Vasarā turpinās Urban sacensību sezona, un tā kā Anglijā pilsētu apvidus ir daudz kvalitatīvāks nekā tie viņu neizteiktie meži, tad ir visai interesanti orientēties un skriet šādos pasākumos. Šoreiz pa Notingemas Universitātes teritoriju, kura ir pārsteidzoši liela, tikpat kā pilsētiņa pilsētā. Pirms starta beidzot tiku pie sava jaunā
NOC kluba formas krekla, dzelteno
Azimuta kreklu varēju atstāt somā un distancē doties ar jauno balto (diezgan stilīgs).
Distances garums 6.3 km, protams 50% jāpieskaita klāt, taktika vienkārša - skriešu cik ilgi varēšu un beigās centīšos nepadoties, jo ar tik neregulāru skriešanu viegli nebūs izturēt vairāk par 5-6 km. Tā kā skrējējs es neesmu, tad uzdevums ir nepalikt pēdējam :) Jau uz 1. kp urban orientēšanās visā krāšņumā, šķiet var mierīgi pārskriet pļavu un punktā iekšā, nekā, pie punkta nemaz tik vie
nkārši netiek klāt. Arī uz 2. kp mazliet jāizpēta karte, bet tur daudz variantu nav, bet uz 3. kp gan var izvēlēties vairākus variantus. Manējais nav tas labākais, ja skrēju apkārt, tad vajadzēja līdz galam arī locīt apkārt, nevis beigās zigzagot starp mājām. Vislabākais variants tur protams bija pa līniju, bet nepamanīju kartē trepītes aiz dzeltenās pļavas. 4. kp vienkāršs, bet uz 5. kp atkal simtunviens variants etapa beigās, skrēju pa trepītēm un tuneļiem kā nu ātrumā šķita visizdevīgāk. Pie 6. kp neliela saminstināšanās, nenolasīju leģendu, punkts bija pie tenisa korta sētas nevis uz tiltiņa, uz kuru biju mērķējis. Uz 7. kp pat divas reizes pārkāpu noteikumus, šķērsoju olīvzaļo sētu, bet neko nelauzu un nekam pāri nelecu, studenti dodoties savās gaitās, jau bija izlauzuši un ieminuši šos shortcutus :) Līdz 7. kp biju skrējis praktiski maksimāli, cik nu uz šo brīdi spēju, uz 8. kp sanāca nedaudz atpūsties, jo etaps garš un pret kalnu. Kāpjot kalnā iedomājos, ka gan jau šajā etapā daudz iezaudēšu pat bez kļūdas (
splitos no 8. vietas atkritu uz 11.). Tāpēc pēc kalna pievarēšanas turpināju ar pilnu jaudu, besīti pagaidām nejūtu. Uz 10. kp atkal nākas ciešāk ieskatīties kartē, Latvijas karšu zīmētāji to māju būtu uzzīmējuši kā vienu pelēku kluci, vai vispār ar olīvzaļo, bet Anglijā zīmē katru mājas stūrīti, izliekumu un leņķi, tāpēc acis pašas kartē meklēja vai tur nav kāda sprauga pa taisno caur to māju. Beigās izrādījās vienkāršs skrienamais etaps apkārt. Etapi uz 11. un 12. kp ieiet fakultāšu ēku kompleksā, par turēšanos tuvāk līnijai pat nav ko domāt, jāskatās īsākie varianti, kuri citreiz nemaz nav tie ātrākie. Uz 11. kp ir ok, bet uz 12. kp šķiet ka vajadzēja skriet augšā līdz galam gar sētu, vai vispār pa otru pusi caur tuneļiem, tur gan tad vairāk būtu jāorientējas. Uz 13. kp vienkāršs garais pārskrējiens, kurā noplīsu, un praktiski no 13. kp mana pilnvērtīgi veiktā distance bija beigusies, tālāk sākās cīņa ar sevi - varu vai nevaru paskriet. Šādi etapi kā uz 14. kp pāri ūdenstilpnēm vienmēr šķituši smieklīgi, nekādas orientēšanās, vienkārši izdomā pa kuru pusi skriesi apkārt ezeram. Te nu arī izpaudās manas distances beigas, nelielajā kāpumiņā gāju nevis skrēju, un kartē aiz slinkuma tik bieži ieskatījos, it kā priekšā būtu nenormāli sarežģīts etaps :) Uz 15. kp ''atpūta'' pret kalnu, kur nav sevi jāmudina skriet, bet 16. kp bija distances atslēgas punkts... ne no orientēšanās viedokļa. Tas mazais grāvītis pirms punkta izrādījās tik plats un dubļu pilns, ka pārlekt pāri viņam nevarēja, un tad nu finišā varēja redzēt,
kuri bija lekuši iekšā tajā dubļu vannā, un kuri galīgi tīrām kājām varēja pasmieties finišā par sušķiem :) Es finišā atgriezos ar tik pat baltām zeķēm kā startēju. Pat nezinu kāpēc pēc ezera tilta šķērsošanas izvēlējos skriet uz mazo grāvja tiltiņu, nevis taisni uz punktu. Laikam jau tāpēc ka tālumā redzēju kā divi citi orientieristi mīdās pie tā grāvja un negrib īsti lekt pāri. Loģiski ka arī prom no 16. kp skrēju pār tiltiņu otrā galā, bet nu tas etaps uz 17. kp piebeidza mani galīgi. Vispirms jau acis izmežģīju mēģinot ieraudzīt kartē vai tiešām nu nekur tur netiek pa taisno, un tad vēl etapa vidū atkal savilka abus augšstilbus pakaļpusē. Spēka jau tā vairs nebija, tagad vēl normāli paskriet nevarēju. Ar tām sāpēm kājās zem dibena izskatās ka būs jācīnās regulāri, jo tas ir saistīts ar muguru, un tur nu neko nevaru darīt - darbs tāds, kādreiz sanāk pacelt kādu smagāku vīna vai alus kasti ar muguru nevis rokām. Mugura to jūt, un arī kājas tādās garākās distancēs to jūt, savelk tā konkrēti. Tātad nekādu taisno variantu uz 17. kp neizzīlēju, tāpēc lēnā riksītī skrēju apkārt. Uz 18. kp cerēju atsēdēt aiz veterāna, jo izskatījās ka mums sakritīs punkti, nekā... attapos krietnu gabalu aiz savējā punkta. Pirmā īstā kļūda šodien un 1 minūte zaudēta. Pienskābe smadzenēs bija galīgi beigusies, pats nesaprotu ko tur esmu ķīmiķojis uz 19. kp, vienā no retajiem etapiem, kuru varēja veikt praktiski pa līniju. Tā kā man orientēties un domāt vairs negribējās, tad uz 20. kp atkal iesēdos astē, un neteiktu ka tas labākais etapa veikums sanāca manam vilcējam, tieši pirms punkta. Jā, un pēdējais etaps uz 21. kp ir vispār bomba manā izpildījumā, grūti pat komentēt to ko es darīju tur. Skrēju ļoti nosacīti, orientējos... nē, šķiet ka to es nedarīju :) vienkārši mēģināju pa taisnāko ceļu nokļūt līdz punktam, kas gan bija ļoti neveiksmīgi. Jau skrienot uz 20. kp, redzēju ka uz 21. kp būtu izdevīgi skriet atpakaļ gar futbola laukumiem pa šo pusi, bet nēēē, es izdomāju skriet caur aizaugušo mežu, līst gar un caur sētām un dzīvžogiem, uzplēšot jauno kreklu :( un tad vēl beigās, nespējot neko sakarīgu izdomāt par labāku variantu, izlīdu cauri olīvzaļajam žogam, kas protams ir aizliegts. Cik labi iesāku distanci, tik slikti, pat stulbi, to pabeidzu. Labi vismaz ka prieku sagādāja tie netīreļi, kas pie 16. kp bija forsējuši to grāvi. Finišēju ar rezultātu 53:30 un ieņēmu 17. vietu no 24 dalībniekiem. Vietu izteiksmē ir ok, pat necerēju ka tik daudzus apskriešu, bet rezultātu gan gribējās mazliet ātrāku, jo tāda vērā ņemama kļūda bija tikai uz 18. kp.
Splitos ļoti uzskatāmi redzams kā distances sākumā esmu turējies ap 11. vietu un tad beigās tik slīdējis uz leju, vienkārši uz skriešanas ātruma rēķina. Vēlreiz pierādīju sev ka man ir pa garu distances, kas sniedzas pāri noskrietajiem 5-6 km un iespējams ka arī laika izteiksmē nespēju turēt ilgāk par 30-40 minūtēm. Tagad jādomā kas notiks
Mančesterā :) jo tur distances garums būs 8.7 km un organizatori sola ka pa optimālo līniju sanākšot 12.2 km!!! Pieveikt jau pieveikšu to distanci, tikai cik laiku tas man prasīs, viegli nebūs, jāpaķer būs kāda enerģijas želeja līdzi, tik jācer ka augšstilbi atkal neaizies rozīnē.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru