.jpg)
Map/area: Vecmokas (Tukums)
Organiser: OK Ozons
Country: Latvia
Discipline: M40
8.1 km 13 kp - 1:43:11 - 10/12
Uz Ozona Čempionātu braucu kā uz mazo atvaļinajumu pirms lielā atvaļinājuma. Galamērķis bija Ķesterciems un jūra, kā arī ekskursijas pa Tukuma novadu. Maija karstuma rekordi turpina krist! Starts vienos dienā, pašā karstumā, būs sasodīti karsti, tāpēc pirms starta ilgāk jāpasēž mašīnas kondicionētajā vēsumiņa, un iesildīties arī īsti nevajag, distancē paspēs uzkarst. Šajā mežā biju skrējis 2000.gada Kāpā, bet neko neatceros ne no Kāpas, ne apvidus. Uz 1. kp jau kārtīgs garais etaps, no K punkta taustos, nevaru atrast kontaktu ar karti, un ne bez grūtībām tieku līdz taciņai, no kuras tad var sākt orientēties. Punktā nonāku no pretējās puses, jo pēc bebru dambja paņēmu mazliet lielāku loku caur zaļo. Uz 2. kp neredzu nekādus variantus kā tikai pa taisno. Apvidus skarbs, cīņa baigā, dzert jau tagad gribas, bet jācīnās. Nevajadzēja pirms punkta iepērties aizaugušajā izcirtumā, jo tas vēl vairāk apgrūtināja cīņu karstumā. 3. un 4. salīdzinoši viegli, arī etaps uz 5. kp krosiņš, tik pirms punkta jāielasās kartē. Uz 6. kp iesēžos astē Emīlam no A grupas, te garām aizskrien arī Armands, kuru ir iespēja panākt pie dzirdināšanas punkta, kamēr viņš dzer. Bet tas būtu neprāts, ja es bez padzeršanas šajā svelmē turpinātu distanci. Padzeros kārtīgi vairākas ūdensglāzes, un pa to laiku izplānoju, kā skriet garo etapu uz 7. kp. Laidu pa kreiso pusi, caur karjeru, gar 2. kp, pāri bebru dambim, un augšā uz stigu/ceļu. Punktu paņēmu ar nelielu bakstīšanos, bet droši. Uz 8. kp vēl viens izaicinošs etaps! Sagurums jūtams, tāpēc nevaru uzreiz izplānot kā skriet. Izvēlos kreiso variantu gandrīz caur K punktu, bet ātrāk būtu bijis pa labo pusi vilkt ārā uz ceļa. Pirms punkta kalna nogāze galīgi neskrienama, sākot ar biezām eglītēm un beidzot ar kritušajiem kokiem. Pie punkta pamanu neprecizitāti kartē, nav iezīmēts viens pauguriņš, bet labi ka punktu pamanīju jau no lielākā pauguriņa. Cīnījies jau esmu stundu un 13 minūtes, finišs tepat, bet jāizmet vēl viena cilpa, kārtīga garā distance. Karstums dara savu, koncentrēties grūti, tāpēc uz 9. kp vienkārši ''peldu''. It kā piefiksēju stigu, pa kalnu nolaidos, purvu šķērsoju, bet punktā nonācu pateicoties tikai Vaģikam no Brikšņa. Varētu mēģināt ieķerties astē vienam no mūsu grupas līderiem, bet priekšā atkal dzirdināšanas punkts, kura apmeklējumu nevar izlaist. Padzeros un karti nelasot, urbju zaļajā, skaidrs ka punkts pāri upītei kalnā. 10. un 11. kp paņemu ļoti labi, bet uz 12. kp sākas ''bezfilma''. Caur zaļo, nezinu kā bet tieku, pa ceļu vajadzētu skriet, bet saule ir nogalinājusi un nav vairs nekādas jaudas, domāšana arī bremzēta, tāpēc laižu uz purvu, no kura būs droši paņemt punktu. Pie punkta mani beidzot panāk Kristaps, kurš startēja 2 minūtes aiz manis, un kura kreklu jau manīju 1. kp rajonā. Ok, nevienam nav viegli šodien. Uz pedējo 13. kp ļauju Kristapam navigēt. Finišā mests, labi ka sarunas ar Armandu un Kristapu uztur pie dzīvības, un sponsoru Vēsmas vēsais citronu saldējums ir tieši laikā. Cilvēkam kurš tikko pirms mēneša vēl svēra gandrīz 100 kg, šis bija vareni grūts pasākums, tieši dēļ karstuma. Bet distance gan vienkārši lieliska! Klasiska orientēšanās distance ar perfektu plānojumu. Varēja just, ka pie katra etapa plānošanas ir piedomāts. Jūtams ka distanci plānojis elites čalis (Fricis Spektors), nevis darba dienu vakaru seriālu aktīvists. Nevar nesalīdzināt Ozona Čempionātu ar Latvija Čempionātu. Apvidus ļoti līdzīgs abām sacensībām, distanču garums arī līdzīgs, bet cik ļoti izšķir distances plānojums no laba uz sliktu. Latvijas Čempionātā daudzus etapus sanāca vienkārši skriet krosu pa ceļiem, jo etapi bija tā saplānoti. Savukārt Ozona Čempionātā etapu plānojums mūs vairāk turēja apvidū, kaut arī ceļu kartē tikpat daudz kā Dzērbenē. Arī uzvarētāju laiki OČ bija atbilstošāki garajai distancei nekā tie bija LČ. Paldies ozoniešiem par klasisku orientēšanos. Man kā kruīza orientieristam un baudītājam distances plānojums ir pats galvenais. Bufete, tualete un komentētājs finišā ir otršķirīgi, galvenais ir distances plānojums, jo tad tu jūti cik ļoti organizatori ir ieguldījušies sacensībās.
p.s. svētdien izskrēju piecīti Tukumā nevis stafeti Vecmokās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru