtās visai bremzējošs, jo kaut kā dabā nespēju iztēloties to kas ir kartē zīmēts un vismaz 5 reizes uz pļavas kompasā piefiksēju virzienu, un beigās pat apstājos, lai pārliecinātos vai tiešām viss sakrīt. Finišēju ar rezultātu 56:22 un uz to brīdi biju līderis, bet beigu beigās ieņēmu 14. vietu no 85 dalībniekiem, kuri gan pārsvarā atkal bija tikai veterāni. Intereses pēc paskatījos citās distancēs, cik tad ir to M21 orientieristu, Brown distancē - 3, manā Blue - 3, un Green - neviens, zemākajās distancēs nemaz neskatījos, tātad kopumā tikai seši M21 pārstāvji... sarūgtinoši, lai neteiktu vairāk. Kā gan angļi redz nākotni šim sporta veidam? Bet pašam jau nu bija milzīgs gandarījums par veikto distanci, fiziski cik nu ar šobrīdējo formu varēju paskriet tik arī skrēju, turpmāk būs jāmeklē sacensības kuras notiek tiešām īstos mežos kā šis, nevis parkveidīgajos.

Shellbrook (Burton On Trent)

Category: LEI Winter League 2012/2013

Map/area: Shellbrook (Burton On Trent)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Score

Results

Kopš ultralong distances Bradfordā, gandrīz mēnesi nebiju ne skrējis, ne orientējies, tikai šad tad izbraucis ar ričuku, kādu garāku gabalu. Iecerētais o-skrējiens London city race sacensībās arī izpalika, kad iebraucot Londonā mašīna apstājās vienā ielas malā un ne par ko nebija izkustināma. Piedzīvojumi sanāca toreiz neaizmirstami - atrast Londonā, vienā no lielākājām pasaules pilsētām, kādu servisu vai meistaru mašīnai no Latvijas un ar latviešu apdrošināšanu, kura šeit Anglijā ir tikai tāds papīra gabals, kas nedod nekādu iespēju izsaukt kādu tehniskā dienesta palīdzību, bija visai sarežģīti. Pārdzīvojumu un piedzīvojumu bija daudz! Viss beidzās +/- labi, bet šogad dalība Londonas city race izpalika. Tā nu uz šodienas sacensībām devos ar zināmu izsalkuma garšu pēc orientēšanās, vienīgi sacensības atkal tādas visai nenozīmīgas un vēl pie tam izvēles distance, pagaidām vēl nav sanācis šajā pusē uzskriet kādās nopietnas o-sacensībās. Tātad šodien izvēles distance ar 45 minūšu kontrollaiku, ieraugot startā karti, uzreiz skaidrs, ka mērķis būs savākt visus 30 kontrolpunktus. Izskatās ka atkal būs krosiņš pa taciņām ar pāris orientēšanās elementiem, tā arī ir, sākums praktiski tikai pa velo taciņām (mežā bija MTB velo trase). Video no MTB sacensībām šajā ''mežā'' http://vimeo.com/37253636 Jūtu ka pulss uzreiz ir augšā pēc mēneša ilgās neskriešanas, tāpēc nekāds veiklais skrējējs šodien nebūšu, jāsāk jau laicīgi plānot izdevīgākos izvēles variantus. Kad biju ticis līdz 28. kp, mazliet šaubījos kā būtu labāk ņemt nākamos punktus, vai skriet uz 24. kp un vidusdaļas punktus ņemt atpakaļceļā, vai savākt viņus tagad uzreiz. Izvēlējos otro variantu, savācu tagad 14. 30. 21. un 29. kp, jo no otras puses izskatījās neizteiksmīgāks līkums. Uz 24. kp sanāca neliela aizķeršanās, vietā kur gribēju šķērsot upīti, tā izskatījās ļoti dziļa, tāpēc sanāca veikt diezgan lielu līkumu. Tālāk pāris garāki pārskrējieni, bet starp 19. un 26. kp aizliegtā teritorija, kas izrādījās parasta ganību pļava, un tā kā ne pirmo reizi Anglijā skrienu cauri šādām teritorijām, tad arī šoreiz nebija ne mazāko šaubu ka veikšu shortcut, vienīgi drošības pēc jāpārbauda vai sētai nav pieslēgta elektrība, pirms lecu pāri :) Uz 22. 15. un 27. kp sanāca ļoti nekvalitatīvi veikti etapi, kas iespējams izskaidrojams ar to, ka koncentrēšanās mazliet pazūd, ja 25 minūšu laikā ir nācies atzīmēties vairāk kā 20 kontrolpunktos. Kļūdu it kā nebija, bet šajos dažos etapos, kopumā ~ 1 minūti varētu nomest no rezultāta, ja tie būtu veikti pārliecinošāk. Mērķi izpildīju pārliecinoši, paņēmu visus 30 kontrolpunktus un finišēju ar rezultātu 40:37, kas pat ierindoja mani 2. vieta no 63 dalībniekiem, vien ar mazu piebildi, ka starp šiem 63 dalībniekiem bija vien 5 mana vecuma skrējēji (M21-M35), pārējie senioru vecuma aktīvisti vai jaunieši, bet tā jau ir ierasta parādība Anglijas o-sacensībās. Tuvākajā laikā vajadzētu piedalīties kādās nopietnākās sacensībās, jo meži šajā apkārtnē ir iespaidīgi, kā nekā šajā apkaimē atrodas Anglijas The National Forest. Tuvojas arī jaunā o-nakts sezona un pavisam noteikti ņemšu dalību Midland Night Championship. Vienu brīdi pavīdēja doma, ka varētu oktobra beigās aizlaist uz Francijas čempionātu sprintā (ar mašīnu ~9 stundu brauciens), bet pēc piedzīvojumiem ar auto Londonā, šādu domu nāksies atmest, jāiepazīst vien šeit pat Anglijas vidienes orientēšanās apvidi. Jorkšīras apkārtni orientējoties izskraidīju krustām šķērsām, tagad kārta Midland apkārtnei!