Category: Smiltenes Čempionāts masu starts 2025 MTBO (12.10.25)
Map/area: Niedrājs/Kalnamuiža (Smiltene)
Organiser: OK Ikšķile & A2
Country: Latvia
Discipline: M40
18.6 km 37 kp - 1:56:49 - 3/7
Šādā laikā pat suņus nelaiž ārā! Lietus gāž kā no spaiņiem un temperatūra arī vien 5 grādi. Būs ’’jautri’’. Bet tā kā visiem kopējais starts, tad laikapstākļi visiem vienādi. Pirms starta mēģināju vēl kaut cik sauss palikt ar plēves pančo, bet jēga maza, ātri vien biju galīgi slapjš. Pēc vakardienas fiasko un ’’nespēka’’ Latvijas čempī, Smiltenes čempī biju apņēmies reabilitēties. Tāpēc no rīta sadzēros medikamentus, lai neuznāk vājuma brīži distancē. Labi ka nebija dopinga kontroles! Nebiju iepriekš startējis velo orientēšanās masu startā. Interesants formāts. Startā visi stāv uz līnijas un starta brīdī skrien pie riteņiem. Tā kā 1. kp jau biju apskatījis kartē, liekot to pirms starta planšetē, tad starta brīdī varēju maukt atpakaļ neskatoties. Punktā nonācu pirmais no M40 grupas. Uz 2. kp diemžēl nospēlēja par sliktu tas fakts, ka tik ļoti labi zinu karti un apvidu. Vienkārši turpināju maukt ārā uz lielo Niedrāja ceļu un tad pilnā ātrumā uz punktu. Bet krietni īsāks šis etaps bija pa meža ceļu, kura variantu pat neapsvēru. Uz 3. kp devos bariņā kopā ar citu grupu orientieristiem, bet šie pirms punkta iekūlās izcirtuma nepareizajā takā. Tā kā man zināms izcirtums, tad droši laidu uz pareizo taku, un izvirzījos vadībā. Uz 4. kp tomēr palīdzēja fakts, ka pārzinu apvidu. Caur dziļo ieplaku varēju izlaisties lēzanākajā virzienā. Uz 5. kp kartē neskatoties uz Spiciera pludmali. Grūti noteikt kurā pozīcijā esmu, jo pa priekšu neviens nebrauc, kaut kas aiz manis seko, bet savus tiešos konkurentus nekur nemanu. Bet salīdzinot ar vakardienu, pašsajūta ir krietni labāka, velosipēds arī baigi nečakarējas, neskatoties uz peļķēm un dubļiem, atliek tik dot ručkā. Uz 6. kp gan sanāca kļūdīties. Meža ceļš un takas pa labi bija krietni lēnāks variants nekā variants pa kreisi pa lielo ceļu. Dāmas no elites grupas, kuras pie 5. kp bija aiz manis, tagad pie 6. kp bija krietni priekšā ar labāko variantu.
Sākās taureņa izkliede ar diviem spārniem. Braucot prom no 6. kp, beidzot pamanīju vienu no konkurentiem – Rinoldu. Viņš mani Silvā ātri vien saķēra. Ja 7. kp paņēmu labi, tad uz 8. kp mazliet pazudu izcirtumā, bet uz 9. kp galīgi apmaldījos mežiņā aiz Silvas. Būtu labāk uzreiz braucis ārā uz šosejas, nevis kaut ko gudrojies taku labirintā. Sakļūdījos tā, ka nu jau man bija jāķer Rinolds. Te kaut kur manīju arī Oskaru, bet viņš jau devās šķiet atpakaļ uz taureņa centru 11. kp, kamēr mums ar Rinoldu jāpaņem vēl 9. un 10. kp. Pēc 11. kp pašķīrāmies ar Rinoldu, tāpēc uz 12. kp Saltupos lidoju vienītī. Te beidzot satiku Aldi, bet viņš brauca pretī, tātad viņam savādāka punktu secība taurenī. Uz 13. kp šodienas trakākā kļūda! Vispirms pa meža taku norāvu taisni lejā no kalna, sapratu ka neesmu uz īstās takas un griezos apkārt, lai raustos atpakaļ kalnā. Kalna galā joprojām neredzu to vajadzīgo mazo taciņu. It kā kaut kāda ieiet krūmos, bet tā izskatās vairāk kā citu braucēju iemīta. Nu neko jādodas pa to špūri. Priekšā purvs, takas nav un daudz lamuvārdi. Nebija forši mīcīties pa purvu un vēl riteni nest padusē. Tā arī nesapratu vai tā mazā taciņa vispār bija dabā, bet te atkal satiku Rinoldu, kurš veiksmīgāk bija ticis pāri purvam. Pa skolas laiku krosa mežu braucām kopā, tik es pamanījos sačakarēties meistarībā uz 16. kp. Ļoti netīri veikts spārns. Atgriežoties atpakaļ uz 17. kp taureņa centrā, izsecināju ka mums ar Rinoldu visticamāk būs cīņa par 3. vietu, jo priekšā droši vien ir otrs Ozols un Aldis, bet pārējie konkurenti nav manīti līdz šim. Uz 18. kp vēl viena kļūda ’’es jau visu zinu’’. Kamēr Rinolds aizbrauca praktiski pa līniju, tikmēr es izmetu ''zināmo'' loku. Pie punkta gan šķita, ka esmu viņam priekšā, tāpēc pirms karšu maiņas, uz 19. un 20. kp nesos cik jaudas. Biju izbrīnīts, ka nekur nemanīju Rinoldu slēpošanas takās, bet vēl lielāks izbrīns bija, kad viņu ieraudzīju sev priekšā pirmā apļa finišā.
Otrais aplis būs sprinta kartē pa parku un Kalnamuižu. Arī te atliek tik uzmest skatu kartei un punktu vietas jau zināmas. Uz 1. un 2. kp pasēžu aiz Rinolda, bet uz 3. kp izlemju sākt izrāvienu, jo negribas atlikt cīņu līdz finišam. Diemžēl nekas no bēgšanas nesanāca. Uz vanšu tilta tā paslīdēju, ka sānslīdē aizslīdēju līdz pat grāvim. Elkonis, ceļgals un pakaļa nobrāzta, bet vismaz šķiet, ka ritenis nav cietis. 3. kp dēļu laipas galā, kura ir totāla slidotava. Nav variantu, slidoju kopā ar velosipēdu. Uz 4. kp uzskrienam pa taisno, bet uz 5. kp ņemu kārtīgu apkārtvariantu, jo zinu, ka pie poliklīnikas vēl viena koka laipa, un man riskēt vairs negribas. Te tad arī mūsu sadarbība ar Rinoldu beidzās, vairs viņu distancē neredzēju. Tik nebija ne jausmas, vai esmu priekšā vai aiz viņa. Uz 6. kp atkal nav variantu, jāšķērso koka laipa. Protams, atkal paslīdēju un nomaucos, atdauzot otru sānu. Skaists jau tas parks ir Smiltenē, bet tās koka laipas lietus laikā vispār nav lietojamas, pat bīstami ir pa tām pārvietoties. Kalnamuižas bruģa kalnu atstrādāju labi uz 7. kp.
Arī nākamie punkti problēmas nesagādāja, kaut kartē 10. un 11. kp izskatās visai sarežģīti pilsētā, bet ne jau man smiltenietim. Un augšā pie tehnikuma, braucot uz 12. kp, ieraudzīju priekšā Aldi. Opā! Tad jau cīņa par Top3 vēl nav galā. Līdz finišam vēl ir daži punkti, uz kuriem noķert Aldi. Ne uz 13. ne 14. kp viņš mani nepamanīja, tāpēc iespējams atslāba uz 15. kp, domājot ka neviena konkurenta nav tuvumā. Šķiet viņš aizbrauca nelielā kļūdā gar kanālu, ko es zibenīgi izmantoju, un pilnā ātrumā nesos uz 15. kp pie Abula tiltu. Tagad bija jāsāk finiša spurts. Pie 16. kp mazliet vēl iestigu dubļos, bet lamājoties tiku laukā, un uz pēdējo 17. kp pat varēju vairs nelikt zarnu laukā. Biju pārsteidzis Aldi nesagatavotu, tāpēc cīņa finišā izpalika. Un kā izrādās, 3 punktus pirms finiša biju izrāvis 3. vietu Smiltenes čempionātā! Uzvarēja Oskars, bet 2. vietā starp abiem Ozoliem igaunis, kuru iespējams kaut kur distancē redzēju, bet neatpazinu. Finišā dubļains un pārsalis, bet gandarīts par iznākumu. Roku un kāju pirksti bija tā nosaluši, ka futbolistu karstajā dušā pat sāpēja. Numurs bija izšķīdis kritienā un velosipēdu arī tomēr salauzu. Neliela baranka aizmugurējā ratā un cietušas diska bremzes. Jāsaremontē līdz Rīgas rogainingam. Velo orientēšanās sāk kļūt par manu favorīti!
















































