22 aprīlis 2016

Sūnupe (Rīga)

Category: Latvijas Nakts Orientēšanās Čempionāts 2016
Map/area: Sūnupe (Rīga)
Organiser: OK Ozons & SK Briksnis
Country: Latvia
Discipline: Open A (night)
starts
Pirmo reizi startēšu Latvijas Nakts Čempionātā! Uzzinot ka šogad šis čempionāts notiks pavasarī, ieplānoju laicīgi darbā atvaļinājumu uz vienu nedēļu, kurš sākās tieši 22. aprīlī. Ceturtdienas naktī pēc darba gulēts maz, no rīta sieviņa aizveda līdz lidostai, 7:20 lidmašīna, kurā izmantoju izdevību vēl mazliet pagulēt, tad vēl garāks ceļš ar autobusu uz Smilteni, un vakarā kopā ar Raivi atpakaļ uz Rīgas pusi uz Baldoni. Diezgan nogurdinoša diena dēļ garajiem pārbraucieniem, bet nakts orientēšanās dēļ esmu gatavs veikt jebkādus attālumus. Pēdējo reizi ar lampu skrēju februārī Anglijas Nakts Čempionātā, tāpēc mazliet uztraukums bija, kā veiksies tumsā pēc vairāk kā 2 mēnešu pauzes. Bet ļoti priecēja fiziskā forma, jo pēc diētas jūtos fantastiski labi un skriešanas solis ir palicis krietni vieglāks, tamdēļ tagad skriešanu izbaudu daudz vairāk.
Žēl ka Latvijas Nakts Čempionātā nav M35 grupas, jo no M21 pārlec uzreiz uz M40 grupu. Nejūtos tik spēcīgs lai skrietos ar M21 elites čaļiem, un neesmu tik vecs lai sacenstos ar M40 večiem, tāpēc nācās pieteikties Open A atklātajā grupā, kurā medaļas neizcīna, bet par pjedestālu un balvām tāpat cīnās. Pavisam Open A distancē bija pieteikti 5 dalībnieki, no kuriem man zināmi tikai bērnības cīņu biedrs Raivis, kā arī viens no Tamužu brāļiem. Tā kā Raivim tā pieredze naktī tāda mazāka, nezinu cik aktīvs nakts orientierists ir Kristaps, un par pārējiem 3 konkurentiem nezinu neko, tad loģiski ka mans mērķis bija uzvarēt šo pasākumu. Piereģistrējoties sacensību teltī, un saņemot sacīkšu numuru, saņēmām arī jaunās ’’touchfree’’ SI atzīmēšanās kartes, ar kuru es skriešu pirmo reizi. Vakars ļoti drēgns un iespējams pat ka sagaidāms lietus, tāpēc pirms starta jāiesilst kārtīgi.

vairāki OpenA pārstāvji
Starts bija vienreizējs un neaizmirstams! Visu grupu dalībnieki (aptuveni 100) startēja ar kopējo startu. Starta brīdī, kad no starta līdz K punktam bija jāskrien 200 metri pa lielo meža ceļu, sajūtas kā kādās lielajās nakts stafetēs. Emocijas fantastiskas. Mums ar Raivi bija doma veikt distanci kopā, bet tā kā distancē bija plānots ’’taurenis’’, tad iespējams nesanāks skriet kopā.
cenšos ielasīties kartē
Līdz K punktam salīdzinājām punktu numurus, un tā arī bija, sakrita tikai 1. kp, bet pēc tam mūsu ceļi šķirās. Skrienot tik lielā barā, nebija īsti laika iedziļināties kartē, tāpēc skrēju tik līdzi visai masai. Nojautu ka 1. kp būs farsts, un kā par nelaimi aizrāvu tieši līdzi tai grupai, kura skrēja uz citu punktu. Brīdī kad pieslēdzos kartei, sapratu ka nu ir auzas, atrašanās vietu vairs precīzi nevaru noteikt, tāpēc jāturpina sekot līdzi citiem, un pie svešā kontrolpunkta jāmēģina atrast sevi. Atradu gan ne savējo punktu ielokā, gan arī uztaustīju atrašanās vietu kartē. Neko daudz jau nebiju kļūdījies (aptuveni 1 minūte), bet ar to pietika lai viss lielais bars būtu prom, un nu pēc veiksmīgas 1. kp atrašanas, distance jāturpina vienam.
