Category: Latvijas Čempionāts Telpu Orientēšanās 2025 (18.12.25)
Map/area: Latvijas Nacionālā Bibliotēka (Rīga)
Organiser: Siguldas Takas
Country: Latvia
Discipline: V45
12 stāvi 26 kp - mp (1:08:09) - 24/30
Latvijas Nacionālajā Bibliotēkās nebiju bijis iepriekš pat ne ekskursijā, tāpēc tā īsti nezināju ko sagaidīt no šīs ēkas. Zināju tik, ka gaismas pilij ir 12 stāvi, tāpēc būs daudz trepju. Papētot iepriekšējo gadu kartes, nekas sarežģīts nešķita. Atlika tikai mentāli noskaņoties Latvijas Čempionāta distancei 22:00 vakarā, pēc garas darba dienas (līdz 18:00) un pusotras stundas ceļā no Valmieras līdz Rīgai. Distances sākums izrādījās pat pārāk vienkāršs un mazliet ''iemidzināja'' pirms galvenajiem pārbaudījumiem. Pirmie 5 kontrolpunkti pirmajā stāvā, kur noderēja lukturītis pie 3. un 4. kp tumšajā zālē. Arī 6. un 7. kp nekas sarežģīts, atlika tik atrast piekļuvi K trepēm un izprast pagrabstāva plānojumu. Uz 8. un 9. kp beidzot sapratu kas tas par M stāvu. Kaut kā distances sākums baigi vieglais un tāpēc šķiet atslābu uz 10. kp, kas noveda pie 3 minūšu kļūdas pavisam vienkāršā etapā. No 9. uz 10. kp bija jāskrien pa D trepēm, bet es vispirms ieciklējos uz G trepēm, tad pamēģinaju laimi E trepēs, un tikai beigās sapratu, ka no 2. stāva lasītavas vajag augšā uz 3. stāva lasītavu. Arī 11. kp sagādāja problēmas, jo vēl neizpratu A un B trepju virzienus. Sarkanā krāsa kartē tajās trepēs bija tik daudz, ka bieži vien trāpīju lentās, kuras kartē bija ļoti grūti uztvert. Bet vistrakākā kļūda šovakar sanāca uz 12. kp (kādas 13 minūtes)! No tām G trepēm nesaprtau neko, jo lentas savilktas krustām šķērsām. Nostājos pat pie balkona, atbalstījos pret margām un lasot karti kā avīzi, mēģināju ''izpīpēt'' piekļuvi tam 12. kp. Skaidrs, ka kaut kā jātiek B trepēm no pareizās puses, jo arī tur norobežojošās lentas. Vienā brīdī saputrojos tā, ka aizskrēju vēlreiz uz 11. kp, un tikai atzīmējoties tajā, sapratu - pag šito punktu jau es paņēmu. Ja godīgi, smadzenēm tajā brīdī ir bijusi tāda pārslodze, ka es tagad nevaru atcerēties, kā beigās nonācu pie tā 12. kp. Etaps uz 13. kp jau šķita pavisam vienkāršs pēc tādas maldīšanās, un to punktu jau vairākkārt biju manījis koridora galā. Tālāk pārcēlāmies uz augstākajiem stāviem, kur trepju varianti vien pāris, atlika tik atrast pareizo.
Diemžēl uz 17. kp iekritu distanču planotāja lamatās. No 16. kp ar inerci aizvilka uz B trepēm, kurām priekšā lenta. Ok, mēģinās caur 11. un 12. stāvu pa H trepēm. Nesekmīgi, jo skrienot vispār nevar pamanīt, ka H trepēm priekšā arī ir lenta. Šī nu bija vieta 10. stāvā pie 17. kp kur bija pārspīlēts ar sarkano krāsu kartē. Skrienot, tur viss tā saplūda kartē, ka praktiski neiespējami uztvert attēloto. Apstājos, nomierinājos un sapratu, ka pie 17. kp tieku pa H trepēm no 8. stāva. Nākamie 3 kontrolpunkti atpūšoties, jo visiem jau šovakar biju skrējis garām. Un tad nāca liktenīgais 21. kp. Tagad skatoties kartē, nekā sarežģīta - no 7. stāva pa D trepēm (šovakar vienas no distances atslēgas trepēm) jānoskrien lejā uz 3. stāvu. Bet man mazliet atkal aizvērās širmis, skrēju kaut kur pa B un A trepēm, un pilnībā pazaudēju pavedienu. Kaut kā jau pa A trepēm nokļuvu līdz tam punktam, bet nepateikšu precīzi kā. Tas ka tajā punktā tumšajā printeru telpā biju, to zinu un atceros 100%, jo ļoti labi atceros kā skrēju pa A trepēm uz nākamo 22. kp 2. stāvā. Ja jau 21. kp atradu, tad loģiski, ka atzīmējos arī tajā. Diemžēl šī punkta dēļ man rezultātos ir mp.
Distances beigas atkal salīdzinoši vieglas, galvenais tikt lejā uz pagrabstāvu un tur salasīt visus pēdējos punktus. Finišā man paziņo, ka neesmu paņēmis 21. kp. Man pirmajā brīdī nav pat šoks. Pēc tik intensīvas orientēšanās stundas garumā, smadzenēm ir tāda pārslodze, ka esi mazliet apstulbis un pat fotogrāfam iepozē ar sponsoru balvu, kura ir apgriezta otrādāk. Ir tāda atvieglojuma sajūta, fūū tomēr pieveicu to distanci, jo es neesmu asākais zīmulis starp orientēšanās šahistiem. Pēc kādām 10 minūtēm atgriežas apziņa, un sāc domāt, pag kā man var nebūt visi punkti. Aizgāju vēlreiz finišā nolasīt identu. Nav 21. kp. Skatos kartē, ir gandrīz pusnakts, jādomā vēl cikos naktī atgriezīšos Valmierā (8:00 no rīta jābūt darbā), un šajā brīdī filma galīgi netinas atpakaļ. Ok, varbūt tiešām esmu atzīmējies citā punktā stāvu augstāk, kur kartē 4. stāvā tieši tāda pati telpa. Vilšanās. Tāpēc fiksi pārģērbos un prom uz mašīnu. Negribas ar nevienu runāt un būt tam čalim, kurš nav atradis visus punktus un ticis galā ar distanču plānotāja rēbusu. Pēc mazliet gulētas nakts, tikai no rīta saprotu - nē es taču biju tajā 21. kp. Tā kā raku to punktu, tad precīzu ceļu neatceros, bet nākamo etapu no 21. uz 22. kp atceros perfekti. Uzrakstīju Valdim epastu, vai var pārbaudīt 64. kontrolpunkta SI staciju, jo stacijas atmiņā jābūt manai atzīmei. Diemžēl arī amatieru sportā visam jābūt laicīgi un saskaņoti, kas nozīmē, ka man 15 minūšu laikā pēc finiša bija jāiesniedz protests par savu rezultātu. Absurds. Uzreiz pēc finiša vispār nekas tāds galvā neienāk. Kā teica Sandra Grosberga intervijā - stulbākais jautājums pēc finiša ir - kā gāja. Neko darīt, kā ir tā ir, vēsturiskajā pirmajā LČ telpu-o rezultātos palikšu kā čalis, kurš neatrada visus punktus. Vismaz paša sirdsmieram tomēr noskaidroju, ka 100% esmu atzīmējies tajā punktā, jo negribējās ticēt, ka esmu izlaidis kādu punktu. Orientēšanās sportā parasti analizējam savas kļūdas, bet kad kļūdās tehnika, tad paliek tāda vilšanās pēcgarša. Bet kopumā kolosāla ēka un distance, kuru izbaudīju no starta līdz finišam. Patika ļoti, tāpēc gan jau mēģināšu vēl šīs orientēšanās šaha spēles jeb telpu-o.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru