Ashby de la Zouch (Leicester)

Category: EMOA Urban League 2012

Map/area: Ashby de la Zouch (Leicester)

Organiser: LEI

Country: England

Discipline: Course 3

Results

Sen nebiju skrējis Urban sacensībās, tāpēc bija interesanti notestēt kā tad jūtos pilsētvidē. Tas ka neskriešu garākās distances bija skaidrs uzreiz, jo pie distanču parametriem šādās urban o-sacensībās droši var pieskaitīt vēl vismaz 2 km klāt, tāpēc vispiemērotākā priekš manis šķita 3. distance ar 4.6 km, kas finišā būs bijusi 6-7 km gara. Pilsētas nosaukums vedināja domāt, ka varētu sanākt interesants skrējiens pa vēsturisku pilsētiņu, pa mazām bruģētām ieliņām un māju tuneļiem, bet nekā, tikai centrālajā daļā sanāca tā vairāk padarboties ar karti, lielākā distances daļa sastāvēja no bezvariantu pārskrējieniem pa ielām. Minūti pirms starta ieraugot karti, biju visai šokēts par primitīvo karti, karte līdzinājās apmēram tādā pat kvalitātē kādu es biju uzzīmējis (pārkopējis) pie mājas Shaw Crosā. Izskatījās ka būs vienmuļi un garlaicīgi pārskrējieni no punkta uz punktu. Par to lai nebūtu garlaicīgi bija parūpējies distanču plānotājs, šoreiz gan no negatīvās puses. Pirmos punktus bija tā samudžinājis, ka grūti bija ielasīties uzreiz kartē. Ierasts ka no starta trīsstūra pa līniju ir vienmēr jādodas uz pirmo aplīti ar ko līnija ir savienota, tā arī daru un bez liekas domāšanas dodos uz pirmo punktu, bet johaidī kas ta nu, punktu numuri nesakrīt, esmu pie 174. bet man vajag 214. Nācās apstāties un bāzt karti pie deguna, lai saprastu kas tur ir saķīmiķots. Izrādās ka esmu pie 16. kp, kurš ir tieši uz līnijas uz 1. kp. Visādi distanču plānojumi ir pieredzēti, bet ar tik tizlu plānojumu laikam saskāros pirmo reizi, un ja ieskatās splitos, tad pilnīgi visi dalībnieki vispirms ir paviesojušies pie 16. kp un tikai pēc tam skrējuši atpakaļ apkārt uz 1. kp, jo es ar šo 30 sekunžu kļūdu, esmu bijis viens no ātrākajiem. Kļūda uz 1. kp vienmēr mazliet izsit no sliedēm, tāpēc turpinājums arī bija visai nepārliecinošs, uz 2. kp viegls īsais etapiņš, uz 3. kp ļoti uzmanīgi, mazliet paveicās ka punktu pamanīju jau laicīgi... uz mājas jumta :) jā, punkts bija novietots trepju augšā tikpat kā uz jumta. Distances sākums tiešām uzjautrinošs, vismaz nav garlaicīgi. Tālāk seko garais etaps uz 4. kp, tikai tāds sīkums, ka jātiek ārā no pilsdārza, pa taisno nevar, jo zīmēta kā aizliegtā teritorija, doma ir skriet pa kreiso pusi, bet atkal karte jābāž pie deguna un jāpēta kādi apzīmējumi tur ir sazīmēti, izskatās pēc nepārvaramas sētas, vārtu nav nevienu, jūties kā sprostā, jo nav īsti uz kuru pusi skriet. Atkal visai netipiska situācija, jāapstājas un jāpastāv lasot karti, lai saprastu kā vispār tikt laukā no šī labirinta, vienīgais variants skriet uz pretējo pusi cauri slavenajam 16. kp un tad pa ielu prom uz pilsētas centru. No 4. kp līdz 10. kp nav īsti ko komentēt - garlaicīgi. Etapā uz 10. kp skrienot pāri lielajai pļavai, laižu kājas vaļā no visas sirds, jo priekšā esošais mērķis ir visai tuvu, visu distanci pa priekšu tālumā redzams onkulis, kas startēja 1 minūti pirms manis, bet kā nevaru viņu noķert tā nevaru, un tā kā jau nojaušu ka manā distancē startēs tikai veterāni, tad protams ka zemāk sevi par 1. vietu neredzu, bet ja šo sparīgo onku nespēšu noķert, tad nāksies viņam piekāpties. Onku nenoķēru, bet punktam gan gandrīz aizvilku garām, kas man izmaksāja liekas 30 sekundes. Uz 11. kp mazliet pazūdu starp mašīnām stāvlaukumā, un tālāk veiksmīgi izlokos cauri visām sētām. Uz 12. kp beidzot tā pa īstam sāku vilkt, jo to večuku man ir jānoķer (viens no retajiem ātrākajiem splitlaikiem). Esmu pusceļā uz 12. kp, kad redzu ka Mike aizskrien uz 13. kp, tātad pēc aptuveniem aprēķiniem tā pati 1 minūte starp mums ir saglabājusies, kļūdīties vairs nedrīkstu un jāvelk ir klāt. 13. kp ļoti viegls, bet uz 14. kp divi varianti, es protams izvēlos garāko :) Etaps uz 15. kp bagāts ar kustīgiem šķērsļiem ceļā, jāskrien caur centrālo pilsētiņas ielu. Tālāk atkal seko garais etaps uz 16. kp, pie kura šodien jau 2 reizes esmu pabijis, tāpēc karti saņurcu rokā un spiežu cik nu vien varu, jūtu ka besis tuvojas, bet pašam par brīnumu paskriet varu, varbūt jau ātrāk vajadzēja skriet ar lielāku jaudu. Skrienu pa pils vārtiem iekšā, bet vecais Mike skrien man pretim, tātad nu jau ir mazāk kā 1 minūte mūsu starpā, ja arī līdz beigām nepanākšu, tad dažu sekunžu pārsvars man tomēr būs. Diemžēl cerības uz vecā Hamptona pārspēšanu pats sagrauju, pārķerot etapu uz 17. kp. Ātri atzīmējos 16. kp un tik pat ātri gribēju tikt atpakaļ no pils teritorijas ārā. Izskrienu uz ielas, tālāk līdz krustojumam un nu ieskatos kartē, kur tad būs jāmeklē tas 17. kp....... bļāviens, punktam esmu jau paskrējis garām, kurš atradās pie pilsvārtiem. Angliski nolamājos un skrienu atpakaļ uz 17. kp, ātri atzīmējos, tikpat ātri savācu arī 18. un 19. kp, un varbūt tomēr ar Artūra cienīgu finiša spurtu ir iespējams atgūt zaudēto uz to 17. kp. Diemžēl distances plānotājs nav manā pusē, pēdējie 3 īsie etapiņi atkal tā samudžināti, ka vairāk jādomā par kartes lasīšanu nekā kaut kādām apslēptām ātruma rezervēm. Tiešām nesaprotu kāds labums plānot šādus zigzag etapiņus, gandarījuma nekāda, tikai acis var izmežģīt :) Finišēju ar rezultātu 39:45, zaudējot 14 sekundes M65 grupas pārstāvim Mike Hampton, kuru nevarēju noķert visas distances garumā. Traki tā zaudēt cienījama vecuma kungam par kuru esmu jaunāks vairāk kā 30 gadus. Vēl pārdesmit sekundes mūs abus apskrēja 16 gadīgs jauneklis un tā nu beigās ierindojos 3. vietā no 26 dalībniekiem. Kā jau prognozēju, ka šajos urban skrējienos ir ļoti jūtama atšķirība starp oficiālo distances garumu un reāli noskrieto. Garmins finišā uzrādīja 6.9 km, tātad vairāk kā 2 km pa virsu oficiālajiem 4.6 km, un labi vien ir ka neskrēju kādu garāko distanci, jo komfortablāk tomēr jūtos mežā skrienot šos 6-8 km, nekā pa pilsētu. Tik vakarā LEI mājas lapā izlasīju, ka šīs bija vienas no retajām sacensībām Anglijā, kurās notika apbalvošana, kuru es nesagaidīju, nu nekas gan jau kādu citu reizi tikšu pie savas vīna pudeles! Bet pats galvenais ko šodien noķēru, bija tas labais fīlings, ka atkal vietām varu pakriet tā no visas sirds un ar baudu, kā nekā esmu iebraucis mīnus 8 zem Open100 normatīva un skrējiena solis ir kļuvis mazliet platāks un ātrāks :) Tagad tik jādzen formu augšā un jāsāk vinnēt visi angļu veterānu o-mači.