gar nepareizo purvu uz 1. kp
Tālumā redzēju vēl pāris lampas, tāpēc dzinos pakaļ, bet tā ar prātu, kartē skatoties. Uz 2. un 3. kp praktiski uzmetu tik virzienu un centos panākt priekšā skrienošos. Kas gan īsti neizdevās, un uz 4. kp jau nācās vairāk sekot līdzi detaļām kartē. Iespēja kļūdai minimāla, jo vienkārši jāskrien līdz purva malai, tāpat kā uz 5. kp tik jāurbj ārā uz lielo ceļu. Šī noteikti bija distances vieglākā daļa gan no orientēšanās viedokļa, gan skriešanas ziņā. Bet vienalga nepameta tā sajūta ka esmu palicis kā pēdējais no visa lielā bara, jo nekur apkārt nebija manāms neviens cits orientierists. Būtībā paveicās man ar šo taureņa spārnu, jo varēju mierīgi ieskrieties un ielasīties kartē, kas ļāva iegūt pārliecību un koncentrēties uz savu individuālo skrējienu nevis sekošanu līdzi citiem. 6. kp bija tas pats taureņa centrs, kurš bija 1. kp, un pie kura atgriezīšos vēlreiz kā pie 11. kp. Šoreiz punktā trāpīju precīzi, jo jau bija skaidrs aiz kurām eglītēm tas slēpjas.  Etapā uz 7. kp beidzot krustojās mani ceļi ar citiem nakts orientieristiem, bet neviens no tiem nebija mans tiešais konkurents, tāpēc pilnībā jākoncentrējas savam reisam. Šajā etapā tikai pēc reljefa - divas pumpas pa labi un viens lielāks pampaks pa kreisi. Uz 8. kp jau izaicinošāks etaps, skaidrs ka zaļajam purvam jāloka apkārt, etapa beigās jāuztausta stiga, un tad jau tīri uz attāluma izjūtu no mazā paugura. Izdodas veiksmīgi. Etaps uz 9. kp īss, bet virzienu nedaudz nojauc mazais purvelis, un kas to zin vai būtu tik labi trāpījis uz punkta bedri, ja vien nebūtu panācis divus orientieristus tajā vietā. Viņi bija kļūdījušies, bet punktu man izcēla.
neliels misēklis pirms 9. kp
un pelde uz 10. kp
Tumsā izskatījās ka tie abi ir M16 grupas orientieristi, ar kuriem mūsu distances sakrīt, tāpēc nu gan ir jācenšās iesēsties astē! Vēlāk apskatot splitus, atklājās ka viens no šiem orientieristiem bija mans konkurents Mārcis Gediņš, ar kuru mūsu ceļi vēl krustosies distances beigās. Etaps uz 10. kp fiziski smags pa krūmājiem un purvu, abi priekšā skrienošie kurina labu tempu, tāpēc man nav īsti laika sekot līdzi kartei. Lekt grāvī līdz jostas vietai bija viņu ideja, es vienkārši sekoju :) Ūdens bija stindzinošs, bet tonusam ideāls. Pēc peldes un laušanas caur mazajām eglītēm tomēr pazaudēju abus kompanjonus, bet labi ka nojautu kur tieši ielecām tai grāvī. Atlika tik sevi noorientēt uz mazo taku un tad jau uz punktu purva malā. Uz taureņa centru 11. kp atlika tik noorientēt virzienu un precīzi skriet uz jau zināmo punkta vietu. Apkārt jau atkal bija manāmi vairāki orientieristi, bet neviens nelīdzinājās maniem konkurentiem ar kuriem kopā stāvēju uz starta līnijas. Bet splitos ir skaidri redzams, ka 11. kp esmu atzīmējies kā līderis ar vairāk kā 2 minūšu pārsvaru, pašam to nemaz nenojaušot. Vienīgo reālo kļūdu biju pieļāvis tikai uz 1. kp, bet pārējā distances daļa tika veikta atzīstami, un tieši dēļ tā taureņa nebija skaidrs kurā pozīcijā esmu. Bet pēc sajūtām un plūduma pa distanci jutu ka uz finiša pusi virzos labi, nav ko domāt par konkurentiem, jākoncentrējas distances beigām. 12. un 13. kp atkal paņēmu vadoties pēc izteiktajām reljefa formām, bet uz 14. kp mazliet saminstinājos.
purvs pēc 13. kp, kur pazaudēju
laiku un uzvaru
Skaidrs ka lielajam kalnam pāri necelšu, jāloka apkārt pa labo pusi, pa mazo taciņu. Diemžēl diezgan neveiksmīgi iepēros zaļajā purvā, kur iespējams pazaudēju vismaz 1 minūti, ar ko pietika lai pirms punkta mani panāktu Mārcis. Skrienot pa taku ārā uz meža ceļu, man garām palidoja elites līderis Mārtiņš Sirmais, kuram pat gribēdams nebūtu varējis iesēsties astē, bet vismaz pavilka mani pa taisno uz punktu, jo pašam bija doma skriet apkārt. Tātad pie 14. kp aiz manis atzīmējās vēl viens orientierists, kuram īpašu uzmanību nepievērsu. Uzsāku virzienu uz 15. kp un mierīgi palaidu viņu garām. Kaut kur etapa vidū sapratu ka mēs skrienam uz vienu un to pašu punktu, izmetām nelielu lociņu gar punkta bedri, jo šķita ka punkts ir vairāk pa labi. Sākot skriet uz 16. kp nojautu ka šis orientierists varētu būt viens no maniem konkurentiem, jo nu jau trešais punkts pēc kārtas sakrīt. Diemžēl viņu biju atlaidis pārāk tālu un fiziski vairs nejaudāju pievilkt klāt.
finišs
Pēc ceļu krustojuma šķērsošanas sapratu ka būs jāpiekāpjas viņam, bet tajā brīdī pat iedomāties nevarēju ka cīnāmies par uzvaru. Tā nu bez jebkādas cīņas atdevu savu līdera godu Mārcim. Uz pēdējo 17. kp jau atslābu pavisam un finišā viņam zaudēju 33 sekundes. Kas to būtu domājis, ka palaidu šitādu iespēju garām uzvarēt Latvijas čempī, kaut arī startā tieši tādu mērķi biju nospraudis. Pēdējos etapos diez vai es fiziski būtu pārspējis Mārci, zaudējums sākās tajā purvā aiz 13. kp.
Raivis finišē
Citreiz distances laikā pat nenojaut, cik daudz laika šādās vietās tiek pazaudēts, kad ieskrien kādos necaurskrienamos džungļos. Bet vienalga gandarījums ir fantastisks gan par 2. pozīciju un vietu uz pjedestāla, gan par kopumā veikto distanci, jo nakts orientēšanās tehnika mani nepievīla sev tik neierastajā mežā. Apvidus bija diezgan izaicinošs un smags, un arī distance bija ļoti interesanta, tāpēc tas gandarījums ir milzīgs.
pjedestāls
Bija prieks izbaudīt nakts-o latviešu gaumē! Rezultāts 47:26 un 2. vieta starp 5 konkurentiem atklātajā grupā. Interesanti, ka pārliecinoši biju apskrējis visus M50 spēcīgos veterānus un piekāpos tikai vienam M16 jaunietim, jo šīm trīs grupām (M16, M50, OpenA) distances sakrita. Uzreiz pēc finiša izdevās aprunāties ar uzvarētāju Mārci, kurš bija pieļāvis vairākas kļūdas, kā arī ar iespaidiem padalījās arī elites uzvarētājs Mārtiņš Sirmais, kurš finišēja aptuveni minūti aiz manis. Patīkami ir finišēt vienam no pirmajiem, atceroties kāds bars mēs bijām (100 orientieristi) kopējajā startā.
balvas
Pēc apbalvošanas, kurā tiku pie Stendera ziepēm un Isostar sporta dzēriena, atpakaļceļš uz Valmieru, ar Raivi pie stūres, kuram bija klājies diezgan grūti distancē (bet pieredzei laba mācība), un rītdien jāceļo atpakaļ uz šo pašu pusi - jāpiedalās Rīgas Kausu divu dienu sacensībās!

Nav komentāru: