Map/area: Niedrājs (Smiltene)
Organiser: OK Ikšķile & A2
Country: Latvia
Discipline: M40
18.9 km 28 kp - 1:53:02 - 5/9
Vienas no gada gaidītākajām sacensībām. Augustā kad uzzināju, ka Latvijas Čempionāts velo orientēšanās garajā distancē notiks Smiltenē, tā uzreiz pieteicos. Kā nekā mani dzimtie meži un pilsēta! Nav ko slēpt, mērķis bija visaugstākais. Nu labi, varbūt ne gluži kļūt par čempionu, bet medaļu izcīnīt noteikti. Niedrāja un Tepera mežos zinu praktiski katru taciņu. Diemžēl iepriekšējā nedēļā apaukstējos un saslimu. Cerēju pa nedēļu izveseļoties, bet pilnībā tas neizdevās. Sajūtas it kā bija ok, bet nezināju kā būs pie fiziskās slodzes. Papētot pagājušā gada Pasaules kausa karti un noskaidrojot starta vietu, skaidrs ka sākums būs Tepera slēpošanas trasē, un pēc tam virzīsimies uz Niedrāju. Sakļūdījos jau uz 1. kp! Man tās taciņas jau skrienot Azimutā nepatika, bet tagad ar riteni vispār aizrāvu garām. Būtu vien braucis apkārt pa ceļu. Braucot prom no punkta, man pretī brauca jau Aldis, kurš startēja 3 minūtes aiz manis un kurš ir viens no galvenajiem konkurentiem. Sākums nav diezko daudzsološs. Uz 2. kp devu pilnā ručkā apkārt pa lielo ceļu, bet uz 3. kp tik viens variants. Aldis tepat aiz muguras vien ir. Lai kā centos no sirds gar Niedrāja rietumu krastu, pie 4. kp Aldis mani panāca. Nu neko, uzvara vairs nespīd, jo mēs esam diezgan līdzvērtīgi braucēji. Atliek sēsties astē. 5. 6. un 7. kp fiziski grūti pa mazajām taciņām un lielajiem pauguriem. Ļoti piekusu. Jūt ka visu nedēļu slimots. Bet turos līdzi Aldim un uz 9. kp atpakaļ uz ezeru pat pārņemu vadību. Arī uz 10. kp joprojām braucu pa priekšu, jo takas visas zināmas. Bet arvien vairāk jūtu, ka plīstu nost. Ja distances sākumā vēl kaut cik mocījos, tad uz 11. kp pa smilšaino stigu vienkārši izbeidzos. Aldis aizbrauca prom no manis kā no stāvoša. Kaut kā ar inerci jau vēl kustējos uz priekšu, bet ļoti smagi. Pie 14. kp varēja nedaudz atpūsties, kamēr planšetē apgriež karti distances 2. daļai. Otrās daļas sākums atkal fiziski ļoti grūts pa Niedrāja kalniņiem.
Bet nu orientēšanās nesagādā problēmas, punktu vietas zināmas, atliek tik ’’nespēkā’’ braukt. Distances beigās Tepera mežā arī viss zināms, un tur jau var sparīgāk uzmīt, jo līdzenāks. Šis tomēr ir tehniskais sporta veids. Niedrāja kalnos man velosipēds niķojās un neklausīja. Aizmugurējie zobrati tā īsti nepārslēdzās, daudzviet pat dabūju stumt, un beigās vairs tikai operēju ar abiem priekšējiem zobratiem. Diemžēl organisms sagādāja vēl lielākas problēmas nekā velosipēds. Jaudas vispār nebija. Bija tāda sajūta, it kā vakar būtu bijis baigais kodiens un šodien esmu pilnīgi mests. Vēl ilgi pēc finiša jutos kā piedzēries, vieglā reibumā. Ekspektācijas uz šo pasākumu bija augstas, bet varēšana šoreiz pievīla. Finišēju 5. vietā. Rīt būs jauna diena un Smiltenes Čempionāts masu startā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru