Map/area: Dūju Dambis (Alūksne)
Organiser: OK Alūksne
Country: Latvia
Discipline: 2. distance
5.7 km 18 kp - 1:00:04 - 3/11
Šogad nesanāca aizbraukt uz Malienas Kausu, jo tajā pašā dienā bija Carnikavas Leģendu rogainings. Bet vismaz vienreiz sezonā ir jāaizbrauc pie Viļņa. Horizonta pēdējā kārta, un šoreiz ar pievienoto vērtību – kopējais starts un ’’groziņu’’ vakars Ilzenes kultūras namā. V45 grupā izrādās esmu vienīgais startētājs, bet labi ka distance sakrīt ar SA, VB un V55 grupām. Kopā būsim 11 orientieristu grupiņa no 2. koridora. Alūksnes B grupas čaļus nepazīstu, bet Ēriku, Māri un Zandu zinu, tā ka vajadzētu būt interesantam skrējienam. Startā pa priekšu aiznesas 1. koridoris (VA un V35), es iesēžos aiz StabiņMāra. Pa stigu Māris sāk baigi nopietni lasīt karti, tāpēc pārņemu vadību. 1. kp vienkāršs kalna galā un izskatās, ka arī šiem no 1. koridora tāds pats sākums. Beigās izrādīsies, ka sākumā ļoti līdzīgas distances bijušas. Tāpēc arī uz 2. kp visai liels bars skrien man vēlamajā virzienā. Šķērsojot izcirtumu, mani apdzen Zanda. Ok, sēdīšos viņai astē, kā nekā tomēr elites dāma. Arī uz 3. un 4. kp atsēžu aiz Zandas. Apvidus briesmīgs, daudzviet neskrienams un purvos pamatīgi grimst. Uz 5. kp nu jau esam izveidojusies zolīda kompānija – es, abi Stabiņi, veterāni Zvaigzne un Vabulnieks, un šķiet viens B grupas čalis. Kopējā startā ir tā specifika, ka baigi nav jālasa karte, ja zini kam sekot. Principā distances sākumā praktiski karti nelasīju. Tā pa īstam sāku orientēties uz 8. kp, jo kaut kā tas mūsu bars izjuka. Aizaugušajā izcirtumā priekšā vairs redzēju Zandu, un kaut kur pa kreisi cīnījās Māris. Uz brīdi pat pazaudēju ar viņiem kontaktu tajos džungļos, bet tā kā 9. kp atklātā izcirtumā, tad varēju droši atkal sekot pa priekšu skrienošajiem.
Pie punkta Vilnis fotogrāfē, jāiepozē un jāmauc tālāk, jo turpinājumā izskatās, ka būs labi skrienams baltais mežs. Diemžēl jau pie 8. kp pamanīju, ka ir atsējies viens apavs. Nav laika sasiet, ja negribi palaist prom konkurentus. Bet cik ilgi skriesi ar vaļīgu tupeli. No 9. uz 10. kp mežs pārredzams, izlemju apstāties un sasieties. Kādas 20 sekundes tas prasa, un konkurenti ir gabalā. Punkts kalnam otrā pusē, tāpēc kontakts pazaudēts. Nu neko, beidzot skries viens savu reisu. 11. kp tik augstā kalnā, ka pēc tam var tālumā redzēt gandrīz visu etapu uz 12. kp. Tālumā redzu arī Zandas un Vabulnieka Azimuta formas, bet nereāli viņus saķert. Uz 13. kp atkal pāri kārtējam izcirtumam, un skatos mani kompanjoni uzmetuši kļūdu, jo skrien uz punktu no labās puses. Pie 14. kp bedres izcirtumā praktiski atkal esam kopā. Uz 15. kp StabiņZanda dodas pa kreiso pusi pa lielo ceļu, StabiņMāris vairāk pa labi, bet VabulniekMārim šķiet cits punkts, jo viņa virziens nesaprotams. Es izlemju doties pa taisno pāri izcirtumam, ar domu uz lielā ceļa saskrieties ar Zandu. Bet neveiksme, lecot pāri grāvim, viens no apaviem paliek iestidzis dubļos. Ar zeķi jau gluži neskriešu. Jāvelk ārā tas dubļainais apavs un jāmauc kājā. Diez ko ātri tas neizdodas un Zanda atkal ir prom. 15. un 16. kp vienkārši, te vēl pamanu StabiņMāri, bet viņš jau ir ceļā uz 17. kp. Pamanījos noburkot 17. kp, ieperoties nātrēs līdz ausīm, bet tas netraucēja finišēt 3. vieta. Ļoti interesanta gonka, it sevišķi sākumā pa skarbo apvidu, bet beigās gan tik skriešanas vaina. Tā tos mežus Latvijā izcērt. Apvidus un reljefs te būtu skaists, bet šajā kartē vairs dominē dažādu vecumu izcirtumi. Tā kā Ukass Janka bijis aktīvs horizonta dalībnieks šosezon, tad viņam VA grupā 2. vieta, un tāpēc palikām uz noslēguma vakaru, atbalstot Burkānciema komandas biedru.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru