31 janvāris 2016

Hicks Lodge & Shellbrook (Ashby de la Zouch)

Category: East Midlands League 2016
Map/area: Hicks Lodge & Shellbrook (Ashby de la Zouch)
Organiser: LEI
Country: England
Discipline: Brown
MTB trase
2016. gada pirmās orientēšanās sacensības! Vispār jau jauno gadu biju plānojis atklāt 20. janvārī ar nakts-o sacensībām, bet tajā vakarā sastrēgumu dēļ uz šosejas līdz sacensībām nenokļuvu. Šogad esmu apņēmies startēt tikai nopietna līmeņa mačos nevis visādās treniņsacensībās (D level), tāpēc būšu visai izvēlīgs, piedalīšos sacensībās reti, bet startēšu kvalitatīvās. Un pagājušā rudens apņemšanās arī jāturpina - vairs nekādas īsās distances (Green vai Blue), startēšu tikai garākajās (Brown vai Black). Fiziski tas iespējams būs salīdzinoši grūti un arī Anglijas ranga punktus labākus pelnītu īsākajās distancēs, bet vai tad dēļ punktiem skrienu. Tā kā šobrīd tik reti piedalos orientēšanās sacensībās, tad pasākumi un distances jāizmanto pēc pilnas programmas. Šodien starts Austrumvidzemes Līgā (East Midlands League), kur garākā Brown distance ir 9.3 km un 30 kp. Īstenībā jau dalība šā rīta sacīkstē bija zem jautājuma zīmes, jo vakar pēc Warrington parkrun skrējiena, kaut kā nelabi savilka kreisās kājas pēdu. Sāpes bija tādas, ka nācās pat klibot. Vai nu kaut ko biju sastiepis vai satriecis, vai arī kāds nervs apsaldēts vai sarauts. Centos visvisādi izvingrināt to sāpošo pēdu, bet no rīta tāpat nācās mazliet pieklibot. Pirms skrējiena mazliet iesildījos, izvingrojos un lēnām paskrēju, un beigās nebija nemaz tik traki, jo savilktā pēda atlaida sāpi, tā ka paskriet varēšu. Protams, ne jau ar pilnu jaudu, jo tagad tik reti sanāk skriet, ka nākamajā dienā tāpat to parkrun piecīti kājās jūtu, un arī distances garums neļauj mesties distancē ar visu azartu, jo potītes jātaupa un spēki jāsamēro visai distancei, lai kaut kur pusceļā nenoplīstu. Bez regulāriem treniņiem vai kaut vai parastas skriešanas, protams, ka tik garā distancē uz nekādu rezultātu nepretendēju. Vienkārši baudīšu orientēšanos un centīšos izvairīties no neglītām kļūdām uz kontrolpunktiem. Šajā Hicks Lodge mežā jau esmu skrējis vairākkārt, tāpēc apvidus pat ļoti zināms. Šo pat īsti nevar nosaukt par mežu, tāds krūmāju un pļavu mikslis ar MTB trases takām un ceļiem pa visu karti. Laiciņš šodien nav pats patīkamākais, līņā visu rītu, tamdēļ mežs būs droši vien dubļu pārpilns, bet vai tad laika apstākļi ir šķērslis orientieristiem.
mikro ieplakas meklējumos
Startā gandrīz jau sakļūdījos uz 1. kp, uzsākot virzienu pa ceļu uz pretējo pusi, bet savlaicīgi aprāvos un devos pareizajā virzienā. Pirmie trīs kontrolpunkti tādi vienkārši, bez reālām iespējām kļūdīties. Bet 4. kp gan tāds viltīgs - mikro ieplaka zaļajā. Etaps pats veicams pa taciņām, pa ceļam arī piefiksējot 5. kp vietu, bet pirms punkta zaļajā jālien tīri uz attāluma izjūtu. Ne visai pārliecinoši, atrodot arī kartē neiezīmētu mikro ieplaku, izmetu aptuveni 30 sekunžu loku, bet punktam tomēr uzdūros virsū. 5. kp tik jāizskrien cauri, tāpat kā 6. kp, tik te atkal tā nepārliecība - vai virziens precīzs. Jūtams ka kādu laiciņu (vairāk kā 2 mēneši) nav skriets dienas orientēšanās sacensībās, tāpēc nākas biežāk skatīties kartē un sekot līdzi virzienam. 7. kp arī tāds visai ''indīgs'' - zaļais pudurs kaut kādā muklājā, bet šo punktu man izceļ kāds cits censonis. Uz 8. kp kross, bet uz 9. kp iespēja atkal atcerēties par sasodītajiem angļu rožaugiem, gan kārtīgi saskrāpējos, gan novilku uz mutes :) Etaps uz 10. kp būtu jāuzsāk caur tām pašām rozēm, bet es labāk izvēlējos skriet apkārt pa pļavu. Etaps nemaz tik sarežģīts, bet atkal ļoti bieži skatījos kartē, kas protams sabremzē. Uz 11. kp gan pieļāvu reālu kļūdu! Virzienu pļavā nojauca neizteiksmīgie krūmu puduri, kurus aplokot, novirzījos krietni pa labi. Zaudēt 30 sekundes šādā taisnvirziena etapā ir daudz. Skrienot pāri pļavai uz 12. kp, atkal pamanīju jaunkundzi dzeltenajā jakā un nedaudz aiz viņas vīru NOC (Nottingham) kreklā, kurus redzēju jau dodoties prom no 4. un 5. kp. Tas ļāva apjaust, ka esmu atstarpi starp viņiem un mani pat palielinājis, kas deva gandarījumu par savu varējumu. Uz 12. kp tāds taisna virziena etaps, bet splitos kaut kā ļoti daudz zaudēju šajā etapā, varbūt sāku pagurt, jo tuvojas pusdistance, mani ierastie 5 km, pēc kuriem būtu jāmet miers :)
indīgie
13. kp atrodas tajā  pašā ''indīgajā'' apvidū kur 7. kp, tāpēc šo punktu izmantoju kā orientieri, un 13. kp nonāku taktiski pareizi. Uz 14. kp tik tiešām sāku gaidīt otro elpu, jo daudzviet kur būtu varējis skriet, izvēlos mazliet pasoļot. Arī 15. kp izskatās tāds riskants, bet dubļainajā pamatnē jau ir iedzīta smuka taka kā sniegā, kas noved tieši pie punkta. Punkti no 16. kp līdz 19. kp vairāk tādi pārskrējienu etapi no viena meža masīva uz otru pāri ceļam, praktiski bez orientēšanās. Šķiet ka šaipus ceļam, kur atrodas Hicks Lodge velosipēdu centrs, lielais ezers un nesen stādītais mežs (krūmāji), iepriekš nekad neesmu skrējis, tāpēc distances beigas būs vēl interesantākas. Apbrīnojami, bet ir noskrietas 2/3 no distances un man vēl nav uznācis tā saucamais ''besis'' jeb apnikums, kurš man bieži vien piezogās tik garās distancēs. Tā kā distance ir salīdzinoši interesanta, tad par garlaicību nevaru sūdzēties. Pēc pārskrējiena iepriekšējos etapos, etaps uz 20. kp visai garš, bet lielāko daļu pa takām un... beidzot sākas arī normāli kāpumi, kuri distances sākumdaļā praktiski nebija vispār.
ne vienmēr pa taisno
ir ātrāk
Šajā etapā divas reizes nācās pāriet soļos pret kalnu. Nākamais etaps uz 21. kp šķiet bija viens no interesantākajiem visā distancē. Ir divi varianti - vai nu skriet pa labo pusi, pa taku atpakaļ augšā kalnā un tad droši punktā, vai nu skriet pa kreiso pusi gar ezera krastu un punktā nonākt no pretējās puses, kur nav tik droša piekļuve. Beigu beigās neizvēlējos nevienu no šiem variantiem, jo devos pa taisno cauri 22. kp! Šo varētu uzskatīt par kļūdu, jo mežā pret kalnu gāja krietni grūtāk, nekā ja būtu skrējis pa taku apkārt, bet taktiski izslēdzu kļūdīšanās iespēju uz 22. kp, jo jau zināju tā precīzu atrašanās vietu. Sekoja vēl maza aizķeršanās zaļajā pirms paša 21. kp, kas man šo etapa laiku padarīja par vienu no sliktākajiem. Bet uz 22. kp toties absolūti labākais laiks manā izpildījumā, jo ja visi pārējie splitlaiki bija pa otrā desmita vietām, tad etapā uz 22. kp uzrādīju 3. ātrāko splitlaiku :)
kaut kad te būs mežs
Uz 23. kp atsēdēju aiz kāda veterāna, kuru biju panācis pie 22. kp. Arī uz 24. kp sākumā virzījos līdzi pa priekšu skrienošajiem orientieristiem, bet paskrienot garām ezeram, kaut kas misējās un uz mirkli pazudu, labi ka bija 27. kp pie kura noorientēties, un turpināt virzīties uz 24. kp pa drausmīgi dubļainu taku. Distances beigas saplānotas ar vairākiem klasiskiem vidējās distances etapiem - īsiem, tehniskiem un krustām šķērsām. Ja uz 25. kp vēl nokļuvu bez problēmām, tad uz 26. kp gan kaut kas nojuka.
tehniskie etapi pirms beigām
It kā virziens bija pareizs, bet reljefs šķita neizprotams un punkta bedre atradās pavisam citur, nevis tur kur es virzījos. Labi ka divi citi orientieristi man izcēla šo punktu, jo pats iespējams būtu aizgājis te galīgi šķērsām. Uz 27. un 28. kp atkal tā pati dubļainā taka, kur atkal pamanīju jaunkundzi dzeltenajā un kungu no Nottingham. Nu jau atstatums starp mums bija krietni pieaudzis, jo viņi virzījās tikai uz 24. kp. Uz 29. kp visai nepārliecinoši kalnā augšā un cauri nenosakāmai pļavai vai izcirtumam, bet uz pēdējo 30. kp tikai kross pa plato riteņbraucēju taku. Finišs nāca grūti, bet ar patīkamu gandarījumu! Bija noskrieti 11 kilometri un prieks ka fiziski nenoplīsu, jo spēju vienmērīgi lēnā riksītī veikt visu distanci. Kājas gan jutīšu vēl pāris dienas, jo bija jūtami savilkti ikri, viens augšstilbs un abas potītes smeldza, kā arī pirms starta sāpošajā pēdā sāpes bija atgriezušās. Bet labi ka visi šie stīvumi bija slodzes dēļ, kas deva gandarījumu par labi padarītu darbu, vienīgi tā pēda mazliet uztrauc, jo tur jau tā sāpe tāda traumatiska. Ar rezultātu 1:33:47 ieņēmu 15. vietu no 23 orientieristiem, kas arī ļoti labi parādīja manu patieso fizisko varējumu garajā distancē. Rezultāts mazsvarīgs, galvenais ka izdevās visai tīrs reiss, jo kļūdās maksimums 2 minūtes atstāju, bet visu šo pusotras stundas orientēšanās skrējienu izbaudīju pilnībā.
gandarījums dubļos

Nav komentāru: