Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)

Category: White Peak Weekend Day 2

Map/area: Carsington Pastures and Harboro' Rocks (Derby)

Organiser: DVO

Country: England

Discipline: Green

Results

Sacensību centrs atkal augšā kalnos, tāpēc šoreiz velosipēds tika atstāts līdzenumos, lai kājas netiek jau piedzītas pirms starta. Bet nu vakardienas kalniņus šorīt vēl labi varēja just kājās, tāpēc nolaidu savu latiņu vēl zemāk, un nestartēju vis Blue distancē, bet gan Green, kurā piedāvātie 5 km mani pilnīgi apmierināja. Kaut kur jau šīs kartes nosaukumu biju dzirdējis, tāpēc parakņājoties savā karšu arhīvā, atradu ka esmu jau 2009. gadā šeit skrējis. Toreiz normālu gabalu esmu braucis no Leeds uz šejieni, un jā, atmiņā palikusi nežēlīgā krusa, kas toreiz te plosījās. Tā ka sagaidāmo apvidu jau biju iepazinis pirms 3 gadiem - ļoti skrienams, bet kā angļi teiktu - tricky, jo starp daudzajām mīnu bedrēm atrast īsto nav viegli, un arī pareizajām klintiņām jāmāk uzskriet precīzi virsū. Starts ceļa malā un mazliet jāpastāv rindā, lai tiktu startēt, bet ļoti pārskatāmi var redzēt, kur skrien pirms manis startējušie, praktiski pirms starta, vēl karti neredzot, jau nojaušu kur ir 1. kp. Pirms manis Green distancē startē 14-16 gadīgs jauneklis, tad M45 pārstāvis, tad W21 skrējēja, tad dāma gados, un tad es. Tātad mērķis varētu būt noķert to četrdesmitpiecinieku. Distances sākums gandrīz kā bērnu distancītē, 1. un 4. kp var ņemt kartē neskatoties, bet uz 2. un 3. kp mazliet jāuzmet virziens īsajos etapiņos un tad jau bedres pašas nāks pretim. Pie 1. kp panācu dāmu, bet W21 jaunkundzei aiz muguras tiku ceļā uz 5. kp, kurš bija augšā pie klintiņas, izmantoju izdevību nedaudz atpūsties pēc starta krosa, un ļāvu viņai orientēties manā vietā. Arī uz 6. kp vēl nedaudz ļāvos atvilkt elpu, bet kad jutu ka meitene pa priekšu sāk peldēt starp klintīm, tad pieslēdzos pats pie orientēšanās, un punktu atradu bez liekām emocijām. Nu bija jāsāk atkal vilkt, jo uz 7. kp distance sāka iet lejup no kalna. Diemžēl uz 7. kp sanāca 30 sek. misēklis, jutu ka laižos pa zemu, bet tāpat aizskrēju garām punktam, varbūt tāpēc ka pamanīju kā uz 8. kp aizskrien abi pirms manis startējušie stiprā dzimuma pārstāvji. Hmm sākums ir padevies labs, ja jau viņiem esmu pievilcis klāt. Uz 8. un vēl jo vairāk uz 9. kp stiepju pamatīgi, jo kartē tur reāli nav ko lasīt, un uz ceļa panāku divus orientieristus, diemžēl tie nav Green skrējēji, par ko pārliecinos tikai tad, kad ar viņiem pieskrienu pie punkta, kurš nav manējais... atkal 30 sek. lieks līkumiņš uz 9. kp. Šeit pirms kļūdas es pēdējo reizi tālumā redzēju savu ķeramo konkurentu, un sapratu ka tomēr nevarēšu viņu noķert. Uz 10. kp jātur tikai virziens, ko palīdz turēt vairāki veterāni līdzās, kurus nemanot esmu panācis, ar vienu no viņiem tad izveidosies arī laba sadarbība līdz pat finišam, jo 10. un 11. kp es paņemu aiz viņa muguras. Uz 12. kp sanāk visai daudz novirzīties no taisnās līnijas un kādas 20 sek. iezaudēju savam kompanjonam, bet uz 13. kp jau atkal esmu klāt viņam. Jāpiebilst, ka sajūtas ir lieliskas, paskriet varu, neskatoties uz nelielo stīvumu kājās, un kas pats galvenais, baigi labi izdodas noturēt virzienu un punktos eju precīzi iekšā. Diemžēl to nevar teikt par 14. kp, jo tur ir vienkārši bedru jūra, pilns ar sīkām bedrītēm, starp kurām jāatrod viena lielāka. Jau sākumā jutu, ka pārāk tālu novirzamies no sētas pa kreisi, tāpēc intuīcija saka ka punktam ir jābūt kaut kur pa labi, pakāpjos uz augstāka izciļņa un ar skatienu sāku ķemmēt visas apkārt esošās bedres, līdz kamēr aptuveni 50 metru attālumā pamanu ka no vienas bedres laukā rēgojas SI stacija. Atkal ~30 sek. var pieskaitīt pie rezultāta. Uz 15. kp izvēlos skriet nevis pa līniju, bet gan kā drošu orientieri izvēlos visai izteiktu ierakumu kalnu etapa vidū, bet pašu punkta vietu ļoti viegli var noteikt pēc citu priekšā esošo orientieristu virzības. Īstenībā ļoti interesanti tik atklātā apvidū redzēt citus orientieristus (ļoti lielā skaitā) darbībā. 15. kp pirmais atzīmējas mans kompanjons, jo viņam pret kalnu tas solis tāds raitāks, tāpēc uz 16. kp es dodos uzticoties viņa virziena izjūtai, un punktā nonākam apbrīnojami precīzi, bet nu uz pēdējo 17. kp Russell (apskatījos splitos, kā tad sauc konkurentu) galīgi iet šķērsām, tāpēc man nākas labot, un ar mazāku līkumu atzīmēties punktā pirms viņa. Finišs visai garš (240 m) un Rasels aizjoņo uzreiz garām, bet es cenšos neatpalikt. Finišēju ar rezultātu 34:55 un kājas pašas saka, ka šis ir bijis nežēlīgi ātrs skrējiens, tāpēc pēc finiša vēl mazu gabaliņu jāpaskrien, lai var atiet. Garmina uzrādītais ātrums ir nedaudz virs 6 min/km, ar tādu ātrumu sen nebiju veicis orientēšanās distanci (urban o-distances var neskaitīt, jo pa ielām protams ka skrienas vēl ātrāk). Un ja tā paanalīzē, tad pie glīta bezkļūdu distances veikuma, bija pat iespēja novinnēt šo pasākumu. Bet arī ieņemtā 5. vieta no 83 dalībniekiem ir tīri laba, jo priekšā palaidu vien pāris jauneklīgākus konkurentus un to M45 pārstāvi, kuru neizdevās noķert.
Beidzot vajadzētu izlemt, kuram klubam lai nākamgad pievienojas. Šeit manā apkārtnē lokālais klubs ir DVO, bet viņš ir visai mazs. Aktīvākais te noteikti ir LEI klubs, viņi biežāk organizē dažādas sacensības, arī nākamgada Britu čempionātu sprintā un vidējā, bet nu viņu kluba krāsas (lillā) un logo (Azimuta pifs pret viņu suni izskatās daudz labāk) galīgi nepiesaista, jo labprāt turpmāk gribētos skriet arī jaunā kluba neilonā. Ja skatās uz o-topu smukumu, tad varētu pievienoties NOC klubam, viņi izmanto Robina Huda simboliku, un šķiet ir ''krutākais'' klubs šajā apkaimē :) Vēl mazliet ir laiks padomāt par izvēli starp Derby, Leicester vai Nottingham.
Tūliņ tūliņ sāksies jaunā nakts-o sezona un uzreiz ar prestižu pasākumu - Midland Nakts Čempionātu, bet es vēl ne reizi neesmu bijis šoruden tumsā mežā.